Seminārs
2. daļa, 2. diena: Džozefs Smits — Vēsture 1:21–26


2. daļa, 2. diena

Džozefs Smits — Vēsture 1:21–26

Ievads

1820. gadā, kad Džozefs Smits bija redzējis Pirmo vīziju, viņš pastāstīja par savu pieredzi sludinātājam, kurš šo liecību noraidīja. Arī pārējie līdzcilvēki izturējās noraidoši un vajāja jauno Džozefu. Augstu stāvoši vīri darīja visu, ko spēja, lai publiski kritizētu viņu. Taču, par spīti šai pretestībai, Džozefs Smits palika uzticīgs savai liecībai.

Džozefs Smits — Vēsture 1:21–23

Pret Džozefu Smitu vērstās vajāšanas pastiprinās

Prezidents Gordons B. Hinklijs pastāstīja, ko pieredzējis, kalpojot Londonas misijā, Anglijā, kad vēl bija jauns misionārs. Lasot šo stāstu, padomā, ko tu iesāktu, būdams šī jaunekļa vietā.

Attēls
Prezidents Gordons B. Hinklijs

„Kādu vakaru uz mūsu dzīvokli, mirkdams lietū, [atnāca kāds jauneklis]. Viņš pieklauvēja pie mūsu durvīm, un es ieaicināju viņu iekšā.

„Man ar kādu jārunā,” viņš teica, „Es jūtos vientuļš. …”

Un es teicu: „Pastāsti par savām raizēm.”

Viņš teica: „Kad es nedaudz mazāk kā pirms gada pievienojos Baznīcai, mans tēvs man pateica, lai es dodos prom no viņa mājām un nekad vairs neatgriežos. Un es arī neesmu atgriezies.”

Viņš turpināja: „Dažus mēnešus vēlāk es tiku izslēgts no kriketa kluba biedru saraksta, neļaujot man būt kopā ar zēniem, ar kuriem kopā es esmu uzaudzis un bijis tik ciešās un draudzīgās attiecībās.”

Pēc tam viņš teica: „Pagājušajā mēnesī mans priekšnieks atlaida mani no darba tādēļ, ka esmu Baznīcas loceklis, un man nav izdevies atrast citu darbu. …

Un vakar vakarā meitene, ar kuru biju draudzējies pusotru gadu, pateica, ka nekad ar mani neprecēšoties, jo es esot mormonis.”” („The Loneliness of Leadership” [1969. g. 4. nov.], 3. lpp., speeches.byu.edu).

Vai kādreiz esi jutis, ka cilvēki izturas pret tevi slikti vai kritizē tevi tavu reliģisko uzskatu dēļ? Kādas bija tavas izjūtas?

Attēls
Pirmā vīzija

Kaut arī, paliekot uzticīgs savai liecībai, Džozefs Smits saņēma dižas svētības, viņš piedzīvoja arī skaudrus pārbaudījumus. Studējot šo stundu, padomā, ko tu varētu mācīties no Džozefa Smita izturēšanās pret tiem, kuri cīnījās pret viņa liecību. Tas var palīdzēt tev, sastopoties ar pretestību — gan pašlaik, gan nākotnē.

Grāmatā „Džozefs Smits — Vēsture” pravietis apraksta, ar kādu pretestību viņam nācās saskarties savas liecības dēļ. Izlasi Džozefs Smits — Vēsture 1:21–23, pievēršot uzmanību vārdiem un frāzēm, kas palīdz izprast, ko viņš pieredzēja. Spriežot pēc 22. panta, kādi cilvēki galvenokārt vajāja Džozefu Smitu? Kādēļ, tavuprāt, šo cilvēku īstenotā vajāšana radīja īpašas grūtības Džozefam Smitam, ņemot vērā viņa vecumu un dzīves apstākļus?

Uzmeklē frāzi Džozefs Smits — Vēsture 1:20 noslēgumā, kas iesākas ar vārdiem: „Liekas, it kā …” Sāc ar šo frāzi un izlasi pantu līdz galam, pievēršot uzmanību tam, kādēļ Džozefam Smitam bija jāpiedzīvo šīs vajāšanas. Spriežot pēc Džozefa teiktā, kādēļ viņam, esot tik jaunam, bija jāpiedzīvo tik lielas vajāšanas?

Džozefs Smits — Vēsture 1:24–26

Par spīti ienaidam un vajāšanām, Džozefs Smits paliek uzticīgs savai liecībai

Padomā par daudz un dažādajiem Svēto Rakstu stāstiem par ticību un liecību. Vai ir kāds Svēto Rakstu personāžs, kura raksturu vai liecības spēku tu apbrīno?

  1. Izlasi Džozefs Smits — Vēsture 1:24, pievēršot uzmanību tam, kuru no Svēto Rakstu personāžiem apbrīnoja Džozefs Smits un kuram viņš līdzinājās vajāšanu situācijās. Atbildi savā studiju dienasgrāmatā uz jautājumiem:

    1. Kā, tavuprāt, Džozefam Smitam palīdzēja apziņa, ka viņiem ar apustuli Pāvilu ir kaut kas kopīgs?

    2. Ko par grūtībām mēs varam mācīties no Džozefa Smita piemēra, kad viņš studēja un domāja par Pāvila pieredzi?

Viena no lietām, ko varam mācīties, ir tā, ka grūtos brīžos mēs varam smelties spēku no Svētajos Rakstos minēto, uzticīgo cilvēku piemēra. (Tu varētu pierakstīt šo principu savos Svētajos Rakstos, līdzās Džozefs Smits — Vēsture 1:24.)

  1. Uzraksti savā studiju dienasgrāmatā par kādu gadījumu, kad smēlies spēku, studējot par kādu ticīgu cilvēku no Svētajiem Rakstiem.

Šogad, studējot Mācības un Derību grāmatu, tu mācīsies par dažādiem cilvēkiem, kuriem varēsi līdzināties un no kuru piemēra varēsi smelties nepieciešamo spēku.

Padomā par frāzi no pravieša liecības, kas ietverta Džozefs Smits — Vēsture 1:25: „Jo es biju redzējis vīziju; es to zināju, un es zināju, ka Dievs to zina, un es to nevarēju noliegt.”

  1. Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz jautājumiem:

    1. Ko šī frāze no Džozefs Smits — Vēsture 1:25 māca tev par Džozefa Smita liecību attiecībā uz Pirmo vīziju?

    2. Kā tu vari stiprināt savu liecību par Pirmo vīziju?

  2. Pārskati Džozefs Smits — Vēsture 1:24 un pēc tam izstudē 25. pantu, pievēršot uzmanību citām doktrīnām un principiem, kas varētu palīdzēt, sastopoties ar pretestību vai izjūtot kārdinājumu apšaubīt savu liecību. Pieraksti šīs patiesās doktrīnas un principus savā studiju dienasgrāmatā.

  1. Izvēlies vienu no patiesajiem principiem, ko uzgāji Džozefs Smits — Vēsture 1:24–25. Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz jautājumiem par izvēlēto principu:

    1. Kā pravietis Džozefs Smits īstenoja šo patieso principu savā dzīvē?

    2. Kā šis patiesais princips var noderēt tev?

    3. Kā dzīve saskaņā ar šo patieso principu varētu ietekmēt tavas izvēles, vai kā šis princips ir ietekmējis tavu dzīvi?

Starp doktrīnām un principiem, ko varēji atklāt, lasot Džozefs Smits — Vēsture 1:24–25, atrodami šie: Dieva dotās zināšanas ir patiesas pat tad, ja pārējā pasaule tās noraida. Mums būtu vairāk jāsatraucas par to, ko par mums domā Dievs, nekā citi cilvēki. Mums ir jāpaliek uzticīgiem savai liecībai pat tad, ja mūs tamdēļ ienīst vai vajā.

Atsauc atmiņā prezidenta Hinklija stāstu par jaunieti no Londonas, Anglijā, kurš savu reliģisko uzskatu dēļ sastapās ar lielu pretestību. Turpinot stāstu, prezidents Hinklijs teica:

Attēls
Prezidents Gordons B. Hinklijs

„Es teicu: „Ja tas tev tik daudz ir maksājis, kādēļ tu nepamet šo Baznīcu un nedodies atpakaļ uz sava tēva mājām un savu kriketa klubu, un darbu, kas tev tik daudz nozīmēja, un pie meitenes, kuru, tavuprāt, tu mīlēji?”

Viņš diezgan ilgu laiku neko neteica. Tad, saķerot galvu rokās, viņš šņukstēja un elsoja. Visbeidzot, viņš pavērās augšup un caur asarām teica: „Es to nespētu. Es zinu, ka tā ir patiesība, un es nekad nespētu no tās atteikties — pat, ja tas maksātu man dzīvību.”

Viņš paņēma savu slapjo cepuri un devās uz durvīm — ārā, lietū, viens, drebošs un baiļu mākts, bet apņēmības pilns. Nolūkojoties uz viņu, es domāju par viņa vientuļo sirdsapziņu, vientuļo liecību, vientuļo ticību un to spēku un mierinājumu, ko dāvā Dieva Gars.” („The Loneliness of Leadership”, 3.–4. lpp.)

Izvēlies kādu no patiesajiem principiem, ko esi pierakstījis, un izvirzi mērķi — piemērot to savā dzīvē. (Tu varētu pierakstīt šo mērķi savā studiju dienasgrāmatā.)

Nobeigumā izlasi Džozefs Smits — Vēsture 1:26, pievēršot uzmanību principam, ko demonstrēja Džozefs Smits: Mēs varam iegūt liecību par to, ka Svētajos Rakstos mācītie principi ir patiesi, rīkojoties saskaņā ar tiem. Ja tu rīkosies saskaņā ar doktrīnu vai principu, ko esi aprakstījis, tava liecība tiks stiprināta un tu spēsi pārvarēt pretestību un grūtības, ar kurām tev var nākties sastapties.

  1. Savā studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti:

    Es studēju Džozefs Smits — Vēsture 1:21–26 un pabeidzu to (datums).

    Jautājumi, domas un atziņas, kurās es vēlētos dalīties ar savu skolotāju: