1851. gadā elders Frenklins D. Ričards, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis un Lielbritānijas misijas prezidents, publicēja vairākas Džozefa Smita atklāsmes, tulkojumus un pierakstus un šo krājumu nosauca par Dārgo Pērli, kas vēlāk tika pievienots Baznīcas pamatrakstiem. „Dārgā Pērle ir atlasītu materiālu izlase, kas attiecas uz daudziem nozīmīgiem Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas ticības un mācības aspektiem” (Dārgās Pērles ievads). Vārdi „dārgā pērle” minēti kādā Jēzus Kristus līdzībā (skat. Mateja 13:45–46). Šajā līdzībā kāds tirgotājs pārdod visu, kas viņam pieder, lai iegūtu vērtīgo pērli.
Dārgās Pērles izdošana
Attēls
pērle gliemežvākā
Vai tu zini, kā rodas pērles? Pērles izveidojas gliemenē, gliemenei reaģējot uz svešķermeņa, piemēram, smilšu grauda, kairinājumu. Gliemene rada vielu, lai pārklātu smilšu graudiņu, un galu galā izveido pērli. Dabīgās pērles ir retas un tiek uzskatītas par ļoti vērtīgām.
Šajā mācību stundā tu uzzināsi par vēl kādas pērles izcelsmi — Svēto Rakstu grāmatu ar nosaukumu „Dārgā Pērle”. Studējot par šīs grāmatas izdošanu, pievērs izmanību iemesliem, kāpēc Dārgā Pērle mums ir vērtīga.
Izlasi Dārgās Pērles ievada pirmo rindkopu un uzzini, kas tajā ir ietverts. Vārdi periodiskie izdevumi nozīmē avīzes vai žurnālus — publikācijas, kas tiek izdotas periodiski, piemēram, katru dienu, nedēļu vai mēnesi.
Otrajā rindkopā mēs varam lasīt, ka 1851. gadā elders Frenklins D. Ričards, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, apkopoja pravieša Džozefa Smita materiālu krājumu un to publicēja kā Dārgo Pērli. Pirms materiāli kļūst par daļu no Baznīcas pamatrakstiem, Augstākajam prezidijam tie ir jāapstiprina un jāpaziņo Baznīcas locekļiem par tiem vispārējā konferencē, lai viņi tos varētu atbalstīt, par tiem balsojot. 1880. gada oktobra vispārējās konferences laikā Baznīca apstiprināja Dārgo Pērli par Svētajiem Rakstiem — par daļu no pamatrakstiem.
Attēls
Elders Frenklins D. Ričards
Elders Frenklins D. Ričards
Trešajā ievada rindkopā mēs varam uzzināt, ka kopš pirmā Dārgās Pērles izdevuma dažas daļas tās saturā tika pievienotas vai izņemtas. Kāda satura daļa tika pievienota, bet vēlāk pārcelta uz Mācību un Derībām.
Izlasi atlikušo ievada daļu un uzzini, kāds saturs pašlaik ir ietverts Dārgajā Pērlē.
Mozus grāmata un Džozefs Smits — Mateja evaņģēlijs
Mozus grāmata un Džozefs Smits — Mateja evaņģēlijs ir daļa no Džozefa Smita Bībeles tulkojuma. Džozefa Smita Tulkojums ir „Ķēniņa Jēkaba Bībeles pārstrādāts tulkojums angļu valodā, ko pravietis Džozefs Smits uzsāka 1830. gada jūnijā. Viņš bija saņēmis pavēli no Dieva veikt šo tulkojumu un uzskatīja to par daļu no viņa, kā pravieša, aicinājuma” (Svēto Rakstu ceļvedis, „Džozefa Smita tulkojums”; scriptures.lds.org). Tas Kungs Džozefam Smitam atklāja Mozus grāmatas tekstu, un Džozefs, tulkojot Bībeli, veica papildinājumus, izmaiņas un svītrojumus vairākās 1. Mozus grāmatas sākuma nodaļās. Mozus grāmata ietver vērtīgu patiesību attiecībā uz Debesu Tēva pestīšanas ieceri.
Ātri pārlasi Mozus grāmatu un sameklē vismaz vienu pantu, kas ietver patiesību, kas tev liekas vērtīga. Ieraksti izvēlēto pantu savā studiju dienasgrāmatā un paskaidro, kāpēc tas tev ir nozīmīgs.
Ābrahāma grāmata
Tāpat kā caur Mozus grāmatu, arī caur Ābrahāma grāmatu tika atjaunotas vērtīgas patiesas mācības. Tajā tiek mācīts par pirmslaicīgo dzīvi, un tā sniedz lielāku izpratni par Ābrahāma dzīvi, kalpošanu un derību, ko Tas Kungs ar viņu noslēdza. Tā ir liela vērtība, ka mums ir Ābrahāma grāmata un ka mēs varam uzzināt, kā viņš vienmēr godāja Dievu un kā Dievs godāja viņu.
Tālāk ir sniegts apraksts, kā pravietis Džozefs Smits ieguva senos pierakstus — Ābrahāma grāmatu: „1835. gada 3. jūlijā vīrs, vārdā Maikls Čendlers, uz Kērtlandi, Ohaio, atveda četras ēģiptiešu mūmijas un vairākus papirusa ruļļus ar seniem ēģiptiešu pierakstiem. Mūmijas un papirusus pirms vairākiem gadiem Ēģiptē bija atradis Antonio Lebolo. Kērtlande bija viena no daudzajām pieturvietām ASV austrumos, kurā Čendlers rīkoja mūmiju izstādi. Čendlers piedāvāja pārdot mūmijas un papirusa ruļļus, un, pravieša Džozefa Smita skubināti, vairāki Baznīcas locekļi saziedoja naudu, lai tos iegādātos. 1835. gada 5.jūlijā Džozefs Smits apliecināja, cik nozīmīgi ir šie seno ēģiptiešu pieraksti: „Es esmu sācis tulkot dažas rakstzīmes un hieroglifus, un mums par lielu prieku atklājis, ka vienā no ruļļiem ir Ābrahāma pieraksti. … Mēs patiešām varam teikt, ka Tas Kungs sāk atklāt miera un patiesības bagātības” (History of the Church, 2:236).” (The Pearl of Great Price Student Manual [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2000. g.], 28. lpp.)
Vairāki cilvēki ir prātojuši, kā pravietis iztulkoja šos senos pierakstus. Džozefs Smits nekad neatklāja, kā viņš tos iztulkoja, bet viņš to darīja ar Dieva dāvanu un spēku. Baznīca, zinātnieki un vēsturnieki joprojām cenšas noskaidrot šīs grāmatas izcelsmi. Tāpat kā studējot citus Svētos Rakstus, labākais veids, kā iegūt liecību par Ābrahāma grāmatas patiesumu, — ar lūgšanu studēt pašu grāmatu. Lai iegūtu vairāk informācijas, apmeklē LDS.org, izvēlies Gospel Topics un meklētājā ieraksti book of Abraham.
Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz jautājumu: „Kāpēc ir svarīgi iegūt garīgu liecību par Ābrahāma grāmatas patiesumu?”
Tālāk ir sarakstīti visbiežāk uzdotie jautājumi un uz tiem dotās atbildes attiecībā uz Ābrahāma grāmatas izdošanu:
Jautājums: Kāpēc Džozefs Smits teica, ka viņš iztulkoja Ābrahāmam pierakstus, lai gan manuskripts neatbilst laikam, kurā dzīvoja Ābrahāms?
Atbilde: Pravietis Džozefs Smits teica, ka Ābrahāma grāmata ir „dažu seno pierakstu tulkojums, kas nonākuši mūsu rokās no Ēģiptes katakombām, apgalvojot, ka tos rakstījis Ābrahāms, kamēr viņš bija Ēģiptē” (Times and Seasons, 1842. g. 1. marts, 704. lpp.).
Attēls
papirusa fragments
Papirusa fragments — Faksimils nr. 1
1966. gadā 11 fragmenti no papirusa, kas kādreiz bija pravietim Džozefam Smitam, tika atrasti Ņujorkas Metropolitēna mākslas muzejā. Šie papirusi ietver autentiskus ēģiptiešu pierakstus, bet tie neatbilst Ābrahāma dzīves laikam un tie arī neietver paša Ābrahāma rakstītu stāstījumu. Ir svarīgi atcerēties, ka ir atrasti tikai daži papirusu fragmenti, kas piederēja Džozefam Smitam, bet ne visi. Ābrahāma grāmata var būt iztulkota no papirusa, kas nav ticis atrasts. Šie pazudušie papirusi varētu ietvert Ābrahāma pierakstu kopijas.
Mūsdienās mēs vienkārši nezinām precīzu saistību starp Ābrahāma grāmatu un papirusu, kas piederēja Džozefam Smitam. Ir vairākas teorijas, kas mēģina izskaidrot, kā pravietis iztulkoja šos pierakstus, bet mēs vienkārši par to tik smalki nezinām. Mēs zinām, ka pravietis Džozefs Smits pārtulkoja Ābrahāma grāmatu ar Dieva dāvanu un spēku.
Jautājums: Ko Džozefs Smits darīja ar savu tulkojumu?
Atbilde: „Sākotnēji Baznīcas izdevumā Times and Seasons tika izdoti Ābrahāma grāmatas fragmenti, sākot no 1842. gada 1. marta Navū, Ilinoisā [skat. Dārgās Pērles ievadu]. Pravietis Džozefs Smits norādīja, ka viņš vēlāk publicēs vēl daļu no Ābrahāma grāmatas tulkojuma, bet, pirms viņš to izdarīja, viņš tika nogalināts. Attiecībā uz pabeigtā tulkojuma iespējamo garumu, Olivers Kauderijs reiz teica, ka būtu nepieciešami „sējumi”, lai ietvertu tajā rakstīto (skat. Messenger and Advocate, 1835. g. dec., 236. lpp.).
Papildus hieroglifiem, manuskripts ietvēra arī ēģiptiešu zīmējumus. 1842. gada 23. februārī pravietis Džozefs Smits palūdza Rūbenam Hedlokam, profesionālam gravīras meistaram un Baznīcas loceklim, sagatavot trīs minēto zīmējumu kokgriezumus, lai tos varētu nodrukāt. Hedloks gravējumus pabeidza nedēļas laikā, un Džozefs Smits publicēja to kopijas (faksimilus) kopā ar Ābrahāma grāmatu. Līdzās faksimilam Džozefs Smits ir paskaidrojis šos zīmējumus” (The Pearl of Great Price Student Manual,28.–29. lpp.).
Attēls
1., 2. un 3. faksimils
Kokgriezumi tika izgatavoti, lai nodrukātu Ābrahāma grāmatas faksimilus
Jautājums: Kas notika ar mūmijām un papirusiem?
Atbilde: „Pēc pravieša Džozefa Smita nāves četras mūmijas un papirusi nonāca Džozefa mātes, kura bija atraitne, Lūsijas Makas Smitas, īpašumā. Pēc Lūsijas nāves, 1856. gadā, Emma Smita, pravieša sieva, pārdeva kolekciju A. Komba kungam. Ir vairākas teorijas attiecībā uz to, kas vēlāk notika ar mūmijām un papirusiem. Šķiet, ka vismaz divas no mūmijām sadega lielajā Čikāgas ugunsgrēkā 1871. gadā (skat. B. H. Roberts, New Witnesses for God, 3. sēj. [1909.–1911. g.], 2:380–382).
1966. gada agrā pavasarī doktors Azizs S. Asija (Aziz S. Atiya), Jūtas universitātes profesors, veicot pētījumu Ņujorkas Metropolitēna mākslas muzejā, atrada vairākus Ābrahāma grāmatas papirusa fragmentus. Šos fragmentus 1967. gada 27. novembrī Baznīcai uzrādīja muzeja direktors. Pārējo mūmiju un papirusu daļu pašreizējā atrašanās vieta nav zināma (skat. H. Donl Peterson, „Some Joseph Smith Papyri Rediscovered (1967. g.)”, Studies in Scripture, Volume Two, 183.–185. lpp.)” (The Pearl of Great Price Student Manual,29. lpp.).
Papildus vērtīgajām mācībām un principiem, Dārgā Pērle ir pierādījums, ka Džozefs Smits bija Dieva pravietis.
Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz jautājumu: „Kā, tavuprāt, Dārgā Pērle pierāda, ka Džozefs Smits tika aicināts par pravieti?”
Ticības apliecinājumi
1842. gada 1. martā pravietis Džozefs Smits publicēja vēstuli, ko viņš bija rakstījis Džonam Ventvorsam, avīzes redaktoram, izskaidrojot Baznīcas vēsturi un uzskatus. Tā tiek dēvēta par Ventvorsa vēstuli. Tajā Džozefs aprakstīja 13 evaņģēlija pamatprincipus. Šie uzskati ir iekļauti Dārgajā Pērlē kā Ticības apliecinājumi. Lai gan tie neietver visus mūsu uzskatus, tas ir svarīgs mācību un principu apkopojums.
Izvēlies divus ticības apliecinājumus. Savā studiju dienasgrāmatā pabeidz šos uzdevumus:
Apraksti pats saviem vārdiem mācību vai principu, ko māca šis ticības apliecinājums.
Sameklē rakstvietu, kas apliecina vai paskaidro šī ticības apliecinājuma mācību vai principu. Uzraksti atziņas, ko tu guvi no šīs rakstvietas, kas padziļināja tavu izpratni par šo mācību vai principu.
Uzraksti, kādā veidā ticība un izpratne par šo ticības apliecinājumu var nest svētības kāda cilvēka dzīvē.
Elders L. Toms Perijs, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, aprakstīja, kā zināšanas par Ticības apliecinājumiem var būt īpaši noderīgas Baznīcas locekļiem:
Attēls
Elders L. Toms Perijs
„Es nonācu pie secinājuma, ka, izstudējot katru Ticības apliecinājumu, es varētu izskaidrot un aizstāvēt katru evaņģēlija principu, ko man varētu nākties paskaidrot kādam, kurš meklē atjaunoto patiesību.
Tā būtu liela svētība, ja katrs Baznīcas loceklis iegaumētu Ticības apliecinājumus un apgūtu principus, kas katrā no tiem ir ietverti. Mēs būtu labāk sagatavojušies, lai dalītos evaņģēlijā ar citiem. …
Ticības apliecinājumi nav kādas zinātnieku komandas darbs, to autors ir kāds iedvesmots vīrs, kurš visaptveroši un kodolīgi paskaidroja svarīgākās Jēzus Kristus evaņģēlija mācības. Tie ietver tiešus un vienkāršus mūsu ticības principu formulējumus, un tie ir pārliecinošs pierādījums dievišķai iedvesmai, kas tika dota pravietim Džozefam Smitam” („The Articles of Faith”, Ensign, 1998. g. maijs, 23.–24. lpp.).
Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz šiem jautājumiem:
Kā tieši un vienkārši principu formulējumi var būt noderīgi, skaidrojot un mācot evaņģēliju?
Uzraksti, kad Ticības apliecinājumi vai tajos ietvertie, patiesie principi tev ir palīdzējuši kādam izskaidrot evaņģēliju. Ja tev nav šādas pieredzes, saraksti iespējamos jautājumus, ko citi varētu uzdot par mūsu ticību un uz kuriem varētu atbildēt ar Ticības apliecinājumiem.
Tu vari izvirzīt mērķi — studēt un iegaumēt visus Ticības apliecinājumus. To darot, tu daudz labāk varēsi paskaidrot evaņģēlija principus.
Savā studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti:
Es studēju mācību stundu „Dārgās Pērles izdošana” un to pabeidzu (datums).
Jautājumi, domas un atziņas, kurās es vēlētos dalīties ar savu skolotāju: