Laikā, kad pravietis Džozefs Smits tulkoja Mormona Grāmatu, viņš uzzināja, ka „ar Dieva spēku” trīs lieciniekiem būs atļauts skatīt plāksnes (skat. 2. Nefija 27:12–14; Etera 5:2–4). Kad par to uzzināja Olivers Kauderijs un Deivids Vitmers, viņi abi sajuta iedvesmotu vēlmi būt par šiem lieciniekiem. Iepriekšējā atklāsmē (M&D 5. nod.) Tas Kungs Martinam Herisam pateica, ka, ja viņš būs pietiekami pazemīgs un paklausīgs, viņam tiks ļauts skatīt plāksnes. Olivers Kauderijs, Deivids Vitmers un Martins Heriss lūdza pravietim, lai viņš jautātu Tam Kungam, vai viņiem tiks dota šī iespēja. Atklāsme, kuru jūs šodien studēsiet Mācības un Derību 17. nodaļā, apstiprināja, ka šiem trīs vīriem tiks ļauts skatīt plāksnes un citus ar tām saistītus priekšmetus, ja viņi pielietos pietiekami lielu ticību.
Tas Kungs saka Oliveram Kauderijam, Deividam Vitmeram un Martinam Herisam, ka, ja viņiem būs pietiekami liela ticība, viņiem tiks atļauts skatīt plāksnes un citus svētus priekšmetus
Divas atsauces Mormona Grāmatā satur pravietojumu par lieciniekiem, kuri redzēs un liecinās par grāmatu jeb plāksnēm, kas ietver šo pierakstu. Izlasi 2. Nefija 27:12–14 un Etera 5:2–4 un padomā par to, kā tas būtu — kļūt par zelta plākšņu liecinieku. Pamatojoties uz to, ko esi mācījies šajos pantos, kā šiem trīs lieciniekiem tiks parādīts pieraksts?
Attēls
Trīs liecinieki
Olivers Kauderijs, Deivids Vitmers, Martins Heriss
Caur atklāsmi Tas Kungs pateica Džozefam Smitam, ka Oliveram Kauderijam, Deividam Vitmeram un Martinam Herisam tiks ļauts redzēt plāksnes. Izlasi Mācības un Derību 17:1. Kas vēl bez plāksnēm tiks parādīts šiem lieciniekiem? (Zemteksta piezīme 1 g ietver atsauci uz to, kas ir „brīnumainie rādītāji”, tajā skaitā 1. Nefija 16:10, 16, 26 un Almas 37:38–47.)
Padomā par to, kā šie svētie priekšmeti (piemēram, Lābana zobens un Liahona) varētu nodrošināt papildu pierādījumus tam, ka Mormona Grāmatā aprakstītās tautas un notikumi ir patiesi.
Izlasi Mācības un Derību 17:2. Kas, saskaņā ar Tā Kunga vārdiem, lieciniekiem bija jāizdara, pirms viņi varēs skatīt plāksnes?
Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz šādu jautājumu: „Kāpēc, tavuprāt, pirms zelta plākšņu apskatīšanas, šiem lieciniekiem bija nepieciešama ticība?”
Lai gan mēs nevaram saņemt liecību tāpat, kā to saņēma trīs liecinieki, taču arī mēs varam saņemt liecību par patiesajām mācībām, kuras vēlamies uzzināt. Pārdomā, ko Mācības un Derību 17:1–3 māca par to, kā mēs varam saņemt personīgu liecību par evaņģēlija patiesībām. Pēc tam, pamatojoties uz to, ko tu iemācījies no šiem pantiem, pabeidz šo principu: Ja mēs , mēs varam saņemt liecību par tām patiesajām mācībām, kuras vēlamies uzzināt.
Savā studiju dienasgrāmatā apraksti, kā tu esi pielietojis ticību Dievam, lai iegūtu liecību par Mormona Grāmatu un citiem evaņģēlija patiesajiem principiem. Ja tu domā, ka tev vēl jāiegūst šāda liecība, paskaidro, kā tu vari pielietot ticību, lai tu varētu iegūt liecību par Mormona Grāmatu.
Džozefa Smita māte, Lūsija Maka Smita, rakstīja par to, kā Martinam Herisam tika pateikts, ka viņš varētu būt viens no trīs lieciniekiem. Pavadījis vakaru, pārlasot tikko pabeigto Mormona Grāmatas manuskriptu, „nākamajā rītā, pēc ierasto dievkalpojumu, proti, lasīšanas, dziedāšanas un lūgšanas, apmeklēšanas, Džozefs piecēlās kājās, vērsās pie Martina Herisa ar tādu svinīgumu, kas līdz pat šai dienai, kad apkopoju savas atmiņas, man izsauc „skudriņas”, un teica: „Martin Heris, šajā dienā tev ir jāpazemojas Dieva priekšā, lai tu varētu saņemt savu grēku piedošanu. Ja tu tā darīsi, tā ir Dieva griba, ka tu kopā ar Oliveru Kauderiju un Deividu Vitmeru skatīsi plāksnes” (History of Joseph Smith by His Mother, red. Preston Nibley [1958], 151.–152. lpp.).
Pārdomā šādus jautājumus:
Kāpēc, tavuprāt, ir jābūt pazemīgiem, kad gribam saņemt Dieva piedošanu?
Kāpēc, tavuprāt, mums vajag tiekties pēc Dieva piedošanas, kad mēs vēlamies saņemt no Viņa liecību par patiesību?
Iedomājies, ka tu esi izraudzīts par vienu no trīs lieciniekiem, kam „ar Dieva spēku” bija atļauts skatīt plāksnes. Kādu atbildību tu justu pēc šādas pieredzes? Tas Kungs runāja par viņu — plākšņu liecinieku — atbildību. Izlasi Mācības un Derību 17:3–5, meklējot, ko Tas Kungs pavēlēja darīt trīs lieciniekiem pēc tam, kad viņi bija redzējuši plāksnes?
Apdomā mūsu atbildību pēc tam, kad Tas Kungs dod mums liecību par dievišķi patiesiem principiem. Tu vari atzīmēt frāzes 3. pantā, kas māca šo principu: Pēc tam, kad mēs saņemam liecību par patiesību, mums ir pienākums liecināt par to. Padomā par to, kā tava gatavība liecināt par patiesību atklāj arī tavu ticību Jēzum Kristum.
Savā studiju dienasgrāmatā pieraksti dažas evaņģēlija mācības un principus, kuri ir patiesi. Dalies savā liecībā, sajūtās vai domās par šiem principiem ar kādu no vecākiem vai brāļiem un māsām.
Neilgu laiku pēc tam, kad tika dota Mācības un Derību 17. nodaļā aprakstītā atklāsme, pravietis Džozefs Smits, Deivids Vitmers, Olivers Kauderijs, Deivids Vitmers un Martins Heriss devās mežā netālu no Vitmeru nama, lai „ar dedzīgu un pazemīgu lūgšanu mēģinātu iegūt” apsolīto liecību. Džozefs Smits pierakstīja, ka pēc diviem nesekmīgiem mēģinājumiem „Martins Heriss piedāvāja, ka viņš aizies no mums, ticot, kā viņš pats to pauda, ka viņa klātbūtne bija iemesls, kāpēc mēs neieguvām to, ko vēlējāmies. Attiecīgi viņš aizgāja, un mēs atkal nometāmies ceļos un nebijām iegrimuši lūgšanā ilgu brīdi, kad ieraudzījām virs savām galvām ārkārtīgi spožu gaismu; un, lūk, mūsu priekšā stāvēja eņģelis. Savās rokās viņš turēja tās plāksnes, kuras mēs savā lūgšanā vēlējāmies … skatīt. Viņš pāršķīra plāksnes vienu pēc otras, lai mēs tās varētu redzēt un precīzi saskatīt gravējumus uz tām. … Mēs dzirdējām balsi nākam no spožās gaismas, kas bija virs mums, sakot: „Šīs plāksnes ir atklātas ar Dieva spēku, un tās ir pārtulkotas ar Dieva spēku. Tulkojums, kuru jūs esat redzējuši, ir pareizs, un es jums pavēlu liecināt par to, ko jūs šobrīd redzat un dzirdat.”
Es atstāju Deividu un Oliveru un devos meklēt Martinu Herisu, kuru es atradu prāvā attālumā sakām dedzīgu lūgšanu. Tomēr drīz viņš man pateica, ka viņš vēl nav izlīdzis ar To Kungu, un no sirds aicināja mani pievienoties viņam lūgšanā, lai arī viņš varētu saņemt tās pašas svētības, kuras mēs tikko bijām saņēmuši. Attiecīgi mēs apvienojāmies lūgšanā un galu galā ieguvām savas vēlmes piepildījumu, jo, pirms mēs vēl bijām pabeiguši, mūsu skatam pavērās tā pati vīzija, vismaz tā no jauna tika atklāta man, un es vēlreiz redzēju un dzirdēju to pašu; tajā pašā laikā Martins Heriss acīmredzamā prieka ekstāzē izsaucās: „Ir gana, ir gana; manas acis ir redzējušas; manas acis ir redzējušas!” (History of the Church, 1:54–55).
Iedomājies, ka tev ir uzticēta kāda svarīga informācija, ar kuru tev ilgstoši nebija ļauts dalīties. Kā tu justos, kad tev beidzot tiktu atļauts dalīties tajā? Padomā par to, kā varēja justies Džozefs Smits, kas tik daudzus gadus bija vienīgais Mormona Grāmatas liecinieks. Kā tu justos viņa vietā? Kā, tavuprāt, jutās Džozefs Smits, zinot, ka citi cilvēki tagad viņa liecībai varēja pievienot savas liecības un apstiprinājumus?
Attēls
Lūsija Maka Smita
Šis Džozefa Smita mātes, Lūsijas Makas Smitas, pieraksts raksturo, kā jutās Džozefs Smits pēc tam, kad trīs liecinieki bija redzējuši plāksnes: „Kad viņi atgriezās, pulkstenis bija starp trim un četriem pēcpusdienā. Vitmera kundze, Smita kungs [Džozefs Smits, vecākais,] un es tajā laikā sēdējām guļamistabā. Ienākot Džozefs noslīdēja man līdzās un izsaucās: „Tēv, māt, jūs nezināt, cik es esmu laimīgs: Tas Kungs tagad ir ļāvis bez manis plāksnes skatīt vēl trīs citiem. Viņi ir redzējuši eņģeli, kurš tiem ir liecinājis, un viņiem būs jāliecina par patiesību, ko es esmu teicis, jo tagad viņi paši zina, ka es nemaldinu cilvēkus; es jūtos, it kā es būtu atbrīvots no nastas, kas gandrīz bija par smagu, un manu dvēseli iepriecina tas, ka es vairs neesmu ar šīm zināšanām pasaulē pilnīgi viens.” Pēc tam ienāca Martins Heriss, viņš izskatījās prieka pārņemts un svinīgi liecināja par to, ko viņš bija redzējis un dzirdējis. Tāpat darīja arī Deivids un Olivers, piebilstot, ka neviena mēle nevar paust viņu sirds prieku, un tā, ko viņi bija redzējuši un dzirdējuši, diženumu” (History of Joseph Smith by His Mother, 152–153).
Savā studiju dienasgrāmatā apraksti, kā tu jūties, kad apkārt ir cilvēki, kas arī ir saņēmuši liecību par to, kas ir patiesība. Kā viņu liecības palīdz tev?
Elders Lorens C. Dans, no Septiņdesmitajiem, runāja par to, cik svarīgi Tā Kunga darbā ir liecinieki: „Liecinieku likums vienmēr ir bijis daļa no Tā Kunga darba uz Zemes. Šis likums nosaka, ka „katra lieta pamatojas uz liecību no divu vai triju liecinieku mutes” (2. kor. 13:1; skat. arī 5. Mozus 17:6; 19:15; Mateja 18:15–16; Jāņa 8:12–29). Šī liecība apstiprina, ka konkrētie notikumi ir bijuši un Dieva dotās mācības un principi ir patiesi” („Witness”, Ensign, 1995. gada nov., 28. lpp.). Tas Kungs pielietoja liecinieku likumu, lai apstiprinātu, ka plāksnes tiešām eksistē.
Dažas dienas pēc tam, kad ar Dieva spēku zelta plāksnes tika parādītas trīs lieciniekiem, pravietim Džozefam Smitam tika atļauts parādīt plāksnes „dažiem saskaņā ar Dieva gribu, lai liecinātu par Viņa vārdu cilvēku bērniem” (2. Nefija 27:13; skat. arī Etera 5:2). Izlasi „Trīs liecinieku liecība” un „Astoņu liecinieku liecība” (pēc Mormona Grāmatas ievada). Pievērs uzmanību tam, kā atšķiras viņu pieredzes un kas ir līdzīgs viņu liecībās. Pievērs uzmanību arī tam, ka astoņi liecinieki rakstīja, ka plāksnes „izskatījās kā no zelta” un gravējumi pēc „sena … meistardarba”. Tā kā viņi nezināja, vai plāksnes bija no īsta zelta un vai gravējumi tiešām bija seni pieraksti, viņi liecināja tikai par to, par ko patiešām bija pārliecināti.
Iztēlojies, ka tava liecība par Mormona Grāmatu varētu tikt iekļauta katrā Mormona Grāmatas eksemplārā. Savā studiju dienasgrāmatā atrodi tukšu lapu un izveido savu personīgo liecības lappusi. Ieraksti tajā to, ko zini par Mormona Grāmatas patiesumu un ko vēlies, lai zinātu arī citi.
Mācības un Derību 17:6 satur Glābēja liecību par Mormona Grāmatu. Šajā pantā atzīmē Viņa liecību pasaulei vai ieraksti Viņa liecību savā studiju dienasgrāmatā. Vēl savā studiju dienasgrāmatā vai Svētajos Rakstos, līdzās 6. pantam, tu vari pierakstīt: Jēzus Kristus liecināja, ka Mormona Grāmata ir patiesa. Pārdomā, kā Tā Kunga liecība par Mormona Grāmatu ietekmē tavu liecību.
Pēc ievērojamās pieredzes katrs no trīs lieciniekiem pieredzēja lielas grūtības, un viņu ticība Dievam un liecības par evaņģēliju tika pārbaudītas. Grūtību laikā visi trīs aizgāja no Baznīcas, lai gan Martins Heriss un Olivers Kauderijs vēlāk atgriezās un palika uzticīgi līdz pat savas dzīves beigām. Tomēr neviens no trīs lieciniekiem nekad nenoliedza savu liecību par Mormona Grāmatu.
Lai gan mēs nezinām konkrētos iemeslus, kāpēc katrs no trīs lieciniekiem aizgāja no Baznīcas pēc šādas spēcīgas liecības piedzīvošanas, Tā Kunga brīdinājums pravietim Džozefam Smitam, kas pierakstīts Mācības un Derību 3:4, palīdz mums saprast, kā tas var notikt: „Jo, lai gan cilvēkam var būt daudzas atklāsmes un spēks darīt daudzus varenus darbus, ja viņš lielās ar savu paša spēku un nonievā Dieva padomus, un seko savas paša gribas un miesīgo vēlmju pavēlēm, viņam jākrīt un viņš izsauc taisnā Dieva atriebību pār sevi.” Tomēr katrs no trīs lieciniekiem savas dzīves gaitā turpināja uzticīgi liecināt par Mormona Grāmatu.
Attēls
Olivers Kauderijs
Olivers Kauderijs liecināja: „Pats ar savu spalvu es pierakstīju visu Mormona Grāmatu (izņemot tikai dažas lapas), kuru diktēja pravietis Džozefs Smits, un viņš to tulkoja ar Dieva dāvanu un spēku, ar Urīmu un Tumīmu jeb, kā tie tiek dēvēti šajā grāmatā, ar „svētajiem tulkotājiem”. Es savām acīm skatīju zelta plāksnes, no kurām tā tika pārrakstīta, un turēju šīs plāksnes savās rokās.… Grāmata ir patiesa. To nerakstīja Sidnijs Rigdons; to nerakstīja Spauldinga kungs. To rakstīju es pats tā, kā diktēja pravietis. Tā ietver mūžīgo evaņģēliju. … Tā ietver pestīšanas principus; un ja jūs, mani klausītāji, staigāsit tās gaismā un būsiet paklausīgi tās pamācībām, jūs tiksiet izglābti ar mūžīgo pestīšanu Dieva valstībā — debesīs” („Last Days of Oliver Cowdery”, Deseret News, 1859. gada 13. apr., 48. lpp.).
Attēls
Deivids Vitmers
Laikrakstā Richmond Democrat bija ievietots raksts par to, kā dažas dienas pirms savas nāves Deivids Vitmers liecināja par Mormona Grāmatu: „Svētdienas vakarā plkst. 17:30 (1888. gada 22. jan.) Vitmera kungs paaicināja pie savas gultas savu ģimeni un dažus draugus. … Tad viņš uzrunāja visus, kas bija pie viņa gultas, sakot šādus vārdus: „Jums visiem ir jābūt ticīgiem Kristū. Es vēlos jums visiem pateikt, ka Bībele un nefijiešu pieraksts (Mormona Grāmata) ir patiess, lai jūs varētu sacīt, ka esat dzirdējuši mani dalāmies liecībā, esot uz nāves gultas. Esiet ticīgi Kristū un jūsu atlīdzība būs atbilstoša jūsu darbiem. Lai Dievs jūs svētī. Mana paļāvība mūžīgi, pasaulēs bez gala, ir Kristū. Āmen.” (Richmond Democrat, 1988. g. 2. feb., citēts Endrjū Džensona rakstā, Latter-day Saint Biographical Encyclopedia, 4. sēj. [1901], 1:270).
Attēls
Martins Heriss
Neilgu laiku pirms savas nāves Martins Heriss liecināja: „Jā, es redzēju plāksnes, uz kurām bija pierakstīta Mormona Grāmata; es redzēju eņģeli; es dzirdēju Dieva balsi; un es zinu, ka Džozefs Smits ir Dieva pravietis un tur svētās priesterības atslēgas” („The Last Testimony of Martin Harris”, pierakstījis Viljams H. Homers izteikumā, kas pausts J. V. Robinsona klātbūtnē, 1927. g. 9. apr., HDC). (Skat. arī Doctrine and Covenants Student Manual [Baznīcas Izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2001. g.], 33. lpp.)
Izlasi Mācības un Derību 17:7–9 un atzīmē Tā Kunga apsolījumus trīs lieciniekiem, ja viņi būs uzticīgi, paužot savas liecības. Pievērs uzmanību frāzei „taisnīgos nodomus” 9. pantā. Padomā par tiem taisnīgajiem nodomiem, kurus Tas Kungs vēlējās, lai trīs liecinieki izpildītu, pasludinot savas liecības par zelta plāksnēm un Mormona Grāmatu. (Domājot par šo jautājumu, tu vari pārskatīt Mācības un Derību 17:4)
Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz jautājumu: Kāds varētu būt tas taisnīgais nodoms, kura dēļ Tas Kungs varētu tev dot liecību par patiesajām mācībām, kuras tu vēlies uzzināt?
Atceries, ka mēs varam iegūt vai stiprināt liecību, daloties tajā. Prezidents Boids K. Pekers, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, mācīja:
Attēls
Prezidents Boids K. Pekers
„Visai bieži misionāri saka: „Kā lai es liecinu, ja neesmu ieguvis liecību? Kā es varu liecināt, ka Dievs dzīvo, ka Jēzus ir Kristus un ka evaņģēlijs ir patiess? Ja man nav šādas liecības, vai tas nebūtu negodīgi?”
Ak, kaut es jums varētu mācīt šo vienu principu. Liecība ir iegūstamaliecinot! Kaut kur tavos meklējamos pēc garīgām zināšanām ir tas, filozofu vārdiem runājot, „ticības lēciens”. Tas ir mirklis, kad esi nonācis līdz gaismas robežai un iegājis tumsā, lai atklātu, ka ceļš priekšā ir apgaismots tikai vienu vai divu soļu garumā. Saskaņā ar Svētajiem Rakstiem „Tā Kunga gaismeklis ir cilvēka gars”. (Salamana pam. 20:27.)
Iegūt liecību par to, ko esi izlasījis vai ko kāds cits ir teicis, ir viens, un ar to ir jāsāk. Pavisam kas cits — kad Gars apliecina jūsu sirdī, ka tas, par ko jūs esat liecinājuši, ir patiess. Vai jūs nesaprotat, ka, jums daloties ar to, tā tiks papildināta? Dodot to, kas jums ir, vietā nāks kas cits un vēl vairāk! …
Runāt publiski — tas ir jūsu ticības pārbaudījums” („Candle of the Lord”, Ensign, 1983. g. janv., 54. lpp.).
Pārdomā, ar ko tu varētu dalīties savā liecībā un kas varētu no tā gūt labumu. Šonedēļ dalies savā liecībā ar šo cilvēku.
Savā studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti: