18. daļa: 4. diena

Mācības un Derību 87. nodaļa

Ievads

Visa 1832. gada laikā pravietis Džozefs Smits un citi Baznīcas locekļi, iespējams, caur laikrakstiem saņēma ziņas par nelaimēm, kas pārņem pasauli. Tuvojoties gada beigām, pravietis teica: „Nemieru izpausmes starp tautām kļūst daudz redzamākas šajā laikā nekā agrāk, kad Baznīca tikai sāka savu ceļojumu no mežonīgā apvidus” (Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits [2007], 247. lpp.). 1832. gada 25. decembrī Džozefs Smits saņēma atklāsmi, kas tagad ir pierakstīta Mācības un Derību 87. nodaļā, kas ietver pravietojumus par kariem un sodiem, kas piemeklēs visas tautas pēdējās dienās.

Mācības un Derību 87. nodaļa

Džozefs Simts pravieto, ka karš tiks izliets pār visām tautām.

Pravietojums ir patiesa pravieša paziņojums par kādu nākotnes zīmi vai notikumu, kā to ir atklājis Svētais Gars.

Izlasi Mācības un Derību 87:1–4 un atrodi pravietojumu, kuru izteica Džozefs Smits. Studējot šos pantus, varētu būt noderīgi zināt, ka Dienvidkarolīna ir štats Savienoto Valstu dienvidos.

karte, Ziemeļamerika

Viens no principiem, kuru mēs varam mācīties no Mācības un Derību 87:1–4, ir tāds, ka mūsdienās, tieši tāpat kā senatnē, Tas Kungs var atklāt mums nākotni caur Saviem praviešiem.

1. Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz šiem jautājumiem:

   1. Kā zināšanas par to, ka Tas Kungs atklāj nākotnes notikumus caur Saviem praviešiem, ir svētība Baznīcai?

   2. Kā zināšanas par to var būt svētība tev un tavai ģimenei?

Izlasi Mācības un Derību 87. nodaļas ievadu. Atrodi datumu, kad šī atklāsme tika dota, un problēmu, kuru Džozefs Smits pārdomāja tajā laikā.

Džozefs Smits bija uzzinājis par politisku konfliktu starp Dienvidkarolīnas štatu un Savienoto Valstu federālo valdību, kas skāra jautājumu par ievedmuitu. (Ievedmuita ir nodoklis, ar kuru tiek apliktas importētās preces.) Dienvidkarolīnas iedzīvotāji vairāk bija atkarīgi no importētajiem, rūpnieciski ražotajiem produktiem nekā cilvēki ziemeļu štatos, tāpēc viņiem šķita, ka federālā ievedmuita ir netaisnīga un ka šie nodokļi tiek ar nodomu iekasēti uz štata rēķina. Valdības vadītāji Dienvidkarolīnā pieņēma likumu par federālo likumu atcelšanu, un daudzi dienvidkarolīnieši sāka gatavoties karam pret federālo valdību. Savienoto Valstu prezidents paziņoja, ka viņš saglabās Savienoto Valstu likumus ar spēku.

1832. gada decembrī avīzes visās Savienotajās Valstīs ziņoja par šo konfliktu. Tas bija laiks, kad Džozefs Smits saņēma atklāsmi Mācības un Derību 87. nodaļā, pravietojot, ka „kar[i] … drīz notiks, sākoties ar Dienvidkarolīnas sacelšanos” (M&D 87:1). 1833. gada sākumā, neilgi pēc tam, kad tika izteikts šis pravietojums, Savienoto Valstu valdība mierīgā ceļā atrisināja šo strīdīgo jautājumu ar Dienvidkarolīnas štatu. Daži, iespējams, uzskatīja, ka krīze bija garām un ka pravietojums Mācības un Derību 87:1–4 netiks piepildīts, bet krīze tika apturēta tikai uz laiku, un Dienvidkarolīna tomēr sacēlās.

2. Atbildi uz šādu jautājumu savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā: Kā tu reaģētu, ja pravieša vārdi netiktu piepildīti tādā veidā vai tajā laika posmā, kādā tu biji iedomājies?

Izlasi Mācības un Derību 130:12–13. Ko pravietis Džozefs Smits vēlreiz apstiprina šajos pantos?

Skat. Mācības un Derību 130. nodaļas ievadu un atrodi gadu, kad Džozefs Smits vēlreiz apstiprināja Mācības un Derību 87. nodaļā izteikto pravietojumu.

Ko tas, ka pravietis Džozefs Smits vēlreiz apstiprināja pravietojumu, kuru viņš saņēma 10 gadus iepriekš, māca tev par viņa ticību?

Krīze starp Savienotajām Valstīm un Dienvidkarolīnu tika novērsta pirms 10 gadiem, 1833. gadā. Pravietis turpināja ticēt pravietojumam, ko Tas Kungs bija caur Viņu atklājis, neskatoties uz to, ka daudzi cilvēki atteicās noticēt, ka Amerikas Savienotajās Valstīs notiks pilsoņu karš.

Pravietis Džozefs Smits

1861. gadā dienvidu karakuģi atklāja uguni uz Savienoto Valstu federālajiem karavīriem, kas bija izvietoti Samtera cietoksnī, Čarlstona ostā, Dienvidkarolīnā. Citi dienvidu štati pievienojās Dienvidkarolīnai pilsoņu karā pret ziemeļu štatiem. Laika gaitā dienvidu štati aicināja palīgā Lielbritāniju. Savukārt daudzi, kas bija vergi Dienvidos, pievienojās Ziemeļu armijai un cīnījās pret kādreizējiem saimniekiem. Amerikas pilsoņu karš turpinājās līdz 1865. gadam un tā rezultātā bojā gāja 620 000 karavīru.

Samtera cietoksnis

Samtera cietoksnis, Čarlstona ostā, Dienvidkarolīnā.

3. Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz šiem jautājumiem:

   1. Kā šie notikumi palīdz mums zināt, ka Džozefs Smits ir patiess pravietis?

   2. Kāpēc tev ir svarīgi zināt, ka Džozefs Smits ir patiess pravietis?

Katrs pravietojums Mācības un Derību 87. nodaļā ir ticis vai tiks piepildīts.

Papildus tiem notikumiem, kas tika atklāti Mācības un Derību 87:1–4, Džozefs Smits pravietoja par citām lietām, kas notiks. 5. pantā tiek minēts, „ka atlikušie, kas paliks tai zemē, … sagādās citticībniekiem sāpīgas ciešanas”.

„Vārds atlikums Svētajos Rakstos bieži tiek izmantots, lai atsauktos uz Izraēla nama daļu. Tāpēc ka Glābējs deva noteiktus solījumus attiecībā uz nefijiešu un lamaniešu atlikumu (skat. 3. Nefija 20:10, 16; 21:2, 4), daudzi ir pieņēmuši, ka šis pants attiecas uz lamaniešiem, kas noteiktā laikā sacelsies un „sagādās citticībniekiem sāpīgas ciešanas” (M&D 87:5).

Prezidents Džozefs Fīldings Smits rakstīja: „Amerikas kontinenta vēsture … sniedz pierādījumus tam, ka lamanieši ir sacēlušies savā niknumā un sagādājuši citticībniekiem ciešanas.” Šis karš varētu nebūt beidzies. Cilvēki Savienotajās Valstīs kļūdījās, domādami, ka šis pravietiskais izteikums attiecas uz indiāņiem Savienotajās Valstīs, bet mums ir jāatceras, ka miljoniem cilvēku no „atlikuma” atrodas Meksikā, Centrālamerikā un Dienvidamerikā. Pilsoņu kara laikā indiāņi Meksikā sacēlās un kļuva brīvi no tirānijas, ko Napoleons centās uzspiest viņiem pretēji Jēkaba pareģojumam Mormona Grāmatā, ka šajā zemē starp citticībniekiem nebūs ķēniņu. Meksikas un citu tautu dienvidos neatkarība tika panākta ar „atlikuma” sacelšanos šajās zemēs. Taču nedomāsim, ka šis pravietojums ir pilnībā piepildījies.” (Church History and Modern Revelation, 1:363.)” (Doctrine and Covenants Student Manual, 2. izdevums [Church Educational System manual, 2001], 195. lpp.)

Izlasi Mācības un Derību 87:6–7 un atrodi citus notikumus, par kuriem Džozefs Smits pravietoja, ka tie notiks pēdējās dienās.

Dieva „pārmācības rok[a]” attiecas uz faktu, ka Tas Kungs izmanto Savus sodus, lai mudinātu Savus bērnus nožēlot grēkus. Daži no sodiem, kas ir aprakstīti šajos pantos, piepildīsies, kad Tas Kungs sodīs bezdievīgos par viņu netaisnīgo izturēšanos pret taisnajiem.

Izlasi Mācības un Derību 87:8, lai uzzinātu, ko Tas Kungs mums liek darīt, lai mēs būtu gatavi kariem un katastrofām, kas notiks uz Zemes pēdējās dienās. Princips, ko mēs mācāmies no šī panta, ir tāds, ka mums ir jāpaliek svētajās vietās un nav jāizkustas, līdz atnāks Tas Kungs.

Svētās vietas ir vietas, kur mēs varam just Svētā Gara klātbūtni, kas palīdz mums tuvoties Debesu Tēvam un Jēzum Kristum un mācīties no Viņiem. Palikšana svētajās vietās bieži vien attiecas uz to, kā mēs dzīvojam, nevis kur mēs dzīvojam. Ja tu dzīvo pastāvīgas Svētā Gara klātbūtnes cienīgi, tad tu paliec svētā vietā. Centies, lai tava sirds kļūtu par svētu vietu, kas ir piepildīta ar Tā Kunga Garu.

4. Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā uzskaiti dažas vietas, kuras tu uzskati par svētām. Tad izvēlies vienu no vietām, kuras tu uzskaitīji, un apraksti, kā atrašanās šajā svētajā vietā ir palīdzējusi tev tuvoties Debesu Tēvam un Jēzum Kristum. Kā tu vari censties padarīt savas mājas par svētu vietu? Ja pravietis redzētu, kur tu dzīvo, — tavu istabu, tavu skapi vai vietas, kur tu bieži uzturies, — vai viņš uzskatītu to par svētu vietu?

5. Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz šiem jautājumiem:

   1. Ko tavuprāt nozīmē — „palieciet svētajās vietās un neizkustieties” (M&D 87:8)?

   2. Kā cilvēku varētu izkustināt no svētajām vietām?

   3. Ko tu darīsi, lai paliktu svētajās vietās ar lielāku uzticību un netiktu no tām izkustināts?

6. Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti:

   Es studēju Mācības un Derības 87. nodaļu un pabeidzu šo stundu (datums).

   Papildus jautājumi, domas un atziņas, kurās es vēlētos dalīties ar savu skolotāju: