1831. gada martā pravietis Džozefs Smits saņēma atklāsmes, kas pierakstītas Mācības un Derību 47. un 48. nodaļā. Mācības un Derību 47. nodaļā Tas Kungs nozīmēja Džonu Vitmeru, lai nomainītu Oliveru Kauderiju Baznīcas vēsturnieka un rakstveža amatā. Mācības un Derību 48. nodaļā Tas Kungs pamācīja svētos Ohaio palīdzēt Baznīcas locekļiem, kas ieradās no Ņujorkas štata. Tas Kungs arī norādīja Baznīcas locekļiem sagatavoties, lai nopirktu zemi Ciānas pilsētas celšanai Misūri štatā.
Tas Kungs nozīmē Džonu Vitmeru vest Baznīcas vēsturiskos pierakstus
Padomā par kādu pagājušu, garīgi nozīmīgu notikumu, kurā tu piedalījies, un domā, ka to ir vērts atcerēties (piemēram, tempļa iesvētīšana, Baznīcas sanāksme vai kāds ģimenes pasākums, tāds kā laulības vai bēres).
Ja iespējams, pastāsti kādam ģimenes loceklim par šo notikumu un dalies savās atbildēs uz tālāk dotajiem jautājumiem. (Ja tev nav iespējams dalīties ar kādu ģimenes locekli, vienkārši apdomā šos jautājumus.)
Kas uz tevi atstāja vislielāko iespaidu šajā notikumā?
Kāda vērtība ir tam, ka šis notikums tiek pieminēts?
Kā zināšanas par šo notikumu varētu svētīt tavus pēctečus pēc 100 gadiem?
Izlasi Mācības un Derību 47. nodaļas ievada daļu un šīs nodaļas 1.–3. pantu, lai noskaidrotu, ko Tas Kungs aicināja Džonu Vitmeru darīt. Kādēļ, tavuprāt, ir svarīgi, lai kāds pierakstītu Baznīcas vēsturi?
Attēls
Atklāsmju grāmata I
Džons Vitmers pārrakstīja atklāsmes, ko Džozefs Smits bija saņēmis, grāmatā, kas tagad pazīstama kā Atklāsmju grāmata I. Šajā grāmatā ir daudzi šo atklāsmju visagrākie noraksti.
Iedomājies kādu notikumu no Baznīcas vēstures, kas tevi iedvesmo. Kā tu uzzināji par šo notikumu?
Mēs zinām par notikumiem Baznīcas vēsturē, jo kāds bija izveidojis un vedis pierakstus, lai tie tiktu saglabāti mūsu dienām un nākamajām paaudzēm. Atceries, ka iepriekšējā atklāsmē Tas Kungs teica: „Pieraksts tiks vests starp jums” (M&D 21:1). Arī mūsdienās Baznīcā ir vēsturnieks un rakstvedis, kuru nozīmē Augstākais prezidijs. Tomēr šis vēsturnieks nevar pats novērot un pierakstīt visu, kas notiek Baznīcā, tādēļ viņam ir norādīts apkopot vēsturiskos apskatus, ko sagatavo citi. Vispārīgā nozīmē Baznīcas locekļu pieredzes ir daļa no Baznīcas vēstures un var ietekmēt nākamās paaudzes.
Elders Merlins K. Džensens no Septiņdesmitajiem, kurš kalpoja par Baznīcas vēsturnieku un rakstvedi 2005.–2012. gadā, mācīja: „Daudzi no Baznīcas dižākajiem stāstiem atrodas personīgajos un ģimenes vēstures pierakstos, un tie ir daļa no mūsu individuālā un ģimeņu mantojuma” („There Shall Be a Record Kept among You”, Ensign vai Liahona, 2007. g. dec., 31. lpp.).
Atbildi uz šādu jautājumu savā studiju dienasgrāmatā: „Kāpēc ir svarīga tava personīgā vēsture?”
Padomā par garīgi nozīmīgiem notikumiem savā dzīvē, kurus, tavuprāt, būtu vērts atcerēties. Iedomājies, ka tavi bērni un mazbērni lasīs viena šāda notikuma aprakstu, ko tu būsi uzrakstījis. Savā studiju dienasgrāmatā uzraksti, kas tas bija par notikumu, un atbildi uz šādiem jautājumiem:
Par kādu notikuma daļu tu vēlētos rakstīt?
Ko tu vēlētos, lai tavi pēcteči sajustu un zinātu par šo notikumu?
Izlasi Mācības un Derību 47:4, lai uzzinātu, ko Tas Kungs apsolīja dot Džonam Vitmeram par viņa pūlēm — „pastāvīgi vest baznīcas pierakstus un vēsturi” (M&D 47:3).
Pamatojoties uz to, ko tu izlasi Mācības un Derību 47:4, pabeidz šo principu: Ja mēs , Gars var mums palīdzēt .
Svētais Gars var mums atgādināt notikumus un atgādinājumus (skat. Jāņa 14:26) un palīdzēt rakstīt par tiem tādā veidā, kas svētīs ģimenes locekļus un citus nākamajās paaudzēs. Pūloties pierakstīt savu personīgo vēsturi, lūdz Dievu pēc Gara palīdzības un dzīvo tās cienīgu dzīvi.
Apdomā citus veidus, kā tu vari uzlabot savus pūliņus personīgās dienasgrāmatas vai vēstures rakstīšanā par nozīmīgiem notikumiem, priekšrakstiem un cilvēkiem savā dzīvē.
Svētajiem Ohaio ir jāpalīdz tiem, kas ierodas no Ņujorkas štata, un jāsagatavojas iegūt savu mantojumu Ciānā
Iedomājies, ka Baznīcas locekļus kādā attālā reģionā nesen ir skārusi dabas katastrofa, un viņi tika evakuēti no savām mājām. Baznīcas vadītāji ir lūguši tev un tavai ģimenei uz vairākiem mēnešiem uzņemt pie sevis mājās dažus no šiem cilvēkiem. Kādi jautājumi un bažas būtu tev un tavai ģimenei? Kādas bažas un sajūtas, tavuprāt, būtu tiem cilvēkiem, kas ievācas tavās mājās?
Apskati Baznīcas vēstures 3. karti savos Svētajos Rakstos: „Ņujorkas, Pensilvānijas un Ohaio reģioni ASV”. Nosaki, kur atrodas Palmīra, Ņujorkas štats, un Kērtlande, Ohaio. Aptuveni cik kilometru attālumā atrodas šīs pilsētas?
1831. gada februārī pravietis Džozefs Smits pārcēlās no Palmīras, Ņujorkas štatā, uz Kērtlandi, Ohaio štatā. Daudzi Baznīcas locekļi viņam sekoja dažu nākamo mēnešu laikā. Šie Baznīcas locekļi bija atstājuši daudzus laicīgos labumus un resursus, lai rīkotos saskaņā ar Dieva pavēli un ierastos Ohaio, un viņiem bija nepieciešama palīdzība. Ko, tavuprāt, Tas Kungs varētu pieprasīt no tevis, ja tu būtu dzīvojis Ohaio un būtu pieredzējis, kā daži no šiem svētajiem pārceļas uz tavu apgabalu un ka viņiem nav māju un ir ļoti maz iztikas līdzekļu?
Izlasi Mācības un Derību 48:1–3, lai atklātu, ko Tas Kungs pateica Baznīcas locekļiem Ohaio darīt to Baznīcas locekļu labā, kas pārcēlās uz šo reģionu. Viens no principiem, ko mācāmies no šiem pantiem, ir tāds, ka Tas Kungs pavēl pēdējo dienu svētajiem dalīties tajā, kas viņiem ir, ar tiem, kas ir trūkumā. Tu varētu uzrakstīt šo principu līdzās 2. pantam.
Ņem vērā: kā rakstīts Mācības un Derību 48:3, Tas Kungs sagaidīja, lai tie, kam bija resursi un līdzekļi un kas pārcēlās uz Ohaio, pirktu tur zemi. Līdzīgā veidā Tas Kungs sagaida, lai mēs lietotu savus resursus, kad mums tādi ir, un negaidītu, lai citi mūs apgādātu.
Atbildi uz šādu jautājumu savā studiju dienasgrāmatā: „Kā mēs mūsdienās varam dalīties tajā, kas mums ir, ar citiem Baznīcā?”
Apdomā, kā kāds jauns vīrietis piepildīja bausli dot trūcīgajiem, kad lasi tālāk doto stāstu, ko pastāstīja prezidents Džeimss E. Fausts no Augstākā prezidija:
Attēls
Prezidents Džeimss E. Fausts
„Pirms dažiem gadiem kāds priesteru kvorums nolēma veikt kalpošanas projektu, vācot pārtiku trūcīgajiem. Džims, viens no priesteriem, bija aizgrābts par šo projektu un bija apņēmies savākt vairāk pārtikas par jebkuru citu. Pienāca laiks, kad priesteri tikās lūgšanu namā. Viņi visi devās vākt pārtiku vienā laikā un atgriezās noteiktā laikā — vēlāk vakarā. Visiem par pārsteigumu, Džima rati bija tukši. Viņš izturējās diezgan [klusi], un daži zēni izjokoja viņu. Redzot notiekošo un zinot, ka Džimu interesēja automašīnas, kvoruma padomdevējs teica: „Iznāc ārā, Džim. Es vēlos, lai tu apskatītu manu automašīnu. Pēdējā laikā tā niķojas.”
Kad viņi izgāja ārā, padomdevējs pajautāja Džimam, vai viņš bija noskumis. Džims teica: „Īstenībā nē. Kad mēs devāmies vākt pārtiku, es patiešām savācu daudz. Mani rati bija pilni. Kad devos atpakaļ uz lūgšanu namu, es apstājos pie kādas Baznīcai nepiederošas sievietes mājām, kas ir šķīrusies un dzīvo mūsu bīskapijas robežās. Es pieklauvēju pie durvīm un paskaidroju, ko mēs darām, un viņa mani ieaicināja iekšā. Viņa sāka lūkoties pēc kaut kā, ko man iedot. Viņa atvēra ledusskapi, un es redzēju, ka tur gandrīz nekā nebija iekšā. Virtuves skapju plaukti bija tukši. Beidzot viņa atrada nelielu kārbiņu ar persikiem.
Es tam tik tikko spēju noticēt. Visapkārt skraidīja mazi bērni, kuri bija jāpabaro, un viņa pasniedza man šo persiku kārbiņu. Es to paņēmu un ieliku savos ratos, un devos tālāk pa ielu. Es biju nogājis kādu gabalu, kad viscaur sajutu siltu sajūtu un zināju, ka man bija jāatgriežas šajās mājās. Es atdevu viņai visu pārtiku.”
Padomdevējs teica: „Džim, nekad neaizmirsti, kā šovakar jūties, jo tas ir iemesls, kāpēc mēs to visu darām”” („Spiritual Nutrients”, Ensign vai Liahona, 2006. g. okt., 54. lpp.).
Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz šiem jautājumiem:
Kas, tavuprāt, notika ar Džimu, kad viņš sajuta, ka viņam jādodas atpakaļ?
Ko padomdevējs, tavuprāt, domāja, sakot, ka Džima sajūtas bija par iemeslu tam, kāpēc tas vispār tiek darīts?
Padomā par vienu veidu, kā tu vari palīdzēt apmierināt kāda cilvēka vajadzības, iespējams, daloties tajā, kas tev ir. Piemēram, tu varētu palīdzēt kādam ģimenes loceklim vai draugam, vai kādam Baznīcas klasē vai kvorumā, vai kādam savā apkaimē vai skolā. Savā studiju dienasgrāmatā uzraksti, ko tu darīsi, lai palīdzētu cilvēkam, par kuru iedomājies, un tad izpildi to, ko esi apņēmies.
Mācības un Derību 48:4–6 Tas Kungs paskaidroja, ka gribēja, lai svētie sagatavotos nopirkt zemi, kad Viņš atklās Ciānas pilsētas jeb Jaunās Jeruzālemes atrašanās vietu. Tas Kungs lūdza viņiem krāt visu iespējamo naudu, lai sagatavotos likt pamatus šai pilsētai.
Savā studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti: