No 1828. gada aprīļa vidus līdz jūnija vidum pravietis Džozefs Smits dzīvoja Harmonijā, Pensilvānijas štatā, un tulkoja zelta plāksnes. Turīgs lauksaimnieks un uzņēmējs, vārdā Martins Heriss, kalpoja par Džozefa Smita rakstvedi, kamēr tas tulkoja Mormona Grāmatu. Martins bija 22 gadus vecāks par Džozefu, un bija iedevis Džozefam un Emmai 50 dolārus (kas tolaik bija ievērojama naudas summa), lai viņi varētu pārcelties uz Harmoniju, kur dzīvoja Emmas ģimene, tādējādi palīdzot uzturēt Džozefu, kamēr tas tulkoja plāksnes. 1828. gada februārī Džozefs atļāva Martinam paņemt rakstu zīmju kopijas no plāksnēm, lai divi Ņujorkas profesori varētu apliecināt to autentiskumu (skat. Džozefs Smits — Vēsture 1:63–65). Martina sieva Lūsija Herisa arvien vairāk raizējās par Martina ieinteresētību šajā lietā un finansiālo iesaistīšanos plākšņu tulkošanā. Viņa kopā ar citiem sāka izdarīt spiedienu uz Martinu, lai tas sniegtu kādus pierādījumus, ka plāksnes tik tiešām pastāv. Lai viņus nomierinātu, jūnija vidū Martins palūdza Džozefam atļauju paņemt 116 manuskripta lappuses, kuras viņi bija pabeiguši, lai parādītu tās tiem kā pierādījumu.
Džozefs Smits uzzina, ka Dieva darbi nevar tikt izjaukti
Padomā par kādu situāciju, kad tu varētu izjust kārdinājumu ieklausīties draugā, nevis sekot Debesu Tēva padomam un pavēlēm. Piemēram, tu varētu just kārdinājumu ļaut draugam norakstīt savu mājasdarbu vai kopā ar draugiem internetā noskatīties nepiedienīgu filmu vai video. Kādēļ dažkārt ir tik grūti atteikt draugiem, ja viņi lūdz, lai tu dari kaut ko tādu, kas nav pareizi?
Līdz 1828. gada jūnija vidum pravietis Džozefs Smits ar rakstveža Martina Herisa palīdzību bija pārtulkojis daļu no zelta plāksnēm — 116 manuskripta lappuses. Martins lūdza Džozefam atļauju paņemt šo manuskriptu, lai „nolasītu to saviem draugiem un, [iespējams], pārliecinātu viņus par patiesību” (Histories, Volume 1: Joseph Smith Histories, 1832–1844, 1. sēj. vēsturisko rakstu sērijā The Joseph Smith Papers [2012. g.], 15. lpp.). Džozefs vērsās ar šo Martina prasību pie Tā Kunga, taču viņam tika teikts, lai viņš neizlaiž manuskriptu no savas pārraudzības. Martins pārliecināja Džozefu palūgt vēlreiz, taču Tas Kungs atkal atteica. Martins uzstāja, lai Džozefs palūdz vēlreiz, un šajā trešajā reizē Tas Kungs atļāva Martinam paņemt manuskriptu, ja vien viņš piekritīs parādīt to vienīgi savai sievai un dažiem, izraudzītiem ģimenes draugiem. Taču Martins lauza savu zvērestu, un manuskripts tika pazaudēts. Tā kā Džozefs netika pieņēmis Tā Kunga sākotnējo padomu, bet nodevis „to, kas bija svēts, ļauna cilvēka rokās” (M&D 2:12), Moronijs atņēma pravietim gan plāksnes, gan Urīmu un Tumīmu. Tomēr Džozefam tika teiks, ka viņš var to visu atgūt, ja vien viņš būs „pazemīgs un nožēlas pilns” (Lucy Mack Smith, History of Joseph Smith by His Mother, red. Preston Nibley [1958. g.], 134. lpp.).
Attēls
Martins Heriss
Ņemot vērā to, ko zini par Martinu Herisu, un visu, ko viņš bija paveicis Džozefa Smita labā, kādēļ, tavuprāt, Džozefs tik uzstājīgi turpināja prasīt Dievam, vai Martins varētu paņemt manuskriptu — pat tad, kad Dievs jau divreiz bija skaidri atbildējis?
Pēc 116 lappušu pazaudēšanas pravietis izjuta lielas dvēseles mokas. 1828. gada jūlijā Moronijs uz laiku atdeva Džozefam Urīmu un Tumīmu, lai tas varētu saņemt Mācības un Derību 3. nodaļā ietverto atklāsmi. Izlasi Mācības un Derību 3:1–3 un atzīmē patieso principu, ko Dievs atklāj pravietim Džozefam Smitam šajos pantos.
No šiem pantiem mēs mācāmies, ka Dieva nolūki nevar tikt izjaukti. Iespējams, tev palīdzēs skaidrojums, ka vārds izjaukt, kas lietots Mācības un Derību 3:1, nozīmē neļaut īstenot.
Pieraksti savā studiju dienasgrāmatā, kādu mierinājumu šis princips tobrīd varēja sniegt Džozefam Smitam. Kādēļ, tavuprāt, ir svarīgi, lai tie, kuri ir iesaistīti kalpībā Tam Kungam, saprastu, ka Dieva nolūki nevar tikt izjaukti?
Tas Kungs norāj Džozefu Smitu un mudina viņu nožēlot grēkus
Lai gan Tas Kungs mierināja Džozefu, Viņš gribēja, lai jaunais pravietis saprastu pieļautās kļūdas un to sekas. Izlasi Mācības un Derību 3:4–6 un atzīmē vārdus un frāzes, ko Džozefam Smitam varēja būt grūti uzklausīt.
Pēc tam izlasi Mācības un Derību 3:12–15, pievēršot uzmanību tam, kādēļ Džozefa rīcībai Tā Kunga acīs bija tik liela nozīme. Būtu svarīgi saprast, ko Tas Kungs domāja, nosaucot Martinu Herisu par „ļaunu cilvēku” (M&D 3:12). Martins nebija cilvēks, kurš ar prieku grēkotu, nenožēlotu grēkus vai būtu netikumīgs. Viņš bija vīrs, kurš grēkoja, nespēdams pārvarēt savas vājības, tai skaitā lepnību. Izlasi Mācības un Derību 3:13, pievēršot uzmanību iemesliem, kādēļ, saskaņā ar Tā Kunga skaidrojumu, Martins bija ļauns.
Tas Kungs atgādināja Džozefam, kas viņam būtu bijis jādara, par spīti Martina Herisa spiedienam. Izlasi Mācības un Derību 3:7 un pabeidz šo patieso apgalvojumu, kas izriet no Tā Kunga padoma Džozefam Smitam: Mums jābīstas Dieva vairāk, nekā . Tu varētu atzīmēt 7. pantā minētos vārdus un frāzes, kas māca šo principu.
Paskaidrojums, ko sniedzis elders D. Tods Kristofersons no Divpadsmit apustuļu kvoruma, var palīdzēt gūt labāku izpratni par šo patieso principu:
Attēls
Elders D. Tods Kristofersons
„Svētajos Rakstos ir daudz rakstvietu, kur cilvēcei ieteikts bīties Dieva. Mūsdienās vārds bīties parasti tiek saprasts kā „cienīt”, „godāt” vai „mīlēt”. Bīties Dieva nozīmē mīlēt Dievu jeb godāt Viņu un Viņa likumus. Bieži vien tas var būt pareizs skaidrojums, taču es reizēm domāju, vai reizēm bīties patiesībā nenozīmē baidīties, kad pravieši runā par bailēm aizvainot Dievu, pārkāpjot Viņa baušļus.
… Mums vajadzētu mīlēt un godāt Viņu tā, lai mēs bītos darīt to, kas Viņa skatījumā būtu nepareizi, lai kādas būtu alternatīvas vai apkārtējo spiediens.” („A Sense of the Sacred” [Baznīcas izglītības sistēmas rīkotais svētbrīdis jaunajiem pieaugušajiem, 2004. g. 7. nov.], 6.–7. lpp.)
Paskaidro savā studiju dienasgrāmatā, kā bijība, kas (kā paskaidrojis elders Kristofersons) nozīmē mīlēt, godāt un bīties aizvainot Dievu, var palīdzēt mums pieņemt pareizos lēmumus, pat izjūtot apkārtējo spiedienu.
Džozefam Smitam tika pateikts arī tas, ko Dievs būtu darījis, ja Džozefs uzklausītu Viņa pirmo atbildi uz Martina Herisa prasību. Atzīmē šo mierinošo frāzi Mācības un Derību 3:8.
Ņemot vērā to, ko esi iemācījies no Mācības un Derību 3:8, pabeidz savā studiju dienasgrāmatā šo „ja – tad” principu: Ja mēs uzticīgi pildām Tā Kunga pavēles, tad …
Padomā par kādu gadījumu, kad tu izvēlējies ievērot Tā Kunga pavēles, nevis pakļauties citu cilvēku ietekmei vai centieniem tevi pārliecināt. Kā šis apsolījums piepildījās tavā dzīvē?
Stundas sākumā tev tika lūgts padomāt par kādu situāciju, kad tu varētu izjust kārdinājumu ieklausīties draugā, nevis paklausīt Debesu Tēvam. Paskaidro savā studiju dienasgrāmatā, kā patiesais princips, kuru apguvi, studējot Mācības un Derību 3:8, var palīdzēt tev brīdī, kad jūti šādu kārdinājumu vai izjūti spiedienu darīt kaut ko tādu, kas nav pareizi.
Izlasi Mācības un Derību 3:9–11, pievēršot uzmanību tam, ko Tas Kungs apsolīja Džozefam Smitam, par spīti smagajām kļūdām, ko tas bija pieļāvis. Padomā, kā šo solījumu var attiecināt uz mums, kad mēs grēkojam vai pieļaujam kļūdas.
Tas Kungs paskaidro, kādi ir Viņa nolūki attiecībā uz Mormona Grāmatu
Mācības un Derību 3:16–20 ir izskaidroti Tā Kunga nolūki attiecībā uz Mormona Grāmatu. Izlasi šos pantus, pievēršot uzmanību tam, kādēļ darbam, ko darīja Džozefs Smits, bija tik liela nozīme Tā Kunga acīs un Viņa ļaužu dzīvē.
Kādu laiku pēc tam, kad pravietim Džozefam Smitam tika atdotas Mormona Grāmatas plāksnes un Urīms ar Tumīmu, viņš saņēma Tā Kunga norādījumus par to, ko darīt ar tām plāksnēm, kuru tulkojums bija pazaudēts. Tas Kungs pavēlēja Džozefam, lai viņš netulko šo daļu atkārtoti, un atklāja Sātana sazvērestību — iznīcināt Dieva darbu. Pēc tam Viņš pavēlēja Džozefam pārtulkot mazās Nefija plāksnes un izmantot šo materiālu, lai aizstātu 116 pazaudētās lappuses, kā arī izskaidroja Mormona Grāmatas nolūku un tās lomu Viņa Baznīcas nodibināšanā,
Mācības un Derību 10:1–2 Tas Kungs atgādina Džozefam, kādēļ viņam tika atņemts tulkošanas spēks, un izskaidro, kas ir noticis viņa kļūdas dēļ. Izlasi Mācības un Derību 10:3–4, pievēršot uzmanību tam, kādu padomu Tas Kungs deva Džozefam Smitam, no jauna uzsākot tulkošanu.
Kā nožēla par pazaudēto manuskriptu ietekmēja Džozefa vēlmi turpināt tulkošanas centienus, strādājot vēl uzcītīgāk? Tas Kungs zināja, ka Džozefam Smitam ir vēl citas prioritātes, piemēram, rūpes par sievu un iztikas pelnīšana, tādēļ Viņš ieteica tam nestrādāt jeb netulkot vairāk, nekā ir viņa spēkos. Kā tev var noderēt padoms — neskriet ātrāk, nekā ir tavos spēkos?
Sātans cenšas iznīcināt Džozefu Smitu un Dieva darbu
Kā lamatas vai slazds šajā zīmējumā ataino Sātana nolūkus attiecībā uz mums?
Attēls
peļu slazds ar sieru
Izlasi Mācības un Derību 10:5, pievēršot uzmanību tam, ko Tas Kungs pavēlēja Džozefam Smitam, lai viņš varētu izvairīties no Sātana slazdiem. (Mācības un Derību 10:5 ir viena no prasmīgi pārzināmām rakstvietām.)
Pabeidz šo principu, kas balstās uz Mācības un Derību 10:5 un māca par svētībām, kas izriet no lūgšanas: Lūdzot vienmēr, . Tu varētu atzīmēt Mācības un Derību 10:5 rodamos vārdus un frāzes, kas māca šo principu.
Tas Kungs brīdināja Džozefu par slazdiem, ko Sātans izlicis, lai iznīcinātu pravieti un Dieva darbu. Izlasi Mācības un Derību 10:6, 10–19, pievēršot uzmanību ļauno cilvēku iecerei, kuru rokās bija nonācis manuskripts, ko Martins Heriss bija paņēmis uz mājām.
Mācības un Derību 10:20–29Tas Kungs runā par to, kā Sātans ietekmējis cilvēkus, kuri nozaguši 116 manuskripta lappuses. Viņš atklāj Sātana nolūkus. No šiem pantiem mēs mācāmies, ka Sātans vēlas iznīcināt Tā Kunga darbu un mūsu dvēseles.
Kā zināšanas par Sātana nolūkiem un viņa paņēmieniem var tev palīdzēt izvairīties jeb izbēgt no viņa slazdiem? Savā studiju dienasgrāmatā izplāno, ko tu varētu darīt, lai izvairītos jeb izbēgtu no Sātana slazdiem, piemēram: neskatīties uz netikumīgiem attēliem, kas pēkšņi nonāk tavā redzeslokā, vai neapmeklēt vietas, no kurām, kā zināms, vajadzētu izvairīties.
No Mācības un Derību 10:30–37 mēs mācāmies: tā kā ļauni cilvēki bija iecerējuši iznīcināt Dieva darbu un Džozefa Smita reputāciju, Tas Kungs pavēlēja pravietim netulkot atkārtoti to plākšņu daļu, kuru tulkojums bija pazudis.
Tas Kungs pavēl Džozefam Smitam pārtulkot Nefija plāksnes
Izlasi Mācības un Derību 10:38–42, pievēršot uzmanību tam, ko Tas Kungs pavēlēja Džozefam Smitam tulkot to plākšņu vietā, kuru tulkojums bija pazaudēts.
Pazaudētajā dokumentā bija Lehija grāmatas tulkojums, ko Mormons bija iekļāvis Nefija lielo plākšņu saīsinājumā, kur ietverts apraksts no 600. g. pr. Kr. līdz 130. g. pr. Kr.. Nefijs saņēma iedvesmu veikt pierakstu uz mazajām Nefija plāksnēm, un Mormons juta iedvesmu iekļaut šīs mazās Nefija plāksnes savos pierakstos, darot to ar „gudru nodomu”, kuru tolaik vēl īsti neizprata (skat. 1. Nefija 9:5; Mormona vārdi 1:3–7). Mazās Nefija plāksnes aptvēra aptuveni to pašu laika periodu, kas aprakstīts Lehija grāmatā (600. g. pr. Kr. līdz 130. g. pr. Kr.).
Kā izpratne par to, ka Dievs sagatavoja ceļu, kā kompensēt 116 manuskripta lappušu zudumu tūkstošiem gadu pirms to nozaudēšanas, palīdz tev daudz lielākā mērā paļauties uz Viņu?
Tas Kungs izskaidro, kāds ir Mormona Grāmatas nolūks un tās loma Viņa Baznīcas dibināšanā
No Mācības un Derību 10:46–70 mēs mācāmies, ka Tas Kungs atbildēja uz Savu uzticīgo nefijiešu mācekļu lūgšanām, saglabājot Mormona Grāmatu, lai atklātu to mūsdienās. Tas Kungs mācīja pravietim Džozefam Smitam, ka Mormona Grāmata „nesīs gaismā [Viņa] mācības patiesos punktus” (M&D 10:62). Balstoties uz šiem mācības punktiem, Glābējs nodibināja Savu Baznīcu šajās pēdējās dienās.