Paklausot Tā Kunga norādījumiem, pravietis Džozefs Smits un vēl ap 200 brīvprātīgo un rekrutēto izveidoja Ciānas nometni, lai dotos palīgā svētajiem, kas bija padzīti no Džeksonas apgabala, Misūri štatā. 1834. gada 22. jūnijā pravietis Džozefs Smits pie Fišingas upes, Misūri štatā, saņēma atklāsmi, kas ir pierakstīta Mācības un Derību 105. nodaļā. Šajā atklāsmē Tas Kungs deva norādes attiecībā uz Ciānas atpestīšanu.
Tas Kungs aicina svētos gaidīt uz Ciānas atpestīšanu
Attēls
vijolnieki
Iedomājies, ka esi orķestra dalībnieks. Uzstāšanās vidū daži vijolnieki izlemj spēlēt no citas skaņdarba lapas nekā pārējie orķestra dalībnieki. Tieši pirms viņi sāk to darīt, daži flautisti nolemj spēlēt ātrāk. Tajā pašā brīdī vienlaicīgi patrauc spēlēt misiņa instrumentu sekcija.
Kā tevi, orķestra locekli, ietekmēs šie lēmumi? Kāds rezultātā būs skaņdarbs? Kāpēc orķestrim ir tik svarīgi būt vienotam un strādāt kopā, lai radītu skaistu mūziku?
Atceries, ka 1834. gada februārī Tas Kungs lika pravietim Džozefam Smitam un citiem savākt resursus un atrast brīvprātīgos, lai palīdzētu svētajiem, kas bija padzīti no Džeksonas apgabala, Misūrī štatā, atgūt viņu zemes. Studējot Mācības un Derību 105. nodaļu, sameklē, kāda loma bija vienotībai svēto centienos atgūt Ciānas zemi.
Iepriekšējā atklāsmē (skat. Mācības un Derību 103:30–34) Tas Kungs izteica vēlēšanos, lai Ciānas nometnē piedalītos 500 brīvprātīgo. Ja neizdotos pieaicināt 500, tad mazākajam obligāto brīvprātīgo skaitam bija jābūt 100. Atsaucība pravieša Džozefa Smita un citu centieniem atrast brīvprātīgos un resursus Ciānas nometnei bija mazāka, nekā bija cerēts. Kad 1834. gada martā nometne uzsāka pārgājienu, pieteikušies bija vien 122 cilvēki. Ciānas nometne ceļā uz Misūri piesaistīja vēl citus brīvprātīgos. Kad 1834. gada jūnijā Hairama Smita un Laimena Vaita grupa, kas bija izveidota no brīvprātīgajiem Mičiganas teritorijā, apvienojās ar Džozefa Smita grupu, Ciānas nometne sastāvēja no 200 vīriešiem, 12 sievietēm un 9 bērniem (skat. Alexander L. Baugh, „Joseph Smith and Zion’s Camp”, Ensign, 2005. g. jūn., 45).
Vidējais vīriešu vecums Ciānas nometnē bija 29 gadi. Jaunākajam nometnes dalībniekam bija 14 gadi, bet vecākajam — 79. Džozefam Smitam, kurš bija izraudzīts par „Israēla armijas galveno vadoni” (History of the Church, 2:39), bija tikai 28 gadi.
Izlasi Mācības un Derību 105:7–8 un sameklē iemeslu, kāpēc vairāki Baznīcas locekļi izlēma nepalīdzēt svētajiem Misūri štatā.
Vairāki Baznīcas locekļi nogaidīja, lai redzētu, vai Dievs neiejauksies, lai palīdzētu svētajiem Misūri štatā, pirms viņi dodas palīgā vai sniedz finansiālu atbalstu Baznīcas locekļiem. Kas, tavuprāt, ir nepareizs šādā attieksmē?
Izlasi Mācības un Derību 105:1–6 un sameklē, kā nepaklausība un vienotības trūkums ietekmēja Baznīcas locekļus. Varētu būt noderīgi saprast, ka 4.–5. pantā minētais „celestiālās valstības likums” ietver visus likumus un principus, kas mums ir jāievēro, priekšrakstus, kas mums ir jāsaņem, un derības, kas mums ir jāievēro, lai iemantotu celestiālo valstību.
Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz šiem jautājumiem:
Kādu principu mēs varam mācīties no šiem pantiem par to, kas mums ir jādara, lai uzceltu Ciānu?
Kādēļ, tavuprāt, ir nepieciešama vienotība un paklausība, lai uzceltu Ciānu?
Kādas pieredzes tev ir palīdzējušas saprast to, cik svarīgi ir Baznīcas locekļiem būt vienotiem?
Tie, kas pieteicās par brīvprātīgajiem Ciānas nometnē, ceļojuma laikā piedzīvoja daudzus pārbaudījumus un brīnumus. Padomā, kā tu būtu rīkojies dažos no tālāk minētajiem pārbaudījumiem:
Ciānas nometne 45 dienās nogāja 1450 kilometrus, šķērsojot 4 štatus un noejot 32–64 kilometrus dienā. Nometnes locekļi piedzīvoja tulznainas kājas, karstus un mitrus laikapstākļus, nepietiekamu pārtikas daudzumu un neveselīgu ēdienu. (Skat. Alexander L. Baugh, „Joseph Smith and Zion’s Camp”, 44; Church History in the Fulness of Times Student Manual, 2. izd. [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2003. g.], 143–144.) Reizēm spēcīgas slāpes lika dažiem nometnes locekļiem dzert purva ūdeni, kur izšķīlušos odu kāpurus viņi izfiltrēja (reizēm darot to ar zobiem), vai dzert lietus ūdeni no peļķēm zirgu iestaigātajā ceļā. Ceļojuma laikā Ciānas nometnei bieži draudēja fiziskas briesmas no pretiniekiem. (Skat. Church History in the Fulness of Times,144–145.)
Neskatoties uz pārbaudījumiem, Ciānas nometne tika svētīta un pārgājiena laikā piedzīvoja vairākus brīnumus. Piemēram, karstā 1834. gada jūnija dienā nometne jau kopš rīta visas dienas garumā bija ceļojusi bez ūdens. Redzot cilvēku un dzīvnieku ciešanas, pravietis palūdza lāpstu, izvēlējās vietu un izraka seklu aku. Tā uzreiz piepildījās ar ūdeni un palika pilna pat pēc tam, kad visi nometnes locekļi un viņu dzīvnieki bija remdējuši slāpes.
1834. gada jūnijā Ciānas nometne izveidoja apmetni pie Fišingas upes atzara, Misūri štatā. Nometnē iejāja pieci bruņoti vietējie Misūri vīri un zvērēja, ka Ciānas nometnes locekļi, „vēl pirms būs pienācis rīts, piedzīvos elli” (History of the Church, 2:103). Viņi teica, ka no dažādiem apgabaliem izveidojies vairāk kā 300 cilvēku liels pūlis gatavojas šķērsot Misūri upi un viņus iznīcināt. Vairāki Ciānas nometnes vīri bija gatavi doties cīņā, bet pravietis viņiem apsolīja, ka Tas Kungs viņus pasargās. Pravietis paziņoja: „Palieciet savās vietās un raugiet Dieva pestīšanu” (citāts no Džozefa Halbrūka, „History of Joseph Holbrook, 1806–1885,” 15, Church History in the Fulness of Times,148.)
Attēls
Fišingas upe
Fišingas upe, Misūri štats
Dažas minūtes pēc tam, kad vietējie Misūri vīri bija aizjājuši, debesīs parādījās neliels, melns mākonis. Tas virzījās uz austrumiem, atritinoties kā tīstoklis un aizpildot debesis ar tumsu. Pēkšņi uznāca spēcīga vētra ar lietu, krusu, vēju, pērkoniem un zibeņiem. Ciānas nometne pameta savas teltis un atrada patvērumu kādā netālā, vecā baptistu sanāksmju namā. Kad Džozefs Smits ienāca iekšā, viņš izsaucās: „Draugi, tam visam ir nozīme. Šajā vētrā ir Dievs.” Šī vētra apturēja ļaundarus, kas centās šķērsot Misūri upi. Spēcīgā vētra izmērcēja ļaundaru munīciju tā, ka tā kļuva nederīga. Tā arī nobiedēja un izklīdināja viņu zirgus, un pacēla Fišingas upes līmeni turpat vai par metru, kas viņus atturēja no uzbrukuma Ciānas nometnei. (Skat. Church History in the Fulness of Times,148; skat. arī History of the Church, 2:104–105.)
Šīs pieredzes parāda zīmīgus un brīnumainus veidus, kādos Tas Kungs palīdzēja Ciānas nometnei. Viņš tiem palīdzēja arī ikdienā. Savā studiju dienasgrāmatā pieraksti kādu notikumu, kad Tas Kungs ir palīdzējis tev vai kādam, ko tu pazīsti, sasniegt Viņa mērķus.
Pirms Ciānas nometne pameta Kērtlandi, Ohaio štatā, Baznīcas vadītāji no Misūri štata gubernatora, Daniēla Danklina, bija saņēmuši solījumu; ja Džeksonas apgabala tiesneši nenodrošinās svēto drošību, viņš izmantos citus līdzekļus, lai likums tiktu ievērots. Viņš arī teica, ka būs nepieciešama štata armijas palīdzība, lai svētie varētu atgriezties savās mājās. Pēc tam, kad Ciānas nometnes locekļi bija sasnieguši Misūri, viņi saprata, ka gubernators Danklins nepildīs savu solījumu — palīdzēt svētajiem. (Skat. Church History in the Fulness of Times,135, 146–147.) Neskatoties uz sliktajām ziņām, Ciānas nometne turpināja ceļu uz Džeksonas apgabalu, gaidot papildus norādes no Tā Kunga.
Gaidītā vadība no Tā Kunga tika dota atklāsmē 1834. gada 22. jūnijā, pēc tam, kad Ciānas nometne bija ceļojusi jau gandrīz septiņas nedēļas un bija tikai 16–32 km attālumā no Džeksonas apgabala. Šī atklāsme ir pierakstīta Mācības un Derību 105. nodaļā. Izlasi Mācības un Derību 105:9–14 un sameklē, ko Tas Kungs teica, kas viņiem būs jādara Ciānas atpestīšanai.
Attēls
vīri velk kravas ratus
Iedomājies, ka esi Ciānas nometnes loceklis. Pēc tam, kad esi nonācis tik tālu, tev pasaka, ka „būs jāpagaida īsu brīdi”, līdz Ciāna tiks pestīta. Kā tu justos?
Savā studiju dienasgrāmatā ieraksti divus vai trīs iemeslus, kurus Tas Kungs deva Mācības un Derību 105:9–14, kāpēc Ciānu nevarēja atpestīt tajā laikā. Pie katra no šiem iemesliem paskaidro, kas ir jāizlabo vai kam ir jānotiek, pirms Ciāna var tikt pestīta, un paskaidro — kāpēc.
Atceries, ka Ciānas pestīšana nav tikai Ciānas zemes īpašumu atgūšana. Kaut arī Ciāna nozīmē konkrētu atrašanās vietu, tā ir arī sabiedrība, kas sastāv no konkrētiem cilvēkiem. Tā Kunga ļaudīm ir jākļūst iesvētītiem un cienīgiem pestīt un uzcelt Ciānas pilsētu.
Lielākā daļa Ciānas nometnes locekļi pieņēma Tā Kunga norādījumus šajā atklāsmē, bet daži, kad uzzināja, ka nebūs jācīnās Misūri, sāka kurnēt un kļuva neuzticīgi. Viņi nesaprata, ka dziļākā Ciānas nometnes jēga nebija doties kaujā vai ar militāru spēku atgūt svēto īpašumus Džeksonas apgabalā. Vīri nometnē bija gatavi cīnīties, ja viņiem draudētu briesmas, bet Tas Kungs nav iecerējis atpestīt Ciānu ar cilvēku spēku (skat. Mācības un Derību 103:15–18; 105:14). Tāpēc, ka šajā atklāsmē tika pavēlēts gaidīt un necīnīties, vairāki vīri atklāti sacēlās un atkrita no Baznīcas.
Izlasi Mācības un Derību 105:18–19 un sameklē, kāpēc Tas Kungs aizveda Ciānas nometni līdz pat Misūri, un tikai tad, kad viņi bija tur nonākuši, deva atklāsmi, ka svētajiem netiks atdotas viņu zemes Ciānā tajā laikā. (Varētu būt noderīgi saprast, ka ticības pārbaudījums var būt pārbaudījums tam, vai mēs izvēlēsimies uzticēties un paklausīt Tam Kungam jebkuros apstākļos, vai tomēr nē.)
Tu varētu atzīmēt frāzes 18.–19. pantā, kas māca patiesību par to, ka Dievs ir sagatavojis svētības tiem, kas paliek uzticīgi viņu pārbaudījumos.
Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz šiem jautājumiem:
Kad tu vai kāds tev pazīstams cilvēks ir piedzīvojis ticības pārbaudījumu?
Kā šis ticības pārbaudījums bija sagatavošanās svētībām, kas nāca pēc šī pārbaudījuma?
Viena no svētībām, kuru saņēma Ciānas nometnes dalībnieki, bija iespējas kalpot Tā Kunga valstībā. 1835. gada februārī tika izveidots Divpadsmit apustuļu kvorums un pirmais Septiņdesmito kvorums. Deviņi no pirmajiem apustuļiem un visi Septiņdesmito kvoruma locekļi bija kalpojuši Ciānas nometnē. (Skat. Church History in the Fulness of Times,151.)
Attēls
Džozefs Smits
Pravietis Džozefs Smits mācīja par to, kāda loma bija Ciānas nometnei šo vīru sagatavošanā vadītāju amatiem: „Dievs nevēlējās, lai jūs karotu. Viņš nevarēja organizēt Savu valstību ar divpadsmit vīriem, lai atvērtu evaņģēlija durvis pasaules tautām, un ar septiņdesmit vīriem, kas būtu to vadībā, lai sekotu to ceļos, ja vien Viņš nebūtu šos vīrus izraudzījies no to vidus, kas bija ziedojuši savu dzīvi un kas bija veikuši tik lielu upuri, kādu veica Ābrahāms” (History of the Church, 2:182).
Baznīcas vadītāji vēlāk izteica pateicību par pieredzēm, kuras viņi ieguva Ciānas nometnē. Piemēram, kad Brigams Jangs atgriezās Kērtlandē, Ohaio štatā, kāds vīrs viņam jautāja: „Ko tu ieguvi no šī bezjēdzīgā ceļojuma ar Džozefu Smitu uz Misūri?” Brigams Jangs atbildēja: „Visu, pēc kā mēs gājām.” Viņš piebilda: „Tās pieredzes, kuras es ieguvu šajā pārgājienā, es nemainītu pat pret visām Gaugas apgabala bagātībām” (skat. B. H. Roberts, „Brigham Young: A Character Sketch”, Improvement Era, 1903. g. jūn., 567). Tajā laikā Kērtlande bija daļa no Gaugas apgabala.
Tas Kungs māca svētajiem, kas viņiem ir jāizdara, pirms Ciāna var tikt atpestīta
Mācības un Derību 105:20–37 mēs lasām, ka Tas Kungs svētajiem Misūri pateica, kā viņiem ir jāatbild uz vajāšanām, kuras viņi piedzīvoja, kamēr gaidīja uz Ciānas pestīšanu. Viņš viņiem deva padomu — būt pazemīgiem un izvairīties no strīdiem. Viņš paskaidroja, ka viņiem ir jābūt iesvētītiem, lai sagatavotos gaidāmajai Ciānas pestīšanai. Kā Viņš teica agrāk tajā pašā atklāsmē, viņiem bija jātiek pilnīgāk mācītiem un jāgūst pieredze, un pilnīgāk jāzina savi pienākumi un tas, ko Viņš prasa no viņu rokām (skat. Mācības un Derību 105:10).
Tas Kungs noslēdza šo atklāsmi ar norādi svētajiem darīt kaut ko ne tikai to labā, kas viņus vajāja, bet arī visas pasaules labā. Izlasi Mācības un Derību 105:38–41 un sameklē, ko Viņš viņiem lika darīt. (Tev būtu noderīgi zināt, ka lūdziet nozīmē — meklējiet — un karogu nozīmē — zīmi vai signālu.)
Savā studiju dienasgrāmatā izpildi šos uzdevumus:
Pamatojoties uz Tā Kunga mācībām Mācības un Derību 105:38–41, uzraksti principu par svētību, ko var saņemt tad, ja cenšas panākt savstarpēju mieru.
Uzskaiti četras vai piecas lietas, ko Baznīcas locekļi mūsdienās var darīt, lai palīdzētu panākt mieru ar apkārtējiem, it īpaši ar tiem, kas viņus vajā.
Izvēlies vienu no uzskaitītajām lietām un nospraud mērķi, lai tu varētu to ieviest savā dzīvē.
Savā studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti: