Kad Sauls (vēlāk saukts par Pāvilu) bija ceļā uz Damasku, viņam parādījās Jēzus, pēc kā Sauls kļuva akls. Kad Ananija viņu dziedināja, Sauls tapa kristīts un sāka sludināt Damaskā. Vēlāk Sauls devās uz Jeruzālemi un pievienojās mācekļiem, taču, kad grieķu jūdi Jeruzālemē apdraudēja Saula dzīvību, apustuļi nosūtīja viņu uz Tarsu. Pēteris veica brīnumus Lidā un Jopē.
Elders Džefrijs R. Holands no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja par nepieciešamību piedot:
Attēls
Elders Džefrijs R. Holands
„Daudziem no mums ir raksturīgi tas, ka mēs nespējam piedot un aizmirst iepriekš dzīvē pieļautās kļūdas — vai nu savas, vai citu cilvēku kļūdas. Tas nav labi. Tas nav kristīgi. Tas ir briesmīgā pretstatā Jēzus Kristus veiktās Izpirkšanas grandiozumam un majestātiskumam. …
Ļaujiet cilvēkiem nožēlot grēkus. Ļaujiet cilvēkiem pilnveidoties. Ticiet, ka cilvēki var mainīties un pilnveidoties. Vai tā ir ticība? Jā! Vai tā ir cerība? Jā! Vai tā ir žēlsirdība? Jā! Pāri visam — tā ir žēlsirdība, tīrā Kristus mīlestība” („The Best Is Yet to Be”, Ensign, 2010. janv., 25.–26. lpp.).
Atbildi savā studiju dienasgrāmatā uz jautājumiem:
Kādās situācijās varētu būt svarīgi ļaut citiem cilvēkiem mainīties un pilnveidoties un ticēt, ka viņi var to izdarīt?
Kādēļ tev ir svarīgi ticēt, ka tu vari mainīties un pilnveidoties?
Studējot Ap. d. 9. nodaļu, meklē patiesās mācības, kuras mēs varam gūt no to cilvēku pieredzēm, kuri mainījās un pilnveidojās.
Lielākā daļa teksta Ap. d. 9. nodaļā ir par kādu vīru, vārdā Sauls. „Sauls piedzima Grieķijas pilsētā Tarsā, Kilikijā (skat. Ap. d. 21:39). Viņš bija Romas pilsonis (skat. Ap. d. 16:37), un viņš runāja ebreju valodā (visticamāk, aramiešu) un grieķu valodā (Ap. d. 21:37–40). Viņš bija jūdu izcelsmes, no Benjamīna cilts, (skat. Romiešiem 11:1) un uzticīgs farizejs (skat. Ap. d. 23:6), kurš dedzīgi vajāja un mocīja Jēzus Kristus sekotājus (skat. Ap. d. 9:1–2). Vēlāk viņš bija pazīstams pēc sava latīņu vārda Pāvils [skat. Ap. d. 13:9]” (New Testament Student Manual [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2014], 294. lpp.). Jeruzālemē Saulu izglītoja Gamaliēls (skat. Ap. d. 22:3), labi pazīstams farizejs un cienījams jūdu bauslības mācītājs (skat. Ap. d. 5:34–40).
Pirmo reizi par Saulu mēs lasām Ap. d. 7. nodaļā, kur tiek aprakstīta mācekļa Stefana nomētāšana ar akmeņiem. Iespējams, tu atceries, ka tie, kas Stefanu nomētāja ar akmeņiem, nolika savas virsdrēbes pie Saula kājām (skat. Ap. d. 7:58–59).
Izlasi Ap. d. 8:1–3; 9:1–2, meklējot, kā Sauls izturējās pret Jēzus Kristus sekotājiem. Var būt noderīgi zināt, ka vārds tverdams (Ap. d. 8:3) nozīmē ķeršanu vai sagrābšanu.
Izlasi Ap. d. 9:3–6, izzinot, ko Sauls pieredzēja, kad ceļoja uz Damasku, lai apcietinātu tur dzīvojošos Jēzus Kristus mācekļus.
Attēls
nūja
Ap. d. 9:5 angļu valodas tulkojumā ir frāze „spārdīt pret dzenuli”. „Dzenulis ir miets, kam ir ass gals, vai nūja, kas tika izmantota, lai bikstītu dzīvniekus, liekot tiem doties uz priekšu. Tā vietā, lai dotos uz priekšu, stūrgalvīgi dzīvnieki reizēm sper pretī, burtiskā nozīmē „spārdot pret dzenuli”. Šāda reakcija tikai palielina dzīvnieka ciešanas, jo tas saņem vēl sāpīgākus sitienus no sava saimnieka. Glābējs skaidri norādīja: ja Sauls turpinās cīnīties pret Viņu, tad vienīgi radīs ciešanas sev. Grieķu literatūrā „spārdīšana pret dzenuli” bija plaši pazīstama metafora saistībā ar pretošanos dievībai” (New Testament Student Manual,295. lpp.).
Ap. d. 9:6 angļu valodas tulkojumā Sauls uzdod jautājumu: „Kungs, ko Tu vēlies, lai es darītu?” Ko šis jautājums tev var mācīt par Saulu?
Saskaņā ar Džozefa Smita veikto Ap. d. 9:7–9 tulkojumu, tie, kas ceļoja kopā ar Saulu, redzēja gaismu, taču nedzirdēja Jēzus balsi, kad Viņš uzrunāja Saulu (skat. Džozefa Smita tulkojums, Ap. d. 9:7; skat. arī Ap. d. 22:9).
Uzreiz pēc šīs vīzijas Sauls zaudēja redzi. Viņu aizveda uz Damasku, un viņš neko neēda un nedzēra trīs dienas.
Iedomājies sevi Saula vietā. Ja tu būtu smagi vajājis Jēzus Kristus mācekļus, ko tu šajā laikā domātu vai justu?
Saulu dziedina Ananija no Damaskas, Sauls top kristīts un sludina par Jēzu Kristu
Izlasi Ap. d. 9:10–12, meklējot, ko Tas Kungs vēlējās, lai Ananija, taisnīgs Baznīcas loceklis Damaskā, darītu.
Atminies, ka sākotnēji Sauls devās uz Damasku, lai apcietinātu tādus ļaudis kā Ananija. Ja tu būtu Ananija un zinātu par Saula reputāciju, ko tu domātu, saņemot šādus norādījumus no Tā Kunga?
Izlasi Ap. d. 9:13–16, izzinot, ko Glābējs mācīja Ananijam par Saulu.
Kā Tā Kunga uzskati par Saulu atšķīrās no Ananijas uzskatiem par Saulu?
Ievēro Ap. d. 9:15 to, kādam darbam Tas Kungs Saulu bija izvēlējies. No tā, ko tu zini par Saula pagātni, kas būtu varējis viņu sagatavot, lai sludinātu „tautu, ķēniņu un Israēla bērnu priekšā”? (Tu vari izlasīt Saula aprakstu, kas ir dots iepriekš šajā stundā.)
Saskaņā ar Ap. d. 9:16, kādus vēl notikumus Tas Kungs pareģoja Pāvilam, kaut arī viņam bija paredzēts kļūt par „izredzētu ieroci” citticībnieku un ķēniņu priekšā?
Divi patiesi principi, ko mēs varam mācīties no Ap. d. 9:13–16, ir šādi: Tas Kungs zina, par ko mēs varam kļūt, un Tas Kungs zina mūsu potenciālu un to, kā mēs varam Viņam palīdzēt Viņa darbā.
Domājot par šiem patiesajiem principiem, iztēlojies, kādu Dievs redz tevi. Savā studiju dienasgrāmatā uzzīmē vienkāršu savu attēlu un uzraksti dažas no savām spējām un rakstura īpašībām, ko, tavuprāt, Tas Kungs var izmantot, kas var Viņam palīdzēt Viņa darbā.
Attēls
Saul and Ananias
Ananija deva svētību Saulam, kurš atguva savu redzi.
Ievēro Ap. d. 9:17 to, ka Ananija svētīja Saulu, lai viņš kļūtu redzīgs un pilns Svētā Gara. Saskaņā ar Ap. d. 9:18–20, kad Tas Kungs atjaunoja Saula redzi, kā Sauls attiecās pret Kungu — atšķirīgi no tā, kā viņš attiecās pret Viņu iepriekš?
Saula grēku nožēlošana, kristības un sludināšana apliecināja viņa ticību Jēzum Kristum un viņa pakļāvību Tā Kunga gribai.
Izlasi Ap. d. 9:21–22, izzinot, kā ļaudis reaģēja uz Saula sludināšanu.
Jautājums, kuru Sauls uzdeva Tam Kungam, kas ir pierakstīts Ap. d. 9:6, parādīja, ka viņš ir pazemīgs un vēlas pakļauties Tā Kunga gribai. Līdzīgi Saulam, ja mēs pakļaujamies Tā Kunga gribai, mēs varam mainīties un īstenot potenciālu, ko Tas Kungs saskata mūsos.
Lai labāk saprastu to, ko nozīmē — pakļauties Tā Kunga gribai, iedomājies vienu māla piku, kas ir mīksta, un otru, kas jau ir sacietējusi. Kā veidošana no mīksta māla varētu atšķirties no centieniem kaut ko izveidot no sacietējuša māla?
Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz jautājumiem:
Kā šos abus atšķirīgos māla stāvokļus varētu salīdzināt ar cilvēka pakļāvību Tā Kunga gribai?
Kā pakļaušanās Tam Kungam ir palīdzējusi tev vai citiem mainīties un īstenot potenciālu, ko Tas Kungs saskata tevī vai citos?
Apdomā, kā Saula jautājums — „Kungs, ko Tu vēlies, lai es darītu?” (Ap. d. 9:6) — attiecināms uz tavu dzīvi.
Attēls
Prezidents Ezra Tafts Bensons
Prezidents Ezra Tafts Bensons mācīja: „Nav svarīgāka jautājuma, ko [cilvēks] varētu uzdot savā dzīvē, par to, kuru uzdeva Pāvils: „… Kungs, ko Tu vēlies, lai es darītu?” Nav nekā svarīgāka, ko [cilvēks] varētu darīt, par pūļu ieguldīšanu, lai iegūtu atbildi uz šo jautājumu un pēc tam atbilstoši rīkotos” („Listen to a Prophet’s Voice”,Ensign, 1973. g. janv., 57. lpp.).
Turpini dedzīgi lūgt un meklēt atbildi uz šo jautājumu un rīkojies atbilstoši saņemtajiem pamudinājumiem.
Saula dzīvība ir apdraudēta Damaskā un pēc tam Jeruzālemē, tāpēc apustuļi nosūta viņu uz Tarsu
Ap. d. 9:23–26 mēs lasām, ka jūdi Damaskā sazvērējās nogalināt Saulu, taču Baznīcas locekļi viņam palīdzēja pamest pilsētu. Vēl mēs lasām, ka Sauls devās uz Jeruzālemi, kur „viņš raudzīja piebiedroties mācekļiem; bet visi no tā bijās, neticēdami, ka viņš ir māceklis” (Ap. d. 9:26).
Kāpēc, tavuprāt, Baznīcas locekļiem bija grūti noticēt, ka Sauls bija kļuvis par Jēzus Kristus mācekli?
Ap. d. 9:27–31 mēs lasām, ka Barnaba, Baznīcas loceklis (skat. Ap. d. 4:36–37), atveda Saulu pie apustuļiem un viņiem pastāstīja par Saula vīziju un to, cik viņš drosmīgi Damaskā sludināja. Pēc tam Baznīcas locekļi pieņēma Saulu savā pulkā. Kad grieķu jūdi Jeruzālemē centās nogalināt Saulu, Baznīcas vadītāji viņu nosūtīja uz Tarsu. Ap. d. 9:31 mēs arī uzzinām, ka Baznīca pieredzēja mieru un izaugsmi Jūdejā, Galilejā un Samarijā.
Padomā par kādu cilvēku, kuram tu vēlētos palīdzēt pievērsties Tam Kungam un ticēt Viņam. Studējot Ap. d. 9. nodaļas atlikušo daļu, meklē vienu veidu, kā tu vari palīdzēt šim cilvēkam un citiem pievērsties Tam Kungam.
Ap. d. 9:32–35 un Ap. d. 9:36–42 ir aprakstīti Pētera veiktie brīnumi Lidā un Jopē. Lasot šos pantus, meklē Pētera veiktos brīnumus un noskaidro, kā cilvēki uz tiem reaģēja. Tev var palīdzēt šie paskaidrojumi: Džozefa Smita veiktajā Ap. d. 9:32 tulkojumā teikts: „Pēteris pārstaigādams visus šos apgabalus” (slīpraksts pievienots). Labdarība (Ap. d. 9:36) ir dāvanu došana nabagajiem. Vārds apstāja39. pantā nozīmē — sastājās apkārt.
Kā cilvēki Lidā un Jopē attiecās pret Pētera kalpošanu? Viens princips, ko mēs varam mācīties no Pētera piemēra, ir šāds: kalpojot citiem, mēs varam viņiem palīdzēt pievērsties Tam Kungam un ticēt Viņam.
Priesterības svētību došana ir viens no veidiem, kā mēs varam kalpot citiem. Tabitas (jeb Stirnas) piemērs Ap. d. 9:36, 39 parāda vēl vienu veidu, kā mēs varam kalpot citiem. Labdarība (skat. Ap. d. 9:36) un kalpošana citiem var palīdzēt viņiem pievērsties Tam Kungam.
Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz jautājumiem:
Kad kāda cilvēka labie darbi tev vai kādam citam ir palīdzējuši pievērsties Tam Kungam un ticēt Viņam?
Kādos veidos tu vari kalpot citiem? (Esi konkrēts un uzraksti divas vai trīs idejas.)
Savā studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti: