2010–2019
Tej Yam Me Me thiab Yooj Yim
October 2013


Tej Yam Me Me thiab Yooj Yim

Cia peb muaj siab rau ntseeg thiab hlub thaum peb ncav tes mus pab.

Cov kwv tij thiab cov muam uas kuv hlub, ob peb lim piam tas los lawm kuv tau nyob hauv qhov chaw qhia cov tub txib nram Mexico City hais ib zaj xov rau cov tub txib. Kuv tus poj niam wb txhob txwm tuaj ntxov ob peb xuab moos. Thaum wb ncig xyuas tej lub vaj zoo nkauj thiab tej kev uas tu tau zoo hauv Qhov Chaw Qhia cov Tub Txib, wb pom hais tias ntau pua tus txwj laug thiab muam uas ua tub txib ntawd yeej zoo siab heev, lawv txhua tus tab tom kawm ib yam lus thiab kawm paub tias lawv lub ntsiab thaum ua tub txib yog li cas tiag.

Thaum kuv nres saib tej no, kuv tau xav ntsoov txog Amas cov lus thaum nws ntuas nws tus tub Hilamas kom sau ib zaj liv xwm txog nws cov neeg hauv phau ntawv ceev xwm txheej uas nws tau khaws cia thiab kom nws ua tib zoo ceev xyuas tej no xwv kom yuav muaj ib hnub uas yuav tshaj tawm tej ntawd mus rau txhua lub teb chaws, haiv neeg, yam lus thiab txhua tus neeg.

Ces Amas qhia nws tias:

“Nim no tej zaum koj yuav xav tias qhov no yog kev ruam nyob hauv kov; tiam sis saib seb kuv hais rau koj tias, los ntawm tej qhov me thiab yooj yim tej qhov uas loj tau muaj los; thiab tej cuab yeej me muaj ntau zaus ua tau rau cov neeg txawj ntse ntsiag to.

“Thiab tus Tswv Vajtswv yeej ua hauj lwm los ntawm tej cuab yeej tes kom coj tau nws tej hom phiaj tseem ceeb thiab loj uas nyob mus ib txhis muaj tau los; thiab los ntawm tej cuab yeej me me tus Tswv yeej ua tau rau tej neeg txawj ntse ntsiag to thiab muab tau txoj kev cawm seej rau ntau leej” (Amas 37:6–7).

Peb cov tub txib hluas thiab cov uas ua siab zoo ua piv txwv txog tus Tswv txoj hau kev—uas yog cov uas txo hwj chim yuav muaj cuab kav “caw lwm tus neeg los cuag Khetos thaum pab lawv txais yuav txoj moo zoo uas raug muab txum tim rov qab los vim lawv muaj kev ntseeg txog Yexus Khetos thiab Nws txoj Kev Theej Txhoj, kev hloov siab lees txim, kev cai raus dej, txais lub txiaj ntsim ntawm tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv, thiab nyiaj mus txog thaum kawg” (Qhia Kuv txoj Moo Zoo: Phau Ntawv Qhia cov Tub Txib [2004], 1).

Ua cov mej zeej hauv lub Koom Txoos, peb muaj cuab kav, dhau ntawm tej yam me me thiab yooj yim, uas yuav “[tau pab] lawv paub ntau qhov uas yuam kev lawm” thiab pab kom “lawv los paub txog lawv tus Vajtswv rau txoj kev cawm seej ntawm lawv tej ntsuj plig” (Amas 37:8).

Muaj ib zaug uas kuv nrog ceg txheem ntseeg tus thawj tswj hwm thiab tus npisov mus ntsib ib tug mej zeej uas tsis tshua muaj siab ntseeg lawm. Peb tau qhia nws tej yam yooj yim to taub, hais txog tej koob hmoov ntawm Hnub Caiv. Peb qhia nws tias peb hlub nws tiag tiag. Nws teb hais tias, “Kuv tsuas xav tau leej twg tuaj thiab cia li abrazo,” los sis los khawm kuv. Kuv tau sawv tsees thaib mus khawm nws. Hnub tom qab ntawd yog Hnub Caiv. Tib tug neeg ntawd tau nrog nws tsev neeg tuaj koom txoj kev sib ntsib noj lub cim nco txog.

Thaum mus xyuas tom tsev, Martha, ib tug mej zeej tshiab hauv peb pawg ntseeg, hais kom kuv tus poj niam thiab nws tus khub txhob rov qab tuaj ntxiv. Nws tau txiav txim tias nws yuav tsis tuaj rau lub koom txoos lawm. Ib tug neeg xyuas tom tsev nug Martha seb lawv hu puas tau ib zaj nkauj zaus kawg no, ces tus muam ntawd pom zoo hu. Thaum lawv tab tom hu nkauj, txawm muaj ib yam dab tsi tshwj xeeb. Tus Ntsuj Plig tau pib puv chav tsev ntawd zuj zus mus. Lawv txhua tus tau hnov. Martha pib ua siab mos siab muag. Nws pib los kua muag, es qhia cov neeg uas tuaj xyuas tom tsev seb nws lub siab xav li cas lawm. Tas sim ntawd, nws txawm paub tias nws paub hais tias txoj moo zoo muaj tseeb. Nim no nws ua ob tug neeg xyuas tom tsev tsaug vim nkawd tuaj thiab qhia tias nws xav kom nkawd rov qab tuaj. Txij hnub ntawd mus, nws zoo siab hlo tos txais nkawd.

Martha pib nrog nws tus ntxhais hluas tuaj koom lub koom txoos. Tau ntau xyoo nkawd ib sij mus koom nrog lawv, Martha yeej cia siab hais tias yuav muaj ib hnub twg thaum nws tus txiv yuav xaiv los nrog lawv sib koom ua ke thiab. Thaum kawg tus Tswv tau chwv nws lub siab thiab, ces nws tau pib nrog lawv koom ua ke, ces tom qab ntawd nkawd lwm tus ntxhais tau tuaj koom thiab. Yim neeg no tau pib muaj kev zoo siab uas los vim lawv muaj tej koob hmoov ntawm txoj moo zoo hauv lawv lub tsev lawm. Yav tom qab ntawd Martha tau rau siab ntso ua peb pawg ntseeg lub Koom Haum Niam Tsev tus thawj tswj hwm, thiab nws tus txiv tau ua ntau txoj hauj lwm zoo kawg hauv ceg txheem ntseeg. Tau pib ua txhua yam tsav no vim tau hu ib zaj nkauj, ib yam me me thiab yooj yim uas tau chwv Martha lub siab.

Na-amas yog tus nom rau teb chaws Xilias tus vaj ntxwv pab tub rog, ib tug neeg uas ua siab loj; tiam sis nws kuj mob ruas (saib 2 Vaj Ntxwv 5:1). Thaum nws nrhiav tsis tau kev kho nws tus mob ruas ntawd los ntawm Ixayees teb tus vaj ntxwv, Na-amas tau mus rau Elisas uas yog tus yaj saub lub tsev. Elisas kom nws tus tub txib mus hais rau Na-amas hais tias:

“Koj cia li mus raus xya zaus hauv tus dej Yauladees, ces koj tej ruas yuav zoo.

“Tiam sis Na-amas npau taws heev, nws tig hlo rov qab thiab yws hais tias, “Kuv xav hais tias nws yuav tawm tuaj cuag kuv, tsa tes rau saum kuv tej mob thiab thov tus Tswv uas yog nws tus Vajtswv kho kuv. …

“Nws cov tub txib mus hais rau nws hais tias, “Tus tswv, txawm yog tus cev Vajtswv lus kom koj ua tej yam nyuaj los koj yuav tau ua raws li nws hais. Vim li cas nim no koj tsis mus raus dej raws li nws hais kom koj tej ruas zoo?

“Yog li ntawd, Na-amas thiaj li nqis mus raus hauv tus dej Yauladees xya zaus raws li Elisas hais, Na-amas tej ruas txawm zoo du lug thiab nws lub cev mos nyoos ib yam li tus me nyuam mos” (2 Vaj Ntxwv 5:10–11, 13–14).

Peb tus yaj saub, Thawj Tswj Hwm Thomas S. Monson, tau caw kom peb tawm mus thiab cawm peb cov kwv tij thiab cov muam. Nws hais tias: “Lub ntiaj teb xav tau nej txoj kev pab. Muaj tej tus uas muaj ko taw uas qaug zog, yuav tau tuav lawv tes, yuav tau txhawb pab lawv paj hlwb, tau tshoov lawv siab, thiab tau cawm lawv kom dim. Tej koob hmoov ntawm lub neej uas nyob mus ib txhis yeej tos nej” (“To the Rescue,” Ensign, Tsib Hlis Ntuj 2001, 48; los sis Liahona, Xya Hli Ntuj 2001, 57).

Kuv hais lus tim khawv tias coob tug neeg uas xav tau peb txoj kev pab yeej tos ntsoov peb. Lawv twb npaj siab tos cov kwv tij thiab cov muam uas rau siab ntseeg kom lawv ncav tes mus pab thiab ua tej yam me me thiab yooj yim los pab cawm lawv dim. Kuv tau siv ntau xuab moos mus xyuas cov mej zeej uas tsis tshua muaj siab ntseeg hauv lub Koom Txoos uas tus Tswv tau pab kom lawv ua siab mos siab muag lawm, ces lawv npaj siab txais yuav peb zaj lus tim khawv thiab peb txoj kev hlub. Thaum peb ncav tes mus pab thiab caw lawv, lawv yeej yuav rov qab tuaj koom lub Koom Txoos tas sid.

Cia peb muaj siab rau ntseeg thiab hlub thaum peb ncav tes mus pab. Cia peb nco qab ntsoov txog tus Tswv lo lus cog tseg hais tias:

Txawm yog hais tias nej khwv tag nej lub neej tshaj txoj kev hloov siab lees txim rau cov neeg no, es tsuas ho coj tau ib nyuag tug ntsuj plig los rau kuv xwb los, nej yeej yuav muaj txoj kev xyiv fab loj kawg nrog tus ntawd nyob hauv Leej Txiv lub nceeg vaj!

Thiab yog hais tias nej twb yuav muaj txoj kev xyiv fab loj nrog rau ib tug ntsuj plig uas nej tau coj los rau tus Tswv mus nyob hauv Nws Leej Txiv lub nceeg vaj, ces nej txoj kev xyiv fab yuav loj npaum cas yog hais tias nej ho coj tau ntau tus ntsuj plig los cuag tus Tswv (Q&K 18:15–16).

Kuv ua tim khawv tias tus Tswv yeej hlub tag nrho Nws cov me nyuam. Kuv paub tias Nws muaj sia nyob thiab tias Nws yog peb tus Cawm Seej. Los ntawm Yexus Khetos lub npe, amees.