2010–2019
Tsa Muag Ntsia Mus Saud
October 2013


Tsa Muag Ntsia Mus Saud

Hnub no yog lub caij rau peb ntsia mus rau saum qhov chaw uas muaj qhov tseeb thiab pab kom peb zaj lus tim khawv yuav muaj zog.

Thaum kuv muaj yim xyoo, kuv thiab kuv ob tug kwv tij raug txib mus rau lub zos ze yuav zaub mov rau peb noj rau 15 hnub tom ntej. Thaum kuv xav txog qhov ntawd, kuv xav tsis thoob vim kuv pog thiab phauj thiab yij laug tso siab rau peb. Hnub ntawd kaj ntug nrig thiab peb txawm caij peb tug nees.

Thaum nyob tom tiaj nrag, peb muaj ib qho tswv yim kom nqes ntawm cov nees thiab ua si marbles. Ces peb txawm ua li ntawd—tau ua si ntev kawg. Peb ua ua si ntawd ces peb txawm tsis nco qab “pom tej cim” uas nyob saum peb taub hau vim cov huab tsaus ntuj nti tau sawv los lawm. Thaum peb paub hais tias muaj xwm dab tsi lawm, peb twb tsis muaj caij nce nees li. Los nag hlob kawg nkaus, thiab los lawg uas los nplawm peb ntsej muag, ces peb tsis paub ua li cas ces tau pib tshem cov eeb nees thiab nkaum hauv qab cov pam uas pua sab hauv qab cov eeb nees.

Tsis tau nees lawm, ntub nag, thiab txias tas, ces peb txawm taug kev mus, nim no peb sim taug kev ceev npaum li ceev tau. Thaum peb yuav txog lub zos ntawd, peb pom hais tias dej tau nyab txoj kev dav dav hauv zos thiab zoo nkaus li ib tug dej ntws los rau peb. Nim no peb tsuas muaj ib txoj kev xaiv lawm kom tso peb tej pam tseg thiab nce txoj laj kab uas puav lub zos ntawd ib ncig. Twb tsaus ntuj nti, es peb sab thiab nkees thiab thawm ntub tas, ces peb tau khiav mus nkaum hauv thawj thawj lub tsev peb pom hauv zos. Tsev neeg ntawd tau pab peb nrhiav khaub ncaws uas qhuav, tau muab mov rau peb noj, thiab tau tso peb pw hauv lawv ib lub txaj. Tsis ntev peb pom hais tias chav pw ntawd tsuas muaj npoo tsev uas yog av tawv tawv, ces peb txawm ntaus ib qho tswv yim thiab. Peb tau sau ib lub voj voog rau hauv av thiab tau ua si marbles dua txog thaum peb pw tsaug zog.

Yam li peb yog me nyuam yaus xwb peb tau xav txog peb tus kheej nkaus xwb. Peb tsis nco qab xav tias cov neeg uas hlub peb tom tsev tab tom nrhiav qhov txhia qhov chaw rau peb—yog peb paub li ntawd, peb yeej yuav tsis laug sij hawm ua si li ntawd tiam sis yuav mob siab mus ua raws li peb raug txib mus ua lawm. Thiab, yog tias peb txawj ntse ces, peb yuav tau ntsia mus saum ntuj, pom cov huab sau los, thiab khiav ceev ceev ua qhov cua daj cua dub ntej. Nim no vim kuv txawj ntse me ntsis, kuv pheej qhia kuv tus kheej kom, “tsis txhob hnov qab kom ntsia mus saum ntuj.“

Qhov uas kuv raug ntawd nrog kuv ob tug kwv tij qhia kom kuv ua tib zoo saib tej cim ntawm peb ib ncig. Peb nyob hauv ib lub caij nyoog uas muaj cua daj cua dub, thiab kev txaus ntshai li Pov Lauj piav tias: “Tej neeg nyias yuav xav txog nyias xwb, lawv yuav xav tsis txog lwm tus li, … yuav tsis mloog niam txiv lus, yuav tsis ris luag txiaj ntsig, thiab yuav saib tsis taus Vajtswv txoj kev cai, … nyiam taug xaiv, tsis tswj lawv lub siab … nyiam kev lom zem heev dua nyiam Vajtswv txoj kev cai” (2 Timautes 3:2–4).

Hais txog tej lub caij no, Txwj Laug Dallin H. Oaks hais tias: “Peb yuav tsum npaj siab rau ntawm sab cev nqaij daim tawv thiab sab ntsuj plig tib si. … Thiab txoj kev npaj siab uas tib neeg tsis nco qab xav txog yog qhov uas peb pom tsis tau thiab qhov nyuaj nyuaj—uas yog sab ntsuj plig,” Ensign los sisLiahona, Tsib Hlis Ntuj 2004, 9). Ua lwm yam lus hais, cia li nco qab ntsoov ntsia mus saum ntuj.

Vim hais tias yuav tsum ua tib zoo npaj peb sab ntsuj plig, kuv xav hais ib lo lus ceeb toom txog ib lub cim hauv peb lub caij nyoog no. Kuv txoj hauj lwm pab kuv kawm txog tej txuj ci tshiab, ces kuv paub tias nws muaj nqi heev, haj yam tseem ceeb rau kev sib txuas lus. Muaj ntau yam xov xwm uas nyob kiag rau ntawm peb cov ntiv tes. Tiam sis qhov Internet muaj ntau yam qias neeg thiab tej yam tsis tseeb. Tej txuj ci no tau pab kom peb muaj cuab kav hais tej yam raws li peb siab nyiam, tiam sis kuj cia lwm tus neeg sau ntawv qhia tej yam tsis tseeb yog tias tib neeg coob nyiam nyeem lawv cov lus. Yog vim li ntawd, niaj hnub nim no, peb yuav tsum nco qab ntsoov txog txoj ntsiab cai uas kav mus ib txhis uas hais tias: “los ntawm lawv tej txiv nej yeej yuav paub lawv” (Mathais 7:20).

Tiag tiag mas, kuv ceeb toom nej kom nej tsis txhob saib cov duab qias qias neeg los sis quav ntsej cov neeg uas hais lus tsis tseeb txog Khetos thiab tus Yaj Saub Yauxej Xamiv. Ob yam no tib si ua tib yam nkaus rau tib neeg: lawv xiam tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv thiab Nws txoj kev tiv thaiv, thiab kev txhawb pab. Tsuas tau kev phem thiab kev tsis zoo siab tom qab ntawd xwb.

Kuv cov kwv tij cov muam, yog nej ntsib ib yam dab tsi uas ua rau nej tsis xav ntseeg txoj moo zoo, kuv taij thov kom nej yuav ntsia mus saum. Ntsia mus saum Ntuj uas yog qhov chaw uas muaj txhua yam kev txawj ntse thiab kev tseeb. Cia li tu nej txoj kev ntseeg thiab zaj lus tim khawv thaum nej kawm Vajtswv txoj lus. Muaj cov neeg hauv ntiaj teb no uas sim ua rau nej txoj kev ntseeg puas tsuaj mus thaum lawv hais tej lus dag thiab tej lus uas muaj me ntsis qhov tseeb xwb. Yog vim li ntawd nej yuav tsum rau siab ntso ua neej nyob kom nej yuav tsim nyog tau tus Ntsuj Plig ua nej tus khub tas mus li. Qhov uas tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv ua yus tus khub tsis yog ib qho zoo hauj sim xwb—yog ib yam tseem ceeb uas nej sab ntsuj plig xav tau tiag tiag. Yog nej yuav khaws Khetos tej lus cia thiab ua tib zoo mloog tus Ntsuj Plig tej kev tshoov siab, nej yuav tsis raug kev dag kev ntxias (saib Joseph Smith—Matthew 1:37). Peb yuav tsum ua tej yam no.

Yexus Khetos, tus uas zoo tag nrho, thiab Yauxej Xamiv, uas lees paub tias nws tsis zoo tag nrho, ob leeg tib si raug cov neeg dag muab nkawd tua pov tseg vim lawv tsis kam txais yuav nkawd zaj lus tim khawv. Peb yuav ua li cas thiaj paub tias nkawd zaj lus tim khawv muaj tseeb—tias Yexus Khetos yog Vajtswv Tib Leeg Tub thiab Yauxej Xamiv yog ib tug yaj saub tseeb?

“Los ntawm lawv tej txiv nej yeej yuav paub lawv.” Cov txiv zoo txi puas tau ntawm ib tsob ntoo phem? Kuv paub tseeb hais tias kuv tus Txhiv Dim tau zam txim pub rau kuv thiab tau tshem tus quab ntawm kuv, ua rau kuv muaj kev zoo siab tshaj qhov kuv xav tau. Thiab kuv paub tseeb hais tias Yauxej Xamiv yog ib tug yaj saub vim kuv tau ua raws li lo lus cog tseg hauv Phau Ntawv Maumoos tias: “Thov Vajtswv, Leej Txiv tus uas nyob mus ib txhis, los ntawm Khetos lub npe” (Maulaunais 10:4). Ua lwm yam lus hais, cia li ntsia mus saum.

Muaj ib txhia neeg uas hais tias yuav tsum muaj puav pheej uas lawv kov tau lawv thiaj ntseeg tau tias Khetos tau Sawv Rov Qab Los lawm los sis Nws txoj moo zoo raug muab txum tim rov qab los lawm tiag tiag li. Hais rau cov neeg ntawd kuv xav hais Amas cov lus uas nws hais rau Khaulihos, tus uas sim ua kom lwm tus neeg tsis txhob ntseeg thaum nws tias: “Koj twb tau muaj tej cim txaus lawm; koj tseem yuav sim koj tus Vajtswv thiab los? Koj yuav hais tias, Ua kom kuv pom ib lub cim, thaum koj twb muaj lus tim khawv ntawm tag nrho koj tej kwv tij no, thiab tag nrho tej yaj saub dawb huv? Tej vaj lug kub muaj nyob ntawm koj xub ntiag” (Amas 30:44).

Koj thiab kuv yog puav pheej txog tus Cawm Seej txoj kev txhiv dim. Peb yog puav pheej txog tus Yaj Saub Yauxej txoj kev qhuab qhia thiab ib Tsoom Haiv Neeg Ntseeg txoj kev rau siab ntseeg vim lawv tau mob siab ua raws li lawv zaj lus tim khawv. Yexus Khetos lub Koom Txoos tau tawm mus rau hauv tag nrho lub ntiaj teb thiab tab tom loj hlob heev—tib neeg nyiam uas txo hwj chim uas tsis tas yuav pom los sis kov lawv thiaj ntseeg, ib yam li cov neeg hauv Khetos lub caij nyoog.

Tsis muaj neeg uas paub tias tus Tswv yuav rov qab los thaum twg. Tiam sis tej kev kub ntxhov yeej nyob ntawm peb ib ncig. Hnub no yog lub caij rau peb ntsia mus rau saum qhov chaw uas muaj qhov tseeb thiab pab kom peb zaj lus tim khawv yuav muaj zog.

Hais txog kuv zaj dab neeg ntxiv, kuv ob tug kwv tij thiab kuv tau tsim los thaum sawv ntxov lub hnub ci ntsa iab thiab lub ntuj huv si. Ib tug txiv neej tuaj khob qhov rooj nrhiav peb tug tub hluas uas poob zoo lawm. Nws kom peb caij nees, thiab peb tau caij mus hla dhau tiaj nrag ntawd. Kuv yeej yuav nco qab ntsoov tias peb pom dab tsi thaum peb taug kev mus tsev—muaj neeg coob kawg uas nrhiav peb ib tag hmos ntawd, lawv tej tsheb laij teb twb daig hauv cov av nkos. Lawv twb nrhiav tau ib lub eeb nees tod thiab ib tug nees nram, thiab thaum lawv pom peb los tsev, lawv zoo siab thiab hlub peb tiag tiag. Thaum txog lub zos, tib neeg coob tos peb, thiab kuv pog thiab phauj thiab yij laug khiav ua lawv sawv daws ntej. Lawv los khawm peb thiab quaj heev, lawv zoo siab vim lawv twb nrhiav tau lawv cov me nyuam uas tau ploj mus lawm. Qhov no pab kuv nco qab tias peb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej hlub thiab nco txog peb. Nws tos ntsoov peb rov qab los tsev.

Aws, yeej muaj tej cim uas qhia tias muaj cua daj cua dub ib ncig peb lawm. Cia peb tsa qhov muag ntsia mus saum thiab npaj peb siab. Yuav tau kev pov hwm los ntawm ib zaj lus tim khawv zoo. Cia peb muaj kev zoo siab thiab ntxiv dag zog rau peb zaj lus tim khawv txhua txhua hnub.

Kuv paub tias peb nyob tau ua ke ua ib tse neeg tas mus ib txhis, tias peb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej yeej tos peb, uas yog Nws cov me nyuam, Nws xyab tes tos txais peb. Kuv paub tias Yexus Khetos, peb tus Cawm Seej, muaj sia nyob. Zoo li Petus hais, tsis yog neeg qhia rau kuv paub, tiam sis kuv Txiv uas nyob saum ntuj ceeb tsheej qhia rau kuv (saib Mathais 16:15–19). Los ntawm Yexus Khetos lub npe dawb ceev, amees.