2010–2019
Los Nyob Ze Vajtswv
October 2013


Los Nyob Ze Vajtswv

Peb tus Cawm Seej xav kom peb hlub Nws mus txog thaum peb lub siab xav tau tej yam Nws lub siab xav tau.

Wb tus tub xeeb ntxwv, Oli, uas hu kuv “Poppy,” twb yuav tsum nqa ib qhov dab tsi tawm ntawm peb lub tsheb. Nws txiv nyob hauv tsev, thiab thaum Oli tsis pom, nws txiv tau qhib nws lub tsheb thaum Oli mus ze, ces rov qab xauv tseb thaum Oli rov qab los. Oli tau luag ntxhi loj heev thaum nws los hauv tsev.

Txhua tus tau nug nws hais tias, “Koj qhib thiab xauv lub tsheb tau li cas?” Oli tau luag ntxhi xwb.

Wb tus ntxhais, uas yog Oli niam, tau hais tias, “Tej zaum zoo li thaum Poppy tau qhib tsheb—tej zaum koj muaj txuj ci zoo li nws”.

Ob peb feeb tom qab ntawd, Oli tau ua li ntawd ib zaug ntxiv. Thaum cov neeg nug nws txog nws qhov txuj ci tshiab, nws teb tias “Yog zoo kawg nkaus. Kuv xav tias yog vim Poppy hlub kuv thiab yog kuv ib tug phooj ywg zoo heev, thiab nws saib xyuas kuv!”

Kuv tau koob hmoov heev vim kuv tau pom tej txuj ci tseem ceeb uas tau tshwm sim rau cov neeg hauv tej teb chaws zoo li: Africa, Papua New Guinea, Australia, New Zealand, thiab cov pov txwv hauv dej hiav txwv Pacific. Kuv xav zoo li Oli – Kuv xav hais tias yog vim cov neeg ntawd tau hlub Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej zoo li Oli hlub kuv. Lawv hlub Vatswv zoo li Nws yog ib tug phooj ywg zoo heev, thiab Nws saib xyuas lawv.

Cov mej zeej muaj cai txais tau ib zaj lus tim khawv thiab khi lus tias lawv yuav mloog tus Tswv thiab muaj coob tus uas tau txais lawm. Txawm li ntawd los, ib txhia txav los nyob ze tus Tswv, hos ib txhia tsis txav los nyob ze tus Tswv. Koj yog neeg zoo li cas?

Vajtswv yuav tsum yog tus tseem ceeb tshaj plaws hauv peb lub neej, tus uas peb xav txog tshaj txhua lwm yam. Puas yog zoo li ntawd? Los yog tej zaum nws nyob deb ntawm peb tej kev xav thiab ntawm tej uas peb lub siab nyiam? (saib Mauxiyas 5:13). Nco ntsoov tsis yog tej yam peb xav txog uas tseem ceeb xwb, tiam sis, tej yam peb “lub siab nyiam.” Tej yam peb ua thiab peb tus yam ntxwv qhia hais tias peb lub siab nyiam dab tsi?

Thaum wb tus tub Ben muaj 16 xyoos nws hais lus hauv ceg txheem ntseeg lub rooj sab laj. Nws tau nug hais tias, “Koj yuav xav li cas thaum ib tug tau cog lus rau koj txhua lim tiam, tiam sis nws yeej tsis tau ua zoo li nws cog lus?” Nws hais ntxiv tias, “Peb puas cog lus tiag tiag thaum peb noj lub cim nco txog thiab khi lus tias peb yuav coj raws li nws tej lus txib thiab nco ntsoov txog nws?”

Tus Tswv npaj tej kev rau peb nco ntsoov txog nws thiab nws lub hwj chim uas txhawb nqa peb. Ib txoj kev yog los ntawm kev txom nyem, uas peb txhua tus raug. (saib Amas 32:6). Thaum kuv xav txog kev txom nyem hauv kuv lub neej, kuv pom meej hais tias tej kev txom nyem tau pab kuv loj hlob, thiab nkag siab zoo dua, thiab pab kuv to taub lwm tus. Tej kev txom nyem no tau pab kuv los nyob ze kuv Leej Txiv Saum Ntuj thiab Nws Leej Tub thiab tej yam no tau pab kuv loj hlob ua neeg zoo.

Tus Tswv tej kev coj thiab tej kev qhia tseem ceeb heev. Tus Tswv tau pab Tsales tus tij laug thaum nws qhia Tsales tus tij laug nws yuav tsum ua dab tsi kom lawv ua tau pa thaum lawv nyob hauv cov nkoj uas Tsales tus tij laug tau ua. (saib Ethaws 2:20) Tiam sis, tus Tswv txhob txwm tsis qhia Tsales tus tij laug ua teeb ci nws lub nkoj li cas. Tsis tas li ntawd, tus Tswv kuj tau hais meej tias Nws yuav cia cov neeg uas mus nrog Tsales tus tij laug raug tej yam nyuaj. Vim lawv yuav raug tej yam nyuaj no, lawv yuav tsum muaj teeb. Tus Tswv yog tus uas yuav xa tej cua, tej nag, thiab tej dej nyab (saib Ethaws 2:23–24).

Ua li cas tus Tswv tau ua li ntawd? Thiab ua li cas Nws ceeb toom peb kom peb khiav ntawm tej yam txaus ntshai, thaum nws muaj peev xwm tshem tau tej yam txaus ntshai? Thawj Tswj Hwm Wilford Woodruff qhia txog ib zaug nws tau raug ceeb toom kom txav nws tsheb uas nees rub, uas nws, thiab nws tus poj niam, thiab nws tus tub pw hauv. Tsis ntev tom qab nws tau muab nws tsheb txav cov cua ua ib tsob ntoo poob rau qhov chaw ua nws lub tsheb ntawd twb nyob ua ntej (saib Teachings of the Presidents of the Church:Wilford Woodruff [2004], 47).

Ob zaj dab neeg no, tus Tswv muaj peev xwm hloov cov cua daj cua dub kom tsis muaj teeb meem. Tiam sis, tus Tswv xav kom peb muaj kev ntseeg kom pab peb vam khom nws thaum peb muaj teeb meem, thiab kom peb ntseeg nws. Ces peb pom tau nws txoj kev hlub meej meej txhua lub sij hawm. Peb koom nrog nws, thiab peb ua zoo dua li nws. Nws lub hom phiaj yog kom peb ua cov neeg zoo li nws. Tiag tiag qhov no yog nws lub yeeb koob thiab nws tej dej num. (saib Mauxes 1:39).

Ib tug me nyuam tub tau sim tu thaj av tom qab nws lub tsev xwv kom nws ua si nrog nws cov tsheb tau. Tiam sis tau muaj ib lub pob zeb loj heev. Nws sim rub thiab ntsub tas nws lub zog, tiam sis nws txav tsis tau lub pob ze ntawd

Nws txiv tau saib nws ib me ntsis ces nws mus hais rau nws tus tub hais tias “Koj yuav tsum siv tag nrho koj lub zog kom txav ib lub pob ze loj npaum li no.”

Tus tub teb tias, “Kuv twb siv tag nrho kuv lub zog lawm!”

Nws txiv hais tias: “Koj tsis tau siv tag nrho koj lub zog. Kuv tseem tsis tau pab koj nev!”

Ces nkawd rub ua ke thiab yooj yim rau nkawd muab lub pob zeb txav mus.

Kuv tus phooj ywg, Vaiba Rome, uas yog Papua New Guinea thawj ceg txheem ntseeg tus thawj tswj hwm. Nws txiv kuj kawm tias nws muaj peev xwm thov Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej pab, thaum nws xav tau kev pab. Vaiba Rome txiv thiab nws cov zej zog ua teb kom muaj mov noj. Muaj ib hnub nws hlawv hluav taws kom tu nws qhov chaw xwv kom nws ua teb tau. Tiam sis daim ntawd tau ntuj qhuav ntev lawm, thiab cov pos qhuav heev. Ces nws hluav taws tau pib ua zoo li hluav taws Thawj Tswj Hwm Thomas S. Monson ua, ib yam li Thawj Tswj Hwm Monson tau qhia txog thaum lub Tuam Rooj Sab Laj tas los (saib “Obedience Brings Blessings,” Ensign los sis Liahona, lub Tsib Hlis Ntuj 2013, 89–90). Hluav taws pib mus rau ub rau no kub hnyiab cov nyom thiab cov pos, Nws tus tub tau hu qhov ntawd “ib lub hluav taws loj thiab txaus ntshai heev.” Nws ntshai rau nws zej zog, thiab rau lawv sawv daws cov qoob loo ntshai tsam raug kub hnyiab. Nws paub hais tias yog cov neeg cov qoob loo piam sij, nws yuav raug txim. Vim nws tua tsis tau cov hluav taws, ces nws nco txog tus Tswv.

Nws tus tub, uas yog kuv tus phooj ywg, tau hais txog qhov no hais tias “Nws txhos caug saum lub toj hauv cov pos thiab pib thov nws Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej kom tua cov hluav taws. Tam sim ntawd, tau muaj ib tauv huab dub dub thiab loj tshwm sim saum qhov chaw nws tab tom thov Vajtswv. Thiab nws pib los nag heev -- tiam sis nws los nag saum cov hluav taws xwb, nyob lwm qhov chaw ntuj ntsuab xiab xwb. Nws xav tsis thoob tias tus Tswv yuav teb nws txoj kev thov Vajtswv vim nws tsis yog ib tug neeg tseem ceeb. Nws rov qab txhos caug thiab quaj zoo li nws yog ib tug me nyuam. Nws hais tias nws zoo siab kawg nkaus (saib Amas 36:3).

Peb tus Cawm Seej xav kom peb hlub Nws mus txog thaum peb lub siab xav tau tej yam Nws lub siab xav tau. Peb thiaj yuav hnov nws txoj kev hlub thiab paub txog nws lub yeeb koob. Ces nws yuav foom koob hmoov rau peb zoo li Nws xav ua. Twb muaj li no rau Hilamas tus tub Nifais; tus Tswv tso siab plhuav rau Nifais, tus Tswv thiaj foom koob hmoov rau nws muab txhua yam uas Nifais tau thov (saib Hilamas 10:4–5).

Hauv phauv ntawv Life of Pi, uas Yann Martel tau sau, tus phab ej tau hais txog nws tej kev xav txog Khetos hais tias: “Kuv tshem tsis tau Nws tawm hauv kuv lub siab. Tau peb hnub, kuv xav txog Khetos. Thaum kuv pheej xav txog nws, ua rau kuv nco ntsoov Nws. Thiab thaum kuv kawm ntxiv txog Nws, ua rau kuv tsis xav ncaim Khetos mus” ([2001], 57).

Kuv xav zoo ib yam li ntawd txog tus Cawm Seej. Nws pheej nyob ze kuv. Nws nyob ze kuv thaum kuv nyob hauv tej qhov chaw dawb ceev thiab thaum kuv yuav tsum muaj nws txoj kev pab; thiab tej zaum, yog zoo li nws los ze kuv thiab qhia kuv nws hlub kuv. Txawm kuv yog ib tug neeg xwb los kuv muaj peev xwm qhia nws hais tias kuv hlub nws thaum kuv ua zoo li nws lub siab nyiam (saib Q&K 64:22, 34).

Ob peb lub hlis tas los kuv zaum nrog Txwj Laug Jeffrey R. Holland thaum nws txiav txim seb cov tub thiab ntxhais hluas yuav mus ua tub txib qhov twg. Thaum peb tawm mus, nws tos kuv thiab thaum wb taug kev ua ke, nws khawm kuv xub pwg. Kuv hais rau nws tias nws tau ua li ntawd ib zaug thaum peb nyob hauv teb chaws Australia. Nws teb tias “Yog vim kuv hlub koj.” Thiab kuv paub qhov ntawd muaj tseeb.

Kuv ntseeg hais tias yog peb tau muaj peev xwm taug kev nrog peb tus Cawm Seej, nws yuav khawm peb xub pwg zoo ib yam li Txwj Laug Holland tau ua rau kuv. Zoo li cov thwj tim uas mus kev rau Emmaus, peb cov “siab kub lug hauv nrog cev” (Lukas 24:32). No yog nws zaj xov: “Neb cia li los saib” (Yauhas 1:39). Nws zaj xov caw peb cia Nws khawm peb xub pwg nrog nws taug kev yog ib qhov uas tshwj xeeb, kev zoo siab thiab kev kaj siab lug rau peb.

Thov kom peb sawv daws muaj siab loj ib yam li Enos hauv nws phau ntawv. Phau no me me tiam sis zoo heev. Nqes kawg hais tias: “Kuv yuav zoo siab nyob rau hnub uas thaum kuv lub cev uas txawj ploj txawj tuag yuav pauv ua lub tsis txawj ploj tsis txawj tuag, thiab yuav sawv ntawm nws xub ntiag; ces kuv yuav pom nws lub ntsej muag nrog txoj kev zoo siab, thiab nws yuav hais rau kuv tias: Los ntawm kuv no, koj tus uas tau koob hmoov lawm, muaj ib qhov chaw tau npaj tseg cia rau koj lawm nyob rau hauv kuv Txiv tej chaw nyob” (Enos 1:27).

Vim yog tej yam ntau ua tau tshwm sim rau kuv thiab tus Ntsuj Plig lub hwj chim uas tau ua tim khawv rau kuv, kuv ua tim khawv hais tias Vajtswv muaj txoj sia nyob. Kuv paub txog nws txoj kev hlub. Yog tej kev xav uas zoo tshaj plaws. Thov kom peb ua txhua yam peb yuav tsum ua kom peb lub siab xav tau tej yam uas tus Tswv lub siab xav tau, thiab hlub nws. Los ntawm Yexus Khetos lub npe, amees.