2010–2019
Saib Qhov Tom Hauv Ntej thiab Ntseeg
October 2013


Saib Qhov Tom Hauv Ntej thiab Ntseeg

Nyob ntawm tus Tswv, qhov tseem ceeb tsis yog saib peb tau ua dab tsi los yog saib tau muaj li cas rau peb peb lawm, tiam sis qhov tseem ceeb yog saib peb kam mus qhov twg, kam ua dab tsi.

Ua ib tug me nyuam tub, thaum kuv nrog kuv niam ua teb, kuv niam qhia kuv ib qho tseem ceeb heev rau txoj kev ua neej nyob. Twb yuav txog yav tav su, lub hnub tab tom yuav ntseg, thiab wb tau nthua nroj ntev ntev lawm, raws li kuv xav. Kuv nres ib pliag thiab saib nram qab saib wb tau nthua nroj ntau npaum li cas lawm thiab kuv hais rau kuv niam hais tias, “Saib wb tau ua ntau npaum li cas lawm!” Kuv niam tsis teb hlo li. Kuv xav hais tias kuv niam tsis hnov kuv, ces kuv rov qab hais dua ib nyuag nrov dua. Nws tseem tsis teb kuv thiab. Kuv ib nyuag nthe me ntsis, thiab rov qab hais qhov qub ntawd. Thaum kawg, kuv niam tig hlo rau kuv thiab hais tias, “Edward, tsis txhob saib nram qab hlo li, cia li saib tom hauv ntej saib tseem tshuav dab tsi uas yuav tsum ua nawb mog.” Saib qhov tom hauv ntej uas peb tseem yuav ua.”

Kuv cov kwv tij thiab cov muam, cov kev khi lus uas peb nrog tus Tswv sib cog thaum peb ua kev cai raus dej, “[kom] sawv ua Vajtswv tej tim khawv rau txhua lub caij nyoog thiab rau tag nrho txhua txhia yam, thiab nyob tag nrho txhua qhov chaw uas [peb] yuav nyob” (Mauxiyas 18:9), yog ib txoj kev khi lus uas kav mus txog thaum tas sim neej. Thawj Tswj Hwm Dieter F. Uchtdorf counseled: “Lawv cov uas tau ua kev cai raus dej thiab txais lub txiaj ntsim Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv tau pib taug txoj kev ua thwj tim thiab yuav tsum ua tib zoo raws tus Cawm Seej qab” (“Saints for All Seasons,”Ensign los sis Liahona, Cuaj Hli Ntuj 2013, 5). Dhau los ntawm Nws cov tub qhe, tus Tswv hu peb los mus ua tej hauj lwm hu, uas peb kam rau siab ua kawg siab kawg ntsws. Thaum lawv tso peb tawm ntawm ib txoj hauj lwm thiab rov qab hu peb los mus ua ib txoj hauj lwm txawv, peb zoo siab ua, vim peb paub, ib yam li peb cov poj koob yawm ntxwv paub, hais tias “ua tus Tswv tej hauj lwm, tsis yog qhov hauj lwm uas nej ua ntawd uas tseem ceeb tshaj, tiam sis saib nej ua qhov hauj lwm ntawd zoo npaum li cas xwb” (J. Reuben Clark Jr., hauv Conference Report, Plaub Hlis Ntuj 1951, 154).

Yog li ntawd thaum ceg txheem ntseeg ib tug thawj tswj hwm los yog ib tug npis sov raug tso tawm, thiab thaum cov thawj coj hu nws ua dua ib txoj hauj lwm uas tus Tswv, dhau ntawm Nws cov tub qhe, “pom zoo rau” (Mosiah 3:19), nws tsis xav txog tej hauj lwm uas nws tau ua yav dhau los, thiab nws tsis saib nram qab thiab xav hais tias nws ua hauj lwm txaus lawm. Tus no “tsis qaug zog hlo li,” vim nws paub hais tias nws “puas lub hauv paus ntawm ib txoj hauj lwm tseem ceeb heev” vim nws paub hais tias tej hauj lwm no foom koob hmoov rau tib neeg txhua tus mus ib txhis li. Yog li ntawd los ntawm tej yam me me tawm tej yam loj thiab zoo kawg (saib Q&K 64:33).

Peb txhua tus yuav tsum rau siab ua tej yam zoo, thiab ua tej yam zoo raws li peb lub siab xav, kom thiaj coj tau kev ncaj ncees los (saib Q&K 58:27).

Txwj Laug Jeffrey R. Holland ntawm Pawg Kaum Ob tug Thwj Tim ntuas hais tias: “Peb yuav tsum kawm los ntawm tej yam uas tau muaj los lawm, tiam sis tsis txhob pheej xav txog tej ntawd. Peb saib nram qab me ntsis tsuas yog kom sau tau tej hluav ncaig los ntawm tej yam uas tau muaj los rau peb uas zoo xwb, tsis yog kom sau tau tej hmoov tshauv. Thiab thaum peb tau kawm txog tej yam uas peb yuav tsum kawm thiab tau coj nrog peb tej yam zoo uas tau muaj los rau peb, ces peb saib tau tom hauv ntej thiab nco qab ntsoov hais tias kev ntseeg yeej los taw mus tom hauv ntej xwb” (“The Best Is Yet to Be,”Ensign, Ib Hlis Ntuj 2010, 24; los sis Liahona, Ib Hlis Ntuj 2010, 18).

Txawm tias qhov uas kuv niam qhia kom kuv saib tom hauv ntej yog hais txog kev nthua nroj xwb, los qhov ntawd me me piv rau qhov uas cov Ntseeg yav thaud tau raug. Txwj Laug Joseph B. Wirthlin tau piav qhov uas muaj los no zoo heev hais tias: “Thaum xyoo 1846, ntau tshaj 10,000 tus neeg tau ncaim tawm ntawm lub nroog Nauvoo uas tau txhim tsa rau saum ntug dej Mississippi. Vim lawv muaj siab ntseeg rau ntawm lawv tej thawj coj, lub Koom Txoos cov mej zeej thaum ntxov tau tawm ntawm lawv lub ’Nroog Zoo Nkauj’ ntawd thiab mus rau hauv lub teb chaws Amelikas lub roob moj sab qhua. Lawv tsis paub hais tais lawv yuav mus qhov twg, saib tshuav ntev li cas lawv mam li mus txog, los yog saib qhov tom ntej yuav zoo li cas. Tiam sis lawv kuj paub hais tias yog tus Tswv thiab Nws cov tub qhe uas coj lawv mus” (“Faith of Our Fathers,” Ensign, Tsib Hlis Ntuj 1996, 33).

Lawv paub hais tias lawv yuav tsum saib tom hauv ntej thiab ntseeg. Ntau tshaj kaum xyoo ntau ua ntej ntawd, cov mej zeej no ib txhia nyob thaum muaj ib txoj kev tshwm sim los.

Tus Tswv hais rau lawv hais tias, foom koob hmoov rau tus uas ua raws li tus Tswv tej lus txib, txawm yog hauv lub neej no los yog tom qab tas sim neej lawm; thiab tus uas muaj siab ntseeg txawm tias nws raug txom nyem, los tus nqi zog hauv lub nceeg vaj saum ntuj ceeb tsheej yeej loj dua rau tus ntawd.

Tus Tswv hais tias lawv pom tsis tau lawv tus Vajtswv lub tswv yim nrog lawv lub qhov muag ntawm sab nqaij daim tawv, rau lub sij hawm no, ntsig txog tej yam uas yuav muaj los tom qab no mus, thiab lub yeeb koob uas yuav muaj tom qab dhau tej kev txom nyem ntau (saib Q&K 58:2–3).

Peb kuj saib tau qhov tom hauv ntej thiab ntseeg tau thiab. Peb txais tau peb tus Tswv cov lus thov caw, uas xyab tes thiab nqua hu peb hais tias:

“Nej cov uas sab sab vim nej ris nra hnyav, nej cia li los cuag kuv, kuv yuav cia nej so.

“Kuv yog tus muaj lub siab dawb siab zoo, nej cia li los kwv kuv tus quab thiab kawm tej uas kuv qhia, nej thiaj yuav tau so.

“Tus quab uas kuv muab rau nej kwv yooj yim kwv, thiab lub nra uas kuv muab rau nej ris, lub ntawd tsis hnyav” (Mathais 11:28–30).

Peb tus yaj saub, Thawj Tswj Hwm Thomas S. Monson; nws ob tug pab cuam; thiab Pawg Kaum Ob tug Thwj Tim tau caw peb los sib koom ua ke kom khiav tej hauj lwm ntawm txoj kev cawm seej. Cov uas nyuam qhuav hloov siab los ntseeg tshiab, cov hluas, cov tiav laus, cov uas tau so tsis ua hauj lwm lawm, thiab cov tub txib uas tab tom qhia txoj moo zoo yuav tsum koom siab khiav tej hauj lwm ntawm txoj kev cawm seej no.

Thawj Tswj Hwm Boyd K. Packer ntawm Pawg Kaum Ob tug Thwj Tim, muaj ib zaug nws mus saib ib qho kev sib xeem ntawm ib co twm uas sib xeem rub khoom, es nws txawm xav tawm ib qho piv txwv. Nws hais txog qhov uas muaj los hais tias: “Ib daim txiag yog tso tej pob zeb loj tsawv rau: kam ib vam phaus [4535 kg]—tsib toos. … Lub hom phiaj yog kom cov twm rub daim txiag kom txav mus li peb fiv [91 cm]. … Kuv tau pom ib khub twm uas loj, xim txho tshauv, thiab txaij me ntsis … [cov] twm loj tsawv uas muaj yav thaud.”

Thaum Thawj Tswj Hwm Packer hais txog saib kev sib xeem no tau xaus li cas, nws hais tias: “Tej khub twm no swb ib khub dhau ib khub zuj zus mus. … Ob tug twm loj loj ntawd twb tsis yeej dab tsi hlo li! Ib khub twm uas twb tsis zoo li, tsis sib luag hlo li, tau rub daim txiag kom txav mus kam peb zaug diam.”

Ces lwm tus neeg qhia nws saib yog vim li cas khub twm ntawd thiaj yeej: “Ob tug twm loj loj yeej loj thiab muaj zog thiab sib luag zog dua lwm khub twm ntawd. Tiam sis khub twm me ntawd ua hauj lwm ua ke zoo dua koom siab thiab sib raug zoo zoo dua. Nkawd tib txhij kwv tus quab ua ib ke. Khub twm ntawd tib txhij txav mus tom hauv ntej thiab rub tau daim txiag lub nra mus“ (“Equally Yoked Together,” address delivered at regional representatives’ seminar, Plaub Hlis Ntuj 3, 1975; hauv Teaching Seminary: Preservice Readings [2004], 30).

Thaum peb saib tom hauv ntej thiab ntseeg, peb yuav tsum ua hauj lwm ua ke ib yam nkaus li no kom pab khiav tej hauj lwm ntawm txoj kev cawm seej thaum peb caw lwm tus neeg los cuag Khetos. Thaum peb nyias ua nyias tej hauj lwm, cia peb ua raws li cov lus ntuas ntawm Thawj Tswj Hwm Dieter F. Uchtdorf kom “sawv sib ze thiab tib txhij nqa ntawm qhov chaw peb sawv ntawd” (“Lift Where You Stand,”Ensign los sis Liahona, Kaum Ib Hlis Ntuj 2008, 56). Peb ua tau raws li peb muaj peev xwm, ib yam li Txwj Laug L.  Tom Perry ntawm Pawg Kaum Ob tug Thwj Tim hais: “Thaum kuv mus xyuas txhua qhov txhia chaw thoob plaws lub Koom Txoos, kuv xav tsis thoob txog tej yam zoo uas muaj los lawm. Txawm yog li ntawd los, kuv yeej tsis xav hais tias peb, ua ib haiv neeg, ua raws li peb muaj peev xwm ua tiag. Kuv xav tias peb tsis koom tes sib pab ua hauj lwm txhua lub sij hawm, tias peb tseem ntshaw tej nqi zog thiab lwm uas lub ntiaj teb ntshaw, thiab tias peb tsis quav ntsej txog lub hom phiaj txhim tsa Vajtswv lub nceeg vaj feem ntau” (“United in Building the Kingdom of God,” Ensign, Tsib Hlis Ntuj 1987, 35).

Thov kom peb koom siab ncav kom tau lub hom phiaj kom tib neeg txais tau txoj kev tsis txawj tuag thiab txoj sia nyob mus ib txhis (saib Mauxes 1:39).

Peb tus Cawm Seej, Yexus Khetos, uas pom tau qhov pib mus txog qhov kawg, paub zoo hais tias Nws yuav tsum mus dhau Khexemane thiab mus pem lub Roob Khauj Khaum Taub Hau thaum Nws qhia hais tias, “Yog leej twg tab tom tuav khais laij liag, tiam sis nws pheej tig saib rov tom qab, tus ntawd tsis tsim nyog rau Vajtswv lub nceeg vaj” (Lukas 9:62). Nyob ntawm tus Tswv, qhov tseem ceeb tsis yog saib peb tau ua dab tsi los yog saib tau muaj li cas rau peb peb lawm, tiam sis qhov tseem ceeb yog saib peb kam mus qhov twg, kam ua dab tsi.

Tus Yaj Saub Yauxej Xamiv tau qhia txog tej ntsiab cai zoo uas tsim nyog coj peb kev: “Tej ntsiab cai uas ua lub hauv paus ntawm peb txoj kev ntseeg teev yog cov lus tim khawv ntawm cov Thwj Tim thiab cov Yaj Saub, hais txog Yexus Khetos, hais tias Nws tau tuag, raug muab faus, thiab tias Nws tau sawv rov los tom qab peb hnub tiav tas, thiab tau nce mus dua saum ntuj ceeb tsheej lawm; thiab tag nrho lwm yam uas hais txog peb txoj kev ntseeg teev ces yog kev txuas ntxiv rau qhov no xwb” Teachings of Presidents of the Church: Joseph Smith[2007], 49).

Kuv ua tim khawv hais tias thaum peb ua raws li peb tus Cawm Seej, Yexus Khetos, tus yam ntxwv thiab tsa peb sab tes xis txhawb nqa peb tus yaj saub, Thawj Tswj Hwm Thomas  S. Monson, peb yuav nrhiav tau kev kaj siab lug, kev nplij siab, kev xyiv fab, thiab peb yuav noj tej qoob loo zoo hauv tej hnub nyoog kawg no (saib Q&K 64:34). Los ntawm Yexus Khetos lub npe, amees.