2010–2019
Paliec ar mani, Kungs, gan tumšās, gan saulainās dienās!
2019. gada oktobra vispārējā konference


Paliec ar mani, Kungs, gan tumšās, gan saulainās dienās!

Es liecinu jums, ka Tas Kungs paliks ar mums gan tumšās, gan saulainās dienās, ka mūsu „bēdas [var tikt pārklātas] ar Kristus prieku”.

Vienā no mūsu iemīļotajām garīgajām dziesmām ir izteikts lūgums: „Paliec ar mani, Kungs, gan tumšās, gan saulainās dienās!”1 Reiz es atrados lidmašīnā, kad tā pietuvojās lielai vētrai. Lūkojoties pa iluminatoru, es ieraudzīju zem mums blīvu mākoņu klājienu. Caur mākoņiem atspīdēja rietošās saules stari, izgaismojot tos ar intensīvu gaismu. Drīz vien lidmašīna nolaidās zemāk, piesmagušajos mākoņos, un mūs pēkšņi ieskāva necaurredzama tumsība, kas pilnībā apslēpa skatam intensīvo gaismo, ko vēl pirms brīža bijām redzējuši.2

Attēls
Norietošas saules stari
Attēls
Tumši mākoņi

Arī mūsu dzīvē var savilkties tumši mākoņi, kas var padarīt mūs aklus, liedzot saskatīt Dieva gaismu un pat liekot šaubīties par to, vai mūsu dzīvē maz pastāv šāda gaisma. Daļu no šiem mākoņiem rada depresija, trauksme un citi garīgu vai emocionālu ciešanu paveidi. Tie var sagrozīt mūsu skatījumu pašiem uz sevi, uz apkārtējiem un pat uz Dievu. Tie iespaido ikviena gadagājuma sievietes un vīriešus visās pasaules malās.

Tikpat postošs ir arī skepses mākonis, kas var iespaidot tos, kuri nav pieredzējuši minētās grūtības, padarot tos nejūtīgus. Smadzenes, tāpat kā jebkura ķermeņa daļa, ir pakļauta slimībām, traumām un ķīmiskajam disbalansam. Ja mūs nomāc mentālas ciešanas, būtu tikai atbilstoši lūgt palīdzību Dievam, apkārtējiem cilvēkiem un profesionāliem mediķiem vai garīgās veselības speciālistiem.

„Visi cilvēki — gan vīrieši, gan sievietes — ir radīti pēc Dieva tēla un līdzības. Ikviens ir Debesu vecāku mīlēts gara dēls vai meita, un … katrs ir apveltīts ar dievišķu dabu un sūtību.”3 Mums, tāpat kā mūsu Debesu Vecākiem un mūsu Glābējam, ir fizisks ķermenis4, un mēs jūtam dažādas emocijas.5

Manas dārgās māsas, laiku pa laikam ir tikai dabiski skumt vai raizēties. Skumjas un satraukums ir dabiskas cilvēka emocijas.6 Taču, ja mēs skumstam pastāvīgi un ja mūsu ciešanas bloķē spēju sajust mūsu Debesu Tēva un Viņa Dēla mīlestību un Svētā Gara ietekmi, var gadīties, ka mēs ciešam no depresijas, trauksmes vai citām emocionālām saslimšanām.

Mana meita reiz rakstīja: „Manā dzīvē bija periods …, [kad] es visu laiku jutos ārkārtīgi noskumusi. Man allaž bija šķitis, ka skumjas ir kaut kas tāds, no kā ir jākaunās, ka tā ir vājuma pazīme. Tādēļ es paturēju savas skumjas pie sevis. … Es jutos pilnīgi nevērtīga.”7

Kāda no manām draudzenēm apraksta to šādi: „Es jau kopš agrīnas bērnības pastāvīgi esmu cīnījusies ar bezcerību, tumsību, vientulību, bailēm un sajūtu, ka esmu defektīva vai nepilnīga. Es darīju visu iespējamo, lai slēptu savas sāpes un allaž atstātu veselīga un spēcīga cilvēka iespaidu.”8

Manas dārgās draudzenes, tā var gadīties ar ikvienu no mums — it īpaši tad, ja, ticot laimes iecerei, mēs apkraujam sevi ar nevajadzīgu slogu, uzskatot, ka mums jau tagad ir jābūt nevainojamām. Šādas iedomas var atstāt nomācošu iespaidu. Pilnības iemantošana ir process, kas norit gan mūsu laicīgajā dzīvē, gan pēc tās, īstenojoties tikai un vienīgi caur Jēzus Kristus labvēlību.9

Salīdzinājumā ar to, atklāti pastāstot par saviem emocionālajiem izaicinājumiem un atzīstot, ka mēs neesam pilnīgas, mēs ļaujam arī citiem dalīties savās grūtībās. Kopīgi mēs atskāršam, ka mums ir cerība un ka mums nav jācieš vienatnē.10

Attēls
Cerība uz Otro atnākšanu

Būdamas Jēzus Kristus mācekles, mēs esam stājušās derībā ar Dievu, apsolot, ka esam gatavas nest cita citas slogus un „sērot ar tiem, kas sēro”.11 Tajā tiek ietverts arī tas, ka, tiekot informētas par emocionālām saslimšanām, mēs meklējam resursus, kas šajās grūtībās varētu palīdzēt, un galu galā vedam sevi un citus pie Kristus, kurš ir izcilais Dziedinātājs.12 Pat ja mēs nezinām, kā izprast to, kam citi iet cauri, apstiprinājums tam, ka viņi izjūt reālas sāpes, var būt pirmais būtiskais solis, lai rastu sapratni un dziedināšanu.13

Kaut dažkārt depresijas vai trauksmes cēlonis ir nosakāms, citkārt to saskatīt var izrādīties grūtāk.14 Mūsu smadzenes var ciest no stresa15 vai pārmērīga noguruma,16 kas dažkārt ir novēršams ar atbilstošu diētu, atpūtu un vingrojumiem. Citkārt var būt nepieciešama arī terapija un medikamenti, kas tiek lietoti pēc mācītu speciālistu norādījumiem.

Neārstētas garīgās un emocionālās saslimšanas var vedināt pie arvien lielākas izolēšanās, pārpratumiem, sagrautām attiecībām, kaitēšanas sev un pat pašnāvības. Es zinu to pati personīgi, jo mans tēvs pirms daudziem gadiem nomira, izdarot pašnāvību. Mūsu ģimenei un man pašai viņa nāve bija šokējošs un sirdi plosošs pārdzīvojums. Man ir bijuši nepieciešami daudzi gadi, lai tiktu pāri savām sērām, un es tikai nesen uzzināju, ka patiesībā atbilstoša runāšana par pašnāvību, drīzāk, palīdz to novērst, nekā uz to pamudināt.17 Tagad es esmu atklāti apspriedusi sava tēva nāvi ar saviem bērniem un pieredzējusi dziedināšanu, ko Glābējs var dāvāt abās priekškara pusēs.18

Diemžēl daudzi, kuri cieš no smagas depresijas, attālinās no saviem līdzgaitniekiem — svētajiem —, jo viņiem šķiet, ka tie neatbilst kādam iedomātam paraugam. Mēs varam palīdzēt viņiem saprast un sajust, ka viņi tik tiešām ir mums piederīgi. Mums būtu svarīgi saprast, ka depresija nav vājuma pazīme un parasti tās nav arī grēka sekas.19 Tā „zeļ slepenībā un mazinās caur iejūtību”.20 Kopā mēs varam izlauzties cauri izolācijas un kauna zīmes mākoņiem, lai kauna slogs paceltos un varētu īstenoties brīnumainā dziedināšana.

Savā laicīgajā kalpošanā Jēzus Kristus dziedināja slimos un nomocītos, taču, lai saņemtu Viņa dziedināšanu, katram cilvēkam nācās īstenot ticību Viņam un rīkoties. Daži gāja garu ceļu, citi pastiepa roku, lai pieskartos Viņa drānām, un vēl citus nācās aiznest pie Viņa, lai tie varētu tikt dziedināti.21 Runājot par dziedināšanu, vai gan mums visiem nav izmisīgi nepieciešama Viņa palīdzība? „Vai mēs visi neesam ubagi?”22

Sekosim Glābēja ceļam, izrādot arvien lielāku iejūtību, mazinot savu nosodīšanas tieksmi un pārstājot būt par citu cilvēku garīguma kontrolieriem. Mīloša uzklausīšana ir viena no lieliskākajām dāvanām, ko mēs varam piedāvāt, un mums var būt pa spēkam panest vai pacelt smagos mākoņus, kas smacē mūsu mīļos tuviniekus un draugus23, — tā, lai caur mūsu mīlestību viņi atkal spētu sajust Svēto Garu un saskatīt Jēzus Kristus starojošo gaismu.

Ja jūs pastāvīgi ieskauj „tumsības migla”24, vērsieties pie Debesu Tēva. Nekas no jūsu pieredzētā nevar mainīt mūžīgo patiesību — to, ka jūs esat Viņa bērni un ka Viņš jūs mīl.25 Paturiet prātā, ka Kristus ir jūsu Glābējs un Pestītājs un ka Dievs ir jūsu Tēvs. Viņi saprot. Iztēlojieties, ka viņi ir jūsu tuvumā, uzklausot un sniedzot atbalstu.26 „[Viņi] mierinās jūs jūsu ciešanās.”27 Dariet visu, ko varat, un paļaujieties uz Tā Kunga izpērkošo labvēlību.

Jūsu grūtības nenosaka to, kas jūs esat, taču tās var jūs bagātināt.28 Pateicoties savam „dzelonim miesā”29, jūs, iespējams, esat spējīgas izrādīt lielāku iejūtību pret citiem. Svētā Gara vadībā dalieties savā stāstā, lai „[palīdzētu] vājajiem, [paceltu] gurdenās rokas un [stiprinātu] nespēcīgos ceļus”.30

Tās no mums, kam šobrīd ir grūtības vai kas atbalsta kādu grūtību nomākto, — būsim ar mieru ievērot Dieva baušļus, lai ar mums allaž varētu būt Viņa gars.31 Darīsim „mazās un vienkāršās lietas”32, kas dos mums garīgo spēku. Prezidents Rasels M. Nelsons ir teicis: „Nekas neatver debesis tādā mērā, kā arvien lielāka šķīstība, apvienojumā ar pilnīgu paklausību, sirsnīgiem meklējumiem, dienišķu Kristus vārdu baudīšanu, lasot Mormona Grāmatu, un regulāru laika veltīšanu tempļa un ģimenes vēstures darbam.”33

Attēls
Glābējs dziedina

Kaut mēs visas atcerētos, ka mūsu Glābējs, Jēzus Kristus, ir uzņēmies mūsu „vājības, lai Viņš varētu tikt piepildīts ar žēlastību miesā, lai Viņš varētu zināt …, kā palīdzēt [mums mūsu] vājībās”.34 Viņš ieradās „dziedināt [salauztas] sirdis, … iepriecināt visus noskumušos; … dāvāt galvas rotu pelnu vietā, prieka eļļu sēru drēbju vietā, svētku drānas noskumuša gara vietā”.35

Attēls
Otrā atnākšana

Es liecinu jums, ka Tas Kungs paliks ar mums gan tumšās, gan saulainās dienās, ka mūsu „ bēdas [var tikt pārklātas] ar Kristus prieku”36 un ka „tā ir Dieva labvēlība, ka mēs topam izglābti pēc tam, kad mēs esam izdarījuši visu, ko varam”.37 Es liecinu, ka Jēzus Kristus atgriezīsies uz Zemes „ar dziedinājumu Savos spārnos”.38 Beigu beigās Viņš „nožāvēs visas asaras no [mūsu] acīm, [un bēdu] vairs nebūs”.39 Attiecībā uz visiem tiem, kuri „[nāk] pie Kristus un [top] pilnveidoti Viņā”40, „saule vairs nenoies, … jo Tas Kungs būs [mūsu] mūžīgā gaisma, un [mūsu] skumju dienām būs gals”.41 Jēzus Kristus Vārdā, āmen.

Atsauces

  1. Skat. „Paliec ar mani!”, Garīgās dziesmas, nr. 100.

  2. Kad mēs atradāmies virs mākoņiem, mēs nevarējām iedomāties, kāda tumsība plešas tikai dažus metrus zemāk, un, kad mūs ieskāva apakšā esošā tumsība, mums bija grūti iztēloties spožo sauli, kas bija spīdējusi tikai pāris metru augstāk.

  3. Ģimene — vēstījums pasaulei”, Liahona, 2017. g. maijs, 145. lpp.

  4. „Gars un ķermenis ir cilvēka dvēsele.” (Mācības un Derību 88:15.) „Jūsu ķermenis ir jūsu gara templis. Un tas, kā jūs izmantojat savu ķermeni, iespaido jūsu garu.” (Rasels M. Nelsons, „Lēmumi visai mūžībai” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2013. g. nov., 107. lpp.)

  5. Skat., piemēram, Jesajas 65:19; Lūkas 7:13; 3. Nefija 17:6–7; Mozus gr. 7:28. Mācīšanās atpazīt un novērtēt savas emocijas var palīdzēt izmantot tās konstruktīvi, lai mēs varētu arvien vairāk līdzināties mūsu Glābējam, Jēzum Kristum.

  6. Skat. “Sadness and Depression,” kidshealth.org/en/kids/depression.html.

  7. Hermana Elena Aburto blog, hermanaelenaaburto.blogspot.com/2015/08. Viņa raksta arī:

    „Šis pārbaudījums deva man iespēju — tik tiešām īstenot savu ticību pestīšanas iecerei. Jo es zināju, ka mans Debesu Tēvs mani mīl un ka Viņam ir iecere manai dzīvei, un ka Kristus pilnībā saprot, kam es eju cauri.”

    „Dievs nekaunina jūs, ja jums trūkst kādu spēju. Viņš ar prieku palīdz jums pilnveidoties un nožēlot grēkus. Viņš negaida, ka jūs labosiet visu uzreiz. Jums tas nav jādara vieniem pašiem” (iwillhealthee.blogspot.com/2018/09).

  8. Personīga sarakste. Viņa raksta arī: „Mana Glābēja īstenotās Izpirkšanas dziedinošais svaidījums ir bijis pastāvīga miera un patvēruma avots manā ceļā. Kad es savās grūtībās jūtos viena, man tiek atgādināts, ka Viņš jau ir pieredzējis tieši to, kam es eju cauri, lai man palīdzētu. … Apziņa, ka manu nākamības pilnveidoto, augšāmcelto ķermeni nenomocīs šīs mirstīgās dzīves [ciešanas], dāvā ārkārtīgi lielu cerību.”

  9. Skat. Russell M. Nelson, “Perfection Pending,Ensign, Nov. 1995, 86–88; Džefrijs R. Holands, „Tāpēc esiet pilnīgi — ar laiku” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2017. g. nov., 40.–42. lpp.; Dž. Deuns Kornišs, „Vai es esmu pietiekami labs? Vai man izdosies?” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2016. g. nov., 32.–34. lpp.; Cecil O. Samuelson, “What Does It Mean to Be Perfect?New Era, Jan. 2006, 10–13.

  10. Mums būtu svarīgi runāt par šīm problēmām ar saviem bērniem, ģimenes locekļiem un draugiem mūsu mājās, bīskapijās un vietējā sabiedrībā.

  11. Mosijas 18:8–9.

  12. Skat. Russell M. Nelson, “Jesus Christ—the Master Healer,Liahona, Nov. 2005, 85–88; Kerola M. Stīvensa, „Izcilais Dziedinātājs” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2016. g. nov., 9.–12. lpp.

  13. Mums varētu būt lietderīgi saprast, kā atpazīt šīs pazīmes un simptomus sevī un apkārtējos. Mēs varam iemācīties arī to, kā atpazīt sagrozītu vai neveselīgu domāšanas veidu, lai aizstātu to ar pareizāku un veselīgāku.

  14. Depresija var sākties arī pozitīvu dzīves pārmaiņu rezultātā, piemēram, pēc bērna piedzimšanas vai uzsākot jaunu darbu, un pārņemt arī tad, ja cilvēka dzīvē viss ir labi.

  15. Skat. “Understanding Stress,” Adjusting to Missionary Life (2013), 5–10.

  16. Džefrijs R. Holands „Kā sadauzīts trauks” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2013. g. nov., 40. lpp.

  17. Skat. Dale G. Renlund, “Understanding Suicide” (video), ChurchofJesusChrist.org; “Talking about Suicide” (video), ChurchofJesusChrist.org; Kenishi Shimokawa, “Understanding Suicide: Warning Signs and Prevention,Liahona, Oct. 2016, 35–39.

  18. „Dziedināšanas uzsākšana prasa bērna ticību nemainīgajai patiesībai, ka Debesu Tēvs jūs mīl un ir nodrošinājis veidu, kā jūs varat tikt dziedināti. Viņa mīļotais Dēls, Jēzus Kristus, atdeva Savu dzīvību, lai nodrošinātu šo dziedināšanu. Taču nav nekāda maģiska risinājuma vai vienkāršu zāļu, kas varētu nodrošināt mums dziedināšanu, un uz pilnīgu atlabšanu nav viegla ceļa. Ārstēšanās prasa padziļinātu ticību Jēzum Kristum un Viņa bezgalīgajai dziedināšanas spējai.” (Richard G. Scott, “To Heal the Shattering Consequences of Abuse,Liahona, May 2008, 42). Saskaroties ar kādu problēmu, mums ir tieksme to atrisināt. Taču mums nav jākļūst par vienīgajiem sevis vai citu glābējiem. Mums nav tas viss jādara vieniem. Es vairākkārt savā dzīvē esmu vērsusies pie terapeitiem, lai viņi palīdzētu man tikt pāri grūtiem periodiem.

  19. Skat. Jāņa 9:1–7.

  20. Jane Clayson Johnson, Silent Souls Weeping (2018), 197.

  21. Skat. Mateja 9:2–7, 20–22; 14:35–36; Marka 1:40–42; 2:3–5; 3. Nefija 17:6–7.

  22. Mosijas 4:19; skat. arī Džefrija R. Holanda vispārējās konferences uzrunu „Vai mēs visi neesam ubagi?”, Liahona, 2014. g. nov., 40.–42. lpp.

  23. Skat. Romiešiem 2:19; 13:12; skat. arī Jeffrey R. Holland, “Come unto Me” (Brigham Young University devotional, Mar. 2, 1997), speeches.byu.edu.

  24. 1. Nefija 8:23–24; skat. arī 1. Nefija 12:4, 17; 3. Nefija 8:22.

  25. Skat. Psalmi 82:6; Romiešiem 8:16–18; Mācības un Derību 24:1; 76:24; Mozus gr. 1:1–39.

  26. Skat. Adjusting to Missionary Life, 20; skat. arī Mihas 7:8; Mateja 4:16; Lūkas 1:78–79; Jāņa 8:12.

  27. Jēkaba gr. 3:1; skat. arī Efeziešiem 5:8; Kolosiešiem 1:10–14; Mosijas 24:13–14; Almas 38:5. Izlasiet savu patriarha svētību vai palūdziet priesterības svētību, lai jūs varētu dzirdēt un atcerēties to, cik ļoti Debesu Tēvs jūs mīl un vēlas jūs svētīt.

  28. Skat. 2. korintiešiem 4:16–18; Mācības un Derību 121:7–8, 33; 122:5–9.

  29. 2. korintiešiem 12:7.

  30. Mācības un Derību 81:5; skat. arī Jesajas 35:3.

  31. Skat. Moronija 4:3; Mācības un Derību 20:77.

  32. Almas 37:6.

  33. Rasels M. Nelsons, „Atklāsme Baznīcai, atklāsme mūsu dzīvei” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2018. g. maijs, 95. lpp.

  34. Almas 7:12; skat. arī Jesajas 53:4; 2. Nefija 9:21; Mosijas 14:4.

  35. Jesajas 61:1–3; skat. arī Lūkas 4:18.

  36. Almas 31:38; skat. arī Almas 32:43; 33:23.

  37. 2. Nefija 25:23.

  38. Skat. Maleahija 4:2; 3. Nefija 25:2.

  39. Jāņa atkl. 21:4.

  40. Moronija 10:32.

  41. Jesajas 60:20.