Līdz mūsu ticība nebūs pārbaudīta
    Footnotes

    Līdz mūsu ticība nebūs pārbaudīta

    Ja mēs sekosim Dieva balsij un Viņa derību ceļam, Viņš stiprinās mūs mūsu pārbaudījumos.

    Kad es vēl biju bērns, kāds Baznīcas loceklis, Franks Talijs, piedāvāja manai ģimenei palīdzību, lai mēs no Puertoriko varētu aizlidot uz Soltleiksitiju un tikt saistīti templī, taču drīz mēs sastapāmies ar šķēršļiem. Viena no manām māsām, vārdā Merivida, saslima. Šaubu mākti, mani vecāki lūdza par to, ko viņiem iesākt, taču joprojām jutās pamudināti doties ceļā. Viņi paļāvās uz to, ka, ja viņi uzticīgi sekos Tā Kunga pamudinājumam, par mūsu ģimeni tiks gādāts un tā tiks svētīta, un tā arī notika.

    Lai ar kādiem šķēršļiem mums savā dzīvē nāktos saskarties, mēs varam paļauties uz to, ka Jēzus Kristus sagatavos mums ceļu, ja vien mēs virzīsimies uz priekšu ticībā. Dievs ir apsolījis, ka visi, kuri dzīvo saskaņā ar tām derībām, ko ir ar Viņu noslēguši, Viņa noliktajā laikā saņems Visas viņa apsolītās svētības. Elders Džefrijs R. Holands mācīja: „Dažas svētības tiek dotas drīz, dažas — vēlāk, bet dažas netiks dotas līdz pat debesu valstības laikam; taču tie, kuri pieņem Jēzus Kristus evaņģēliju, tās noteikti iemantos.”1

    Moronijs mācīja, ka „ticība ir tas, uz ko tiek cerēts un kas nav redzams; tādēļ neapstrīdiet tāpēc, ka jūs neredzat, jo jūs nesaņemsit liecību, līdz jūsu ticība nebūs pārbaudīta”.2

    Mūsu jautājums ir šāds: „Ko mums vajadzētu darīt, lai visefektīvāk pārvarētu tos pārbaudījumus, ar ko mums nākas sastapties?”

    Pirmo reizi publiski uzstājoties Baznīcas prezidenta amatā, prezidents Rasels M. Nelsons mācīja: „Mēs, jaunizveidotais prezidijs, vēlamies sākt savu darbu, paturot prātā galamērķi. Tādēļ mēs šodien uzrunājam jūs no tempļa. Tas galamērķis, uz ko katrs no mums tiecas, ir tikt apdāvinātiem ar spēku Tā Kunga namā, tikt saistītiem ar savu ģimeni un uzticīgi ievērot templī noslēgtās derības, kas sagatavos mūs vislielākajai no Dieva dāvanām, kas ir mūžīgā dzīve. Tempļa priekšraksti un derības, ko jūs tur slēdzat, ir atslēga uz spēcinājuma iegūšanu savā dzīvē, kā arī savā laulībā un ģimenes dzīvē un uz spēju stāties pretī pretinieka uzbrukumiem. Pielūgšana templī un kalpošana saviem priekštečiem svētīs jūs ar pieaugošu personīgo atklāsmi un mieru, kā arī spēcinās jūsu apņemšanos — palikt uz derību ceļa.”3

    Ja mēs sekosim Dieva balsij un Viņa derību ceļam, Viņš stiprinās mūs mūsu pārbaudījumos.

    Mūsu ģimenes brauciens uz templi pirms daudziem gadiem izrādījās grūts, taču, kad mēs pietuvojāmies templim Soltleiksitijā, Jūtas štatā, mana māte priekpilnā ticībā teica: „Ar mums viss būs labi, Tas Kungs mūs pasargās.” Mēs tikām saistīti kā ģimene, un mana māsa atlaba. Tas notika tikai pēc tam, kad manu vecāku ticība bija tikusi pārbaudīta, sekojot Tā Kunga pamudinājumiem.

    Šis manu vecāku piemērs joprojām iespaido mūsu tagadējās dzīves. Viņu piemērs ir mācījis, kādēļ mums ir jāievēro evaņģēlija mācības, un palīdzējis izprast evaņģēlija nozīmi, nolūku un svētības, ko tas mums dāvā. Izpratne par to, kādēļ mums ir jāievēro evaņģēlija mācības, var palīdzēt mums ar ticību pārvarēt savus pārbaudījumus.

    Galu galā, visā, uz ko Dievs mūs aicina un ko Viņš mums pavēl darīt, izpaužas Viņa mīlestība pret mums un Viņa vēlme — dāvāt mums svētības, kas ir sagatavotas taisnīgajiem. Mēs nevaram pieņemt, ka mūsu bērni iemācīsies iemīļot evaņģēliju paši no sevis; mums ir pienākums viņus mācīt. Ja mēs palīdzēsim saviem bērniem iemācīties gudri izmantot savu rīcības brīvību, mūsu piemērs var iedvesmot tos pieņemt taisnīgas izvēles. Viņu taisnīgais dzīvesveids, savukārt, palīdzēs viņu bērniem — pašiem pārliecināties par evaņģēlija patiesumu.

    Jaunie vīrieši un jaunās sievietes, uzklausiet pravieti, kurš jūs šodien uzrunā. Centieties apgūt dievišķo patiesību un iegūt personīgu izpratni par evaņģēliju! Prezidents Nelsons nesen ieteica: „Kādas gudrības jums trūkst? … Sekojiet pravieša Džozefa Smita piemēram! Uzmeklējiet kādu klusu vietu. … Rodiet pazemību Dieva priekšā. Atklājiet savu sirdi savam Debesu Tēvam. Vērsieties pie Viņa pēc atbildēm.”4 Ja jūs tieksieties pēc norādījumiem no sava mīlošā Debesu Tēva, uzklausot mūsdienu praviešu ieteikumus un mācoties no savu vecāku taisnīgā piemēra, arī jūs varat kļūt par spēcīgu ticības balstu savā ģimenē.

    Vēršoties pie vecākiem, kuru bērni ir atstājuši derību ceļu, es aicinu jūs uzmanīgi viņus aicināt atpakaļ. Palīdziet viņiem izprast evaņģēlija patiesās mācības. Sāciet tagad, jo nekad nav par vēlu.

    Mūsu taisnīgās dzīves piemērs var izrādīties ļoti iedarbīgs. Prezidents Nelsons ir teicis: „Būdami pēdējo dienu svētie, mēs esam pieraduši domāt par „Baznīcu” kā par procesu, kas norisinās mūsu dievnamos, tiekot atbalstīts arī ģimenes dzīvē. Šo skatījumu ir nepieciešams mainīt. Ir pienācis laiks pāriet uz ģimenē balstītu Baznīcu, kas tiek atbalstīta caur draudzes, bīskapijas un staba ēkās notiekošo.”5

    Svētie Raksti māca: „Māci savam bērnam viņa ceļu, no tā viņš neatstājas arī tad, kad viņš jau vecs kļuvis.”6

    Vēl tajos ir teikts: „Un tad, tā kā vārda sludināšanai bija tieksme pārliecināt ļaudis darīt to, kas bija taisnīgi — jā, tam bija bijusi spēcīgāka ietekme uz ļaužu prātiem nekā zobenam vai vēl kaut kam citam, kas ar tiem notika — tādēļ Alma domāja, ka būtu nepieciešams, lai viņi izmēģinātu Dieva vārda iedarbību.”7

    Kāds stāsts vēsta par sievieti, kura satraucās, ka viņas dēls ēd pārāk daudz saldumu. Lai cik bieži viņa lika viņam to pārstāt, viņš turpināja apmierināt savu saldumu kāri. Būdama pilnīgā izmisumā, viņa nolēma aizvest savu dēlu pie kāda gudra vīra, kuru tas cienīja.

    Viņa to uzrunāja, sakot: „Kungs, mans dēls ēd pārāk daudz saldumu. Vai jūs, lūdzu, varētu pateikt viņam, lai viņš to pārtrauc?”

    Viņš uzmanīgi ieklausījās un tad pateica viņas dēlam: „Dodies mājās un atnāc pēc divām nedēļām.”

    Paņēmusi dēlu aiz rokas, sieviete devās mājās, prātojot, kādēļ šis vīrs nav prasījis, lai zēns pārstātu ēst tik daudz saldumu.

    Pēc divām nedēļām viņi atgriezās. Paskatījies uz puisēnu, gudrais vīrs sacīja: „Puisīt, tev vajadzētu pārstāt ēst tik daudz saldumu. Tas nav labi tavai veselībai.”

    Puisēns pamāja un apsolīja to izdarīt.

    Zēna māte pavaicāja: „Kādēļ jūs viņam to nepateicāt jau pirms divām nedēļām?”

    Gudrais vīrs pasmaidīja. „Pirms divām nedēļām arī es vēl ēdu pārāk daudz saldumu.”

    Šis vīrs dzīvoja tik godprātīgi, ka apzinājās — viņa padoms iedarbosies tikai tad, ja viņš pats to ievēros.

    Mūsu ietekme uz saviem bērniem būs daudz iedarbīgāka, ja viņi redzēs, ka mēs paši uzticīgi mērojam savu derību ceļu. Šādu taisnīguma piemēru ir parādījis Mormona Grāmatas pravietis Jēkabs. Viņa dēls Ēnoss pierakstīja to, kā viņu bija iespaidojušas viņa tēva mācības, sakot:

    „Es, Ēnoss, zinādams savu tēvu, ka viņš bija taisns vīrs — jo viņš mācīja man savu valodu, un arī audzināšanu un pamācīšanu no Tā Kunga — un svētīts ir mana Dieva Vārds par to. …

    Un vārdi, kurus es bieži biju dzirdējis savu tēvu runājam par mūžīgo dzīvi un svēto prieku, iegrima dziļi manā sirdī.”8

    Jauno kareivju mātes dzīvoja pēc evaņģēlija, un viņu bērni bija ieguvuši nesatricināmu pārliecību. Viņu vadonis ziņoja:

    „Viņu mātes bija tos mācījušas, ka, ja viņi nešaubīsies, Dievs tos izglābs.

    Un viņi atkārtoja man vārdus, ko viņu mātes bija teikušas, sacīdami: Mēs nešaubāmies, mūsu mātes to zināja.””9

    Ēnosu un jaunos kareivjus bija stiprinājusi viņu vecāku ticība, kas palīdzēja tiem pārvarēt savus personīgos ticības pārbaudījumus.

    Mūsdienās mēs esam svētīti ar atjaunoto Jēzus Kristus evaņģēliju, kas pacilā mūs, kad mēs ieslīgstam mazdūšībā vai satraucamies. Tas dāvā pārliecību, ka mūsu pūliņi nesīs augļus Tā Kunga noliktajā laikā, ja vien mēs virzīsimies uz priekšu, pārvarot savus ticības pārbaudījumus.

    Mēs ar sievu un reģiona prezidiju pavadījām elderu Deividu A. Bednāru, dodoties uz Portoprensas tempļa iesvētīšanu Haiti. Mūsu dēls Horhe, kurš bija devies mums līdzi, aprakstīja savu pieredzi, sakot: „Apbrīnojami, tēt! Līdzko elders Bednārs sāka savu iesvētīšanas lūgšanu, es sajutu, kā telpu piepilda siltums un gaisma. Šī lūgšana ārkārtīgi padziļināja manu izpratni par tempļa nolūku. Tas tik tiešām ir Tā Kunga nams.”

    Mormona Grāmatā Nefijs māca — ja mēs vēlēsimies izzināt Dieva gribu, Viņš mūs stiprinās. Viņš raksta: „Es, Nefijs, būdams ļoti jauns … un arī ar lielu vēlēšanos izzināt Dieva noslēpumus, tad nu es piesaucu To Kungu; un redzi, Viņš piemeklēja mani, un mīkstināja manu sirdi, tā ka es noticēju visiem vārdiem, kurus bija runājis mans tēvs, tādēļ es nesacēlos pret viņu kā mani brāļi.”10

    Brāļi un māsas, palīdzēsim saviem bērniem un visiem apkārtējiem sekot Dieva derību ceļam, lai Gars varētu tos mācīt un mīkstināt viņu sirdis tā, lai viņi vēlētos sekot Viņam visa sava mūža garumā!

    Domājot par savu vecāku piemēru, esmu atskārtis, ka mūsu ticība Tam Kungam, Jēzum Kristum, parādīs mums atpakaļceļu uz mūsu debesu mājām. Es zinu, ka brīnumi notiek pēc tam, kad mūsu ticība ir tikusi pārbaudīta.

    Es liecinu par Jēzu Kristu un Viņa īstenotās Izpirkšanas upuri. Es zinu, ka Viņš ir mūsu Glābējs un Pestītājs. Viņš un mūsu Debesu Tēvs 1820. gada rītā ieradās pie jaunā Džozefa Smita — Atjaunošanas pravieša. Prezidents Rasels M. Nelsons ir mūslaiku pravietis. Jēzus Kristus Vārdā, āmen.