Derības sievietes partnerībā ar Dievu
Kļūšana par derības sievieti partnerībā ar Dievu ir tas veids, kā dižas un labas Dieva meitas vienmēr ir rūpējušās, vadījušas un kalpojušas.
Es esmu pateicīgs par šo svētību, ka varu uzrunāt jūs, Dieva derības meitas. Šovakar mans nolūks ir uzmundrināt jūs tajā dižajā kalpošanā, kurā jūs esat aicinātas. Jā, katra Dieva meita, kas dzird manu balsi, ir saņēmusi aicinājumu no Tā Kunga, Jēzus Kristus.
Jūsu aicinājums sākās, kad jūs tikāt norīkotas mirstīgajā dzīvē tādā vietā un laikā, kuru jums izvēlējās Dievs, kurš jūs pilnīgi pazīst un jūs mīl kā Savu meitu. Garu pasaulē Viņš jūs pazina un jūs mācīja, un jūs nozīmēja vietā, kur jums būtu tā retā iespēja pasaules vēsturē — tikt uzaicinātai ieiet kristību baseinā. Tur jūs izdzirdētu šādus vārdus, kurus teiktu aicināts Jēzus Kristus kalps: „Būdams pilnvarots no Jēzus Kristus, es kristīju tevi Tēva un Dēla, un Svētā Gara vārdā. Āmen.”1
Kad jūs iznācāt no ūdens, jūs bijāt pieņēmušas vēl vienu aicinājumu kalpot. Būdama jauna Dieva derības meita, jūs devāt apsolījumu un saņēmāt uzdevumu Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcā, par kuras locekli jūs tad tikāt konfirmēta. Jūs noslēdzāt derību ar Dievu, ka uzņemsieties Jēzus Kristus Vārdu, ievērosiet Viņa baušļus un kalposiet Viņam.
Katram, kurš noslēdz šīs derības, kalpošana, uz kuru viņu aicina Tas Kungs, būs pilnīgi piemērota šim cilvēkam. Visām Dieva derības meitām un dēliem tomēr ir viens svarīgs un priekpilns aicinājums. Tas ir kalpot citiem Viņa uzdevumā.
Uzrunājot māsas, prezidents Rasels M. Nelsons brīnišķīgi rezumēja Tā Kunga aicinājumu jums — pievienoties Viņam Viņa darbā. Prezidents Nelsons raksturoja jūsu aicinājumu šādi: „Tas Kungs teica: „Šis ir Mans darbs un Mana godība — īstenot cilvēka nemirstību un mūžīgo dzīvi.”(Mozus 1:39.) Tāpēc Viņa uzticīgā meita un mācekle varētu patiesi teikt: „Mans darbs un mana godība ir palīdzēt maniem mīļotajiem sasniegt šo debešķīgo mērķi.”
Daļa no sievietes dievišķās misijas ir palīdzēt citam cilvēkam sasniegt celestiālo potenciālu. Kā māte, skolotāja vai izpalīdzīga svētā — viņa palīdz citiem veidoties par tādiem cilvēkiem, par ko, viņasprāt, tie spēj kļūt. Kopā ar Dievu viņas dievišķā misija ir palīdzēt gariem dzīvot un dvēselēm būt iedvesmotām. Tā viņa būs piepildījusi savu radīšanas mērķi. Tas ir cildens, pacilājošs un paaugstinošs.”2
Jūs nevarat zināt, kad vai uz cik ilgu laiku jūs savā personīgajā misijā koncentrēsieties uz kalpošanu tādos aicinājumos kā māte, vadītāja vai kalpojošā māsa. Tas Kungs aiz mīlestības nedod mums tiesības izvēlēties mūsu uzdevumu laiku, ilgumu vai secību. Tomēr jūs zināt no Svētajiem Rakstiem un mūsdienu praviešiem, ka visi šie uzdevumi nāks — vai nu šajā dzīvē, vai nākamajā — pie katras Dieva meitas. Un tie visi sagatavo mūžīgajai dzīvei mīlošās ģimenēs, kas ir „vislielākā no visām Dieva dāvanām”.3
Jūs rīkosieties gudri, ja visus savus pašreizējos pūliņus pieliksiet, paturot prātā šo galamērķi. Šo darbu dara vienkāršāku tas, ka ikkatrs no šiem uzdevumiem prasa daudz līdzīgas sagatavošanās.
Sāksim ar uzdevumu — būt par kalpojošo māsu. Vai nu jums ir šis uzdevums kā 10 gadus vecai meitai ģimenē, kurā nomiris tēvs, vai kā Palīdzības biedrības prezidentei, kuras pilsētu nesen skāris ugunsgrēks, vai kad jūs esat slimnīcā un atveseļojaties no operācijas, — jums ir iespēja izpildīt aicinājumu no Tā Kunga — būt par Viņa kalpojošo meitu.
Šie kalpošanas uzdevumi, šķiet, ir ļoti dažādi. Tomēr tiem visiem ir nepieciešama sagatavošanās, kas izpaužas kā stipra un mīloša sirds, bezbailīga ticība, ka Tas Kungs nedod nevienu pavēli, ja vien Viņš nesagatavo ceļu, un vēlēšanās iet un darīt Viņa uzdevumā.4
Tāpēc ka viņa bija sagatavojusies, 10 gadus vecā meita aplika rokas savai mātei, atraitnei, un lūdza Dievu, lai zinātu, kā palīdzēt savai ģimenei. Un viņa turpina lūgt Dievu.
Palīdzības biedrības prezidente jau sagatavojās kalpot, pirms viņas apgabalu skāra negaidītais ugunsgrēks. Viņa iepazina un iemīlēja tā apgabala cilvēkus. Viņas ticība Jēzum Kristum, gadiem ejot, auga, kad viņa saņēma atbildes uz savām lūgšanām, lai Tas Kungs palīdzētu viņai mazos kalpošanas darbiņos Viņa uzdevumā. Pateicoties savai ilggadīgajai sagatavošanai, viņa bija gatava un dedzīgi vēlējās organizēt savas māsas, lai kalpotu nelaimē nonākušiem cilvēkiem un ģimenēm.
Māsa, kas slimnīcā atveseļojās no operācijas, bija sagatavojusies, lai kalpotu citiem pacientiem. Viņa savu mūžu pavadīja, kalpojot Tā Kunga uzdevumā katram svešiniekam, it kā viņš vai viņa būtu kaimiņš un draugs. Kad viņa savā sirdī sajuta aicinājumu kalpot slimnīcā, viņa kalpoja citiem tik drosmīgi un ar tādu mīlestību, ka šie pacienti sāka vēlēties, lai viņa neatveseļotos pārāk ātri.
Tādā pašā veidā, kā jūs sagatavojaties kalpošanai, jūs varat sagatavoties un jums ir jāsagatavojas aicinājumam — būt par vadītāju Tā Kunga uzdevumā, kad šis aicinājums nāk. Tas prasīs ticību Jēzum Kristum, kas sakņota jūsu dziļajā mīlestībā pret Svētajiem Rakstiem, lai vadītu cilvēkus un bezbailīgi mācītu Viņa vārdu. Tad jūs būsiet sagatavotas, lai Svētais Gars būtu jūsu pastāvīgais pavadonis. Jūs dedzīgi atbildēsiet: „Es,” kad jūsu padomniece Jauno sieviešu prezidijā teiks paniskā balsī: „Māsa Alvareza šodien ir slima. Kurš mācīs viņas klasi?”
Ir nepieciešama ilgstoša sagatavošanās tai brīnišķīgajai dienai, kad Tas Kungs aicinās jūs kļūšanai par māti. Taču tam būs vajadzīga vēl mīlošāka sirds, nekā tā bija iepriekš. Tas prasīs lielāku ticību Jēzum Kristum — lielāku par to, kas jebkad ir bijusi jūsu sirdī. Un jums būs jāspēj lūgt pēc Svētā Gara ietekmes, vadības un mierinājuma vairāk, nekā jūs vispār uzskatījāt par iespējamu.
Jūs varat saprātīgi vaicāt, kā jebkura vecuma vīrietis var zināt, kas mātēm vajadzīgs. Tas ir pamatots jautājums. Vīrieši nevar zināt visu, taču mēs varam apgūt dažas mācības caur atklāsmi no Dieva. Un mēs arī varam mācīties daudz no novērojumiem, kad izmantojam iespēju, lai meklētu Garu, tādējādi izprotot, ko mēs novērojam.
Es esmu novērojis Ketlīnu Džonsonu Airingu 57 mūsu laulības gadus. Viņa ir četru zēnu un divu meiteņu māte. Līdz šai dienai viņa ir pieņēmusi aicinājumu — mātišķi rūpēties par vairāk nekā simts tiešiem ģimenes locekļiem un vēl simtiem citu, kurus viņa ir pieņēmusi savā mātes sirdī.
Jūs atceraties, kā prezidents Nelsons pilnīgi raksturoja sievietes dievišķo misiju, tajā skaitā mātes rūpju izrādīšanu: „Kā māte, skolotāja vai izpalīdzīga svētā, viņa palīdz citiem veidoties par tādiem cilvēkiem, par ko, viņasprāt, tie spēj kļūt. Kopā ar Dievu viņas dievišķā misija ir palīdzēt gariem dzīvot un dvēselēm būt iedvesmotām. Tā viņa būs piepildījusi savu radīšanas mērķi.”5
Cik vien es spēju spriest, mana sieva Ketlīna ir pildījusi šo uzdevumu, kas dots mūsu Tēva meitām. Galvenie vārdi, man šķiet, ir „viņa palīdz citiem veidoties par tādiem cilvēkiem, par ko, viņasprāt, tie spēj kļūt … kopā ar Dievu”. Viņa nespieda. Viņa veidoja. Un viņai bija paraugs viņas cerībām, pēc kura viņa centās veidot tos, kurus viņa mīlēja un par kuriem rūpējās. Viņas paraugs bija Jēzus Kristus evaņģēlijs, — kā es gadu gaitā ar lūgšanu palīdzību varēju to novērot.
Kļūšana par derības sievieti partnerībā ar Dievu ir tas veids, kā dižas un labas Dieva meitas vienmēr ir rūpējušās, vadījušas un kalpojušas jebkādā veidā un vietā, ko Viņš ir viņām sagatavojis. Es apsolu, ka jūs atradīsiet prieku savā ceļā uz debesu mājām, kad jūs atgriezīsieties pie Viņa kā Dieva meita, kas tur noslēgtās derības.
Es liecinu, ka Dievs Tēvs dzīvo un Viņš jūs mīl. Viņš atbildēs uz jūsu lūgšanām. Viņa Mīļais Dēls katrā sīkumā vada Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcu. Prezidents Rasels M. Nelsons ir Viņa mūsdienu pravietis. Un Džozefs Smits redzēja Dievu Tēvu un Jēzu Kristu un sarunājās ar Viņiem koku birzī Palmīrā, Ņujorkā. Es zinu, ka tā ir patiesība. Es arī liecinu, ka Jēzus Kristus ir jūsu Glābējs; Viņš jūs mīl. Un caur Viņa Izpirkšanu jūs varat tikt šķīstītas un paceltas līdz tiem augstajiem un svētajiem aicinājumiem, kas nāks pie jums. Par to es liecinu Jēzus Kristus svētajā Vārdā, āmen.