Esiet ticīgi, nevis neticīgi
    Footnotes

    Esiet ticīgi, nevis neticīgi

    Mums katru dienu apzināti jāatvēl laiks tam, lai atslēgtos no pasaules un sazinātos ar debesīm.

    Nesen es pamodos un gatavojos studēt Svētos Rakstus. Es paņēmu savu viedtālruni, apsēdos krēslā, kas stāv blakus manai gultai, un vēlējos atvērt Evaņģēlija bibliotēkas aplikāciju. Es atbloķēju savu telefonu un jau gribēju sākt studēt, kad ieraudzīju pusduci ar paziņojumiem par īsziņām un e-pastiem, kas bija atsūtīti nakts laikā. Es nodomāju: „Ātri pārskatīšu šīs ziņas un tad ķeršos klāt Svētajiem Rakstiem.” Pēc divām stundām es joprojām lasīju īsziņas, e-pastus, jaunākās ziņas un ierakstus sociālajos tīklos. Kad es sapratu, cik ir pulkstenis, es izmisīgi steidzos, lai sagatavotos dienas gaitām. Torīt es izlaidu Svēto Rakstu studijas un tā rezultātā neieguvu garīgu stiprinājumu, uz ko es biju cerējis.

    Garīgā barība

    Es esmu pārliecināts, ka daudziem no jums ir gadījies līdzīgi. Mūsdienu tehnoloģijas mūs svēta daudzos veidos. Caur tām mēs varam sazināties ar draugiem un ģimeni, kā arī iegūt informāciju un jaunākās ziņas par pašreizējiem notikumiem visā pasaulē. Tomēr tās mūs arī var novērst no vissvarīgākās saziņas — saziņas ar debesīm.

    Es atkārtošu to, ko ir teicis mūsu pravietis, prezidents Rasels M. Nelsons: „Mēs dzīvojam komplicētā pasaulē, kurā valda arvien lielāki strīdi. Caur pastāvīgo sociālo mediju pieejamību un cikliskajām 24 stundu ziņām mēs tiekam apbērti ar nerimstošiem vēstījumiem. Ja mēs ceram tikt kādā skaidrībā ar šīm neskaitāmajām balsīm un cilvēku filozofijām, caur kurām tiek uzbrukts patiesībai, mums ir jāiemācās saņemt atklāsme.

    Prezidents Nelsons turpināja, brīdinot: „Turpmākajās dienās mēs nespēsim garīgi izdzīvot bez Svētā Gara vadības, norādījumiem un mierinošās un pastāvīgās ietekmes.”1

    Pirms daudziem gadiem prezidents Boids K. Pekers pastāstīja par kādu briežu ganāmpulku, kas spēcīga sniegputeņa dēļ palika ārpus savas dabiskās vides, kā rezultātā tam draudēja bada nāve. Daži labsirdīgi cilvēki, cenšoties glābt briežus, to apkārtnē izlika vairākas kravas ar sienu — tā gan nebija briežu ierastā barība, taču viņi cerēja, ka tas viņiem palīdzēs tajā ziemā vismaz izdzīvot. Diemžēl lielākā daļa briežu vēlāk nomira. Viņi bija ēduši sienu, taču tas viņus nepabaroja, un viņi nomira bada nāvē, būdami ar pilniem vēderiem.2

    Daudzas no ziņām, ar ko mēs tiekam apbērti šajā informācijas laikmetā, ir garīgā ziņā pielīdzināmas briežu barošanai ar sienu — mēs tās varam ēst visu dienu, taču tās mūs nepabaros.

    Kur mēs varam atrast īstu garīgu barību? Lielākoties tā nav sastopama sociālajos tīklos. Mēs to atrodam, kad „virzāmies uz priekšu pa [mūsu derības] ceļu”, „pastāvīgi cieši turoties pie margas no dzelzs” un nobaudot dzīvības koka augli.3 Tas nozīmē, ka mums katru dienu apzināti jāatvēl laiks tam, lai „atslēgtos” no pasaules un sazinātos ar debesīm.

    Savā sapnī Lehijs redzēja ļaudis, kuri baudīja augli, taču pēc tam to pameta lielās un plašās ēkas ļaužu ietekmē — pasaules lepnības dēļ.4 Ir iespējams, ka jaunieši tiek uzaudzināti pēdējo dienu svēto mājās, apmeklē visas Baznīcas sanāksmes un stundas, pat piedalās tempļa priekšrakstos, bet pēc tam aiziet pa „aizliegtajām takām un pazūd”.5 Kāpēc tā notiek? Daudzos gadījumos tas notiek tādēļ, ka, lai arī viņi bija darījuši lietas, kas ārēji šķita garīgas, viņi netika patiesi pievērsti. Viņi tika baroti, bet netika paēdināti.

    Jauniešu aktivitāte

    Pretstatā šim, es esmu saticis jūs, daudzus pēdējo dienu svēto jauniešus, kuri ir gudri, stipri un uzticīgi. Jūs zināt, ka esat Dieva dēli un meitas un ka Viņam ir darbs, ko Viņš vēlas, lai jūs paveiktu. Jūs mīlat Dievu ar visu „sirdi, spēku, prātu un izturību”.6 Jūs turat savas derības un kalpojat citiem, sākot ar savām mājām. Jūs izrādāt ticību, nožēlojat grēkus un katru dienu pilnveidojaties, un tas viss jums sniedz paliekošu prieku. Jūs gatavojaties tempļa svētībām un citām iespējām, kas jums radīsies tāpēc, ka esat patiesi Glābēja sekotāji. Un jūs palīdzat sagatavot pasauli Otrajai atnākšanai, aicinot visus pie Kristus, lai viņi varētu saņemt Viņa Izpirkšanas svētības. Jūs esat saziņā ar debesīm.

    Jauniešu tempļa brauciens

    Jā, jūs piedzīvojat grūtības, taču tās piedzīvo katra paaudze. Šis ir mūsu laiks, un mums ir jābūt ticīgiem, nevis neticīgiem. Es liecinu, ka Tas Kungs zina par jūsu pārbaudījumiem un caur prezidenta Nelsona vadību Viņš mūs sagatavo tos pārvarēt. Es ticu, ka pravieša nesenais aicinājums — izveidot mājās balstītu Baznīcu, kurās tiek atbalstīts tas, ko mēs darām mūsu ēkās,7 ir paredzēts, lai palīdzētu mums izdzīvot — pat uzplaukt — šajā garīgi nepietiekamā uztura laikā.

    Mājās balstīta Baznīca

    Ko nozīmē mājās balstīta Baznīca? Mājas visā pasaulē ir ļoti atšķirīgas. Jūs varat piederēt ģimenei, kura Baznīcā jau ir vairākas paaudzes. Vai arī jūs varat būt vienīgais Baznīcas loceklis savā ģimenē. Jūs varat būt precēts vai neprecēts, ar vai bez bērniem.

    Neatkarīgi no jūsu apstākļiem, jūs varat padarīt savas mājas par vietu, kurā jūs mācāties un dzīvojat saskaņā ar evaņģēliju. Tas vienkārši nozīmē, ka jums ir jāuzņemas personīga atbildība par savu pievēršanos un garīgo izaugsmi. Tas nozīmē sekot prezidenta Nelsona padomam — „pārveidot [jūsu] mājas par ticības svētnīcu”.8

    Pretinieks centīsies jūs pārliecināt, ka garīgā barība nav nepieciešama, vai ar viltību iestāstīt, ka tā var pagaidīt. Viņš ir uzmanības novēršanas meistars un lietu atlikšanas autors. Viņš vērsīs jūsu uzmanību uz lietām, kas šķiet steidzamas, taču patiesībā nav nemaz tik svarīgas. Viņš jums liks tik ļoti „[rūpēties] par tik daudzām lietām”, ka jūs palaidīsiet garām tikai to vienu lietu, kas ir vajadzīga.9

    Es esmu ļoti pateicīgs saviem „krietnajiem vecākiem”,10 kuri uzaudzināja savus bērnus mājās, kurās bija pastāvīga garīgā barība, mīlošas attiecības un veselīga atpūta. Mācības, ko viņi man deva jaunībā, man ir ļoti noderējušas. Vecāki, lūdzu, veidojiet ar saviem bērniem stipras attiecības. Ir nepieciešams veltīt viņiem daudz laika.

    Baznīcas atbalsts

    Ja jūs to darīsiet, Baznīca jūs atbalstīs. Baznīcā gūtās pieredzes var nostiprināt mājās saņemto garīgo barību. Līdz šim, šajā gadā, mēs esam novērojuši šādu Baznīcas atbalstu Svētdienas skolas un Sākumskolas nodarbībās. Mēs to vēl vairāk redzēsim Ārona priesterības un Jauno sieviešu biedrības nodarbībās. Sākot ar janvāri, nodarbību mācību programma tiks nedaudz pielāgota. Tā joprojām koncentrēsies uz evaņģēlija tēmām, taču šīs tēmas tiks saskaņotas ar rokasgrāmatu „Nāciet, sekojiet Man!” indivīdiem un ģimenēm. Tās ir nelielas izmaiņas, taču atstās lielu ietekmi uz jauniešu garīgo stiprināšanu.

    Kādu vēl atbalstu sniedz Baznīca? Baznīcā mēs pieņemam Svēto Vakarēdienu, kas mums katru nedēļu palīdz atjaunot mūsu apņemšanos sekot Glābējam. Un Baznīcā mēs sapulcējamies ar citiem ticīgajiem, kuri ir noslēguši tādas pašas derības. Mīlošas attiecības, ko mēs veidojam ar citiem Jēzus Kristus mācekļiem, var kļūt par spēcīgu atbalstu mūsu mājās piekoptajai māceklībai.

    Kad man bija 14 gadi, mana ģimene pārcēlās uz citu dzīvesvietu. Tad nu, jums var likties, ka tā nav nekāda briesmīgā traģēdija, taču tobrīd manā prātā tas bija kaut kas graujošs. Tas nozīmēja, ka man apkārt būs cilvēki, kurus es nepazīstu. Tas nozīmēja, ka visi jaunie vīrieši no manas draudzes apmeklēs citu skolu. Un savā 14 gadus jaunajā prātā es domāju: „Kā mani vecāki man to var nodarīt?” Man likās, ka mana dzīve ir izpostīta.

    Taču, pateicoties Jauno vīriešu biedrības pasākumiem, es spēju nodibināt attiecības ar citiem sava kvoruma locekļiem, un viņi kļuva par maniem draugiem. Turklāt bīskapības locekļi un Ārona priesterības kvoruma padomdevēji sāka izrādīt īpašu interesi par manu dzīvi. Viņi apmeklēja manas sporta spēles. Viņi rakstīja man uzmundrinošas zīmītes, ko esmu saglabājis līdz pat šai dienai. Viņi turpināja ar mani sazināties arī tad, kad es iestājos koledžā un devos misijā. Viens no viņiem pat sagaidīja mani lidostā, kad es atgriezos mājās. Es vienmēr būšu pateicīgs par šiem labajiem brāļiem un viņu mīlestību apvienojumā ar lielajām cerībām. Viņi mani vadīja pretī debesīm, un dzīve kļuva gaiša, laimīga un priekpilna.

    Kā mēs, vecāki un vadītāji, varam palīdzēt jauniešiem zināt, ka viņi, staigājot pa derību taku, nav vieni? Papildus personīgo attiecību stiprināšanai, mēs varam viņus aicināt uz lieliem un maziem pasākumiem — sākot no Jaunatnes stiprināšanas konferencēm un jauniešu nometnēm līdz iknedēļas kvoruma vai citām nodarbībām. Nekad nenovērtējiet par zemu spēku, kas rodas, pulcējoties kopā ar citiem, kuri arī cenšas būt stipri. Bīskapi un pārējie vadītāji, lūdzu, koncentrējieties uz savas draudzes bērnu un jauniešu stiprināšanu. Viņiem ir nepieciešams veltīt daudz laika.

    Neatkarīgi no tā, vai jūs esat vadītājs, kaimiņš, kvoruma loceklis vai vienkārši līdzās esošs svētais, ja vien jums ir iespēja ietekmēt kāda jauna cilvēka dzīvi, palīdziet viņam sazināties ar debesīm. Jūsu ietekme var būt tieši tas „Baznīcas atbalsts”, kas šim jaunajam cilvēkam ir vajadzīgs.

    Brāļi un māsas, es liecinu, ka Jēzus Kristus vada šo Baznīcu. Viņš iedvesmo mūsu vadītājus un virza mūs uz garīgo barību, kas mums ir nepieciešama, lai mēs izdzīvotu un uzplauktu šajās pēdējās dienās. Šī garīgā barība mums palīdzēs būt ticīgiem, nevis neticīgiem. Jēzus Kristus Vārdā, āmen.