Garīgā spēja
    Footnotes

    Garīgā spēja

    Būdami Jēzus Kristus uzticīgie mācekļi, jūs varat saņemt personīgu iedvesmu un atklāsmi, kas, saskaņā ar Viņa baušļiem, ir pielāgota tieši jums.

    Kad es šovasar devos projām no kādas Jauno sieviešu nometnes, kāda jauka jaunā sieviete iedeva man zīmīti. Tajā viņa vaicā: „Kā lai es saprotu, ka Dievs man kaut ko cenšas pateikt?” Man ļoti patīk viņas jautājums. Mūsu dvēseles ilgojas pēc saiknes ar savām debesu mājām. Mēs vēlamies justies vajadzīgi un noderīgi. Taču laiku pa laikam mums ir grūti nošķirt savas pašu domas no maigajiem Gara iespaidiem. Sendienu un mūsdienu pravieši ir mācījuši — ja kaut kas „aicina un vilina mūs darīt labu, tas nāk no Kristus”.1

    Prezidents Rasels M. Nelsons ir vienkārši, bet iespaidīgi aicinājis: „Mani mīļotie brāļi un māsas, es dedzīgi lūdzu, lai jūs vairotu savu garīgo spēju — saņemt atklāsmes. … Izvēlieties paveikt to garīgo darbu, kas ir nepieciešams, lai varētu baudīt Svētā Gara dāvanu un daudz biežāk un skaidrāk sadzirdēt Gara balsi.”2

    Šorīt es vēlos no sirds parunāt ar jums par to, kā jūs varat vairot savu garīgo spēju — saņemt atklāsmes.

    1. Apzināti atvēliet konkrētu laiku un vietu tam, lai sadzirdētu Dieva balsi

    Ja jūs izmantosiet savu rīcības brīvību, ik dienu ieplānojot laiku tam, lai tuvinātos Dieva balsij, it sevišķi tai, kas ir dzirdama Mormona Grāmatā, ar laiku jūs daudz skaidrāk sadzirdēsiet un iepazīsiet Viņa balsi.

    Turpretī, traucēkļi un troksnis, kas piepilda šo pasauli, mūsu mājas un mūsu dzīvi, var apgrūtināt Viņa balss saklausīšanu. Šie traucēkļi var tik lielā mērā pārņemt mūsu prātu un sirdi, ka mēs neatstājam ne mazāko vietu Svētā Gara maigajiem pamudinājumiem.

    Pravietis Džozefs Smits mācīja, ka Dievs visbiežāk atklāj Sevi indivīdiem, kad viņi ir vieni paši „viņu istabās, tuksnešos vai laukos, un parasti bez lieka trokšņa vai kņadas”.3

    Sātans vēlas nošķirt mūs no Dieva balss, atturot mūs no šīm klusajām vietām. Tā kā Dievs runā klusā, rāmā balsī, mums visiem ir jātuvojas Viņam, lai to sadzirdētu. Jūs tikai padomājiet, kā būtu, ja mēs censtos uzturēt saikni ar debesīm tikpat apņēmīgi, kā savienojumu ar Wi-Fi! Izvēlieties noteiktu laiku un vietu un ik dienu ieklausieties Dieva balsī. Un punktuāli ierodieties uz šo vizīti, jo no tās ir atkarīgs tik daudz!

    2. Rīkojieties nevilcinoties

    Ja jūs protat saņemt pamudinājumus un apņēmīgi rīkoties, Tas Kungs var jūs izmantot. Jo biežāk jūs rīkosieties, jo vairāk jūs iepazīsiet Gara balsi. Jūs arvien skaidrāk atpazīsiet Dieva norādījumus un sapratīsiet, ka Viņš „vēlas … atklāt jums Savu prātu un gribu”.4 Ja jūs vilcināsieties, jūs varat aizmirst attiecīgo pamudinājumu vai palaist garām iespēju — palīdzēt kādam Dieva uzdevumā.

    3. Prasiet uzdevumu no Tā Kunga

    Šķiet, ka tā lūgšana, uz ko Dievs visdedzīgāk vēlas atbildēt, ir mūsu sirsnīgais lūgums — tikt vedinātiem pie kāda, kam ir vajadzīga mūsu palīdzība. Prezidents Henrijs B. Airings ir mācījis mums tiekties pēc atklāsmes, vaicājot Dievam, kam mēs Viņa uzdevumā varētu palīdzēt. „Ja jūs uzdosiet šādus jautājumus, Svētais Gars ieradīsies un pamudinās jūs, lai jūs zinātu, ko jūs varat darīt citu labā. Ejot un darot šīs lietas, jūs rīkojaties Tā Kunga uzdevumā, un, rīkojoties Tā Kunga uzdevumā, jūs esat cienīgi saņemt Svētā Gara dāvanu.”5

    Jūs varat lūgt un prasīt Tam Kungam pēc noteikta uzdevuma. Tādējādi Viņš var izmantot jūsu ikdienišķās spējas, lai īstenotu Savu sevišķo darbu.

    Māsas Kreigas vectēvs Fricis Lundgre

    Mans vectēvs Fricis Jalmārs Lundgre emigrēja no Zviedrijas 19 gadu vecumā. Viņš ieradās Amerikā viens pats ar savu koferi, pavadījis skolā sešus gadus. Tā kā viņš neprata ne vārda angliski, viņš devās uz Oregonu, kur kļuva par mežstrādnieku un kopā ar manu vecmāmiņu un māti vēlāk pievienojās Baznīcai. Kaut arī viņš ne reizi nekalpoja bīskapijas prezidijā, būdams uzticīgs mājskolotājs, viņš pievērsa aktīvai Baznīcas dzīvei vairāk nekā 50 ģimenes. Kā viņš to paveica?

    Pēc vectētiņa nāves es pārskatīju kasti ar viņa pierakstiem un uzgāju tur vēstuli, ko bija rakstījis kāds vīrs, kurš bija atgriezies Baznīcā, pateicoties vectētiņa mīlestībai. Vēstulē bija rakstīts: „Es uzskatu, ka brāļa Friča noslēpums slēpjas tajā, ka viņš allaž darbojas Debesu Tēva uzdevumā.”

    Šī vēstule bija no brāļa Veina Saimona. Vectēvs bija apciemojis viņu un iepazinies ar katru viņa ģimenes locekli. Pēc kāda laika vectēvs viņiem pateica, ka Baznīcai viņi ir vajadzīgi, un aicināja viņus to apmeklēt. Taču to svētdien brāli Saimonu pieceļoties nodarbināja kāda dilemma — viņš vēl nebija pabeidzis savas mājas pārjumšanu un tonedēļ bija gaidāms lietus. Viņš nolēma, ka aizies uz Baznīcu, lai sarokotos ar manu vectēvu, un tad dosies uz mājām, lai pabeigtu pārjumšanu. Viņa ģimene varēja apmeklēt Svētā Vakarēdiena sanāksmi bez viņa.

    Viņa plāns darbojās lieliski līdz brīdim, kad viņš izdzirdēja kādu kāpjam pa jumta kāpnēm. Runājot viņa vārdiem: „Kad es paskatījos augšup, … kāpņu augšgalā stāvēja brālis Fricis. Viņš man vienkārši plati uzsmaidīja. Sākumā es jutos nokaunējies kā mazs bērns, kurš ir pieķerts skolas sebošanā. Tad … es sajutu dusmas. [Taču brālis Fricis] novilka savu žaketi un pakāra to uz kāpnēm. Atrotot sava baltā krekla piedurknes, viņš pagriezās pret mani un vaicāja: „Brāli Saimon, vai jums ir vēl kāds āmurs? Jums noteikti ir ļoti svarīgi pabeigt šo darbu, citādi jūs nebūtu atstājis savu ģimeni, un, ja tas ir tik svarīgi, es gribu jums palīdzēt.” Ieskatoties viņa acīs, es redzēju tikai un vienīgi laipnību un kristīgu mīlestību. Manas dusmas pagaisa. … To svētdien es noliku savus darbarīkus un sekoju savam labajam draugam lejup pa kāpnēm, lai dotos atpakaļ uz lūgšanu zāli.”

    Vectēvs bija saņēmis šo uzdevumu no Tā Kunga, un viņš zināja, ka viņam ir jāuzmeklē pazudušās avis. Gluži kā četri vīri, kuri uznesa savu triekas ķerto draugu uz jumta un nolaida viņu pa to lejup, lai Jēzus Kristus viņu dziedinātu,6 arī mans vectētiņš, pildot savu uzdevumu, nonāca uz jumta. Tas Kungs sūta atklāsmi tiem, kuri cenšas palīdzēt apkārtējiem.

    4. Ticiet un paļaujieties

    Nesen es Svētajos Rakstos lasīju par vēl kādu lielisku misionāru, kurš bija saņēmis uzdevumu no Tā Kunga. Kad Ārons mācīja lamaniešu ķēniņu, tas interesējās par to, kādēļ arī Ārona brālis Amons nav ieradies viņu mācīt. „Un Ārons sacīja ķēniņam: Lūk, Tā Kunga Gars ir aicinājis viņu citā ceļā.”7

    Gars uzrunāja manu sirdi, sakot, ka ikvienam no mums ir jāīsteno atšķirīga misija un dažkārt Gars var aicināt mūs „citā ceļā”. Pastāv dažādi veidi, kā mēs varam celt Dieva valstību, būdami Jēzus Kristus mācekļi, kuri ir stājušies derībā un ievēro to. Būdami Viņa uzticīgie mācekļi, jūs varat saņemt personīgu iedvesmu un atklāsmi, kas, saskaņā ar Viņa baušļiem, ir pielāgota tieši jums. Jums šajā dzīvē ir jāīsteno sava unikālā misija un loma, un tās īstenošanai jums tiks doti unikāli norādījumi.

    Nefijam, Jareda brālim un pat Mozum bija jāšķērso lielie ūdeņi, bet katrs no viņiem darīja to atšķirīgā veidā. Nefijs „meistarīgi apstrādāja kokmateriālus”.8 Jareda brālis uzbūvēja kuģus, kuri bija „cieši kā trauki”.9 Un Mozus „izgāja caur jūras vidu pa sausumu”.10

    Katrs no viņiem saņēma personīgus, pielāgotus norādījumus, un katrs paļāvās uz tiem un rīkojās. Tas Kungs rūpējas par tiem, kuri Viņam paklausa, un, izsakoties Nefija vārdiem, „Viņš [sagatavos] ceļu [mums, lai mēs] varētu paveikt to, ko Viņš [mums] ir pavēlējis”.11 Pievērsiet uzmanību tam, ka Nefijs saka vienkārši „ceļu”, nevis vienīgo ceļu.

    Vai mēs palaižam garām vai ignorējam Tā Kunga uzdevumus, jo Viņš ir sagatavojis citu „ceļu”, nekā mēs esam gaidījuši?

    Mans vectēvs tika vedināts ierasties neparastā vietā — savā uzvalkā, uz jumta, svētdienā. Paļaujieties uz Dieva vadību, pat ja šis ceļš šķiet citādāks, nekā esat gaidījuši, vai atšķiras no citu cilvēku ceļa.

    Starp pēdējo dienu svētajiem ir visdažādākie cilvēki, taču „visi ir vienādi Dieva priekšā”: baltie un melnie, vergi un brīvie, vīri un sievas, neprecētie un precētie, bagātie un trūcīgie, jaunie un vecie, Baznīcas locekļi mūža garumā un jaunpievērstie.12 Lai kas jūs būtu un lai kādas būtu jūsu problēmas, jūs esat aicināti pie Tā Kunga galda.13

    Padarot Tēva gribas meklēšanu un īstenošanu par savu dienišķo rīcības modeli, jūs, protams, tiksiet vedināti mainīties un nožēlot grēkus.

    Baznīcas jaunā programma bērniem un jauniešiem balstās uz to, kā iemācīties tiekties pēc atklāsmes, izzināt to, ko Tas Kungs vēlas, lai mēs darītu, un tad rīkoties pēc šiem norādījumiem. Ikviens no mums, neatkarīgi no vecuma vai apstākļiem, var censties meklēt, saņemt un rīkoties. Īstenojot šo mūžīgo rīcības modeli, kas ir iedibināts mūsu dienām, jūs tuvināsieties Jēzum Kristum — Viņa mīlestībai, Viņa gaismai, Viņa norādījumiem, Viņa mieram un Viņa dziedinošajam un stiprinošajam spēkam. Un jūs vairosiet savu garīgo spēju — kļūt par dienišķu instrumentu Viņa rokās, lai īstenotu Viņa diženo darbu. Jēzus Kristus Vārdā, āmen.