Būt modriem nepārtrauktā lūgšanā
    Footnotes

    Modri nepārtrauktā lūgšanā (Almas 34:39; Moronija 6:4; Lūkas 21:36)

    Lai neitralizētu pašapmierinātību un virspusējību, ir nepieciešama pastāvīga modrība.

    Es dedzīgi lūdzu pēc Svētā Gara palīdzības gan jums, gan man mūsu kopīgajā iepriecas un pielūgšanas laikā.

    1976. gada aprīļa vispārējā konferencē elders Boids K. Pekers vērsās ar īpašu uzrunu pie Baznīcas jauniešiem. Savā klasiskajā vēstījumā ar nosaukumu „Garīgie krokodili” viņš aprakstīja to, kā, pildot norīkojumu Āfrikā, bija novērojis veiksmīgi maskējušos krokodilus, kuri gaidot uzglūn saviem neziņā esošajiem upuriem. Pēcāk viņš salīdzināja šos krokodilus ar Sātanu, kurš uzglūn nepiesardzīgiem jauniešiem, maskējot grēka nāvējošo būtību.

    Kad elders Pekers uzstājās ar šo uzrunu, man bija 23 gadi, un mēs ar Sjūzenu gaidījām sava pirmā bērniņa piedzimšanu, kam bija jānāk pasaulē pēc dažām dienām. Mūs iespaidoja viņa jēgpilnais vēstījums par vairīšanos no grēka un lietpratīgais veids, kādā viņš izmantoja dzīvnieku uzvedību, pasniedzot būtisku garīgo mācību.

    Arī mēs ar Sjūzenu esam daudzkārt devušies norīkojumos uz Āfriku. Un mums ir bijusi iespēja redzēt iespaidīgos dzīvniekus, kuri dzīvo šajā kontinentā. Atceroties to, kā mūsu dzīvi iespaidoja eldera Pekera uzruna, mēs esam centušies novērot Āfrikas savvaļas dzīvnieku uzvedību, lai apgūtu būtiskas mācības.

    Es gribētu aprakstīt divu gepardu iezīmes un taktiku, ko mēs ar Sjūzenu vērojām, kamēr viņi medīja savus upurus, un pielīdzināt dažus no mūsu novērojumiem ikdienas dzīvei pēc Jēzus Kristus evaņģēlija.

    Gepardi un topi antilopes

    Gepardi ir ātrākie sauszemes dzīvnieki uz Zemes un skrienot sasniedz pat 120 km stundā. Šie skaistie dzīvnieki no nekustīgas pozīcijas mazāk nekā trīs sekunžu laikā spēj uzņemt ātrumu līdz pat 109 km stundā. Gepardi ir plēsēji, kuri pielavās savam medījumam un, metoties nelielā sprintā, dzenas tam pakaļ, lai uzbruktu.

    Elders un māsa Bednāri, vērojot gepardus

    Mēs ar Sjūzenu teju divas stundas vērojām, kā divi gepardi mēģina pielavīties lielam baram topi antilopju, kas ir ierastākā un izplatītākā Āfrikas antilopju suga. Āfrikas savannas garā, sausā un zeltaini brūnā zāle teju pilnībā apslēpa skatam plēsoņas, kas sekoja topi antilopju baram. Lai gan abus gepardus šķīra aptuveni 91 metru liels attālums, tie darbojās tandēmā.

    Kamēr viens no gepardiem izslējies nekustīgi sēdēja zālē, otrs, pieplacis zemei, lēni zagās tuvāk topi antilopēm, kuras neko nenojauta. Tieši tajā pašā brīdī, kad gepards, kurš bija atradies sēdus pozīcijā, nozuda zālē, otrs gepards izslējās sēdus. Šī maiņas taktika, kad viens gepards pieplok zemei un zogas uz priekšu, kamēr otrs gepards izslējies sēd zālē, turpinājās ilgu laiku. Šī zaglīgā un izsmalcinātā stratēģija bija paredzēta tam, lai novērstu antilopju uzmanību un maldinātu tās, novirzot uzmanību no gaidāmajām briesmām. Abi gepardi pacietīgi un nerimstoši sadarbojās, lai nodrošinātu sev nākamo maltīti.

    Starp lielo antilopju baru un gepardiem, kas tam tuvojās, uz termītu pauguriem sardzē stāvēja vairākas vecākas un stiprākas antilopes. Uzlūkojot zālājus no nelielo pakalniņu nodrošinātā augstuma, sardzē stāvošās antilopes varēja ievērot briesmu pazīmes.

    Tad pēkšņi, kad šķita, ka gepardi jau ir pārsteidzoši tuvu, viss antilopju bars pagriezās un aizskrēja projām. Es nezinu, vai un kā sardzē stāvošās antilopes sazinājās ar pārējo baru, taču kaut kā tam tika dota brīdinājuma zīme, un visas antilopes steigšus pārvietojās uz drošu vietu.

    Un kā pēc tam rīkojās gepardi? Abi gepardi nekavējoties atsāka īstenot savu maiņas taktiku, vienam gepardam pieplokot zemei un zogoties uz priekšu, kamēr otrs izslējies sēd zālē. Vajāšanas taktika turpinājās. Tie neapstājās. Tie neatpūtās un neieturēja pauzi. Tie nepielūdzami turpināja savu uzmanības novēršanas un diversijas stratēģiju. Mēs ar Sjūzenu vērojām, kā gepardi pazūd tālumā, arvien vairāk un vairāk pietuvojoties antilopju baram.

    Tovakar mums ar Sjūzenu bija neaizmirstama saruna par to, ko mēs bijām novērojuši un mācījušies. Mēs apspriedām šo pieredzi arī ar saviem bērniem un mazbērniem, iezīmējot daudz vērtīgu mācību. Šodien es aprakstīšu trīs no šīm mācībām.

    1. mācība: Uzmanieties no ļaunā maldinošās maskēšanās!

    Pēc manām domām, gepardi ir graciozas, pievilcīgas un valdzinošas radības. Gepardu dzeltenbrūnais līdz pelēkbaltais kažoks ar melnajiem plankumiem kalpo par skaistu maskēšanās ietērpu, kas padara šos dzīvniekus tikpat kā neredzamus, pielavoties medījumam Āfrikas zālājos.

    Gepardi<nb/>— maskējušies dabā

    Līdzīgi arī garīgi bīstamas idejas un darbības bieži var šķist pievilcīgas, vēlamas un tīkamas. Tādēļ mūsu modernajā pasaulē ikvienam no mums būtu jāpiesargās no sliktā, kas maldina mūs, izliekoties par labo. Jesaja brīdināja: „Bēdas tiem, kas ļaunu sauc par labu un labu par ļaunu, kas tumsību tur par gaismu un gaismu par tumsību, kas rūgtu dēvē par saldu un saldu par rūgtu!”1

    Cik gan svētīti mēs esam, ka šajā paradoksu periodā, kad cilvēka dzīvības svētuma apgānīšana tiek pasludināta par tiesībām un haoss tiek saukts par brīvību, mēs dzīvojam šajā pēdējo dienu evaņģēlija atklāšanas laikmetā, kad mūsu dzīvē var spoži mirdzēt atjaunotā evaņģēlija gaisma, palīdzot atpazīt pretinieka tumšos maldināšanas un uzmanības novirzīšanas centienus.

    „Jo tie, kas ir gudri un ir pieņēmuši patiesību, un ņēmuši Svēto Garu par savu ceļvedi, un nav tikuši pievilti — patiesi Es saku jums, tie netiks nocirsti un iemesti ugunī, bet izturēs to dienu.”2

    2. mācība: Esiet nomodā un esiet modri!

    Neliela paviršība vai neuzmanība no antilopju puses varēja pamudināt gepardus uz strauju uzbrukumu. Tāpat arī garīgā pašapmierinātība vai virspusējība padara mūs neaizsargātus pret pretinieka centieniem. Esot garīgi neapdomīgi, mēs pakļaujam savu dzīvi apdraudējumam.

    Modras antilopes

    iStock.com/Angelika

    Nefijs rakstīja par to, ka pēdējās dienās Sātans centīsies nomierināt un iemidzināt Dieva bērnus maldīgās iedomās par laicīgo drošību, „ka viņi sacīs: Viss ir labi jā, Ciāna plaukst, viss ir labi — un tā velns apmāna viņu dvēseles un uzmanīgi tos noved lejā ellē”.3

    Lai neitralizētu pašapmierinātību un virspusējību, ir nepieciešama pastāvīga modrība. Būt modram — nozīmē darboties, cītīgi stāvot sardzē, lai pamanītu draudošās briesmas un sarežģījumus. Un stāvēšana sardzē norāda uz būšanu nomodā, lai sargātu un pasargātu. Garīgi izsakoties, mums ir jābūt nomodā un jābūt modriem, lai sajustu Svētā Gara pamudinājumus un pazīmes, uz ko mums norāda Tā Kunga sargtorņos esošie sargi.4

    „Jā, un es arī skubinu jūs …, lai jūs būtu modri nepārtrauktā lūgšanā, lai jūs [netiktu aizvilināti ar velna kārdinājumiem], … jo lūk, viņš jūs neatalgos ne ar ko labu.”5

    Savas dzīves pievēršana Glābējam un Viņa evaņģēlijam un balstīšanās uz to ļauj mums pārvarēt miesīgā cilvēka tieksmi pēc garīgās gulšņāšanas un slinkuma. Tā kā mēs esam svētīti ar acīm, lai redzētu, un ausīm, lai dzirdētu,6 Svētais Gars var vairot mūsu spējas vērot un ieklausīties, kad parasti nešķiet, ka mums vajadzētu vērot vai ieklausīties, vai kad mums vispār nešķiet, ka kaut kas būtu redzams vai dzirdams.

    „Sargieties tādēļ, lai jūs varētu būt gatavi.”7

    3. mācība: Izprotiet ienaidnieka nolūkus!

    Gepards ir plēsējs, kas gluži dabiski medī citus dzīvniekus. Gepards ir plēsējs visu dienu, katru dienu.

    Gepardi medībās

    Sātans „ir visa taisnīgā un to, kas tiecas darīt Dieva gribu, ienaidnieks”.8 Visu dienu, katru dienu viņa vienīgais nodoms un vienīgais mērķis ir padarīt Dieva dēlus un meitas nelaimīgus, līdzīgi viņam pašam.9

    Tēva laimes iecere ir tikusi izstrādāta, lai sniegtu Viņa bērniem norādījumus, lai palīdzētu tiem pieredzēt nezūdošu laimi un droši nogādātu tos atpakaļ mājās pie Viņa ar augšāmceltu, godības pilnu ķermeni. Velns pūlas samulsināt Dieva dēlus un meitas, padarīt viņus nelaimīgus un kavēt viņu mūžīgo pilnveidi. Pretinieks nerimstoši pūlas uzbrukt tiem Tēva ieceres aspektiem, kuri tam ir visnīstamākie.

    Sātanam nav ķermeņa, un viņa mūžīgā pilnveide ir apturēta. Līdzīgi kā dambis aiztur ūdens plūdumu upes gultnē, pretinieka mūžīgā pilnveide ir apturēta, jo viņam nav fiziskā ķermeņa. Ar savu sacelšanos Lucifers ir liedzis sev visas laicīgās svētības un pieredzi, ko ir iespējams gūt caur mājokli no miesas un kauliem. Viena no Svētajos Rakstos ietvertajām, iespaidīgākajām vārda nolādēts nozīmēm parādās viņa nespējā turpināt savu pilnveidi un kļūt tādam kā mūsu Debesu Tēvs.

    Tā kā fiziskajam ķermenim ir tik izšķiroša nozīme Tēva laimes iecerē un mūsu garīgajā attīstībā, Lucifers cenšas apturēt mūsu pilnveidi, kārdinot mūs nepiedienīgi izmantot savu ķermeni. Prezidents Rasels M. Nelsons ir mācījis, ka garīgā drošība galu galā ir atkarīga no tā, ka mēs „nekad nesperam pirmo vilinošo soli, lai ietu turp, kur mums nevajadzētu iet, un lai darītu to, ko mums nevajadzētu darīt. … Kā cilvēcīgām būtnēm, mums visiem ir [fiziskas] tieksmes, kuras ir nepieciešamas mūsu izdzīvošanai. Šīm tieksmēm neapšaubāmi ir izšķiroša loma dzīvības turpināšanā. Tad ko īsti dara pretinieks? … Viņš uzbrūk mums caur mūsu tieksmēm. Viņš kārdina mūs ēst to, ko mums nevajadzētu ēst, dzert to, ko mums nevajadzētu dzert, un mīlēt tā, kā mums nevajadzētu mīlēt!”10

    Viena no lielākajām mūžības ironijām slēpjas tajā, ka pretinieks, kurš ir tik nelaimīgs tieši tādēļ, ka viņam nav fiziska ķermeņa, aicina un vilina mūs dalīties savā nožēlojamajā stāvoklī, nepiedienīgi izmantojot savu ķermeni. Līdz ar to tieši tas rīks, kura viņam nav un kuru viņš nevar izmantot, ir galvenais viņa uzbrukumu mērķis, lai ievilinātu mūs fiziskajā un garīgajā sagrāvē.

    Pretinieka nolūku izprašanai ir izšķiroša loma tajā, lai efektīvi sagatavotos gaidāmajiem uzbrukumiem.11 Tieši pateicoties tam, ka virsnieks Moronijs izprata lamaniešu nolūkus, viņš bija gatavs stāties tiem pretī viņu ierašanās brīdī un guva uzvaru.12 Un tas pats princips un apsolījums attiecas arī uz katru no mums.

    „Ja jūs esat sagatavojušies, jūs nebaidīsities.

    Un [varēsiet] izbēgt no ienaidnieka varas.”13

    Aicinājums, apsolījums un liecība

    Tāpat kā mēs varam gūt būtiskas mācības, novērojot gepardu un topi antilopju uzvedību, ikvienam no mums vajadzētu lūkoties pēc tā, ko mums māca un no kā mūs brīdina vienkārši un ikdienišķi atgadījumi. Ja mēs tieksimies pēc prāta un sirds, kas ir atvērta tam, lai ar Svētā Gara spēku saņemtu debesu norādījumus, daži no iespaidīgākajiem norādījumiem, ko mēs varam saņemt, un daudzi no iedarbīgākajiem brīdinājumiem, kas var pasargāt mūs, izrietēs no mūsu pašu ikdienišķās pieredzes. Iespaidīgas līdzības ir ietvertas gan Svētajos Rakstos, gan mūsu ikdienas dzīvē.

    Es esmu izcēlis tikai trīs no daudzajām mācībām, ko jūs varat gūt no mana un Sjūzenas piedzīvojuma Āfrikā. Es aicinu un mudinu jūs padomāt par šo epizodi ar gepardiem un antilopēm, lai gūtu papildus mācības sev un savai ģimenei. Lūdzu, nekad neaizmirstiet, ka jūsu mājas tik tiešām ir centrālā vieta, kur apgūt evaņģēliju un dzīvot pēc tā.

    Ar ticību atsaucoties šim aicinājumam, jūsu prātā ieplūdīs iedvesmotas domas, jūsu sirdi pacilās garīgas izjūtas un jūs sapratīsiet, kas jums būtu jādara vai jāturpina, lai jūs varētu uzvilkt „visas [Dieva] bruņas, lai jūs varētu nostāvēt tajā ļaunajā dienā, izdarījuši visu, lai jūs varētu pastāvēt”.14

    Es apsolu — ja jūs pastāvīgi būsiet modri nepārtrauktā lūgšanā, jūsu dzīvē bagātīgi ieplūdīs efektīvas sagatavošanās un garīgās aizsardzības svētības.

    Es liecinu, ka virzīšanās uz priekšu pa derību ceļu dāvā mums garīgo drošību un ieaicina mūsu dzīvē nezūdošu prieku. Un es liecinu, ka augšāmceltais un dzīvais Glābējs atbalstīs un stiprinās mūs gan labos, gan sliktos brīžos. Par šīm patiesajām mācībām es liecinu Tā Kunga, Jēzus Kristus, svētajā Vārdā, āmen.