Piederība caur derībām
    Footnotes

    Piederība caur derībām

    Esot piederīgi Dievam un kopīgi mērojot Viņa derību ceļu, mēs tiekam svētīti ar piederību caur derībām.

    Dārgie brāļi un māsas, klausieties stāstu, kā Sākumskolas bērns mācās lūgt: „Paldies Tev par burtiņu A, burtiņu B, … burtiņu G.” Bērna lūgšana turpinās: „Paldies Tev par burtiņiem V, Z, Ž. Dārgais Debesu Tēvs, paldies Tev par skaitli 1, skaitli 2.” Sākumskolas skolotāja raizējas, taču gudri nogaida. Bērns saka: „Paldies Tev par skaitli 5, skaitli 6 — un paldies Tev par manu Sākumskolas skolotāju. Viņa ir vienīgais cilvēks, kas ir ļāvis man kaut reizi pabeigt manu lūgšanu.”

    Debesu Tēvs sadzird katra bērna lūgšanu. Savā bezgalīgajā mīlestībā Viņš aicina mūs nākt, ticēt un būt piederīgiem caur derībām.

    Šajā pasaulē ir pa pilnam mirāžu, ilūziju un acu apmāna. Tik daudz kas šķiet pārejošs un virspusējs. Atmetot maskēšanos, izlikšanos un tiekšanos pēc pūļa patikas vai nepatikas apliecinājumiem, mēs ilgojamies iegūt kaut ko vairāk par gaistošu spozmi, īslaicīgu saikni vai centieniem pēc pasaulīgā savtīguma apmierināšanas. Par laimi, pastāv ceļš, kā pārvarēt to visu, rodot jēgpilnas atbildes.

    Ievērojot Dieva augstākos baušļus un mīlot Viņu un apkārtējos caur stāšanos derībā, mēs darām to nevis kā svešinieki vai viesi, bet gan kā Viņa bērni savās mājās.1 Vecumvecais paradokss joprojām ir spēkā. Zaudējot savu pasaulīgo patību un kļūstot piederīgi caur derībām, mēs izzinām un iemantojam savu labāko, mūžīgo patību,2 kas ir brīva, dzīva un patiesa, un saprotam, kuras no attiecībām ir visbūtiskākās. Piederība caur derībām nozīmē, ka mēs dodam un ievērojam svētsvinīgus solījumus Dievam un cits citam caur svētajiem priekšrakstiem, kas ieaicina mūsu dzīvē dievišķā spēka izpausmes.3 No visas savas sirds stājoties derībā, mēs varam kļūt labāki, nekā esam. Piederība caur derībām sniedz mums vietu, ietvaru un spēju tādiem kļūt. Tā ļauj iegūt ticību dzīvības un glābšanas iemantošanai.4

    Caur dievišķajām derībām mēs varam sajust mīlestību pret Dievu un no Dieva un tādējādi arī citam pret citu un no citiem. Dievs, mūsu Debesu Tēvs, mīl mūs vairāk un pazīst mūs labāk, nekā mēs mīlam un pazīstam paši sevi. Ticība Jēzum Kristum un personīgas pārmaiņas (grēku nožēla) ļauj iemantot žēlastību, labvēlību, piedošanu. Tās kalpo par mierinājumu, pieredzot laicīgās dzīves pārestības, vientulību, netaisnību. Būdams Dievs, mūsu Debesu Tēvs vēlas, lai mēs saņemtu Dieva dižāko dāvanu — Viņa prieku, Viņa mūžīgo dzīvi.5

    Mūsu Dievs ir derību Dievs. Viņš pats pēc Savas iedabas „[tur] derību un [izrāda] žēlastību”.6 Viņa derības turpināsies „tik ilgi, cik vien laiks turpināsies vai zeme stāvēs, vai arī tur būs kāds cilvēks uz tās virsas, kas jāglābj”.7 Mums nav paredzēts maldīties eksistenciālā nenoteiktībā un šaubās, bet gan priecāties par mūsu dārgajām derību attiecībām, kas ir „[stiprākas] par nāves saitēm”.8

    Dieva priekšrakstiem un derībām ir vispārējas prasības, taču tās īstenojas individuālā līmenī. Pateicoties Dieva taisnīgumam, katrs indivīds var saņemt glābšanas priekšrakstus jebkurā vietā un laikā. Šeit izpaužas rīcības brīvība, jo indivīds izvēlas — pieņemt vai nepieņemt viņam piedāvātos priekšrakstus. Dieva priekšraksti ir ceļa rādītāji Viņa derību ceļā. Dieva ieceri Viņa bērnu pārvešanai mājās mēs dēvējam par pestīšanas ieceri, glābšanas ieceri, laimes ieceri. Pestīšana, glābšana, celestiālā laime ir iespējama, pateicoties tam, ka Jēzus Kristus „veica šo pilnīgo Izpirkšanu”.9

    Esot piederīgi Dievam un kopīgi mērojot Viņa derību ceļu, mēs tiekam svētīti ar piederību caur derībām.

    Pirmkārt, piederība caur derībām balstās uz Jēzu Kristu — „jaunās derības [Starpnieku]”.10 Visas lietas var darboties kopā mūsu labumam, ja vien mēs esam „svētīti Kristū … Tēva derībā”.11 Tie, kuri uzticīgi pastāv līdz galam, iemanto katru labo un apsolīto svētību. „To, kuri tur Dieva baušļus”, svētītais un laimīgais stāvoklis izpaužas tajā, ka „viņi ir svētīti visās lietās gan laicīgi, gan garīgi” un var „dzīvot ar Dievu nebeidzamā laimes stāvoklī”.12

    Godājot savas derības, mums dažkārt var šķist, ka mēs atrodamies eņģeļu sabiedrībā. Un mēs tajā būsim — kopā ar tiem, kurus mēs mīlam un kuri svētī mūs šaipus priekškaram, un ar tiem, kuri mīl un svētī mūs otrpus priekškaram.

    Nesen mēs ar māsu Gongu kādā slimnīcas telpā redzējām iejūtīgu un priekšzīmīgu veidu, kā izpaužas piederība caur derībām. Kādam gados jaunam tēvam bija izmisīgi nepieciešama nieres transplantācija. Viņa ģimenes locekļi bija raudājuši, gavējuši un lūguši par to, lai viņš varētu saņemt jaunu nieri. Saņemot ziņu, ka viņiem tikko ir kļuvusi pieejama dzīvību glābjošā niere, viņa sieva klusi teica: „Es ceru, ka ar donora ģimeni viss ir kārtībā.” Piederība caur derībām, izsakoties apustuļa Pāvila vārdiem, nozīmē to, „ka es līdz ar jums [gūstu mierinājumu] kopīgajā ticībā, es jūsējā, jūs manējā”.13

    Var gadīties, ka dzīves gaitā mēs zaudēsim ticību Dievam, taču Viņš nekad nezaudē ticību mums. Kā saka — gaisma uz Viņa lieveņa vienmēr ir ieslēgta. Viņš aicina mūs nākt un atgriezties pie derībām, kuras iezīmē Viņa ceļu. Viņš gaida, gatavs mūs apskaut — pat tad, ja mēs esam „vēl [ļoti] tālu”.14 Ar ticības skatu lūkojoties pēc noteiktām sakarībām un palūkojoties uz atsevišķām pieredzēm vienotā scenārijā, mēs varam ieraudzīt Viņa maigās žēlastības un uzmundrinājuma izpausmes — sevišķi jau savos pārbaudījumos, bēdās un grūtībās, kā arī savos priekos. Lai cik bieži mēs kluptu vai kristu, ja vien mēs turpināsim virzīties tuvāk Viņam, Viņš mums palīdzēs — soli pa solim.

    Otrkārt, tas pierādījums, ko varam turēt savās rokās, būdami piederīgi caur derībām, ir Mormona Grāmata. Mormona Grāmata ir solītais palīglīdzeklis Dieva bērnu sapulcināšanai, ko pravietojumos dēvē par jauno derību.15 Lasot Mormona Grāmatu individuāli un kopā ar citiem, vai nu pie sevis, vai skaļi, mēs varam vaicāt Dievam „sirsnīgi, ar patiesu nolūku, būdami ar ticību Kristū” un ar Svētā Gara spēku saņemt Dieva apliecinājumu tam, ka Mormona Grāmata ir patiesa.16 Tajā ir ietverts arī apliecinājums tam, ka Jēzus Kristus ir mūsu Glābējs, ka Džozefs Smits ir Atjaunošanas pravietis un ka Tā Kunga Baznīca tiek dēvēta Viņa Vārdā — par Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcu.17

    Mormona Grāmata caur sendienu un mūsdienu derību uzrunā jūs, kas esat Lehija bērni, „praviešu bērni”.18 Jūsu tēvu tēvi saņēma derības apsolījumu, ka jūs, viņu pēcteči, atpazīsiet Mormona Grāmatā balsi, kas paceļas no pīšļiem.19 Šī balss, ko jūs lasot sajūtat, liecina, ka jūs esat „derības bērni”20 un ka Jēzus ir jūsu Labais gans.

    Mormona Grāmata aicina ikvienu no mums, runājot Almas vārdiem, stāties „derībā ar [To Kungu], ka [mēs kalposim] Viņam un [turēsim] Viņa pavēles, lai Viņš vēl pilnīgāk varētu izliet Savu Garu pār [mums]”.21 Vēloties mainīties un kļūt labāki — kā to kāds reiz teicis, „pārstāt būt nožēlojami un priecāties, esot priecīgi” —, mēs atveram savu sirdi norādījumu, palīdzības un spēka saņemšanai. Mēs varam kļūt piederīgi Dievam un uzticīgu ticīgo kopienai un saņemt svētības, kas ir apsolītas Kristus mācībā22, — jau tagad.

    Trešais aspekts piederībai caur derībām ir atjaunotās priesterības pilnvaras un spēks, kas ir dots visu Dieva bērnu svētīšanai. Šajā evaņģēlija atklāšanas laikmetā Jānis Kristītājs un apustulis Pēteris, Jēkabs un Jānis ir nākuši kā godību iemantojušie Dieva vēstneši, lai atjaunotu Viņa priesterības pilnvaras.23 Dieva priesterība un Viņa priekšraksti ļauj veidot jaukākas attiecības uz Zemes un var aizzīmogot derību attiecības debesīs.24

    Priesterība var pavisam burtiski svētīt mūs no šūpuļa līdz pat kapam — sākot ar jaundzimušā vārda došanas svētību līdz kapavietas iesvētīšanai. Priesterības svētības dziedina, mierina, dod padomu. Kāds tēvs dusmojās uz savu dēlu, līdz sajuta piedodošu mīlestību, iejūtīgi dodot savam dēlam priesterības svētību. Kāda dārga jaunā sieviete, vienīgā Baznīcas locekle savā ģimenē, šaubījās par Dieva mīlestību pret sevi, līdz saņēma iedvesmotu priesterības svētību. Visā pasaulē cildeni patriarhi garīgi gatavojas, lai dotu patriarhālās svētības. Uzliekot savas rokas uz jūsu galvas, patriarhs sajūt un izrāda pret jums Dieva mīlestību. Viņš pasludina jūsu izcelsmi Israēla namā. Viņš norāda uz svētībām no Tā Kunga. Kāda ierasti iejūtīga patriarha sieva ir stāstījusi man, kā viņa un viņas ģimenes locekļi ieaicina Garu, — īpaši tajās dienās, kad viņu tētis dod patriarhālās svētības.

    Visbeidzot, svētības no piederības derībām ir iemantojamas, sekojot Tā Kunga pravietim un priekpilni dzīvojot pēc tempļa derībām, kuru skaitā ir ietverta laulība. Caur derību noslēgtā laulība kļūst svētīga un mūžīga, ja mēs ik dienu pirmajā vietā liekam nevis savu, bet sava laulātā un savu ģimenes locekļu laimi. Kad „es” kļūst par „mēs”, mēs pilnveidojamies kopā. Mēs kopīgi novecojam, mēs kopīgi pieaugam. Visu savu dzīvi svētot viens otru un aizmirstot par sevi, mēs atklājam, ka mūsu cerības un prieki ir tikuši iesvētīti uz laiku un mūžību.

    Kaut arī situācijas mēdz būt dažādas, ja mēs darām visu, ko varam, labāko, ko varam, un tajā pat laikā sirsnīgi lūdzam un meklējam Viņa palīdzību, Tas Kungs vadīs mūs Savā laikā un veidā caur Svēto Garu.25 Laulību derības kļūst saistošas, pateicoties to slēdzēju abpusējai izvēlei, kas atgādina mums par Dieva un mūsu pašu cieņpilno attieksmi pret rīcības brīvību un nāk par svētību, vienoti tiecoties pēc Viņa palīdzības.

    Mūsu mājās un sirdīs ir jūtami tie augļi, ko nes piederība caur derībām paaudžu paaudzēs. Lūdzu, ļaujiet man ilustrēt to ar personīgu piemēru!

    Kamēr mēs ar māsu Gongu veidojām mīlošas attiecības, kas tuvināja precībām, es iemācījos šo to par rīcības brīvību un lēmumu pieņemšanu. Mēs kādu laiku mācījāmies divās dažādās valstīs un dažādos kontinentos. Es godīgi varu teikt, ka tieši tādēļ ieguvu doktora grādu starptautiskajās attiecības.

    Kad es jautāju: „Debesu Tēvs, vai man vajadzētu precēt Sjūzenu?”, es sajutu mieru. Bet tikai tad, kad es iemācījos lūgt ar patiesu nolūku: „Debesu Tēvs, es mīlu Sjūzenu un vēlos viņu precēt. Es apsolu, ka būšu vislabākais vīrs un tēvs, kāds vien varu būt,” tikai tad, kad es rīkojos un pieņēmu savus labākos lēmumus, es saņēmu spēcīgākos garīgos apstiprinājumus.

    Tagad mūsu Gongu un Lindsiju ģimenes FamilySearch ciltskoki, stāsti un fotogrāfijas palīdz mums uzmeklēt informāciju un vienoties pieredzē, kas ir gūta caur piederību derībām paaudžu paaudzēs.26 Mūsu cienījamo priekšteču skaitā ir:

    Alise Blauere Bangertere

    Vecvecmāmiņa Alise Blauere Bangertere, kurai vienas dienas laikā tika izteikti trīs bildinājumi un kura vēlāk palūdza savam vīram pievienot viņas sviesta kuļamajam traukam pedāli, lai, kuļot sviestu, varētu reizē adīt un lasīt.

    Lojs Kvejs Čars

    Vecvectēvs Lojs Kvejs Čars šķērsoja Lielās Havaju salas lavas laukus, nesdams uz muguras bērnus un vezdams savas ģimenes pieticīgo iedzīvi ēzeļa mugurā. Čaru ģimenes apņēmība un ziedošanās paaudžu paaudzēs ir svētījusi mūsu tagadējo ģimeni.

    Marija Alise Pauelsa Lindsija

    Kad pēkšņi, dažu dienu laikā, nomira gan viņas vīrs, gan vecākais dēls, mūsu vecmāmiņa Marija Alise Pauelsa Lindsija palika viena ar pieciem maziem bērniem. Būdama atraitne 47 gadu garumā, vecmāmiņa audzināja savus bērnus ar vietējo Baznīcas vadītāju un Baznīcas locekļu atbalstu un mīlestību. Šo daudzo gadu gaitā vecmāmiņa solīja Tam Kungam: ja Viņš palīdzēs viņai, tad viņa nekad nežēlosies. Tas Kungs viņai palīdzēja. Viņa nekad nežēlojās.

    Dārgie brāļi un māsas, Svētais Gars apliecina, ka viss labais un mūžīgais balstās uz Dieva, mūsu Mūžīgā Tēva, un Viņa Dēla, Jēzus Kristus, un Viņa īstenotās Izpirkšanas neapšaubāmo pastāvēšanu. Mūsu Kungs, Jēzus Kristus, ir jaunās derības Starpnieks. Liecināšana par Jēzu Kristu ir Mormona Grāmatā ietverto derību nolūks.27 Dieva atjaunotās priesterība pilnvaras ir dotas nolūkā — svētīt visus Dieva bērnus, īstenojot to caur laulību derībām un daudzpaaudžu ģimenei un indivīdiem dotajām svētībām.

    Mūsu Glābējs pasludina: „Es esmu Alfa un Omega, Tas Kungs Kristus; jā, patiesi Es esmu Viņš, Sākums un Gals, pasaules Pestītājs.”28

    Būdams ar mums kopš pirmsākumiem, Viņš ir ar mums visā mūsu piederībā caur derībām, līdz pat galam. Par to es liecinu Jēzus Kristus svētajā un svētīgajā Vārdā, āmen.