Vispārējā konference
Pieņemiet turpmāko ar ticību
Lejupielādes
Šī lapa (MP3)
Zemteksta piezīmes

Hide Footnotes

Tēma

Pieņemiet turpmāko ar ticību

Nākotne būs spoža tiem, kas būs sagatavojušies un kas turpinās gatavoties tam, lai būtu par darbarīkiem Tā Kunga rokās.

Šis bija neaizmirstams vakars. Manas mīļās māsas, es jūtos pagodināts būt kopā ar jums. Pēdējo mēnešu laikā es par jums bieži esmu domājis. Jūsu — spēcīgo sieviešu — skaits Baznīcā ir vairāk nekā 8 miljoni. Jūs esat ne tikai skaitļi, bet arī garīgs spēks, kas var izmainīt pasauli. Es esmu vērojis, kā jūs to darāt šajā pandēmijas laikā.

Dažām no jums pēkšņi bija jāatrod papildus pārtikas krājumi vai jauns darbs. Daudzas apmācīja bērnus un apraudzīja kaimiņus. Dažas sagaidīja mājās misionārus agrāk, nekā bija gaidīts, kamēr citas pārveidoja savas mājas par misionāru apmācības centriem. Jūs esat pielietojušas tehnoloģijas, lai sazinātos ar ģimeni un draugiem, kalpotu tiem, kuri jūtas izolēti, kā arī studējušas Nāciet, sekojiet Man! kopā ar citiem. Jūs esat atradušas jaunus veidus, kā padarīt sabatu par svēta prieka dienu. Un jūs esat izgatavojušas miljoniem aizsargmasku!

Ar sirsnīgu līdzjūtību un mīlestību es vēršos pie tām daudzajām sievietēm visā pasaulē, kuras ir zaudējušas savus tuviniekus. Mēs raudam kopā ar jums. Un mēs lūdzamies par jums. Mēs uzslavējam un lūdzamies par visām sievietēm, kuras nenogurstoši strādā, lai pasargātu citu cilvēku veselību.

Jaunās sievietes, arī jūs esat bijušas neatkārtojamas. Neskatoties uz to, ka sociālie tīkli ir pilni strīdu, daudzas no jums ir atradušas veidus, kā iedrošināt citus un dalīties mūsu Glābēja gaismā.

Māsas, jūs visas esat bijušas ārkārtīgi varonīgas! Es apbrīnoju jūsu spēku un ticību. Jūs esat parādījušas, ka sarežģītos apstākļos jūs turpināt drosmīgi virzīties uz priekšu. Es jūs mīlu un apliecinu, ka Tas Kungs jūs mīl un redz to lielo darbu, ko jūs darāt. Paldies jums! Jau atkal jūs esat pierādījušas, ka jūs vārda tiešajā nozīmē esat Israēla cerība!

Jūs iemiesojat cerību, ko uz jums lika prezidents Gordons B. Hinklijs, kad viņš pirms 25 gadiem, 1995. gada septembra vispārējās Palīdzības biedrības sanāksmē, mūs iepazīstināja ar paziņojumu „Ģimene — vēstījums pasaulei”.1 Zīmīgi, ka viņš nolēma iepazīstināt ar šo svarīgo vēstījumu Baznīcas māsas. To darot, prezidents Hinklijs uzsvēra sieviešu neaizstājamo ietekmi Tā Kunga iecerē.

Es arī vēlētos uzzināt, ko jūs šogad esat iemācījušās. Vai jūs esat tuvojušās Tam Kungam vai esat no Viņa atsvešinājušās? Un ko pašreizējie notikumi jums liek domāt par nākotni?

Jāatzīst, ka Tas Kungs par mūsu laiku runāja ļoti nopietni. Viņš brīdināja, ka mūsu laikā „cilvēku sirdis pamirs izbailēs”2 un ka pat paši izredzētākie tiks pakļauti pievilšanas riskam.3 Viņš teica pravietim Džozefam Smitam, ka „miers tiks paņemts prom no zemes”4 un ka visu cilvēci piemeklēs nelaimes.5

Tomēr Tas Kungs arī sniedza vīziju par to, cik ievērojama ir šī laiku atklāšana. Viņš iedvesmoja pravieti Džozefu Smitu paziņot, ka „šo pēdējo dienu darbs ir ārkārtīgi nozīmīgs. … Tā godību nav iespējams aprakstīt, un tā lieliskums ir nepārspējams.”6

Iespējams, ka jūs neizvēlētos vārdu lieliskums, lai aprakstītu šos pēdējos mēnešus. Kā mums vajadzētu tikt galā ar drūmajiem pareģojumiem un brīnišķīgajiem paziņojumiem par mūsu laiku? Tas Kungs mums pateica, kā to izdarīt, ar vienkāršu, bet satriecošu pārliecību: „Ja jūs esat sagatavojušies, jūs nebaidīsities.”7

Kas par apsolījumu! Tas burtiski var izmainīt to, kā mēs raugāmies uz savu nākotni. Es nesen dzirdēju, kā kāda sieviete, kurai ir ļoti stipra liecība, atzīst, ka pandēmija un zemestrīce Soltleikas ielejā viņai palīdzēja saprast, ka viņa nav tik sagatavojusies, kā viņa domāja. Kad es jautāju, vai viņa to attiecina uz saviem pārtikas krājumiem vai savu liecību, viņa pasmaidīja un atbildēja: „Jā!”

Ja sagatavošanās ir ļoti svarīga, lai pieņemtu šo laiku atklāšanu un savu nākotni ar ticību, kā mēs vislabāk varam sagatavoties?

Gadu desmitiem Tā Kunga pravieši mūs ir mudinājuši uzkrāt pārtiku, ūdeni un naudu grūtiem laikiem. Pašreizējā pandēmija ir pastiprinājusi šī gudrā padoma nozīmi. Es jūs mudinu veikt priekšdarbus, lai jūs būtu laicīgi sagatavojušās. Taču vēl vairāk mani satrauc jūsu garīgā un emocionālā sagatavotība.

Šajā ziņā mēs daudz varam mācīties no virsnieka Moronija. Būdams nefijiešu karapulku komandieris, viņš saskārās ar pretspēkiem, kas bija spēcīgāki, skaitliski lielāki un ļaunāki. Tāpēc Moronijs sagatavoja savus ļaudis trīs būtiskos veidos.

Pirmkārt, viņš palīdzēja viņiem radīt vietas, kur viņi būtu drošībā, — viņš tās sauca par „patvēruma vietām”.8 Otrkārt, viņš sagatavoja „savu ļaužu prātus būt uzticīgiem Tam Kungam”.9 Un, treškārt, viņš nekad nepārstāja sagatavot savus ļaudis — ne fiziski, ne garīgi.10 Apdomāsim šos trīs principus.

Pirmais princips: radiet patvēruma vietas

Moronijs nostiprināja katru nefijiešu pilsētu ar zemes vaļņiem, fortiem un mūriem.11 Kad viņiem uzbruka lamanieši, viņi „bija ārkārtīgi izbrīnīti par nefijiešu gudrību, sagatavojot savas aizsardzības vietas”.12

Līdzīgi arī mums ir jāizveido vietas, kur mēs varētu būt gan fiziskā, gan garīgā drošībā, kamēr ap mums plosās nemieri. Kad jūsu mājas kļūst par personīgu ticības svētnīcu — vietu, kur mājo Gars, — tās kļūst par pirmo aizsardzības līniju.

Tāpat arī Ciānas stabi ir „patvērums no vētras”,13 jo tos vada tie, kuriem ir priesterības atslēgas un kuri pielieto priesterības pilnvaras. Turpinot sekot to cilvēku padomiem, kurus Tas Kungs ir pilnvarojis jūs vadīt, jūs sajutīsiet lielāku drošību.

Templis — Tā Kunga nams — ir patvēruma vieta, kas nelīdzinās nevienai citai. Tur jūs, māsas, tiekat apdāvinātas ar priesterības spēku caur noslēgtajām, svētajām priesterības derībām.14 Tur uz mūžību tiek saistītas jūsu ģimenes. Pat šogad, kad pieeja mūsu tempļiem ir tikusi nopietni ierobežota, jūsu endauments jums ir devis pastāvīgu piekļuvi Dieva spēkam, kad esat godinājušas savas derības ar Viņu.

Vienkārši sakot, patvēruma vieta ir tur, kur jūs varat sajust Svētā Gara klātbūtni un varat tikt Viņa vadīti.15 Kad Svētais Gars ir ar jums, jūs varat mācīt patiesību, pat ja tā ir pretrunā ar valdošajiem uzskatiem. Un jūs varat apdomāt būtiskus evaņģēlija jautājumus atklāsmes pilnā vidē.

Manas dārgās māsas, es jūs aicinu izveidot mājas, kas ir patvēruma vieta. Un es atkārtoti jūs aicinu padziļināt izpratni par priesterības spēku, kā arī par tempļa derībām un svētībām. Ja jums ir patvēruma vietas, uz kurām jūs varat doties, jūs varēsiet pieņemt turpmāko ar ticību.

Otrais princips: sagatavojiet savu prātu, lai būtu uzticīgas Dievam

Mēs esam uzsākuši nozīmīgu projektu, lai paildzinātu Soltleikas tempļa mūžu un izturību.

Daži apšaubīja nepieciešamību pēc šādiem ārkārtas pasākumiem. Tomēr, kad Soltleikas ieleja šā gada sākumā pārcieta 5,7 balles spēcīgu zemestrīci, šis godājamais templis sašūpojās tik stipri, ka no eņģeļa Moronija statujas nokrita trompete!16

Tāpat, kā Soltleikas tempļa fiziskajiem pamatiem ir jābūt pietiekami stipriem, lai izturētu dabas katastrofas, arī mūsu garīgajiem pamatiem ir jābūt stabiliem, lai tad, kad — runājot līdzībās — zemestrīces satricinās mūsu dzīvi, mēs savas ticības dēļ varētu stāvēt „nelokāmi un nesatricināmi”.17

Tas Kungs mums mācīja, kā nostiprināt mūsu ticību, meklējot „zināšanas, patiesi studējot, un arī ar ticību”.18 Mēs stiprinām ticību Jēzum Kristum, cenšoties ievērot Viņa baušļus un „vienmēr atceroties Viņu”.19 Turklāt mūsu ticība paliek stiprāka ar katru reizi, kad mēs to Viņam izrādām. Tieši to nozīmē mācīties ticībā.

Piemēram, katru reizi, kad mēs izrādām ticību, lai paklausītu Dieva likumiem, — pat tad, kad tiekam vispārpieņemtu viedokļu noniecināti, vai ik reizi, kad mēs pretojamies izklaidēm vai ideoloģijām, kas ir pretrunā ar mūsu derībām, — mēs izmantojam savu ticību, kas to savukārt vairo.

Nav daudz tādu lietu, kas stiprinātu ticību vairāk par regulārām un uzcītīgām Mormona Grāmatas studijām. Neviena cita grāmata neliecina par Jēzu Kristu ar tādu spēku un skaidrību. Tās pravieši, Tā Kunga iedvesmoti, redzēja mūsdienas un izvēlējās mācības un principus, kas mums varētu palīdzēt visvairāk. Mormona Grāmata ir mūsu pēdējo dienu izdzīvošanas rokasgrāmata.

Protams, vislielākajā drošībā mēs esam tad, ja mēs uzņemamies uz sevis Debesu Tēva un Jēzus Kristus jūgu. Dzīve bez Dieva ir baiļu pilna. Dzīve ar Dievu ir miera pilna. Tas ir tāpēc, ka garīgās svētības gūst uzticīgie. Personīgā atklāsme ir viena no vislielākajām svētībām.

Tas Kungs ir apsolījis, ka, ja mēs lūgsim, mēs saņemsim „atklāsmi pēc atklāsmes”.20 Es apsolu: ja jūs vairosiet savu spēju saņemt atklāsmi, Tas Kungs jūs svētīs ar papildus vadību jūsu dzīvē un ar neierobežotām Gara dāvanām.

Trešais princips: nekad nepārstājiet sagatavoties

Pat tad, kad viss bija labi, virsnieks Moronijs turpināja sagatavot savus ļaudis. Viņš nekad nepārstāja to darīt. Viņš nekad nekļuva pašapmierināts.

Pretinieks nekad nepārstāj uzbrukt. Tāpēc mēs nekad nedrīkstam pārstāt sagatavoties! Jo pašpaļāvīgāki mēs būsim — gan laicīgi, gan emocionāli, gan garīgi —, jo gatavāki mēs būsim cīnīties pret Sātana nerimstošajiem uzbrukumiem.

Mīļās māsas, jūs varat prasmīgi izveidot patvēruma vietas sev un saviem tuviniekiem. Turklāt jums piemīt dievišķa dāvana, kas jums palīdz pārliecinoši vairot ticību citos.21 Un jūs nekad neapstājaties. To jūs šogad jau atkal esat pierādījušas.

Lūdzu, turpiniet to darīt! Jūsu modrība, aizsargājot savas mājas un ieaudzinot ticību jūsu tuvinieku sirdīs, sniegs augļus arī nākamajām paaudzēm.

Manas mīļās māsas, mums vēl ir tik daudz uz ko cerēt! Tas Kungs jūs atsūtīja šajā laikā, jo Viņš zina, ka jūs spējat tikt galā ar šo pēdējo dienu pēdējā posma sarežģījumiem. Viņš zināja, ka jūs aptversiet Viņa darba lieliskumu un dedzīgi vēlēsieties to palīdzēt īstenot.

Es nesaku, ka turpmākais laiks būs viegls, taču es apsolu, ka nākotne būs brīnišķīga tiem, kuri ir sagatavojušies un turpinās sagatavoties, lai varētu būt darbarīki Tā Kunga rokās.

Manas dārgās māsas, nepārcietīsim šo laiku ar smagu sirdi. Pieņemsim turpmāko ar ticību! Grūti laiki sniedz mums iespēju uzplaukt garīgi. Tie ir laiki, kad mūsu ietekme var būt daudz efektīvāka nekā mierīgos laikos.

Es apsolu, ka tad, ja mēs izveidosim patvēruma vietas, sagatavosim savus prātus būt uzticīgiem Dievam un nekad nepārstāsim sagatavoties, Dievs mūs svētīs. Viņš „izglābs mūs; jā, tā ka Viņš solī[s] mieru mūsu dvēselēm un d[os] mums lielu ticību, un darī[s] tā, lai mums būtu cerība uz izglābšanos Viņā”.22

Ja jūs sagatavosieties pieņemt turpmāko ar ticību, šie apsolījumi būs jūsu! Par to es liecinu, paužot savu mīlestību pret jums un savu pārliecību par jums, Jēzus Kristus svētajā Vārdā, āmen.