Vispārējā konference
Izturība lai parādās darbā līdz galam, un turiet to par lielu prieku!
Lejupielādes
Šī lapa (MP3)
Zemteksta piezīmes

Hide Footnotes

Tēma

Izturība lai parādās darbā līdz galam, un turiet to par lielu prieku!

Kad mēs izrādām pacietību, mūsu ticība pieaug. Pieaugot mūsu ticībai, pieaug arī mūsu prieks.

Pirms diviem gadiem mans jaunākais brālis Čads aizgāja otrpus priekškaram. Viņa nāve dziļi saskumdināja manas svaines Stefānijas sirdi, abus mazos bērnus, Breidenu un Bellu, kā arī pārējos ģimenes locekļus. Mēs guvām mierinājumu eldera Nīla L. Andersena vārdos vispārējās konferences uzrunā nedēļu pirms Čada nāves: „Smagos pārbaudījumos pacietīgi virzieties uz priekšu, un Glābēja dziedinošais spēks sniegs jums gaismu, sapratni, mieru un cerību” („Ievainots”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2018. g. nov., 85. lpp.).

Mums ir ticība Jēzum Kristum; mēs zinām, ka atkal satiksim Čadu, taču viņa fiziskās klātbūtnes zudums sāp! Daudzi ir zaudējuši savus tuviniekus. Ir grūti būt pacietīgiem un gaidīt to laiku, kad mēs atkal viņiem pievienosimies.

Gadu pēc viņa nāves mēs jutāmies tā, it kā mūs būtu aizēnojis tumšs mākonis. Mēs meklējām patvērumu, studējot Svētos Rakstus, dedzīgāk lūdzot Dievu un biežāk apmeklējot templi. Šīs garīgās dziesmas vārdi pauž mūsu tā laika sajūtas: „Jau rītausma sārtojas, pasaule mostas, nakts tumšajie mākoņi saulstaros gaist” („Jau rītausma sārtojas”, Garīgās dziesmas, nr. 24).

Mūsu ģimene nolēma, ka 2020. gads būs atspirgšanas gads! 2019. gada novembra beigās mēs studējām Nāciet, sekojiet Man! nodarbību Jaunajā Derībā, Jēkaba vēstulē, kad mums atklājās šī tēma. Jēkaba vēstules 1. nodaļas 2. pantā ir teikts: „Mani brāļi, turiet to visu par prieku, kad jūs krītat daudzās ciešanās” (Džozefa Smita Tulkojums, Jēkaba v. 1:2). Vēloties ar prieku iesākt jaunu gadu, jaunu desmitgadi, mēs nolēmām, ka 2020. gadā mēs „turēsim to visu par prieku”. Mums par to bija tik stipra pārliecība, ka pagājušajos Ziemassvētkos dāvinājām saviem brāļiem un māsām T‑kreklus, kas ar trekniem burtiem vēstīja: „Turēsim to visu par prieku!” 2020. gads noteikti būs prieka un līksmības gads.

Nu, te nu mēs esam — tā vietā 2020. gads ir nesis globālu Covid‑19 pandēmiju, pilsoniskos nemierus, vairāk dabas katastrofu un ekonomiskās problēmas. Mūsu Debesu Tēvs varbūt dod mums laiku, lai mēs apdomātu un apsvērtu to, kā izprotam pacietību un mūsu apzināto lēmumu — izvēlēties prieku.

Kopš tā laika Jēkaba vēstulei mums ir jauna nozīme. Jēkaba vēstules 1. nodaļas 3. un 4. pants turpinās šādi:

„Zinādami, ka jūsu ticības pārbaudīšana rada izturību.

Bet izturība lai parādās darbā līdz galam, ka jūs būtu pilnīgi caurcaurim un jums nebūtu nekāda trūkuma.”

Mūsu centienos rast prieku savu pārbaudījumu laikā mēs bijām aizmirsuši, ka pacietība (izturība) ir galvenais nosacījums, lai šie pārbaudījumi nāktu mums par labu.

Ķēniņš Benjamīns mums mācīja atmest miesīgo cilvēku un kļūt par „svēto caur Kristus Tā Kunga Izpirkšanu, un [kļūt kā bērnam — pakļāvīgam, lēnprātīgam, pazemīgam, pacietīgam, pilnam mīlestības, vēlēdamies pakļauties visam]” (Mosijas 3:19).

Grāmatas Sludini Manu evaņģēliju 6. nodaļā tiek mācīts par galvenajām Kristum piemītošajām īpašībām, kuras mēs varam izkopt: „Pacietība ir spēja izturēt kavēšanos, likstas, grūtības vai ciešanas bez dusmām, neapmierinātības vai trauksmes. Tā ir spēja izpildīt Dieva gribu, pieņemot, ka viss notiks Viņa noliktajā laikā. Pacietīgs cilvēks nepadodas apstākļu spiedienam un stājas pretī grūtībām mierīgi, nezaudējot cerību” (Sludini Manu evaņģēliju: misionāru kalpošanas rokasgrāmata, pārstr. izd. [2019. g.], 126. lpp.).

Pacietības darbu var ilustrēt arī viena Kristus agrīnā mācekļa Sīmaņa Kānaānieša dzīve. Zeloti bija ebreju nacionālistu grupa, kas stingri iestājās pret romiešu pārvaldību. Zelotu kustība atbalstīja vardarbību pret romiešiem, viņu ebreju atbalstītājiem un saduķejiem, laupot pārtikas krājumus un veicot citas darbības, lai sekmētu savus nolūkus (skat. Encyclopedia Britannica, “Zealot,” britannica.com). Sīmanis Kānaānietis bija Zelots (skat. Lūkas 6:15). Iedomājieties, ka Sīmanis cenšas pierunāt Glābēju ņemt rokās ieročus, vadīt kareivīgu grupu vai radīt haosu Jeruzālemē. Jēzus mācīja:

„Svētīgi lēnprātīgie, jo tie iemantos zemi. …

Svētīgi žēlsirdīgie, jo tie dabūs žēlastību. …

Svētīgi miera nesēji, jo tie tiks saukti par Dieva bērniem” (Mateja 5:5, 7, 9).

Sīmanis varbūt ar dedzību un aizrautību bija pieņēmis un aizstāvējis savu filozofiju, taču Svētie Raksti vedina domāt, ka, pateicoties Glābēja ietekmei un piemēram, viņa mērķis izmainījās. Par viņa dzīves galveno mērķi kļuva viņa Kristus māceklība.

Kad mēs noslēdzam un turam derības ar Dievu, Glābējs var mums palīdzēt „[piedzimt] no jauna; jā, [piedzimt] no Dieva, izmainoties no [sava] miesīgā un kritušā stāvokļa uz taisnīguma stāvokli, būdami Dieva pestīti, kļūdami Viņa dēli un meitas” (Mosijas 27:25).

Ļausim, lai mūsu redzamākā un svarīgākā piederība no visiem mūsdienu dedzīgi sociālajiem, reliģiskajiem un politiskajiem centieniem būtu Jēzus Kristus māceklība. „Jo, kur ir tava manta, tur būs arī tava sirds” (Mateja 6:21). Neaizmirsīsim arī to, ka pat uzticīgākajiem mācekļiem „vajag pacietības, lai Dieva prātu [darītu]” (Ebrejiem 10:36).

Tāpat kā mūsu ticības pārbaudīšana rada mūsos pacietību, tad, kad mēs izrādām pacietību, pieaug mūsu ticība. Pieaugot mūsu ticībai, pieaug arī mūsu prieks.

Šā gada martā mūsu otrā meita Emma, tāpat kā daudzi Baznīcas misionāri, devās obligātajā izolācijā. Daudzi misionāri atgriezās mājās. Daudzi misionāri gaidīja jaunu norīkojumu. Daudzi nesaņēma savas tempļa svētības, pirms devās uz kalpošanas vietu. Paldies jums, elderi un māsas. Mēs jūs mīlam.

Emmai un viņas pāriniecei pirmās nedēļas Nīderlandē bija emocionāli grūtas — daudzos gadījumos līdz pat asarām. Tā kā bija ļoti nelielas personiskās saskarsmes iespējas un ierobežots laiks ārpus telpām, Emmas paļāvība uz Dievu pieauga. Mēs lūdzām Dievu kopā ar viņu tiešsaistē un jautājām, kā mēs varētu palīdzēt. Viņa lūdza mūs sazināties ar draugiem, kurus viņa mācīja tiešsaistē!

Mūsu ģimene pēc kārtas sāka sazināties tiešsaistē ar Emmas draugiem Nīderlandē. Mēs uzaicinājām viņus pievienoties mūsu iknedēļas Nāciet, sekojiet Man! studijām tiešsaistē kopā ar radiniekiem. Flora, Laura, Renske, Freks, Benjamīns, Stāls un Muhameds ir kļuvuši par mūsu draugiem. Daži mūsu draugi no Nīderlandes ir iegājuši „pa šaurajiem vārtiem” (3. Nefija 14:13). Citiem tiek parādīts tas, „cik taka ir šaura un vārti ir šauri, caur kuriem tiem jāieiet” (2. Nefija 31:9). Viņi ir mūsu brāļi un māsas Kristū. Katru nedēļu mēs „turam to visu par prieku”, strādājot kopā pie savas izaugsmes uz derību ceļa.

„[Pacietība] lai parādās darbā līdz galam” (Jēkaba v. 1:4), kamēr mēs kādu laiku nevaram tikties klātienē kā bīskapijas ģimenes. Bet mēs uzskatām to par prieku, ka mūsu ģimeņu ticība pieaug, pateicoties jaunām tehnoloģiju saiknēm un Nāciet, sekojiet Man! nodarbībām, kurās tiek studēta Mormona Grāmata.

Prezidents Rasels M. Nelsons apsolīja: „Jūsu pastāvīgās pūles šajā darbā — pat tajos brīžos, kad jūs jūtat, ka neesat īpaši veiksmīgi, — mainīs jūsu dzīvi, jūsu ģimenes dzīvi un pasauli” („Ejiet uz priekšu ticībā”, Liahona, 2020. g. maijs, 114. lpp.).

Vieta, kur mēs noslēdzam svētas derības ar Dievu, — templis — uz laiku ir slēgts. Vieta, kur mēs turam derības ar Dievu, — mājas — ir atvērtas! Mājās mums ir iespēja mācīties un apdomāt tempļa derību ārkārtīgo skaistumu. Pat tad, ja nevaram ieiet tajā svētajā fiziskajā telpā, mūsu „sirdis priecāsies dēļ tām svētībām, kuras tiks izlietas” (Mācības un Derību 110:9).

Daudzi ir zaudējuši darbu; citi ir zaudējuši iespējas. Tomēr mēs priecājamies kopā ar prezidentu Nelsonu, kurš nesen paziņoja: „Mūsu Baznīcas locekļu brīvprātīgie gavēņa ziedojumi patiesībā ir palielinājušies, tāpat arī brīvprātīgie ziedojumi mūsu humānās palīdzības fondos. … Kopā mēs pārvarēsim šo grūto laiku. Tas Kungs jūs svētīs, ja jūs turpināsiet svētīt citus” (Rasela M. Nelsona Facebook lapa, 2020. g. 16. aug. ieraksts, facebook.com/russell.m.nelson).

Tā Kunga pavēle ir „[turēt] drošu prātu”, nevis baidīties (Mateja 14:27).

Dažkārt mēs kļūstam nepacietīgi, kad domājam, ka „visu darām pareizi”, un joprojām nesaņemam vēlamās svētības. Ēnohs staigāja ar Dievu 365 gadus, līdz viņš un viņa ļaudis tika pārveidoti. Trīssimt sešdesmit pieci gadi, cenšoties visu darīt pareizi, un tad tas notika! (Skat. Mācības un Derību 107:49.)

Mans brālis Čads nomira tikai dažus mēnešus pēc mūsu atbrīvošanas no prezidēšanas pār Jūtas Ogdenas misiju. Tas bija brīnumaini — kamēr mēs dzīvojām Dienvidkalifornijā, no visām 417 misijām, kurās mēs varējām tikt norīkoti 2015. gadā, mēs tikām norīkoti uz Jūtas štata ziemeļdaļu. Misijas māja bija 30 minūšu brauciena attālumā no Čada mājām. Čada audzējs tika diagnosticēts pēc tam, kad mēs saņēmām savu misijas norīkojumu. Pat visgrūtākajos apstākļos mēs zinājām, ka mūsu Debesu Tēvs gādā par mums un palīdz mums rast prieku.

Es liecinu par Glābēja Jēzus Kristus spēku, kas pestī, šķīsta, dara pazemīgu un sniedz prieku. Es liecinu, ka tad, ja mēs lūgsim mūsu Debesu Tēvu Jēzus Vārdā, Viņš mums atbildēs. Es liecinu, ka tad, ja mēs klausāmies, uzklausām un paklausām Tā Kunga un Viņa pašreizējā pravieša, prezidenta Rasela M. Nelsona, balsij, mēs varam panākt, ka „izturība … parādās darbā līdz galam”, un varam „[turēt] to visu par lielu prieku”. Jēzus Kristus Vārdā, āmen.