Vispārējā konference
Dēla skaudrā dāvana
Lejupielādes
Šī lapa (MP3)
Zemteksta piezīmes

Hide Footnotes

Tēma

Dēla skaudrā dāvana

Caur Jēzu Kristu mēs varam izvairīties no mūsu morālo kļūmju pelnītajām mokām un pārvarēt mūsu mirstīgo nelaimju nepelnītās ciešanas.

Pagājušajā vasarā, lasot Mormona Grāmatu Nāciet, sekojiet Man! nodarbībai, mani dziļi iespaidoja Almas vēsts, kad viņš bija pilnībā apzinājies savus grēkus, ka nevar būt „nekā tik skaudra un tik rūgta, kādas bija [viņa] sāpes”.1 Es atzīstos, ka šī vēsts par skaudrajām sāpēm daļēji pievērsa manu uzmanību tādēļ, ka tonedēļ es cīnījos ar septiņus milimetrus lielu nierakmeni. Nekad cilvēkam nav nācies piedzīvot tik „diženas lietas”, kad tādai „mazai un vienkāršai lietai” bija jāiziet cauri.2

Almas valoda piesaistīja manu uzmanību arī tādēļ, ka vārds exquisite Mormona Grāmatas angļu valodas tulkojumā parasti apraksta kaut ko ārkārtīgi skaistu vai izcilu. Piemēram, Džozefs Smits atzīmēja, ka eņģelim Moronijam bija „žilbinoši balts” apmetnis, kas bija „baltāks par jebko, ko [viņš] jebkad uz zemes” bija redzējis.3 Tomēr vārds skaudrs var paust augstāko intensitāti arī kaut kam briesmīgam. Alma un labākās vārdnīcas saista skaudras sāpes ar to, ka cilvēks tiek „mocīts”, „spīdzināts” un „mocīts visaugstākajā mērā”.4

Almas valodas tēlainība ataino nopietno patiesību — kādā brīdī ir jāizjūt pilnīga, mokoša vainas apziņa par katru mūsu izdarīto grēku. To pieprasa taisnība, un pats Dievs to nevar mainīt.5 Kad Alma atcerējās „visus” savus grēkus — jo īpaši tos, kas iznīcināja citu cilvēku ticību, — viņa sāpes kļuva gandrīz nepanesamas un doma par atbildēšanu par tiem Dieva priekšā piepildīja viņu ar „neizsakāmām šausmām”. Viņš vēlējās „izzust gan dvēselē, gan miesā.”6

Tomēr Alma teica, ka viss sāka mainīties tanī brīdī, kad viņa „prāts pieķērās” domai „par kāda Jēzus Kristus … [pravietoto] atnākšanu, lai izpirktu pasaules grēkus”, un viņš iesaucās „savā sirdī: Ak Jēzu, Tu Dieva Dēls, apžēlojies par mani”. Pateicoties šai vienai domai un šai vienai lūgšanai, Alma tika piepildīts „ar prieku tikpat ārkārtīgi, kādas bija [viņa] sāpes”.7

Mēs nekad nedrīkstam aizmirst, ka grēku nožēlošanas galvenais mērķis ir pieņemt zināmas bēdas un pārvērst tās tīrā svētlaimē. Pateicoties Viņa „[tiešajai labestībai]”,8 tieši tajā mirklī, kad mēs nākam pie Kristus —izrādot Viņam ticību un patiesu sirds pārmaiņu —, mūsu grēku svars sāk pārcelties no mūsu mugurām uz Viņa. Tas ir iespējams tika tāpēc, ka Viņš, kurš bija bez grēka, izcieta „bezgalīgas un neizsakāmas sāpes”9 par katru grēku Viņa radītajā Visumā, par ikkatru Viņa radīto būtni, — tik smagas ciešanas, ka asinis pilēja no katras Viņa poras. No tiešas personiskās pieredzes Glābējs mūs ir brīdinājis mūsdienu Svētajos Rakstos, ka mums nav ne jausmas, cik „skaudras” būs mūsu „ciešanas”, ja mēs nenožēlosim grēkus. Taču neizmērojamā augstsirdībā Viņš arī paskaidro: „Es, Dievs, esmu izcietis tās par visiem, lai viņi varētu neciest, ja tie nožēlos grēkus,”10 — grēku nožēlošana, kas mums ļauj izbaudīt to „ārkārtīgo prieku”, ko Alma izbaudīja.11 Šīs vienas doktrīnas dēļ es stāvu, apbrīnas pārņemts.12 Tomēr — pārsteidzoši — Kristus piedāvā vēl vairāk.

Dažreiz skaudras sāpes rada nevis grēks, bet gan atklātas kļūdas, citu cilvēku rīcība vai spēki, ko mēs nevaram ietekmēt. Šādos brīžos jūs varētu raudāt kā taisnīgais psalmists:

„Mana sirds sažņaudzas manās krūtīs, un nāves bailes mani ir sagrābušas.

… un šaušalas mani stindzinājušas.

… Kaut man būtu spārni kā balodim! Es aizlaistos un nomestos, kur man būtu miers.”13

Šādas ciešanas var palīdzēt atvieglot medicīnas zinātne, profesionāla konsultācija vai juridiska palīdzība. Taču ņemiet vērā, ka visas labas dāvanas — tostarp šīs — nāk no Glābēja.14 Neatkarīgi no mūsu ļaunāko sāpju un sirdssāpju cēloņiem, galvenais atvieglojuma avots ir viens — Jēzus Kristus. Tikai Viņam ir visa vara un dziedinošais balzams, lai izlabotu katru kļūdu, atlīdzinātu katru pārestību, novērstu katru nepilnību, dziedinātu katru brūci un sniegtu katru aizkavēto svētību. Līdzīgi senajiem lieciniekiem es liecinu, ka „mums nav augstais priesteris, kas nespētu līdzi just mūsu vājībām”,15 bet gan drīzāk mīlošs Pestītājs, kurš nolaidās no Sava augstā troņa un gāja, „izciešot visādas sāpes un ciešanas, un kārdinājumus; … lai Viņš varētu zināt, … kā palīdzēt Saviem ļaudīm”.16

Ikvienam no jums šodien, kam ir tik milzīgas vai vienreizīgas sāpes, ka, jūsuprāt, neviens cits nespēj tās pilnībā izprast, varētu būt daļa taisnības. Iespējams, nav neviena ģimenes locekļa, drauga vai priesterības vadītāja — lai cik iejūtīgs un labu vēlošs katrs no viņiem būtu —, kurš skaidri zinātu, ko jūs jūtat, vai kuram būtu precīzi vārdi, lai palīdzētu jūs dziedināt. Taču ziniet šo: ir Kāds, kurš lieliski saprot to, ko jūs pieredzat, kurš ir „spēcīgāks par visu zemi”17 un kurš „spēj darīt daudz vairāk par visu, ko lūdzam vai saprotam”.18 Viss notiks Viņa veidā un Viņa izvēlētajā laikā, taču Kristus vienmēr ir gatavs dziedināt katru jūsu ciešanu daļiņu un aspektu.

Ja jūs ļausit Viņam to darīt, jūs atklāsiet, ka jūsu ciešanas nav bijušas veltīgas. Runājot par daudziem Bībeles dižākajiem varoņiem un viņu bēdām, apustulis Pāvils teica, ka „Dievs viņiem kaut ko labāku bija paredzējis caur viņu ciešanām, jo bez ciešanām viņi nevarētu tapt darīti pilnīgi”.19 Redziet, Dieva būtības un mūsu zemes esamības nolūks ir laime,20 bet mēs nevaram kļūt par ideālām dievišķā prieka būtnēm bez pieredzēm, kas mūs pārbauda, — dažkārt līdz pat pašiem pamatiem. Pāvils saka, ka pats Glābējs „ciešanās [tika padarīts pilnīgs]”.21 Tādēļ sargieties no sātaniskajiem čukstiem, ka tad, ja jūs būtu labāks cilvēks, jums nebūtu tādu pārbaudījumu.

Jums jāpretojas arī līdzīgiem meliem, ka jūsu ciešanas kaut kā varētu nozīmēt to, ka jūs atrodaties ārpus Dieva izredzēto cilvēku loka, kuri, šķiet, „planē” no viena svētīgā stāvokļa uz nākamo. Tā vietā skatiet sevi tā, kā Jānis Atklājējs jūs noteikti redzēja savā varenajā atklāsmē par pēdējām dienām. Jo Jānis redzēja, ka „liels pulks, ko saskaitīt neviens nevarēja, no visām tautām, no ciltīm, tautībām un valodām stāvēja goda krēsla priekšā un Jēra priekšā, apģērbti baltās drēbēs … [kas] sauca skaņā balsī: „Pestīšana pieder mūsu Dievam, kas sēd goda krēslā, un Jēram.””22

Kad tika vaicāts: „Tie, kas ģērbti baltās drēbēs, kas viņi un no kurienes viņi nākuši?” Jānis saņēma atbildi: „Šie ir tie, kas nākuši no lielām bēdām un savas drēbes mazgājuši un tās balinājuši Jēra asinīs.”23

Brāļi un māsas, ciešanas taisnīgumā palīdz jums sagatavoties būt par Dieva izredzētajiem, nevis nošķir jūs no tiem. Un viņu apsolījumi kļūst par jūsu apsolījumiem. Kā Jānis paziņojis, jums „vairs nebūs bada, [jums] vairs neslāps, ne saule, ne cits kāds karstums [jūs] nespiedīs. Jo Jērs, kas pašā vidū, goda krēsla priekšā, [jūs] ganīs un [jūs] vedīs pie dzīvības ūdens avotiem, un Dievs nožāvēs visas asaras no [jūsu] acīm.”24

„Nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaidu, nedz sāpju vairs nebūs.”25

Es jums liecinu, ka, pateicoties Jēzus Kristus apbrīnojamajai labestībai un Viņa bezgalīgajai Izpirkšanai, mēs varam izvairīties no mūsu morālo kļūmju pelnītajām mokām un pārvarēt mūsu mirstīgo nelaimju nepelnītās ciešanas. Viņa vadībā jūsu dievišķā sūtība būs nepārspējami lieliska un neaprakstāma prieka pilna — prieka, kas ir tik spēcīgs un tik īpašs tieši jums, — jūsu īpašie „pelni” izrādīsies skaistāki par jebko uz Zemes.26 Lai jūs varētu baudīt šo laimi jau tagad un būt piepildīti ar to mūžībā, es aicinu jūs darīt to, ko darīja Alma, — ļaujiet, lai jūsu prāts pieķeras Dieva Dēla skaudrajai dāvanai, kā tā ir atklāta caur Viņa evaņģēliju šajā, Viņa patiesajā un dzīvajā, Baznīcā. Jēzus Kristus Vārdā, āmen.