Vispārējā konference
Darīt taisnību, mīlēt žēlastību un pazemīgi staigāt Dieva priekšā
Lejupielādes
Šī lapa (MP3)
Zemteksta piezīmes

Hide Footnotes

Tēma

Darīt taisnību, mīlēt žēlastību un pazemīgi staigāt Dieva priekšā

Darīt taisnību nozīmē — godprātīgi rīkoties. Mēs godprātīgi rīkojamies pret Dievu, pazemīgi staigājot Viņa priekšā. Mēs godprātīgi rīkojamies pret citiem cilvēkiem, mīlot žēlastību.

Mēs, Jēzus Kristus sekotāji un pēdējo dienu svētie, cenšamies — un tiekam mudināti censties — veikt savus pienākumus labāk un būt labākiem.1 Iespējams, jūs, tāpat kā es, prātojat: „Vai es daru pietiekami daudz?” „Kas vēl man būtu jādara?” vai arī: „Kā gan es kā cilvēks ar trūkumiem varu „dzīvot ar Dievu nebeidzamā laimes stāvoklī”?”2

Vecās Derības pravietis Miha uzdeva šo jautājumu šādi: „Kā lai es tuvojos Tam Kungam? Vai lai es nometos zemē augstā Dieva priekšā?”3 Miha satīriski prātoja, vai pat pārmērīgi upuri varētu būt pietiekami, lai kompensētu grēku, sakot: „Vai var iegūt Tā Kunga labpatiku ar daudziem tūkstošiem aunu, ar desmit tūkstošām eļļas straumju? Jeb vai man jādod … mans pirmdzimtais … par manas dvēseles grēkiem?”4

Atbilde ir nē. Ar labiem darbiem vien nepietiek. Glābšanu nevar nopelnīt.5 Miha zināja, ka pat milzīgi upuri nespēj izpirkt kaut vismazāko grēku. Pašiem ar saviem spēkiem mūsu izredzes atgriezties dzīvot Dieva klātbūtnē ir bezcerīgas.6

Bez svētībām, ko sniedz Debesu Tēvs un Jēzus Kristus, mēs vieni paši nekad nevaram paveikt pietiekami daudz vai būt pietiekami labi. Tomēr labās vēstis ir tādas, ka pateicoties Jēzum Kristum un caur Viņu mēs varam kļūt pietiekami labi.7 Pateicoties tam, ka Jēzus Kristus mira un augšāmcēlās, visi cilvēki ar Dieva labvēlību tiks izglābti no laicīgās nāves.8 Un, ja mēs pievēršam savas sirdis Dievam, tad visiem ir pieejama glābšana no garīgās nāves „caur [Jēzus] Kristus veikto Izpirkšanu … [paklausot] evaņģēlija likumiem un priekšrakstiem”.9 Mēs varam tikt pestīti no grēka, lai būtu tīri un šķīsti Dieva priekšā. Kā Miha paskaidroja: „Tev, cilvēk, ir sacīts, kas ir labs un ko Tas Kungs no tevis prasa, proti — darīt taisnību, mīlēt žēlastību un pazemīgi staigāt sava Dieva priekšā!”10

Mihas norādījums par mūsu sirds pievēršanu Dievam un sagatavošanos pestīšanai ietver trīs savstarpēji saistītus elementus. Darīt taisnību nozīmē — godprātīgi rīkoties pret Dievu un citiem cilvēkiem. Mēs godprātīgi rīkojamies pret Dievu, pazemīgi staigājot Viņa priekšā. Mēs godprātīgi rīkojamies pret citiem cilvēkiem, mīlot žēlastību. Tādēļ darīt taisnību ir abu augstāko baušļu praktisks pielietojums: „Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas sirds un no visas dvēseles, un no visa sava prāta. … [Un] tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu.”11

Darīt taisnību un pazemīgi staigāt sava Dieva priekšā nozīmē — atturēt savu roku no netaisnības, staigāt Viņa likumos un saglabāt patiesu uzticību.12 Taisnīgs cilvēks novēršas no grēka un pievēršas Dievam, noslēdz derības ar Viņu un tur šīs derības. Taisnīgs cilvēks izvēlas paklausīt Dieva baušļiem, nožēlo grēkus, kad kļūdās, un turpina censties.

Kad augšāmceltais Kristus apmeklēja nefijiešus, Viņš paskaidroja, ka Mozus likums ir aizstāts ar augstāku likumu. Viņš tiem mācīja: „Jūsu ziedojumi un jūsu dedzināmie upuri ir jāizbeidz”, bet „jūs upurēsit Man kā ziedojumu salauztu sirdi un nožēlas pilnu garu.” Turklāt Viņš apsolīja: „Un, kas nāk pie Manis ar salauztu sirdi un nožēlas pilnu garu, to Es kristīšu ar uguni un ar Svēto Garu.”13 Kad mēs pēc kristībām saņemam un izmantojam Svētā Gara dāvanu, mēs varam baudīt pastāvīgu Svētā Gara klātbūtni un apgūt visu, kas mums būtu jādara, 14 tostarp to, kā pazemīgi staigāt Dieva priekšā.

Jēzus Kristus veiktais upuris par grēkiem un glābšana no garīgās nāves ir pieejama visiem, kuriem ir šāda salauzta sirds un nožēlas pilns gars.15 Salauzta sirds un nožēlas pilns gars mūs mudina ar prieku nožēlot grēkus un censties līdzināties mūsu Debesu Tēvam un Jēzum Kristum. To darot, mēs saņemam Glābēja attīrošo, dziedinošo un stiprinošo spēku. Mēs ne tikai rīkojamies taisnīgi un pazemīgi staigājam Dieva priekšā — mēs arī iemācāmies mīlēt žēlastību tā, kā to mīl Debesu Tēvs un Jēzus Kristus.

Dievs priecājas par žēlastību, un Viņam nav žēl to pielietot. Mihas vārdiem, kas vērsti uz Jehovu, sakot: „Kur ir tāds Dievs, kā Tu esi, kas piedod grēkus, … apžēlosies par mums,” un „visus … grēku darbus … liec iemest jūras dziļumos.”16 Mīlēt žēlastību tā, kā to mīl Dievs, nozīmē gan taisnīgi izturēties pret citiem, gan nedarīt viņiem pāri.

Tas, cik svarīgi ir nedarīt citiem pāri, ir izcelts anekdotē par vecajo Hillēlu, ebreju mācītāju, kurš dzīvoja pirmajā gadsimtā pirms Kristus. Viens no Hillēla studentiem bijis aizkaitināts Toras sarežģītības dēļ — tās ir piecas Mozus grāmatas ar 613 baušļiem un ar tiem saistītiem rabīnu sacerējumiem. Šis students izaicināja Hillēlu izskaidrot Toru, izmantojot tikai to laiku, kamēr Hillēls varēja nostāvēt uz vienas kājas. Iespējams, Hillēlam nebija labas līdzsvara izjūtas, taču viņš pieņēma šo izaicinājumu. Viņš citēja no 3. Mozus grāmatas: „Tev nebūs atriebties, nedz nemitīgi dusmas turēt pret savas tautas bērniem, bet tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu.”17 Tad Hillēls secināja: „Tas, kas ir ļauns tev, nedari to savam tuvākajam. Tā ir visas Toras būtība; pārējais ir komentāri. Ej un mācies.”18

Vienmēr cienīgi izturēties pret citiem ir daļa no mīlošas žēlastības. Padomājiet par kādu sarunu, ko es nejauši dzirdēju pirms vairākiem gadu desmitiem Džona Hopkinsa slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļā Baltimorā, Merilendā, ASV. Kāds pacients, Džeksona kungs, bija pieklājīgs, patīkams cilvēks, labi pazīstams slimnīcas personālam. Viņš iepriekš jau vairākas reizes bija hospitalizēts, lai ārstētu ar alkoholismu saistītas slimības. Šajā reizē Džeksona kungs atgriezās slimnīcā ar simptomiem, kas tika diagnosticēti kā aizkuņģa dziedzera iekaisums, ko izraisījusi alkohola lietošana.

Savas maiņas beigās ārsts Koens, kurš bija strādīgs un apbrīnots ārsts, izmeklēja Džeksona kungu un noteica, ka hospitalizācija ir pamatota. Ārsts Koens norīkoja ārsti Džounsu, nākamo ārstu pēc kārtas, uzņemt Džeksona kungu slimnīcā un pārraudzīt viņa ārstēšanu.

Ārste Džonsa bija apmeklējusi prestižu medicīnas skolu un tikko sākusi pēcdiploma studijas. Šīs nogurdinošās apmācības bieži vien bija saistītas ar pastāvīgu miega trūkumu, kas, iespējams, sekmēja ārstes Džounsas negatīvo reakciju. Saņemot uzdevumu — veikt piekto uzņemšanu tajā vakarā —, viņa skaļi sūdzējās ārstam Koenam. Viņa uzskatīja, ka nav godīgi, ka viņai būs jāpavada daudzas stundas, rūpējoties par Džeksona kungu, jo viņš pats galu galā bija izraisījis šo nepatīkamo situāciju.

Ārsta Koena līdzjūtīgā atbilde tika izteikta gandrīz čukstus. Viņš teica: „Ārste Džounsa, jūs kļuvāt par ārsti, lai rūpētos par cilvēkiem un strādātu, lai viņus ārstētu. Jūs nekļuvāt par ārsti, lai viņus tiesātu. Ja jūs nesaprotat šo atšķirību, jums nav tiesību praktizēt šajā iestādē.” Pēc šī aizrādījuma ārste Džounsa cītīgi rūpējās par Džeksona kungu viņa hospitalizācijas laikā.

Džeksona kungs tagad ir miris. Gan ārstei Džounsai, gan ārstam Koenam ir bijusi spīdoša karjera. Taču kādā savas apmācības kritiskajā brīdī ārstei Džounsai vajadzēja atgādināt, ka ir jārīkojas taisnīgi, jāmīl žēlastība un jārūpējas par Džeksona kungu bez nosodījuma.19

Gadu gaitā man ir lieti noderējis šis atgādinājums. Mīlēt žēlastību nozīmē, ka mēs nemīlam tikai to žēlastību, ko Dievs izrāda pret mums, — mēs priecājamies, ka Dievs izrāda tādu pašu žēlastību citiem. Un mēs sekojam Viņa piemēram. „Visi ir vienādi Dieva priekšā”,20 un mums visiem ir vajadzīga garīga ārstēšana, lai mēs gūtu palīdzību un tiktu dziedināti. Tas Kungs ir teicis: „Jums nebūs vienu radību cienīt augstāk par citu, vai nevienam cilvēkam nebūs uzskatīt sevi augstāku par citu.”21

Jēzus Kristus bija paraugs tam, ko nozīmē — rīkoties taisnīgi un mīlēt žēlastību. Viņš atklāti biedrojās ar grēciniekiem, izturoties pret viņiem ar godu un ar cieņu. Viņš mācīja, ka, turot Dieva baušļus, ir gūstams prieks, un centās uzmundrināt, nevis nosodīt tos, kuriem bija grūtības. Viņš atmaskoja tos, kuri vainoja Viņu par kalpošanu cilvēkiem, kurus tie uzskatīja par necienīgiem.22 Šāda paštaisnība Viņu aizvainoja un joprojām aizvaino.23

Kristum līdzīgs cilvēks rīkojas taisnīgi, godprātīgi izturoties gan pret Dievu, gan pret citiem cilvēkiem. Taisnīgs cilvēks ir pieklājīgs vārdos un rīcībā un atzīst, ka uzskatu vai pārliecības atšķirības netraucē sirsnīgai laipnībai un draudzībai. Cilvēkiem, kas rīkojas taisnīgi, „nebūs vēlēšanās aizskart vienam otru, bet dzīvot miermīlīgi”24 citam ar citu.

Kristum līdzīgs cilvēks mīl žēlastību. Cilvēki, kuri mīl žēlastību, netiesā; viņi izrāda līdzjūtību pret citiem, īpaši pret tiem, kuriem ir mazāk paveicies; viņi ir labvēlīgi, laipni un godājami. Šādi cilvēki izturas pret ikvienu cilvēku ar mīlestību un sapratni neatkarīgi no tādām iezīmēm kā rase, dzimums, reliģiskā piederība, seksuālā orientācija, sociālekonomiskais statuss, kā arī cilšu, klanu vai nacionālajām atšķirībām. To visu apņem Kristum piemītošā mīlestība.

Kristum līdzīgs cilvēks izvēlas Dievu,25 pazemīgi staigā Viņa priekšā, tiecas Viņu iepriecināt un tur ar Viņu noslēgtās derības. Cilvēki, kuri pazemīgi staigā Dieva priekšā, atceras to, ko Debesu Tēvs un Jēzus Kristus ir paveikuši viņu labā.

Vai es daru pietiekami daudz? Ko vēl man vajadzētu darīt? Mūsu rīcība attiecībā uz šiem jautājumiem nosaka mūsu laimi šajā dzīvē un mūžībā. Glābējs nevēlas, lai mēs glābšanu uzskatītu par pašsaprotamu. Pat pēc tam, kad esam noslēguši svētas derības, pastāv iespēja, ka mēs varam „atkrist no labvēlības un atkāpties no Dzīvā Dieva”. Tādēļ mums vajag „[lūgt] vienmēr Dievu, lai [mēs] nekristu kārdinājumā”.26

Taču tajā pat laikā mūsu Debesu Tēvs un Jēzus Kristus nevēlas, lai mēs sava laicīgā ceļojuma laikā būtu nepārtrauktas nenoteiktības paralizēti, prātojot, vai mēs esam pietiekami izdarījuši, lai taptu glābti un paaugstināti. Viņi noteikti nevēlas, lai mēs mocītos to kļūdu dēļ, ko esam nožēlojuši, domājot par tām kā par brūcēm, kas nekad nesadzīs,27 vai būtu pārlieku nobažījušies par to, ka mēs atkal varētu paklupt.

Mēs varam izvērtēt paši savu izaugsmi. Mēs varam zināt, ka „dzīves ceļš, kuru [mēs ejam], ir saskaņā ar Dieva gribu”,28 ja mēs darām taisnību, mīlam žēlastību un pazemīgi staigājam Dieva priekšā. Mēs iekļaujam savā raksturā Debesu Tēva un Jēzus Kristus īpašības un mīlam cits citu.

Kad jūs to darāt, jūs ejat pa derību ceļu un sagatavojaties tam, lai „varētu dzīvot ar Dievu nebeidzamā laimes stāvoklī”.29 Jūsu dvēseles būs piepildītas ar Dieva godību un mūžīgās dzīves gaismu.30 Jūs būsiet piepildīti ar neaptveramu prieku.31 Es liecinu, ka Dievs dzīvo un Jēzus ir Kristus, mūsu Glābējs un Pestītājs, un Viņš mīloši un priekpilni dāvā Savu žēlastību visiem. Vai tad tas jums nesagādā lielu prieku? Jēzus Kristus Vārdā, āmen.