Vispārējā konference
Mēs runājam par Kristu
Lejupielādes
Šī lapa (MP3)
Zemteksta piezīmes

Hide Footnotes

Tēma

Mēs runājam par Kristu

Kamēr pasaule runā aizvien mazāk par Jēzu Kristu, būsim tie, kas runā par Viņu vairāk!

Es vēlos paust jums savu mīlestību, mīļotie draugi un ticības biedri. Pēdējos mēnešos es esmu apbrīnojis jūsu ticību un drosmi laikā, kad šī pasaules mēroga pandēmija ir graujoši ietekmējusi mūsu dzīvi un paņēmusi aizsaulē mīļus ģimenes locekļus un dārgus draugus.

Šajā nedrošības laikā esmu izjutis neparastu pateicību par savām skaidrajām un drošajām zināšanām par to, ka Jēzus ir Kristus. Vai arī jūs jutāties līdzīgi? Mūs katru nomāc grūtības, taču vienmēr mūsu priekšā stāv Viņš, kurš pazemīgi paziņoja: „Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.”1 Lai gan mēs pārciešam laiku, kad fiziski distancējamies no citiem, mums nekad nevajag pārciest tādu laiku, kad garīgi distancējamies no Viņa, kurš mīloši mūs aicina: „Nāciet pie Manis!”2

Gluži kā spilgtākā zvaigzne skaidrā, tumšā debesjumā, Jēzus Kristus izgaismo mūsu ceļu. Viņš piedzima uz Zemes necilā kūtiņā. Viņa dzīve bija nevainojama. Viņš dziedināja slimos un augšāmcēla mirušos. Viņš bija draugs tiem, par kuriem citi bija aizmirsuši. Viņš mums mācīja darīt labu, paklausīt un mīlēt citam citu. Viņš tika sists krustā, trīs dienas vēlāk majestātiski augšāmcēlās, dāvājot iespēju mums un mūsu mīļajiem dzīvot pēc nāves. Pateicoties Savai nekam nepielīdzināmajai žēlastībai un labvēlībai, Viņš uzņēmās mūsu grēkus un ciešanas, sniedzot mums piedošanu, kad mēs nožēlojam grēkus, un mieru dzīves vētrās. Mēs Viņu mīlam. Mēs pielūdzam Viņu. Mēs sekojam Viņam. Viņš ir enkurs mūsu dvēselēm.

Interesanti — lai gan mūsu personīgā garīgā pārliecība aug, uz Zemes vēl ir daudz cilvēku, kuri maz ko zina par Jēzu Kristu, un dažās pasaules vietās, kur gadsimtu garumā ticis sludināts Viņa vārds, ticība Jēzum Kristum iet mazumā. Eiropas drošsirdīgie svētie ir novērojuši, ka pēdējās desmitgadēs viņu valstīs ir mazinājusies ticība Dievam.3 Diemžēl arī šeit, Amerikas Savienotajās Valstīs, ticīgo skaits samazinās. Nesenais pētījums atklāja, ka pēdējo 10 gadu laikā vairāk nekā 30 miljoni cilvēku ASV pārstājuši ticēt Jēzus Kristus dievišķumam.4 Vēl viens pasaules mēroga pētījums paredz, ka turpmākajās desmitgadēs divreiz vairāk cilvēku atteiksies no kristietības salīdzinājumā ar tiem, kas to pieņems.5

Mēs, protams, cienām katra cilvēka izvēles tiesības, taču mūsu Debesu Tēvs paziņoja: „Šis ir Mans mīļais Dēls, klausait Viņu!”6 Es liecinu par to, ka pienāks diena, kad katrs celis lieksies un katra mēle atzīs, ka Jēzus ir Kristus.7

Kā mums jāreaģē uz mūsu mainīgo pasauli? Kamēr daži izturas pret savu ticību ar nolaidību, citi meklē pēc patiesības. Mēs esam uzņēmušies Glābēja Vārdu. Kas vēl mums būtu jādara?

Prezidenta Rasela M. Nelsona sagatavošanās

Daļu atbildes mēs varam saņemt, atsaucot atmiņā, kā Tas Kungs apmācīja prezidentu Raselu M. Nelsonu iepriekšējos mēnešos, pirms viņš tika aicināts par Baznīcas prezidentu. Uzstājoties gadu pirms sava aicinājuma, prezidents Nelsons mūs aicināja padziļināti izstudēt 2200 atsauces uz Jēzus Kristus vārdu, kas ir uzskaitītas Svēto Rakstu ceļvedī.8

Trīs mēnešus vēlāk, aprīļa vispārējā konferencē, viņš runāja par to, ka pat pēc aizvadītām desmitgadēm, uzticīgi kalpojot apustuļa aicinājumā, šīs padziļinātās studijas par Jēzu Kristu atstāja uz viņu lielu ietekmi. Māsa Vendija Nelsone jautāja viņam par šo ietekmi. Viņš atbildēja: „Es esmu kļuvis par citu cilvēku!” Par citu cilvēku? 92 gadu vecumā, par citu cilvēku? Prezidents Nelsons paskaidroja:

„Ieguldot laiku tajā, lai mācītos par Glābēju un Viņa pienesto Izpirkšanas upuri, mēs tuvināmies Viņam. …

… Mūsu uzmanības centrā ir Glābējs un Viņa evaņģēlijs.”9

Glābējs teica: „Griezieties pie Manis katrā domā.”10

Šajā pasaulē, kur mūsu ikdienu pilda darbs, raizes un vērtīgas nodarbes, mēs koncentrējam savu sirdi, prātu un domas uz Viņu, kurš ir mūsu cerība un glābšana.

Ja no jauna atsāktās studijas par Glābēju palīdzēja sagatavot prezidentu Nelsonu, vai tās nepalīdzēs sagatavot arī mūs?

Uzsverot Baznīcas nosaukumu, prezidents Nelsons mācīja: „Ja mēs … vēlamies piekļūt Jēzus Kristus īstenotās Izpirkšanas spēkam, lai tas mūs attīrītu un dziedinātu, stiprinātu, padarītu varenākus un beigu beigās paaugstinātu, mums ir skaidri jāatzīst, ka šī spēka avots ir Viņš.”11 Prezidents Nelsons mums mācīja, ka Baznīcas pareizā nosaukuma konsekventa izmantošana, kas var šķist maznozīmīga nianse, nepavisam nav maznozīmīga un ietekmēs pasaules nākotni.

Apsolījums jūsu sagatavošanās pūlēm

Es jums apsolu — ja jūs sagatavosieties, kā to darīja prezidents Nelsons, arī jūs jutīsieties citādāk, domājot vairāk par Glābēju, runājot par Viņu aizvien biežāk un ar mazāku vilcināšanos. Viņu iepazīstot un mīlot aizvien dziļāk, jūs varēsiet vieglāk atrast vārdus — tā, it kā runājot par kādu no pašu bērniem vai mīļajiem draugiem. Tie, kas jūsos klausīsies, nevēlēsies tik daudz diskutēt ar jums vai jūs noraidīt, bet gan vairāk vēlēsies mācīties no jums.

Jūs un es, mēs visi runājam par Jēzu Kristu, bet varbūt mēs to varam darīt nedaudz labāk. Ja pasaulē par Viņu runās aizvien mazāk, kurš par Viņu runās aizvien vairāk? Mēs! Kopā ar pārējiem uzticīgajiem kristiešiem!

Runājot par Kristu mūsu mājās

Vai mūsu mājās ir Glābēja attēli? Vai mēs bieži runājam ar bērniem par Jēzus paustajām līdzībām? „Stāsti par Jēzu ir kā stiprs vējš uz dziestošām ticības oglēm mūsu bērnu sirdīs.”12 Kad jūsu bērni uzdod jums jautājumus, apzināti māciet viņiem to, ko mācīja Glābējs. Piemēram, ja jūsu bērns jautā: „Tēti, kāpēc mēs lūdzam?” Jūs varētu atbildēt: „Tas ir lielisks jautājums. Vai atceries, kad Jēzus lūdza? Parunāsim par to, kāpēc Viņš lūdza un kā Viņš lūdza.”

„Mēs runājam par Kristu, mēs priecājamies par Kristu, … lai mūsu bērni varētu zināt, pie kura avota meklēt savu grēku piedošanu.”13

Runājot par Kristu Baznīcā

Šajā rakstvietā ir arī teikts, ka mēs „sludinām par Kristu”.14 Koncentrēsimies mūsu dievkalpojumos uz Glābēju Jēzu Kristu un Viņa pienestā Izpirkšanas upura dāvanu. Tas nenozīmē, ka mēs nevaram pastāstīt par savu dzīves pieredzi vai dalīties citu domās. Lai gan mūsu tēma varētu būt saistīta ar ģimenēm, kalpošanu, tempļiem vai neseno misiju, tomēr visam mūsu pielūgsmē būtu jānorāda uz To Kungu, Jēzu Kristu.

Pirms trīsdesmit gadiem prezidents Dalins H. Oukss runāja par kādu vēstuli, ko bija saņēmis „no kāda vīrieša, kurš teica, ka bija apmeklējis [Vakarēdiena] sanāksmi un noklausījies septiņpadsmit liecības, ne reizi nesadzirdot pieminam Glābēju”.15 Pēc tam prezidents Oukss piebilda: „Iespējams, šis piemērs ir nedaudz pārspīlēts, [taču] es to sniedzu kā spilgtu atgādinājumu mums visiem.”16 Tad viņš aicināja mūs vairāk runāt par Jēzu Kristu mūsu uzrunās un klašu pārrunās. Es esmu novērojis, ka aizvien vairāk mūsu Baznīcas sanāksmēs mēs koncentrējamies uz Kristu. Apzināti turpināsim pielikt pozitīvus pūliņus!

Runājot par Kristu ar citiem

Būsim atvērtāki un ar lielāku vēlmi runāt par Kristu ar mums apkārtējiem cilvēkiem. Prezidents Rasels M. Nelsons sacīja: „Patiesi Jēzus Kristus mācekļi ir ar mieru izcelties, izteikties un būt atšķirīgi no pasaulīgajiem cilvēkiem.”17

Dažkārt mums šķiet, ka mūsu sarunas iznākumam būtu jābūt tādam, ka cilvēki nāks uz baznīcu vai tiksies ar misionāriem. Ļausim Tam Kungam viņus vadīt, ja viņi to vēlēsies, bet mēs tikmēr vairāk domāsim par savu pienākumu — būt par Viņa balsi, būt iejūtīgiem un atvērtiem sarunai par mūsu ticību. Elders Dīters F. Uhtdorfs mums mācīja: kad kāds mums jautā, kā mums gāja nedēļas nogalē, mums vajadzētu priecīgi atbildēt, ka mums ļoti patika klausīties, kā Sākumskolas bērni dziedāja dziesmu „Es pūlos būt tāds kā Jēzus”.18 Laipni liecināsim par savu ticību Kristum. Ja kāds dalās kādā personīgā savas dzīves problēmā, mēs varētu teikt: „Jāni, Marija, jūs zināt, ka es ticu Jēzum Kristum. Es esmu domājis par Viņa vārdiem, kas varētu jums palīdzēt.”

Esiet atvērtāki sociālajos tīklos, runājot par savu uzticību Kristum. Lielākā daļa izturēsies pret jūsu ticību ar cieņu, taču, ja kāds paudīs noraidošu attieksmi pret Glābēju, smelieties drosmi Viņa solījumā: „Svētīgi jūs esat, ja jūs lamā un vajā … Manis dēļ. … Jo jūsu alga ir liela debesīs.”19 Mums vairāk rūp tas, ka esam Viņa sekotāji, nevis tas, vai patīkam saviem sekotājiem. Pēteris deva padomu: „[Esiet] arvien gatavi aizstāvēties … par cerības pamatu jūsos.”20 Runāsim par Kristu!

Mormona Grāmata ir iespaidīga liecība par Jēzu Kristu. Gandrīz katra tās lappuse liecina par Glābēju un Viņa dievišķo misiju.21 Tās lappuses ir piesātinātas ar izpratni par Viņa Izpirkšanu un labvēlību. Mormona Grāmata kā Jaunās Derības līdzgaitniece palīdz mums labāk saprast, kāpēc Glābējs ieradās mūs glābt un kā mēs varam vēl pilnīgāk tuvoties Viņam.

Dažkārt mūsu kristīgie līdzcilvēki nezina par mūsu uzskatiem un nolūkiem. Patiesi priecāsimies ar viņiem par mūsu kopīgo ticību Jēzum Kristum un Jaunās Derības Svētajiem Rakstiem, ko mēs visi tik ļoti mīlam. Nākamajās dienās tiem, kas tic Jēzum Kristum, būs nepieciešams savstarpējs atbalsts un draudzība.22

Kamēr pasaule runā aizvien mazāk par Jēzu Kristu, būsim tie, kas runā par Viņu vairāk! Kad tiks atklāta mūsu kā Viņa mācekļu patiesā būtība, daudzi apkārtējie cilvēki tiks sagatavoti, lai mūs uzklausītu. Ja mēs dalīsimies gaismā, kuru esam saņēmuši no Viņa, tad Viņa gaisma un pārpasaulīgais glābšanas spēks spīdēs uz tiem, kuri vēlas atvērt savu sirdi. Jēzus teica: „Es, gaisma, esmu nācis pasaulē.”23

Savas vēlmes — runāt par Kristu — vairošana

Nekas tā neatmodina manī vēlmi runāt par Kristu, kā iztēlošanās Viņu atgriežamies. Lai gan mēs nezinām, kad Viņš ieradīsies, Viņa atgriešanās notikumi būs elpu aizraujoši. Viņš ieradīsies, debesu mākoņu ieskauts, varenībā un godībā kopā ar Saviem svētajiem eņģeļiem. Ne tikai ar dažiem eņģeļiem, bet ar visiem Saviem svētajiem eņģeļiem. Tie nav Rafaela gleznotie ķerubi ar sārtajiem vaigiem, kas redzami uz Valentīndienas kartītēm. Tie ir gadsimtu eņģeļi — eņģeļi, kas sūtīti, lai aizbāztu lauvu rīkles,24 lai atvērtu cietumu durvis,25 lai paziņotu Viņa ilgi gaidīto piedzimšanu,26 lai mierinātu Viņu Ģetzemanē,27 lai pārliecinātu Viņa mācekļus par Viņa uzkāpšanu debesīs28 un lai iesāktu brīnišķīgo evaņģēlija Atjaunošanu.29

Vai jūs varat iztēloties, ka tiekat aizrauti, lai satiktu Viņu vai nu šaipus, vai otrpus priekškaram?30 Tas ir Viņa apsolījums taisnīgajiem. Šī brīnišķīgā pieredze atstās pēdas mūsu dvēselē uz visiem laikiem.

Cik pateicīgi mēs esam par mūsu mīļoto pravieti, prezidentu Raselu M. Nelsonu, kurš ir modinājis mūsos vēlmi mīlēt Glābēju un sludināt Viņa dievišķumu! Es esmu aculiecinieks Tā Kunga rokai, kas gulstas uz mūsu pravieti, un atklāsmes dāvanai, kas viņu vada. Prezident Nelson, mēs ar nepacietību gaidām jūsu padomu.

Mani dārgie draugi visā pasaulē, runāsim par Kristu, gaidīdami Viņa brīnišķīgo solījumu: „Ikvienu, kas Mani apliecinās cilvēku priekšā, to … Es apliecināšu Sava Tēva priekšā.”31 Es liecinu: Viņš ir Dieva Dēls. Jēzus Kristus Vārdā, āmen.