Paliekošs spēks
Vienīgi ticība un Dieva vārds, kas piepilda mūsu iekšējo dvēseli, ir pietiekami, lai mūs stiprinātu — un ļautu mums piekļūt Viņa spēkam.
Pārskatot mūsu dārgā pravieša, prezidenta Rasela M. Nelsona, mācības, es pamanīju vārdu, ko viņš bieži ir izmantojis daudzās runās. Šis vārds ir spēks.
Pirmajā vispārējā konferencē — pēc tam, kad bija atbalstīts par apustuli, prezidents Nelsons runāja par spēku.1 Gadu gaitā viņš ir turpinājis mācīt par spēku. Kopš esam atbalstījuši prezidentu Nelsonu par mūsu pravieti, viņš ir mācījis par spēka principu, it sevišķi par Dieva spēku un to, kā mēs varam piekļūt šim spēkam. Viņš ir mācījis, kā mēs varam saņemt Dieva spēku, kalpojot apkārtējiem,2 kā grēku nožēlošana mūsu dzīvē ieaicina Jēzus Kristus un Viņa īstenotās Izpirkšanas spēku3 un kā priesterība — Dieva spēks un pilnvaras — svētī ikvienu, kurš slēdz un ievēro derības ar Viņu.4 Prezidents Nelsons ir liecinājis, ka Dieva spēks plūst pie visiem tiem, kas templī ir saņēmuši endaumentu un kas ievēro savas derības.5
Mani īpaši iedvesmoja izaicinājums, kuru prezidents Nelsons deva 2020. gada aprīļa vispārējā konferencē. Viņš norādīja mums: „Studējiet un lūdziet, lai uzzinātu vairāk par spēku un zināšanām, ar ko jūs esat apdāvināti vai ar ko jūs vēl tiksiet apdāvināti.”6
Atsaucoties uz viņa doto izaicinājumu, es esmu studējis, lūdzis un ieguvis noderīgas atziņas par spēku un zināšanām, ar ko es esmu ticis apdāvināts vai ar ko es vēl tikšu apdāvināts.
Nav viegli saprast, kas mums ir jādara, lai piekļūtu Dieva spēkam mūsu dzīvē, taču es esmu atklājis, ka to ir iespējams paveikt, apdomājot to savā prātā un lūdzot, lai Svētais Gars mūs apgaismo.7 Elders Ričards G. Skots deva skaidru definīciju tam, kas ir Dieva spēks: Tas ir „spēks paveikt vairāk, nekā mēs spējam paveikt paši”.8
Lai mēs varētu saņemt Dieva spēku, kas mums palīdzēs šajos grūtajos laikos, ir ļoti būtiski piepildīt savu sirdi un pat mūsu dvēseli ar Dieva vārdu un ar ticības Jēzum Kristum pamatu. Ja mēs neiedēstīsim Dieva vārdu un ticību Jēzum Kristum dziļi mūsu sirdī, mūsu liecība un ticība var ciest neveiksmi, un mēs varam zaudēt pieeju spēkam, ko Dievs vēlas mums dot. Virspusēja ticība nav pietiekama. Vienīgi ticība un Dieva vārds, kas piepilda mūsu iekšējo dvēseli, ir pietiekami, lai mūs stiprinātu — un ļautu mums piekļūt Viņa spēkam.
Kad mēs ar māsu Džonsoni audzinājām savus bērnus, mēs mudinājām katru no viņiem iemācīties spēlēt kādu mūzikas instrumentu. Bet mēs ļāvām mūsu bērniem apmeklēt mūzikas nodarbības tikai tad, ja viņi darīja savu daļu un katru dienu vingrinājās instrumenta spēlē. Kādu sestdienu mūsu meita Dželīna sajūsmināta devās spēlēties ar draugiem, lai gan vēl nebija vingrinājusies klavierspēlē. Apzinoties, ka viņa bija apņēmusies vingrināties 30 minūtes, viņa nolēma uzstādīt taimeri, jo negribēja vingrināties nevienu minūti ilgāk par to, kas bija prasīts.
Ejot garām mikroviļņu krāsnij pa ceļam pie klavierēm, viņa apstājās un uzspieda dažas pogas. Taču tā vietā, lai iestatītu taimeri, viņa uz 30 minūtēm iestatīja un ieslēdza mikroviļņu krāsni. Pēc apmēram 20 minūšu ilgas vingrināšanās viņa devās atpakaļ uz virtuvi, lai pārbaudītu, cik laika atlicis, un atskārta, ka mikroviļņu krāsns ir aizdegusies.
Tad viņa izskrēja pagalmā, kur es strādāju, un kliedza: „Māja deg.” Es ātri ieskrēju mājā, un, patiesi, mikroviļņu krāsns bija liesmās.
Lai izglābtu mūsu māju no nodegšanas, es pasniedzos aiz mikroviļņu krāsns un to atslēdzu, tad paņēmu mikroviļņu krāsni aiz elektrības vada un nocēlu to no galda virsmas. Cerēdams kļūt par varoni un glābt gan stāvokli, gan mūsu māju, es aiz strāvas vada šūpoju liesmojošo mikroviļņu krāsni, lai tā neskartu manu ķermeni, izgāju pagalmā un ar vēl vienu vēzienu iesviedu to zālienā. Tur mēs ar šļūteni varējām apdzēst ugunīgās liesmas.
Kas nogāja greizi? Mikroviļņu krāsnij ir nepieciešams kaut kas, kas absorbē tās enerģiju, un, kad tajā nav nekā, kas varētu absorbēt enerģiju, krāsns pati absorbē šo enerģiju, kļūst karsta un var aizdegties, iznīcinot sevi liesmās un kļūstot par pelnu kaudzi.9 Mūsu mikroviļņu krāsns aizsvilās un sadega, jo iekšpusē nekā nebija.
Tāpat arī tie, kuriem ticība un Dieva vārds ir dziļi viņu sirdī, spēs absorbēt un uzveikt ugunīgās bultas, ko ienaidnieks noteikti sūtīs, lai mūs iznīcinātu.10 Citādi mūsu ticība, cerība un pārliecība var nespēt pastāvēt, un, tāpat kā tukšā mikroviļņu krāsns, mēs cietīsim neveiksmi.
Esmu pārliecinājies par to, ka tad, ja Dieva vārds kopā ar ticību Tam Kungam Jēzum Kristum un Viņa īstenotajai Izpirkšanai ir dziļi manā dvēselē, es varu saņemt Dieva spēku, lai uzveiktu pretinieku un visu, ko viņš var vērst pret mani. Saskaroties ar izaicinājumiem, mēs varam paļauties uz Tā Kunga solījumu, par kuru mācīja Pāvils: „Dievs nav mums devis bailības garu, bet spēka, mīlestības un savaldības garu.”11
Mēs zinām to, ka, būdams bērns, Glābējs „auga un tapa stiprs garā, pilns gudrības, un Dieva žēlastība bija ar Viņu”.12 Un mēs zinām, ka, kļūstot vecākam, „Jēzus pieņēmās gudrībā, augumā un piemīlībā pie Dieva un cilvēkiem”.13 Un mēs zinām, ka tad, kad Viņš uzsāka Savu kalpošanu, tie, kas Viņu dzirdēja, „bija pārsteigti par Viņa mācību, jo Viņa vārdi bija vareni”.14
Gatavošanās procesā Glābējs kļuva arvien spēcīgāks un spēja pretoties visiem sātana kārdinājumiem.15 Ja mēs sekosim Glābēja piemēram un gatavosimies, studējot Dieva vārdu un padziļinot savu ticību, arī mēs varēsim piekļūt Dieva spēkam, lai pretotos kārdinājumiem.
Šajā ierobežotās pulcēšanās laikā, kas regulāru tempļa apmeklēšanu padara neiespējamu, es esmu apņēmies turpināt studēt un mācīties vairāk par Dieva spēku, ko varam saņemt, noslēdzot un ievērojot tempļa derības. Kā tas ir apsolīts Kērtlandes tempļa iesvētīšanas lūgšanā, — atstājot templi, mēs esam apbruņoti ar Dieva spēku.16 Spēkam, ko Dievs dāvā tiem, kuri slēdz un ievēro tempļa derības, nav derīguma termiņa, šim spēkam nav arī ierobežojumu, kas liegtu tam piekļūt pandēmijas laikā. Viņa spēks samazinās mūsu dzīvē vienīgi tad, ja mēs neievērojam savas noslēgtās derības un nedzīvojam tā, lai pastāvīgi kvalificētos Viņa spēka saņemšanai.
Kad kopā ar manu dārgo sievu mēs kalpojām par misijas vadītājiem Taizemē, Laosā un Mjanmā, mēs bijām par lieciniekiem Dieva spēkam, ko saņem tie, kas templī noslēdz un ievēro svētās derības. Pateicoties Tempļa apmeklētāju palīdzības fonda līdzekļiem, daudziem šo trīs valstu svētajiem bija iespēja apmeklēt templi, kad viņi bija izdarījuši visu iespējamo no savas puses — uzupurējoties un sagatavojoties. Es atceros tikšanos ar grupu, kurā bija 20 uzticīgi svētie no Laosas, kādā Bangkokas lidostā Taizemē, lai palīdzētu viņiem nokļūt citā Bangkokas lidostā, no kuras viņiem bija jāizlido uz Honkongu. Šie Baznīcas locekļi bija sajūsmā par iespēju beidzot doties uz Tā Kunga namu.
Kad pēc viņu atgriešanās mēs satikām šos krietnos svētos, bija acīmredzami, ka viņiem ir lielāks evaņģēlija briedums un viņi ir ieguvuši spēku, kas ir saistīts ar viņu tempļa endaumenta saņemšanu un derību noslēgšanu ar Dievu. Šie svētie ļoti uzskatāmi, atstājot templi, bija „apbruņoti ar [Viņa] spēku”.17 Šis spēks — paveikt vairāk, nekā viņi spēj paveikt paši, — deva viņiem spēku izturēt izaicinājumus, kas saistīti ar piederību Baznīcai viņu dzimtajā valstī, un spēku turpināt nest „ārkārtīgi lielas un godpilnas vēstis taisnīgumā”,18 turpinot celt Tā Kunga valstību Laosā.
Vai šajā laikā, kad mēs nevarējām apmeklēt templi, mēs katrs esam paļāvušies uz derībām, kuras esam noslēguši templī, lai noteiktu skaidru un nemainīgu virzienu mūsu dzīvē? Ja šīs derības tiek ievērotas, tās sniedz mums redzējumu un cerību attiecībā uz nākotni, un skaidru apņēmību kvalificēties visa tā saņemšanai, ko Tas Kungs ir apsolījis saskaņā ar mūsu uzticību.
Es aicinu jūs tiekties pēc spēka, ko Dievs vēlas jums dāvāt. Es liecinu, ka, ja mēs tieksimies pēc šī spēka, mēs būsim svētīti ar lielāku izpratni par mūsu Debesu Tēva mīlestību pret mums.
Es liecinu, ka Debesu Tēvs sūtīja Savu mīļoto Dēlu Jēzu Kristu būt par mūsu Glābēju un Pestītāju tāpēc, ka Viņš mīl jūs un mani. Es liecinu par Jēzu Kristu, par Viņu, kuram ir viss spēks,19 un to es daru Jēzus Kristus Vārdā, āmen.