Visas tautas, ciltis un valodas
Mēs varam savā veidā kļūt par daļu no Tā Kunga pravietojumu un apsolījumu piepildīšanās — par daļu no evaņģēlija svētības pasaulei.
Dārgie brāļi un māsas, es nesen vadīju saistīšanas priekšrakstu templī, ievērojot Covid–19 vadlīnijas. Ar līgavu un līgavaini — uzticīgiem, misiju beigušiem misionāriem — bija kopā viņu vecāki un visi viņu brāļi un māsas. Tas nebija vienkārši. Līgava ir devītā no desmit bērniem. Viņas deviņi brāļi un māsas sēdēja secībā no jaunākā līdz vecākajam, protams, ievērojot sociālo distancēšanos.
Šī ģimene bija centusies būt par labiem kaimiņiem, lai arī kur viņi dzīvotu. Tomēr līgavas māte pastāstīja, ka kāda kopiena viņus nevēlējās pieņemt, jo viņi ir Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas locekļi.
Ģimene darīja visu, lai skolā iegūtu draugus, dotu savu ieguldījumu un tiktu pieņemta, taču bez panākumiem. Ģimene daudzkārt lūdza Dievu, lai cilvēku sirdis tiktu mīkstinātas.
Kādu vakaru ģimene sajuta, ka uz viņu lūgšanām ir ticis atbildēts, lai gan tas notika ļoti negaidītā veidā. Viņu mājā izcēlās ugunsgrēks, un tā nodega līdz pamatiem. Taču notika arī kaut kas cits. Ugunsgrēks mīkstināja kaimiņu sirdis.
Viņu kaimiņi un vietējā skola savāca drēbes, apavus un citas nepieciešamās lietas ģimenei, kas bija zaudējusi visu. Laipnība noveda pie izpratnes. Šis nebija tas veids, kādā ģimene cerēja vai gaidīja saņemt atbildi uz savām lūgšanām. Taču viņi pateicas par to, ko ir iemācījušies, pateicoties smagajām pieredzēm un negaidītajām atbildēm uz sirsnīgām lūgšanām.
Patiesi, tiem, kuriem ir uzticīgas sirdis un redzīgas acis, Tā Kunga sirsnīgā žēlastība atklājas dzīves grūtībās. Ar uzticību pieņemti izaicinājumi un upuri nes debesu svētības. Laicīgajā dzīvē mēs varam kaut ko pazaudēt vai kādu laiku ko gaidīt, taču galu galā mēs iegūsim to, kas ir vissvarīgākais.1 Tāds ir Viņa apsolījums.2
Mūsu 2020. gada divsimtgades vēstījums sākas ar ārkārtīgi visaptverošu apsolījumu: „Dievs mīl Savus bērnus ikvienā pasaules tautā.”3 Ikvienā tautā, ciltī un tautībā4 Dievs katram no mums sniedz solījumus, slēdz ar mums derības un aicina mūs saņemt Viņa bagātīgo prieku un labestību.
Dieva mīlestība pret visiem cilvēkiem ir apliecināta Svētajos Rakstos.5 Šī mīlestība ietver Ābrahāma derību, Viņa izklīdināto bērnu sapulcināšanu6 un Viņa laimes ieceri mūsu dzīvē.
Ticīgo saimē nav nedz svešinieku, nedz svešzemnieku,7 nedz bagāto, nedz nabago,8 nedz arī kādu „citu” neiederīgo. Kā „vienas valsts pilsoņi ar svētajiem”,9 mēs esam aicināti padarīt pasauli labāku, palīdzot ikvienam cilvēkam, tādējādi palīdzot arī ģimenēm un apkaimēm.
Tas notiek, ja mēs dzīvojam saskaņā ar evaņģēliju un dalāmies ar to. Šīs laiku atklāšanas sākumā pravietis Džozefs saņēma ievērojamu pravietojumu, ka Debesu Tēvs vēlas, lai visi visur atklātu Dieva mīlestību un pieredzētu Viņa spēku, kas viņiem palīdzēs augt un mainīties.
Šis pravietojums tika saņemts šeit, Smitu ģimenes guļbaļķu mājā Palmīrā, Ņujorkā.10
1998. gadā pabeigtā Smitu māja ir rekonstruēta uz sākotnējiem pamatiem. Otrā stāva guļamistaba aizņem to pašu 5 x 9 x 3 metrus lielo telpu, kur Moronijs — brīnišķīgais Dieva vēstnesis — ieradās pie jaunieša Džozefa 1823. gada 21. septembra vakarā.11
Atcerēsimies, ko pravietis Džozefs stāstīja:
„[Moronijs] … teica, … ka Dievam ir darbs priekš manis un ka mans vārds būs par laba un ļauna atziņu starp visām tautām, ciltīm un valodām. …
[Moronijs] teica, ka ir noglabāta grāmata, … ka tajā ietverta mūžīgā evaņģēlija pilnība.”12
Apdomāsim šo! Mēs pielūdzam Dievu, Mūžīgo Tēvu, un Viņa Dēlu Jēzu Kristu, nevis pravieti Džozefu vai jebkuru citu laicīgo vīrieti vai sievieti.
Tomēr apdomājiet, kā tiek piepildīti pravietojumi, ko Dievs dod Saviem kalpiem.13 Daži tiek piepildīti agrāk, daži vēlāk, bet tie visi tiek piepildīti.14 Ja mēs uzklausām Tā Kunga pravietojuma garu, mēs katrs savā veidā varam kļūt par daļu no šo pravietojumu un apsolījumu piepildījuma — par daļu no evaņģēlija, kas svētī pasauli.
1823. gadā Džozefs bija nepazīstams 17 gadus vecs pusaugu zēns, kurš dzīvoja mazpazīstamā ciematā, valstī, kas tikko bija ieguvusi neatkarību. Ja vien tā nebūtu patiesība, kā viņš varētu iedomāties pateikt, ka būs darbarīks Dieva darbā un ar Dieva dāvanu un spēku tulkos Svētos Rakstus, kas būs zināmi visā pasaulē?
Tomēr, tā kā tā ir patiesība, mēs ar jums varam pieredzēt, ka šis pravietojums piepildās pat tad, kad esam aicināti palīdzēt tam piepildīties.
Brāļi un māsas, visā pasaulē katrs no mums, kurš piedalās šajā 2020. gada oktobra vispārējā konferencē, ir to tautu, cilšu un valodu vidū, par ko tika runāts.
Mūsdienās Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas locekļi dzīvo 196 valstīs un teritorijās, un 90 no tām atrodas 3446 Baznīcas stabi.15 Mēs pārstāvam gan ģeogrāfiskos plašumus, gan Baznīcas spēka centrus.
Kurš gan 1823. gadā būtu iedomājies, ka 2020. gadā pasaulē būs trīs valstis, kur katrā no tām būs vairāk nekā miljons Baznīcas locekļu, — Amerikas Savienotās Valstis, Meksika un Brazīlija?
Vai 23 valstis, ar katrā vairāk nekā 100 tūkstošiem Baznīcas locekļu — 3 Ziemeļamerikā, 14 Centrālajā un Dienvidamerikā, 1 Eiropā, 4 Āzijā un 1 Āfrikā?16
Prezidents Rasels M. Nelsons Mormona Grāmatu sauc par „brīnumainu brīnumu”.17 Tās liecinieki sniedz liecību: „Lai top zināms visām tautām, ciltīm, valodām un tautībām.”18 Mūsdienās vispārējo konferenci var klausīties 100 valodās. Prezidents Nelsons ir liecinājis par Jēzu Kristu un Viņa atjaunoto evaņģēliju 138 tautās, un šis skaitlis turpinās augt.
Sākot ar Mormona Grāmatas 1830. gada pirmā izdevuma 5000 izdrukātajiem eksemplāriem, visa vai daļa no Mormona Grāmatas ir publicēta 112 valodās aptuveni 192 miljonos eksemplāru. Mormona Grāmatas tulkojumi ir arī plaši pieejami digitāli. Pašreizējie Mormona Grāmatas tulkojumi ietver lielāko daļu no 23 pasaules valodām, kurās runā 50 miljonu vai vairāk cilvēku, kopumā šīs ir dzimtās valodas apmēram 4,1 miljardam cilvēku.19
Ar mazām un vienkāršām lietām, kurās katrs no mums ir aicināts piedalīties, tiek paveiktas diženas lietas.
Piemēram, staba konferencē Monro, Jūtā, kurā dzīvo 2200 iedzīvotāju, es pajautāju, cik daudzi no viņiem ir kalpojuši misijā. Gandrīz visi pacēla roku. Pēdējos gados 564 misionāri no šī viena staba ir kalpojuši visos 50 ASV štatos un 53 valstīs — visos kontinentos, izņemot Antarktīdu.
Runājot par Antarktīdu, pat Ušuajā, Argentīnas dienvidu galā, es redzēju, kā piepildās šis pravietojums, kad mūsu misionāri dalījās atjaunotajā Jēzus Kristus evaņģēlijā vietā, ko sauc par „zemes galu”.20
Sienas gleznojums, kas veidots no mūsu četru sējumu Svētie 21 grāmatas vākiem, ataino pasaules mēroga gobelēnu ar augļiem, ko saņem uzticīgi svētie visā pasaulē, dzīvojot saskaņā ar evaņģēliju. Mūsu Baznīcas vēsture ir noenkurota katrā liecībā un evaņģēlija ceļojumā, ko ir izdzīvojuši tās locekļi, tai skaitā uzticīgā māsa Marija Vitmere, kurai Moronijs parādīja Mormona Grāmatas plāksnes.22
Sākot ar 2021. gada janvāri, mūsu trīs jaunie vispasaules Baznīcas žurnāli — Draugs, Jauniešu spēkam un Liahona — aicina visus piederēt pie mūsu vispasaules ticības kopienas un dalīties pieredzēs un liecībā.23
Brāļi un māsas, pieaugot ticībā Debesu Tēvam un Jēzum Kristum, saņemot svētības, kas atrodamas dzīvajos atjaunotā evaņģēlija patiesajos principos un svētajās derībās, kā arī studējot, apdomājot un daloties par nepārtraukto Atjaunošanu, mēs piedalāmies pravietojuma piepildīšanā.
Mēs mainām sevi un pasauli saskaņā ar evaņģēlija doto paraugu, kas svētī cilvēku dzīvi visā pasaulē.
Kāda afrikāņu māsa teica: „Mana vīra priesterības kalpošana viņu padara pacietīgāku un laipnāku. Un es kļūstu par labāku sievu un māti.”
Kāds tagad cienījams starptautiska biznesa konsultants Centrālamerikā stāsta, ka, pirms viņš atklāja Dieva atjaunoto evaņģēliju, viņš bezmērķīgi dzīvoja uz ielas. Tagad viņš un viņa ģimene ir atraduši savu identitāti, mērķi un spēku.
Kāds jauns zēns Dienvidamerikā audzē vistas un pārdod olas, lai palīdzētu nopirkt logus mājai, ko ceļ viņa ģimene. Sākumā viņš samaksā desmito tiesu. Viņš vārda tiešajā nozīmē redzēs, kā atveras debesu logi.
Kopienā „Četri stūri” ASV dienvidrietumos kāda indiāņu ģimene audzē skaistu rožu krūmu, lai tas uzziedētu tuksnesī — tas ir evaņģēlija ticības un pašpaļāvības simbols.
Kāds izdzīvojušais sīvā pilsoņu karā, brālis, kurš dzīvo Dienvidaustrumāzijā, bija izmisis, jo neredzēja dzīvei jēgu. Viņš atguva cerību sapnī, kurā viņa bijušais klasesbiedrs turēja Svētā Vakarēdiena paplāti un liecināja par glābšanas priekšrakstiem un Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu.
Debesu Tēvs mūs it visur aicina sajust Viņa mīlestību, mācīties un pilnveidoties caur izglītību, cienījamu darbu, pašpaļāvīgu kalpošanu, kā arī caur labestības un prieka piemēriem, ko mēs atrodam Viņa atjaunotajā Baznīcā.
Kad mēs sākam uzticēties Dievam, dažkārt lūdzoties Viņu savos tumšākajos, vientuļākajos un šaubu pilnākajos brīžos, mēs uzzinām, ka Viņš mūs pazīst labāk un mīl vairāk, nekā mēs paši sevi pazīstam vai mīlam.
Tāpēc mums ir nepieciešama Dieva palīdzība, lai mēs savās mājās un apkaimē varētu radīt ilgstošu taisnīgumu, vienlīdzību, godīgumu un mieru. Savu patiesāko, dziļāko un autentiskāko stāstu, vietu un piederību mēs piedzīvojam tad, kad jūtam Dieva pestījošo mīlestību, kad tiecamies pēc labestības un brīnumiem caur Viņa Dēla īstenoto Izpirkšanu un nodibinām ilgstošas attiecības caur svētām derībām.
Mūsdienu pārblīvētajā, trokšņainajā, piesārņotajā pasaulē ir nepieciešama reliģiska labestība un gudrība. Kā gan citādāk mēs varam atspirdzināt, iedvesmot un pacilāt cilvēka garu?24
Koku stādīšana Haiti ir tikai viens no simtiem piemēru par cilvēkiem, kuri sanāk kopā, lai darītu labu. Vietējā sabiedrība, tostarp 1800 mūsu Baznīcas locekļu, sapulcējās kopā, lai iestādītu gandrīz 25 000 Baznīcas ziedoto koku.25 Šī daudzgadīgā meža atjaunošanas projekta rezultātā ir iestādīti jau vairāk nekā 121 000 koku. Tiek plānots iestādīt vēl desmitiem tūkstošu koku.
Šie vienotie centieni sniedz ēnu, saglabā augsni un mazina plūdus nākotnē. Tie izdaiļo apkārtni, veido kopienu, pabaro ļaudis un veldzē dvēseli. Ja jūs haitiešiem pajautāsiet, kurš novāks augļus no šiem kokiem, viņi teiks: „Tie, kuri ir izsalkuši.”
Apmēram 80 procentu pasaules iedzīvotāju pieder pie kādas reliģijas.26 Reliģiskās kopienas labprāt reaģē uz tūlītējām vajadzībām, kas rodas pēc dabas katastrofām, kā arī uz nepārtrauktajām vajadzībām pēc pārtikas, pajumtes, izglītības, lasītprasmes un nodarbinātības apmācībām. Mūsu Baznīcas locekļi, draugi un Baznīca visā pasaulē palīdz kopienām atbalstīt bēgļus un nodrošina ūdeni, sanitāriju, invalīdu mobilitāti un redzes aprūpi, palīdzot cilvēkam pēc cilvēka, ciematam pēc ciemata un stādot koku pa kokam.27 Mēs it visur cenšamies būt labi vecāki un labi pilsoņi, sniedzot ieguldījumu savā apkaimē un sabiedrībā, tostarp caur Pēdējo dienu svēto Labdarības organizāciju.28
Dievs mums sniedz tikumisko rīcības brīvību, kā arī tikumisko atbildību. Tas Kungs paziņoja: „Es, Tas Kungs, daru jūs brīvus, tādēļ jūs esat patiesi brīvi.”29 Pasludinot „apcietinātiem atsvabināšanu”,30 Tas Kungs apsola, ka Viņa īstenotā Izpirkšana un evaņģēlija ceļš var saraut laicīgās un garīgās važas.31 Žēlīgā kārtā, šī izpērkošā brīvība attiecas arī uz tiem, kuri ir aizgājuši no šīs pasaules.
Pirms dažiem gadiem kāds Centrālamerikas priesteris man pastāstīja, ka studē par pēdējo dienu svēto veiktajām „kristībām par mirušajiem”. „Tas šķiet taisnīgi,” priesteris teica, „ka Dievs katram cilvēkam dāvā iespēju kristīties, neatkarīgi no tā, kad un kur viņš dzīvoja, izņemot mazus bērnus, kuri ir „dzīvi Kristū”.32 Apustulis Pāvils,” priesteris piebilda, „runā par mirušajiem, kas gaida kristības un augšāmcelšanos.”33 Aizstājošie tempļa priekšraksti apsola „visām tautām, ciltīm un valodām, ka [Glābējs] var visus „no elles, nāves izglābt, dāvājot ļaudīm brīvību”.34
Kad mēs atklājam Dievu, dažkārt negaidītas atbildes uz lūgšanām aizved mūs projām no ielas, ieved sabiedrībā, aizdzen tumsu no mūsu dvēselēm un vada mūs, lai mēs atrastu garīgu patvērumu un piederību Viņa derību labestībā un nezūdošajā mīlestībā.
Lielas lietas bieži sākas ar mazumiņu, bet Dieva brīnumi ir redzami katru dienu. Mēs varam būt ļoti pateicīgi par Svētā Gara dievišķo dāvanu, Jēzus Kristus īstenoto Izpirkšanu un par Viņa atklāto mācību, priekšrakstiem un derībām, kas atrodamas Viņa atjaunotajā Baznīcā, kas ir nosaukta Viņa Vārdā.
Kaut mēs ar prieku pieņemtu Dieva aicinājumu — saņemt un palīdzēt piepildīt Viņa apsolītās un pravietotās svētības visās tautās, ciltīs un valodās, par to es lūdzu Jēzus Kristus svētajā un svētīgajā vārdā, āmen.