Vispārējā konference
Jēzus Kristus — mūsu dvēseles Aprūpētājs
iepriekšējais nākamais

Jēzus Kristus — mūsu dvēseles Aprūpētājs

Patiesi nožēlojot grēkus, mēs ļaujam Kristus Izpirkšanas upurim pilnībā darboties mūsu dzīvē.

Mani dārgie brāļi un māsas, šajā gaismas pielietajā Lieldienu rītā mana sirds priecājas, atceroties visbrīnišķīgāko, majestātiskāko un neizmērojamāko rīcību, kāda notikusi visā cilvēces vēsturē — mūsu Kunga, Jēzus Kristus, īstenotās Izpirkšanas upuri. Ievērojamie pravieša Jesajas vārdi uzsver Glābēja labvēlības un uzupurēšanās diženumu un nesavtību visu Dieva bērnu labā:

„Taču viņš nesa mūsu sērgas un ciešanas, un mūsu sāpes viņš bija uzkrāvis sev, kurpretī mēs viņu uzskatījām par sodītu, Dieva satriektu un nomocītu.

Viņš bija ievainots mūsu pārkāpumu dēļ un mūsu grēku dēļ satriekts. Mūsu sods bija uzlikts Viņam mums par atpestīšanu, ar Viņa brūcēm mēs esam dziedināti.”1

Brīvprātīgi uzņemoties visas cilvēces grēkus, tiekot netaisnīgi piesists krustā un uzvaroši uzveicot nāvi trešajā dienā,2 Jēzus piešķīra Pashā priekšrakstam, kas Israēlam tika dots sendienās, daudz svētāku nozīmi.3 Piepildot pravietojumu, Viņš ziedoja Savu ķermeni un dārgās asinis, kļūdams par lielo un pēdējo upuri,4 tādējādi iemiesojot tradicionālos simbolus, kas tika izmantoti Tā Kunga Pashā svētkos.5 To darot, Kristus pieredzēja fiziskas un garīgas ciešanas, kas cilvēka prātam nav aptveramas. Pats Glābējs teica:

„Jo lūk, Es, Dievs, esmu izcietis tās par visiem, …

šīs ciešanas lika Man, tieši Dievam, lielākajam no visiem, trīcēt aiz sāpēm un asiņot katrā porā, un ciest gan miesā, gan garā — un gribēju, lai Es varētu nedzert to rūgto biķeri un izvairīties —

tomēr, gods lai ir Tēvam, un Es baudīju to un pabeidzu Savus sagatavošanas darbus cilvēku bērniem.”6

Kristus žēlsirdīgi izpildīja Tēva gribu7 caur Sevis īstenoto bezgalīgo un žēlastības pilno upuri. Viņš pārvarēja fiziskās un garīgās nāves dzeloni,8 ko pasaule iepazina caur Krišanu,9 dāvājot mums brīnišķīgu mūžīgās glābšanas iespēju.10

Jēzus Kristus bija vienīgais, kurš spēja īstenot šo mūžīgo un nevainojamo upuri mūsu visu labā.11 Viņš bija izvēlēts un iepriekš izredzēts Lielajā Debesu sapulcē jau pirms pasaules radīšanas.12 Turklāt, piedzimstot mirstīgai mātei, Viņš mantoja mirstību, bet no Dieva, būdams Tēva Vienpiedzimušais Dēls, Viņš mantoja spēku atdot Savu dzīvību un paņemt to atkal atpakaļ.13 Papildus tam, Kristus nodzīvoja nevainojamu dzīvi, kas bija bez vainas, tāpēc Viņš tika atbrīvots no dievišķā taisnīguma prasībām.14 Dažkārt pravietis Džozefs Smits mācīja:

„Pasaule nevarētu tikt glābta bez Jēzus Kristus starpniecības.

Dievs … sagatavoja upuri, dāvājot Savu Paša Dēlu, kurš tiktu sūtīts atbilstošā laikā, lai … atvērtu durvis, caur kurām cilvēks varētu ieiet Tā Kunga klātbūtnē.”15

Kaut arī Glābējs caur Savu upuri bez nosacījumiem novērsa fiziskās nāves sekas,16 Viņš nesamazināja mūsu personīgo atbildību — nožēlot mūsu pastrādātos grēkus.17 Tā vietā Viņš mums izteica mīlošu aicinājumu tikt samierinātiem ar mūsu Mūžīgo Tēvu. Caur Jēzu Kristu un Viņa Izpirkšanas upuri mēs varam pieredzēt varenas prāta un sirds pārmaiņas, kas sniedz svaigu skatu gan uz Dievu, gan dzīvi kopumā.18 Kad mēs patiesi nožēlojam grēkus, pievēršot savu sirdi un gribu Dievam un Viņa baušļiem, mēs varam saņemt Viņa piedošanu un daudz bagātīgāk sajust Viņa Svētā Gara ietekmi. Žēlīgā kārtā, mēs varam izvairīties no tām lielajām ciešanām, ko mūsu labā izcieta Glābējs.19

Grēku nožēlošanas dāvana ir Dieva laipnības izpausme pret Viņa bērniem, un tā parāda Viņa nepārspējamo spēku, kas mums palīdz pārvarēt pastrādātos grēkus. Tas ir arī pierādījums mūsu Mūžīgā Tēva pacietībai un iecietībai pret mūsu vājībām un trūkumiem. Mūsu mīļotais pravietis, prezidents Rasels M. Nelsons, nosauca šo dāvanu par „laimes atslēg[u] un mieru prātam”.20

Mani dārgie draugi, es jums liecinu, ka, ja mēs patiesi nožēlojam savus grēkus,21 mēs ļaujam Kristus Izpirkšanas upurim pilnībā darboties mūsu dzīvē.22 Mēs kļūstam brīvi no grēka važām, rodam prieku mūsu laicīgajā ceļojumā un iegūstam tiesības saņemt mūžīgo pestīšanu, kas tika sagatavota kopš pasaules radīšanas visiem tiem, kuri tic Jēzum Kristum un nāk pie Viņa.23

Papildus majestātiskajai pestīšanas dāvanai, Glābējs mums piedāvā palīdzību un mierinājumu, saskaroties ar ciešanām, kārdinājumiem un laicīgās dzīves vājībām, tostarp ar apstākļiem, ko pēdējā laikā esam piedzīvojuši pašreizējās pandēmijas dēļ. Es jums apliecinu, ka Kristus vienmēr ir lietas kursā par likstām, ko mēs piedzīvojam laicīgajā dzīvē. Viņš izprot rūgtumu, mokas un fiziskās sāpes, kā arī emocionālās un garīgās grūtības, ar ko sastopamies. Glābēja miesa ir žēlastības pilna, un Viņš vienmēr ir gatavs mums palīdzēt. Tas ir iespējams pateicoties tam, ka Viņš personīgi pieredzēja un izcieta miesā mūsu vājību un nepilnību sāpes.24

Ar lēnprātību un sirds pazemību Viņš pazemojās visam un pieņēma, ka cilvēki viņu nicina, noraida un pazemo, tiekot ievainots mūsu pārkāpumu un netaisnību dēļ. Viņš izcieta visu par visiem, uzņemoties pasaules grēkus,25 tādējādi kļūstot par mūsu galveno garīgo Aprūpētāju.

Ja mēs Viņam tuvosimies, garīgi nododoties Viņa gādībai, mēs varēsim uzņemties Viņa jūgu, kas ir patīkams, un Viņa nastu, kas ir viegla, tādējādi sajūtot apsolīto mierinājumu un atpūtu. Turklāt, mēs saņemsim spēku, kas mums visiem ir vajadzīgs, lai pārvarētu dzīves grūtības, vājības un bēdas, ko ir ārkārtīgi grūti izturēt bez Viņa palīdzības un dziedinošā spēka.26 Svētajos Rakstos mums tiek mācīts „[mest] savu nastu uz To Kungu, Viņš [mūs] uzturēs [taisnus]”.27 „Un tad, lai Dievs dod jums, ka jūsu slogi kļūst viegli caur prieku par Viņa Dēlu.”28

Pagājušā gada nogalē es uzzināju par kāda dārga pāra, Mario un Regīnas Emeriku, aiziešanu mūžībā, kuri bija ļoti uzticīgi Tam Kungam un nomira ar 4 dienu starpību viens no otra Covid-19 radīto komplikāciju dēļ.

Viens no viņu dēliem, kurš pašlaik kalpo par bīskapu Brazīlijā, man pastāstīja: „Bija ļoti smagi redzēt, kā mani vecāki aiziet no šīs pasaules šādā stāvoklī, taču es ļoti skaidri jutu Tā Kunga roku savā dzīvē šīs traģēdijas laikā, jo es saņēmu spēku un mieru, kas bija lielāks par manu saprašanu. Pateicoties savai ticībai Jēzum Kristum un Viņa veiktajai Izpirkšanai, es saņēmu dievišķu palīdzību, lai stiprinātu un mierinātu savus ģimenes locekļus un visus tos, kuri mums palīdzēja šo pārdzīvojumu laikā. Lai gan brīnums, uz ko visi cerēja, nenotika, es personīgi esmu liecinieks daudziem citiem brīnumiem, kas notika manā un manu ģimenes locekļu dzīvē. Es jutu neizskaidrojamu mieru, kas pārņēma manas dvēseles dziļumus, sniedzot man cerību un pārliecību par Glābēja mīlestību, ko Viņš jūt pret mani, un par Dieva laimes ieceri attiecībā uz Viņa bērniem. Es uzzināju, ka vissmagākajās, sēru pilnajās dienās Glābējs vienmēr pasniedz savu mīlošo roku, kad mēs Viņu meklējam no visas sirds, spēka, prāta un izturības.”

Mani dārgie brāļi un māsas, šajā Lieldienu svētdienā es svinīgi liecinu, ka Jēzus piecēlās no mirušajiem, un Viņš dzīvo. Es jums liecinu, ka caur Sevi un Savu īstenoto Izpirkšanu Glābējs nodrošināja mums veidu, kā pārvarēt nāvi — gan fizisko, gan garīgo. Papildus šīm lielajām svētībām Viņš sniedz mums arī mierinājumu un iedrošinājumu grūtos laikos. Es jums apliecinu, ka, uzticoties Jēzum Kristum un Viņa dievišķīgajam izpirkšanas upurim un pastāvot ticībā līdz galam, mēs varēsim baudīt mūsu mīļotā Debesu Tēva apsolījumus, jo Viņš dara visu, kas ir Viņa spēkos, lai mums palīdzētu kādu dienu pie Viņa atgriezties. Šis ir Viņa darbs un Viņa godība!29 Es liecinu, ka Jēzus ir Kristus, pasaules Pestītājs, apsolītais Mesija, Augšāmcelšanās un Dzīvība.30 Un es dalos šajā patiesībā ar jums Viņa svētajā, Tēva Vienpiedzimušā Dēla, mūsu Kunga, Jēzus Kristus, Vārdā, āmen.