Mācīšana pēc Glābēja parauga
Atbildība gulstas uz katru no mums, lai sekotu Skolotāja piemēram un mācītu līdzīgi Viņam.
Izcilie skolotāji
Pirms dažiem mēnešiem kāds bijušais klasesbiedrs no manas dzimtās pilsētas Overtonas, Nevadas štata, ieteica mums kopīgi sagatavot Ziemassvētku dāvanu mūsu mīļotajai bērnudārza audzinātājai, kura nesen nosvinēja savu 98. dzimšanas dienu. Viņa mums mācīja būt laipniem, to, cik svarīgi ir labi atelpas brīži, kā arī baudīt pienu ar krekeriem un mīlēt citam citu. Paldies, māsa Deivisa, ka bijāt tik brīnišķīga skolotāja!
Pirms daudziem gadiem, kad apmeklēju Riksa koledžu, man bija vēl viens izcils skolotājs. Es gatavojos kalpot misijā un domāju, ka būtu noderīgi apmeklēt misionāru sagatavošanas klasi. Tas, ko es piedzīvoju, izmainīja manu dzīvi.
Jau no pirmās mācību dienas es sapratu, ka esmu izcila skolotāja klātbūtnē. Šis skolotājs bija brālis F. Melvins Hamonds. Es zināju, ka brālis Hamonds mīl To Kungu un ka viņš mīl mani. Es to saskatīju viņa sejā un saklausīju viņa balsī. Kad viņš mācīja, Gars apgaismoja manu prātu. Viņš mācīja doktrīnu, kā arī aicināja mani to apgūt pašam. Šis aicinājums man palīdzēja skaidri saskatīt savu pienākumu — pašam apgūt Tā Kunga doktrīnu. Šī pieredze izmainīja mani uz visiem laikiem. Paldies, brāli Hamond, ka mācījāt pēc Glābēja parauga!
Brāļi un māsas, ikviens ir pelnījis šāda veida mācīšanās pieredzi gan mājās, gan Baznīcā.
Nāciet, sekojiet Man! ievadā ir sniegta vīzija par to, ko var paveikt Kristum līdzīga mācīšana. Tur ir teikts: „Evaņģēlijs tiek apgūts un mācīts ar mērķi padziļināt mūsu pievēršanos Jēzum Kristum un palīdzēt mums vēl vairāk līdzināties Viņam. … Evaņģēlija apguve, kas stiprina mūsu ticību un vedina uz pievēršanās brīnumu, nenotiek uzreiz. Tā turpinās ārpus nodarbībām — katram savā sirdī un mājās.”1
Svētie Raksti norāda, ka Glābēja kalpošana senajā Amerikā bija tik efektīva un plaši izvērsta, ka „visi ļaudis bija pievērsti Tam Kungam uz visas zemes virsas, gan nefijieši, gan lamanieši, un tur nebija strīdu un domstarpību viņu starpā, un katrs cilvēks godīgi rīkojās pret citiem”.2
Kā mūsu mācīšana var līdzīgā veidā ietekmēt tos, kurus mēs mīlam? Kā mēs varam mācīt līdzīgāk Glābējam un palīdzēt citiem kļūt dziļāk pievērstiem? Ļaujiet man piedāvāt dažus ieteikumus.
Atdariniet Glābēju
Pirmkārt un galvenokārt, apņemieties apgūt visu, ko vien jūs varat, par pašu dižāko Skolotāju. Kā Viņš izrādīja Savu mīlestību citiem? Ko cilvēki juta, kad Viņš mācīja? Ko Viņš mācīja? Ko Viņš sagaidīja no tiem, kurus Viņš mācīja? Pēc tam, kad esat apdomājuši šādus jautājumus, izvērtējiet un pielāgojiet savu mācīšanu, lai tā vairāk līdzinātos tam, kā Viņš mācīja.
Baznīca nodrošina daudzus mācīšanas līdzekļus Evaņģēlija bibliotēkas lietotnē un vietnē ChurchofJesusChrist.org. Viens no šādiem resursiem ir Mācīšana pēc Glābēja parauga. Es aicinu jūs lasīt un studēt katru vārdu tajā. Tās principi jums palīdzēs jūsu mācīšanas centienos būt līdzīgākiem Kristum.
Atraisiet ģimeņu spēku
Manu nākamo ieteikumu var ilustrēt ar pieredzi, ko guvu pirms dažiem mēnešiem, kad devos apciemot kādu mīļu draugu. Es dzirdēju, ka viņa sieva sarunājas ar kādu, tāpēc ātri vien devos projām, lai viņš varētu atgriezties pie savas ģimenes.
Stundu vēlāk es saņēmu šādu īsziņu no viņa mīļās sievas: „Brāli Ņūmen, paldies, ka atnācāt. Mums vajadzēja jūs ieaicināt mājās, bet es gribu dalīties ar jums tajā, ko mēs darījām. Kopš pandēmijas sākuma katru svētdienu mēs pārrunājam Nāciet, sekojiet Man! kopā ar mūsu pieaugušajiem bērniem caur Zoom. Tas burtiski ir darījis brīnumus. Manuprāt, šī ir pirmā reize, kad mūsu meita pati izlasīja Mormona Grāmatu. Šodien bija Mormona Grāmatas pēdējā nodarbība, un, kad jūs atnācāt, mēs jau gandrīz beidzām. … Es domāju, ka jums būtu interesanti dzirdēt, kā Nāciet, sekojiet Man!, Zoom un pandēmija ir devusi iespēju pareizajā laikā veikt pārmaiņas sirdī. … Tas man liek aizdomāties par to, cik daudz mazu brīnumu ir noticis šajā neparastajā laikā.”
Tas man izklausās pēc apsolījuma piepildījuma, ko 2018. gada oktobrī deva prezidents Rasels M. Nelsons. Viņš teica, ka ģimenē balstītajai, Baznīcas atbalstītajai evaņģēlija apgūšanai „piemīt potenciāls atraisīt ģimeņu spēku, ja vien katra ģimene to apzināti un rūpīgi īstenos, pārveidojot savas mājas par ticības un patvēruma vietu. Es apsolu — ja jūs uzcītīgi darbosieties, lai pārveidotu savas mājas par centrālo evaņģēlija apguves vietu, tad ar laiku jūsu sabata dienas patiešām kļūs par svēta prieka dienām. Jūsu bērni ar sajūsmu apgūs Glābēja mācības un dzīvos pēc tām. … Jūsu ģimene pieredzēs krasas un spēcinošas pārmaiņas.”3 Cik brīnišķīgs apsolījums!
Lai dzīve patiesi mainītos, pievēršanās procesā Jēzum Kristum ir jāiesaista visa mūsu dvēsele un tam ir jācaurstrāvo ikviens mūsu dzīves aspekts. Tāpēc tai ir jābūt sakopotai mūsu dzīves centrā — mūsu ģimenē un mājās.
Atcerieties, ka pievēršanās ir personiska
Mans pēdējais ieteikums ir atcerēties, ka pievēršanai ir jāizriet katram no sevis paša. Kā tas ir parādīts līdzībā par desmit jaunavām, mēs nevaram iedot savu pievēršanās eļļu kādam citam, lai cik ļoti mēs to vēlētos. Elders Deivids A. Bednārs mācīja: „Šo dārgo eļļu var iegūt tikai lāsi pa lāsei, … [pacietīgi un neatlaidīgi]. Nav iespējams īsāks ceļš, nav iespējama sagatavošanās pēdējā minūtē.”4
Nāciet, sekojiet Man! balstās uz šo patiesību. Es to salīdzinu ar eņģeli, kurš palīdzēja Nefijam mācīties par Jēzu Kristu, sakot: „Skaties!”5 Līdzīgi šim eņģelim, Nāciet, sekojiet Man! aicina mūs lūkoties Svētajos Rakstos un mūsdienu praviešu vārdos, lai atrastu Glābēju un uzklausītu Viņu. Līdzīgi Nefijam, arī mēs, lasot un pārdomājot Dieva vārdu, tiksim katrs personiski Gara apmācīti. Nāciet, sekojiet Man! ir kā tramplīns, kas palīdz katram no mums dziļi „ienirt” Kristus mācības dzīvajos ūdeņos.
Vecāku atbildība daudzējādā ziņā ir līdzīga. Bērni daudz ko pārņem no saviem vecākiem, taču liecība nav mantojama. Mēs nevaram saviem bērniem „iedot” liecību, līdzīgi kā mēs nevaram likt augt sēklai. Taču mēs varam nodrošināt auglīgu vidi, labu augsni, atbrīvotu no ērkšķiem, kas varētu „nomākt” vārdu. Mēs varam censties radīt ideālus apstākļus, lai mūsu bērni un citi, kurus mēs mīlam, varētu atrast vietu sēklai, dzirdēt vārdu un saprast to,6 un paši atklātu, ka „tā ir laba sēkla”.7
Pirms vairākiem gadiem mums ar dēlu Džeku bija iespēja spēlēt Sentendrjūsas Vecajā laukumā, Skotijā, kur aizsākās golfa spēle. Tas bija vienkārši apbrīnojami! Pēc atgriešanās mājās es centos citiem pastāstīt, cik lieliska bija šī pieredze. Taču es to nespēju. Fotoattēli, video un mani labākie apraksti bija pilnīgi neko neizsakoši. Beigu beigās es sapratu, ka vienīgais veids, kā kāds var iepazīt Sentendrjūsas lieliskumu, ir to pieredzēt — redzēt plašos zālienus, elpot gaisu, sajust vēju savā sejā un veikt dažus kļūdainus sitienus, iesitot bumbiņu smilšu bunkuros un biezajos irbuleņu krūmos, — ko mēs darījām ļoti „prasmīgi”.
Tāpat tas ir ar Dieva vārdu. Mēs to varam mācīt, mēs to varam sludināt, mēs to varam izskaidrot. Mēs par to varam runāt, mēs to varam aprakstīt, mēs par to varam pat liecināt. Taču, kamēr cilvēks nesajūt Dieva svēto vārdu, ka tas pil viņa vai viņas dvēselē kā rasa no debesīm caur Gara spēku,8 tas būs līdzīgi, kā aplūkot pastkarti vai kāda cita cilvēka atvaļinājuma fotoattēlus. Jums pašiem ir turp jādodas. Pievēršanās ir personisks ceļojums — pieredžu gūšanas ceļojums.
Ikviens, kurš māca mājās un baznīcā, var piedāvāt citiem iespēju — gūt savas personiskās garīgās pieredzes. Caur šīm pieredzēm viņi paši varēs „zināt patiesību par visu”.9 Prezidents Nelsons mācīja: „Ja jums ir patiesi jautājumi par evaņģēliju vai Baznīcu, tad, izvēloties, lai Dievs gūst virsroku, jūs tiksiet vedināti pie pilnīgo, mūžīgo un patieso mācību uziešanas un izprašanas, kas vadīs jūsu dzīvi un palīdzēs jums stingri turēties uz derību ceļa.”10
Ievērojami uzlabojiet mācīšanu
Es aicinu katras Baznīcas organizācijas vadītājus un skolotājus apspriesties ar vecākiem un jauniešiem, lai ievērojami uzlabotu mācīšanu katrā līmenī — stabos, bīskapijās un mājās. Tas tiks panākts, mācot doktrīnu un sekmējot ar Garu piepildītas pārrunas par patiesībām, ko Svētais Gars mums ir mācījis mūsu personisko studiju klusajos brīžos.
Mani dārgie draugi Kristū, atbildība gulstas uz katru no mums, lai sekotu Skolotāja piemēram un mācītu līdzīgi Viņam. Viņa ceļš ir patiesais ceļš! Kad sekosim Viņam, tad, „kad Viņš parādīsies, mēs bū[sim] līdzīgi Viņam, jo mēs redzēsim Viņu, kāds Viņš ir; lai mums varētu būt šī cerība; lai mēs varētu tikt attīrīti, tāpat kā Viņš ir šķīsts”.11 Viņa, kurš ir augšāmcēlies, Paša diženā Skolotāja, patiesi Jēzus Kristus, Vārdā, āmen.