Ko mūsu Glābējs ir paveicis mūsu labā?
Jēzus Kristus ir paveicis visu, kas ir būtisks mūsu ceļojumam cauri mirstībai pretī mērķim, kas izklāstīts mūsu Debesu Tēva iecerē.
Pirms daudziem gadiem staba konferences sestdienas vakara sanāksmē es satiku kādu sievieti, kura teica, ka viņas draugi ir lūguši viņu atgriezties baznīcā pēc daudziem neaktivitātē pavadītiem gadiem, taču viņa nespēja izdomāt iemeslu, kāpēc to darīt. Lai viņu iedrošinātu, es teicu: „Apdomājot visu, ko Glābējs ir paveicis jūsu labā, jums ir daudz iemeslu, lai atgrieztos un pielūgtu, un kalpotu Viņam.” Es biju pārsteigts, kad viņa atbildēja: „Ko Viņš ir paveicis manā labā?”
Ko Jēzus Kristus ir paveicis mūsu katra labā? Viņš ir paveicis visu, kas ir būtisks mūsu ceļojumam cauri mirstībai pretī mērķim, kas izklāstīts mūsu Debesu Tēva iecerē. Es runāšu par šīs ieceres četrām galvenajām iezīmēm. Katrā no tām centrālā persona ir Viņa Vienpiedzimušais Dēls Jēzus Kristus. To visu ir motivējusi „Dieva mīlestība, kas izstaro cilvēku bērnu sirdīs, tādēļ tā ir pati kārojamākā no visām lietām” (1. Nefija 11:22).
I
Tieši pirms Lieldienu svētdienas ir piemērots brīdis, lai vispirms runātu par Jēzus Kristus Augšāmcelšanos. Augšāmcelšanās no mirušajiem ir mūsu ticības pārliecinošais personiskais balsts. Tā piešķir nozīmi mūsu doktrīnai, motivāciju mūsu uzvedībai un cerību mūsu nākotnei.
Tā kā mēs ticam gan Bībeles, gan Mormona Grāmatas aprakstiem par Jēzus Kristus Augšāmcelšanos šī vārda tiešajā nozīmē, mēs pieņemam arī neskaitāmās Svēto Rakstu mācības par to, ka līdzīga augšāmcelšanās sagaida visus mirstīgos, kuri jebkad dzīvojuši uz šīs Zemes.1 Jēzus mācīja: „Jo Es dzīvoju, un jums būs dzīvot” (Jāņa 14:19). Un Viņa apustulis mācīja, ka „mirušie tiks uzmodināti neiznīcībā” un „šis mirstīgais apvilks nemirstību” (1. korintiešiem 15:52, 54).
Taču augšāmcelšanās sniedz mums vairāk par šo nemirstības pārliecību. Tā maina to, kā mēs uzlūkojam laicīgo dzīvi.
Augšāmcelšanās sniedz mums perspektīvu un spēku izturēt mirstīgās dzīves izaicinājumus, ar kuriem saskaras katrs no mums un tie, kurus mēs mīlam. Tā sniedz mums jaunu veidu, kā uzlūkot fiziskos, garīgos vai emocionālos trūkumus, kas mums ir piedzimstot vai ko iegūstam laicīgās dzīves laikā. Tā dod mums spēku pārciest bēdas, neveiksmes un neapmierinātību. Pateicoties tam, ka augšāmcelšanās ir nodrošināta katram no mums, mēs zinām, ka šie mirstīgās dzīves trūkumi un pretstati ir tikai īslaicīgi.
Augšāmcelšanās mums sniedz arī spēcīgu pamudinājumu — ievērot Dieva baušļus mūsu mirstīgās dzīves laikā. Kad mēs piecelsimies no mirušajiem un dosimies uz mūsu pareģoto Pēdējo tiesu, mēs vēlēsimies pretendēt uz visaugstākajām svētībām, kuras ir apsolītas augšāmceltām būtnēm.2
Turklāt apsolījums, ka augšāmcelšanās var ietvert iespēju būt kopā ar mūsu ģimenes locekļiem — vīru, sievu, bērniem, vecākiem un pēctečiem —, ir spēcīgs pamudinājums, lai izpildītu mūsu ģimenes pienākumus laicīgajā dzīvē. Tas arī palīdz mums dzīvot kopā mīlestībā šajā dzīvē, un tas mūs mierina, kad mūsu tuvinieki aiziet mūžībā. Mēs zinām, ka šī nošķirtība no mūsu tuviniekiem ir tikai īslaicīga, un nākotnē mēs sagaidām līksmas atkalredzēšanās un sadraudzības. Augšāmcelšanās sniedz mums cerību un spēku būt pacietīgiem, kamēr mēs gaidām. Tā arī sagatavo mūs, lai drosmīgi un ar cieņu sastaptos ar mūsu pašu nāvi — pat tādu nāvi, ko varētu dēvēt par priekšlaicīgu.
Visas šīs Augšāmcelšanās sekas ir pirmā daļa no atbildes uz jautājumu: „Ko Jēzus Kristus ir paveicis manā labā?”
II
Lielākajai daļai no mums galvenā Jēzus Kristus īstenotās Izpirkšanas nozīme ir iespēja saņemt piedošanu par saviem grēkiem. Pielūgsmē mēs godbijīgi dziedam:
Mūsu Glābējs un Pestītājs izcieta neaptveramas ciešanas, lai kļūtu par grēku upuri visiem mirstīgajiem, kuri nožēlotu grēkus. Šis Izpirkšanas upuris piedāvāja visaugstāko labestību, šķīstu Jēru bez vainas, par ļaunuma augstāko mēru — visas pasaules grēkiem. Tas atvēra durvis, lai ikviens no mums tiktu attīrīts no saviem personiskajiem grēkiem — lai mūs varētu uzņemt atpakaļ Dieva, mūsu Mūžīgā Tēva, klātbūtnē. Šī iespēja ir pieejama visiem Dieva bērniem. Pielūgsmē mēs dziedam:
Es brīnos, ka dievišķo troni Viņš atstāja,
Lai dumpīgā dvēsele mana top izglābta,
Ka mīl mani Jēzus pat vairāk kā dzīvību.4
Jēzus Kristus īstenotās Izpirkšanas brīnišķīgā un neaptveramā ietekme pamatojas Dieva mīlestībā pret katru no mums. Tā apstiprina Viņa paziņojumu, ka ikviena cilvēka „dvēse[les] vērtība ir liela Dieva acīs” (Mācības un Derību 18:10). Bībelē to Jēzus Kristus paskaidroja ar mūsu Debesu Tēva mīlestības vārdiem: „Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību” (Jāņa 3:16). Mūsdienu atklāsmē mūsu Pestītājs, Jēzus Kristus, paziņoja, ka Viņš „tā mīlēja pasauli, ka … atdeva Savu dzīvību, lai visi, kas tic, varētu kļūt par Dieva dēliem” (Mācības un Derību 34:3).
Tas nav nekāds pārsteigums, ka Mormona Grāmata: vēl viena liecība par Jēzu Kristu noslēdzas ar mācību — lai mēs kļūtu „pilnīgi” un „svētīti Kristū”, mums ir jāmīl „Dievs ar visu savu spēku, prātu un sirdi” (Moronija 10:32–33). Viņa iecere, ko motivē mīlestība, ir jāsaņem ar mīlestību.
III
Ko vēl mūsu Glābējs, Jēzus Kristus, ir paveicis mūsu labā? Ar Savu praviešu mācībām un ar Savu personisko kalpošanu Jēzus mums mācīja pestīšanas ieceri. Šī iecere ietver Radīšanu, dzīves mērķi, pretstatu nepieciešamību un rīcības brīvības dāvanu. Viņš mums mācīja arī baušļus un derības, kas mums ir jāievēro, un priekšrakstus, kuri mums ir jāsaņem, kas aizvestu mūs atpakaļ pie mūsu Debesu vecākiem.
Bībelē mēs lasām Viņa mācību: „Es esmu pasaules gaisma; kas seko Man, tas patiesi nestaigās tumsībā, bet tam būs dzīvības gaisma” (Jāņa 8:12). Un mūsdienu atklāsmē mēs lasām: „Lūk, Es esmu Jēzus Kristus, … gaisma, kura nevar tikt noslēpta tumsībā” (Mācības un Derību 14:9). Ja mēs uzklausām Viņa mācības, Viņš izgaismo mūsu ceļu šajā dzīvē un nodrošina mūsu sūtību nākamajā dzīvē.
Tā kā Viņš mūs mīl, Viņš aicina mūs pievērsties Viņam, nevis šīs laicīgās pasaules lietām. Savā diženajā sprediķī par dzīvības maizi Jēzus mācīja, ka mums nevajadzētu būt starp tiem, kurus visvairāk piesaista pasaules lietas — tas, kas uztur dzīvību uz Zemes, bet nedod barību mūžīgajai dzīvei.5 Kā Jēzus mūs aicina atkal un atkal, un atkal: „Sekojiet Man!”6
IV
Visbeidzot Mormona Grāmatā tiek mācīts, ka Viņa īstenotā Izpirkšana ietvēra to, ka Jēzus Kristus „izcie[ta] visādas sāpes un ciešanas, un kārdinājumus; un tas būs tāpēc, lai vārds varētu tikt piepildīts, kas saka: Viņš uzņemsies Savas tautas sāpes un slimības” (Almas 7:11).
Kādēļ mūsu Glābējs izcieta „visādas” laicīgās dzīves grūtības? Alma paskaidroja: „Un Viņš uzņemsies viņu vājības, lai Viņš tiktu piepildīts ar žēlastību miesā, lai Viņš zinātu miesā, kā palīdzēt [tas arī nozīmē — sniegt atvieglojumu] Saviem ļaudīm viņu vājībās” (Almas 7:12).
Mūsu Glābējs ir izjutis un iepazinis mūsu kārdinājumus, mūsu grūtības, mūsu sirdssāpes un mūsu ciešanas, jo Viņš labprātīgi pieredzēja to visu, īstenojot Savu Izpirkšanu. Citi Svētie Raksti to apstiprina. Jaunajā Derībā ir paziņots: „Jo tāpēc, ka Viņš pats kārdināts un cietis, Viņš var palīdzēt tiem, kas tiek kārdināti” (Ebrejiem 2:18). Jesaja māca: „Nebīsties, jo Es esmu ar tevi! … Es tevi stiprinu, Es tev arī palīdzu” (Jesajas 41:10). Visiem, kuri cieš no jebkādām laicīgajām vājībām, vajadzētu paturēt prātā, ka mūsu Glābējs izcieta arī šīs sāpes un ka caur Savu Izpirkšanu Viņš dāvā katram no mums spēku to paciest.
Pravietis Džozefs Smits to visu apkopoja trešajā Ticības apliecinājumā: „Mēs ticam, ka caur Kristus veikto Izpirkšanu visa cilvēce var tikt izglābta, ja tā paklausīs evaņģēlija likumiem un priekšrakstiem”.
„Ko Jēzus Kristus ir paveicis manā labā?” jautāja šī māsa. Saskaņā ar mūsu Debesu Tēva ieceri, Viņš „radījis debesis un zemi” (Mācības un Derību 14:9), lai katrs no mums varētu iegūt mirstīgo pieredzi, kas ir nepieciešama, lai atrastu mūsu dievišķo sūtību. Tēva ieceres ietvaros Jēzus Kristus Augšāmcelšanās pārvarēja nāvi, lai nodrošinātu katram no mums nemirstību. Jēzus Kristus Izpirkšanas upuris dod iespēju ikvienam no mums nožēlot savus grēkus un atgriezties tīriem savās Debesu mājās. Viņa baušļi un derības rāda mums ceļu, un Viņa priesterība piešķir pilnvaras izpildīt priekšrakstus, kas ir būtiski, lai sasniegtu šo sūtību. Un mūsu Glābējs labprātīgi izcieta visas mirstīgās sāpes un vājības, lai Viņš varētu zināt, kā mūs stiprināt mūsu ciešanās.
Jēzus Kristus to visu izdarīja tāpēc, ka Viņš mīl visus Dieva bērnus. To visu ir motivējusi mīlestība, un tā tas ir bijis jau kopš paša iesākuma. Mūsdienu atklāsmē Dievs mums ir teicis, ka „Viņš radīja … vīrieti un sievieti pēc Sava tēla … un deva tiem baušļus, lai tie mīlētu un kalpotu Viņam” (Mācības un Derību 20:18–19).
Es liecinu par to visu un lūdzu, lai mēs visi atcerētos, ko mūsu Glābējs ir paveicis mūsu visu labā, un lai mēs visi mīlētu Viņu un kalpotu Viņam, Jēzus Kristus Vārdā, āmen.