Vispārējā konference
Mūsu dievišķi iedvesmotās Konstitūcijas aizsargāšana
iepriekšējais nākamais

Mūsu dievišķi iedvesmotās Konstitūcijas aizsargāšana

Pēdējo dienu svēto ticība dievišķai iedvesmai uzliek mums unikālu pienākumu — atbalstīt un aizsargāt Amerikas Savienoto Valstu Konstitūciju un konstitucionālisma principus.

Šajā satraukuma laikā es esmu sajutis, ka man vajadzētu runāt par Amerikas Savienoto Valstu iedvesmoto Konstitūciju. Šī Konstitūcija ir īpaši svarīga mūsu Baznīcas locekļiem Amerikas Savienotajās Valstīs, taču tā ir arī kopējs konstitūciju mantojums no visas pasaules.

I

Konstitūcija ir valdības pamats. Tā nodrošina struktūru un ierobežojumus valdības pilnvaru īstenošanai. ASV Konstitūcija ir vissenākā pierakstītā konstitūcija, kas joprojām ir spēkā mūsdienās. Lai gan sākotnēji to pieņēma tikai neliels skaits koloniju, tā drīz vien kļuva par paraugu visā pasaulē. Šodien ikviena nācija, izņemot trīs, ir pieņēmusi rakstisku konstitūciju.1

Šajā uzrunā es nerunāju par kādu politisko partiju vai citu grupu. Es runāju par ASV Konstitūciju, kuru esmu studējis jau vairāk nekā 60 gadu. Es runāju no savas pieredzes, ko guvu Amerikas Savienoto Valstu Augstākās tiesas galvenā tiesneša asistenta amatā. Es runāju no savas 15 gadu ilgās tieslietu profesora pieredzes un no saviem trīsarpus gadiem, kad biju tiesnesis Jūtas Augstākajā tiesā. Pats svarīgākais — es runāju no 37 gadu pieredzes, būdams Jēzus Kristus apustulis, kurš ir atbildīgs par to, lai pētītu, kāda nozīme ir dievišķi iedvesmotajai Amerikas Savienoto Valstu Konstitūcijai uz Viņa atjaunotās Baznīcas darbu.

ASV Konstitūcija ir unikāla, jo Dievs atklāja, ka Viņš to ir „izveidojis … visas miesas tiesībām un aizsardzībai” (Mācības un Derību 101:77; skat. arī 80. pantu). Tieši tādēļ šī Konstitūcija īpaši rūp Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcai visā pasaulē. Citu pasaules valstu ziņā ir izlemt, vai un kā tās principi tām būtu jāpiemēro.

Kāds bija Dieva nolūks, izveidojot ASV Konstitūciju? To mēs saskatām rīcības brīvības doktrīnā. Atjaunotās Baznīcas pirmajā desmitgadē Baznīcas locekļi pie rietumu robežas cieta no personiskas un publiskas vajāšanas. Daļēji tas bija tāpēc, ka viņi iebilda pret cilvēku verdzību, kas tolaik pastāvēja Amerikas Savienotajās Valstīs. Šajos grūtajos apstākļos Dievs caur pravieti Džozefu Smitu atklāja mūžīgas patiesības par Savu doktrīnu.

Dievs ir devis Saviem bērniem rīcības brīvību — varu lemt un rīkoties. Visvēlamākais nosacījums šīs rīcības brīvības īstenošanai ir vīriešu un sieviešu maksimāla brīvība rīkoties atbilstoši savām individuālajām izvēlēm. Atklāsmē tiek skaidrots: „Lai katrs cilvēks varētu būt atbildīgs par saviem paša grēkiem tiesas dienā” (Mācības un Derību 101:78). „Tādēļ,” Tas Kungs atklāja, „tas nav pareizi, ka kāds cilvēks būtu kāda cita jūgā” (Mācības un Derību 101:79). Tas, protams, nozīmē, ka cilvēku verdzība nav pareiza. Un saskaņā ar šo pašu principu nav pareizi, ka pilsoņiem nav balsstiesību savu vadītāju izvēlē vai savu likumu pieņemšanā.

II

Mūsu pārliecība, ka Amerikas Savienoto Valstu Konstitūcija bija dievišķi iedvesmota, nenozīmē, ka ar dievišķo atklāsmi tika diktēts ikviens vārds un frāze, piemēram, noteikumi, kas nosaka katra štata pārstāvju skaitu vai viņu minimālo vecumu.2 Konstitūcija nebija „pilnībā izveidots dokuments”, sacīja prezidents Dž. Rūbens Klārks. „Gluži pretēji,” viņš skaidroja, „mēs uzskatām, ka tā ir jāpilnveido un jāattīsta, lai apmierinātu progresējošās pasaules mainīgās vajadzības.”3 Piemēram, iedvesmoti grozījumi atcēla verdzību un deva sievietēm balsstiesības. Tomēr mēs nesaskatām iedvesmu katrā Augstākās tiesas lēmumā, kas interpretē Konstitūciju.

Es uzskatu, ka ASV Konstitūcija ietver vismaz piecus dievišķi iedvesmotus principus.4

Pirmais princips ir tāds, ka valdības varas avots ir tauta. Laikā, kad bija vispārēji pieņemts, ka suverēnā vara izriet no karaļu dievišķi noteiktajām tiesībām vai no militārās varas, tas bija revolucionāri — piešķirt tautai suverēnu varu. Filozofi to bija atbalstījuši, taču Amerikas Savienoto Valstu Konstitūcija bija pirmā, kas to piemēroja. Suverēna tautas vara nenozīmē to, ka pūļi vai citas cilvēku grupas var iejaukties, lai iebiedētu vai piespiestu valdību kaut kā rīkoties. Ar Konstitūciju tika izveidota konstitucionāla demokrātiskā republika, kur tauta īsteno savu varu ar savu ievēlēto pārstāvju starpniecību.

Otrs iedvesmotais princips ir deleģēto pilnvaru sadalījums starp nāciju un tās atsevišķajiem štatiem. Mūsu federālajā sistēmā šis iepriekš nebijušais princips dažkārt tika mainīts ar iedvesmotiem grozījumiem, piemēram, tādiem, kas izbeidza verdzību un paplašināja balsstiesības sievietēm, kas minēti iepriekš. Būtiski, ka ASV Konstitūcija ierobežo valsts valdību tieši vai netieši piešķirtu pilnvaru īstenošanā, un tā patur visas citas valdības pilnvaras „attiecīgajiem štatiem vai tautai”.5

Vēl viens iedvesmots princips ir varas dalīšana. Jau vairāk nekā gadsimtu pirms mūsu 1787. gada Konstitucionālās konvencijas Anglijas parlaments izvirzīja likumdevēja un izpildvaras funkciju nošķiršanu, kad karalim tika atņemtas noteiktas pilnvaras. Amerikas konvencijā saņemtā iedvesma bija — deleģēt neatkarīgas izpildvaras, likumdošanas un tiesu varas pilnvaras, lai šīs trīs varas varētu kontrolēt cita citu.

Ceturtais iedvesmotais princips ietver būtiskas garantijas attiecībā uz individuālām tiesībām un valdības varas noteiktiem ierobežojumiem Tiesību bilā, kas grozījumu veidā tika pieņemts tikai trīs gadus pēc Konstitūcijas stāšanās spēkā. Tiesību bils nebija nekas jauns. Šeit iedvesma izpaudās sākotnēji Anglijā izveidoto principu praktiskā ieviešanā, sākot ar Lielo brīvības hartu. Konstitūcijas autori bija pazīstami ar šiem principiem, jo dažās koloniju hartās jau bija šādas garantijas.

Bez Tiesību bila Amerika nebūtu varējusi kalpot par galveno nāciju evaņģēlija Atjaunošanā, kas sākās tikai trīs desmitgades vēlāk. Konstitūcijā jau no sākuma bija dievišķa iedvesma, ka valsts amata pildīšanai nedrīkst tikt prasīta reliģiskās piederības pārbaude,6 bet Pirmajā grozījumā bija būtisks papildinājums par reliģijas brīvību un kādas noteiktas reliģijas atbalstīšanu. Mēs redzam arī dievišķo iedvesmu attiecībā uz vārda un preses brīvību Pirmajā grozījumā un personīgajiem aizsardzības pasākumiem citos grozījumos, piemēram, attiecībā uz kriminālvajāšanu.

Piektkārt un visbeidzot, es saskatu dievišķu iedvesmu visas Konstitūcijas būtiskajā mērķī. Mūs pārvalda likums, nevis indivīdi, un mūsu lojalitāte ir pret Konstitūciju un tās principiem un procesiem, nevis pret kādu amatpersonu. Tādējādi visām personām jābūt vienlīdzīgām likuma priekšā. Šie principi ir liek šķēršļus autokrātiskām ambīcijām, kas dažās valstīs ir sagrozījušas demokrātiju. Tie arī nozīmē, ka nevienai no trim valdības varām nevajadzētu būt dominējošai pār pārējām vai neļaut citām pildīt savas atbilstošās konstitucionālās funkcijas, lai cita citu kontrolētu.

III

Neskatoties uz Amerikas Savienoto Valstu Konstitūcijas dievišķi iedvesmotajiem principiem, tad, kad tos izmanto nepilnīgi mirstīgie, ne vienmēr tiek īstenoti to sākotnējie nolūki. Federālā valdība ir liegusi štatiem svarīgus likumdošanas jautājumus, piemēram, dažus likumus, kas regulē ģimenes attiecības. Pirmā grozījuma garantiju attiecībā uz vārda brīvību dažkārt ir mazinājusi kādas nepopulāras runas apspiešana. Varas dalīšanas princips vienmēr ir bijis pakļauts spiedienam saistībā ar to, ka viens valdības atzars īsteno vai kavē citam atzaram deleģētās pilnvaras.

Pastāv arī citi draudi, kas iedragā ASV Konstitūcijas iedvesmotos principus. Cieņu pret Konstitūciju mazina centieni tās dibināšanas iemeslu aizstāt ar pašreizējām sabiedrības tendencēm, nevis brīvību un pašpārvaldi. Konstitūcijas autoritāte tiek padarīta nebūtiska, kad kandidāti vai amatpersonas ignorē tās principus. Konstitūcijas godu un spēku mazina tie, kas uz to atsaucas kā uz lojalitātes pārbaudi vai politisko lozungu, nevis uz tās diženo statusu, kas ir autoritātes avots un ierobežojumi valdības varai.

IV

Pēdējo dienu svēto ticība dievišķai iedvesmai uzliek mums unikālu pienākumu — atbalstīt un aizsargāt Amerikas Savienoto Valstu Konstitūciju un konstitucionālisma principus, lai arī kur mēs dzīvotu. Mums ir jāuzticas Tam Kungam un jābūt pozitīvi noskaņotiem attiecībā uz šīs valsts nākotni.

Kas vēl uzticīgiem pēdējo dienu svētajiem būtu jādara? Mums ir jālūdz, lai Tas Kungs vada un svētī visas tautas un to vadītājus. Tā ir daļa no mūsu Ticības apliecinājuma. Pakļaušanās prezidentiem vai valdniekiem,7 protams, nav šķērslis, lai mēs nevarētu pretoties atsevišķajiem likumiem vai noteikumiem. Tas prasa, lai mūsu ietekme būtu civilizēta un miermīlīga saskaņā ar mūsu konstitūcijām un piemērojamiem tiesību aktiem. Strīdīgos jautājumos mums jācenšas panākt vienošanos un vienotību.

Ir arī citi pienākumi, kas izriet no iedvesmotās Konstitūcijas atbalstīšanas. Mums ir jāapgūst un jāaizsargā Konstitūcijas iedvesmotie principi. Mums ir jāmeklē un jāatbalsta gudri un labi cilvēki, kas atbalstīs šos principus savā publiskajā darbībā.8 Mums jābūt zinošiem pilsoņiem, kuri aktīvi iesaistās, lai ietekmētu pilsoniskās lietas.

Amerikas Savienotajās Valstīs un citās demokrātijās politiskā ietekme tiek īstenota, kandidējot uz amatiem (ko mēs iedrošinām), balsojot, finansiāli atbalstot, piedaloties un kalpojot politiskajās partijās un pastāvīgi sazinoties ar amatpersonām, partijām un kandidātiem. Lai demokrātija darbotos veiksmīgi, tai ir vajadzīgas visas šīs darbības, taču apzinīgam pilsonim nav jādara tas viss.

Ir daudz politisko jautājumu, un neviena partija, platforma un neviens atsevišķs kandidāts nevar apmierināt visas personiskās vēlmes. Tādēļ katram pilsonim ir jāizlemj, kuri jautājumi viņam vai viņai ir vissvarīgākie jebkurā noteiktā laikā. Tad Baznīcas locekļiem vajadzētu tiekties pēc iedvesmas par to, kā izrādīt savu ietekmi atbilstoši savām individuālajām prioritātēm. Šis process nebūs viegls. Tas var prasīt partijas atbalsta maiņu vai citu kandidātu izvēli pat no vienām vēlēšanām līdz nākamajām.

Šāda neatkarīga rīcība dažkārt prasīs, lai vēlētāji atbalstītu tādus kandidātus, politiskās partijas vai platformas, kuru pārējām pozīcijām viņi nevar piekrist.9 Tas ir viens no iemesliem, kāpēc mēs mudinām savus Baznīcas locekļus atturēties no savstarpējas tiesāšanas politiskajos jautājumos. Mums nekad nevajadzētu apgalvot, ka uzticams pēdējo dienu svētais nevar piederēt kādai noteiktai partijai vai balsot par kādu konkrētu kandidātu. Mēs mācām pareizus principus un dodam mūsu Baznīcas locekļiem iespēju izvēlēties, kā noteikt prioritātes un piemērot šos principus tajos jautājumos, kas laiku pa laikam tiek stādīti priekšā. Mēs arī uzstājam, un mēs lūdzam mūsu vietējos vadītājus uzstāt, lai nevienā no mūsu Baznīcas sanāksmēm netiktu mācīta vai aizstāvēta kāda politiskā izvēle un piederība.

Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīca, protams, izmantos savas tiesības apstiprināt konkrētus tiesību aktu priekšlikumus vai iebilst pret tiem, kuri, mūsuprāt, ietekmēs reliģijas brīvības baudīšanu vai Baznīcas organizāciju būtiskās intereses.

Es liecinu, ka Amerikas Savienoto Valstu Konstitūcija ir dievišķi iedvesmota, un lūdzu Dievu, lai mēs, kas atpazīstam Dievišķo Būtni, kura iedvesmoja šo Konstitūciju, vienmēr atbalstītu un aizsargātu tās diženos principus. Jēzus Kristus Vārdā, āmen.

Atsauces

  1. Skat. Mark Tushnet, “Constitution,” in Michel Rosenfeld and András Sajó, eds., The Oxford Handbook of Comparative Constitutional Law (2012), 222. Trīs valstis ar nerakstītām kodificētām konstitūcijām ir Apvienotā Karaliste, Jaunzēlande un Izraēla. Katrai no tām ir spēcīgas konstitucionālisma tradīcijas, lai gan reglamentējošie noteikumi nav apkopoti vienā dokumentā.

  2. Skat. ASV Konstitūcijas 1. panta 2. daļu.

  3. Skat. J. Reuben Clark Jr., “Constitutional Government: Our Birthright Threatened,” Vital Speeches of the Day, Jan. 1, 1939, 177, quoted in Martin B. Hickman, “J. Reuben Clark, Jr.: The Constitution and the Great Fundamentals,” in Ray C. Hillam, ed., By the Hands of Wise Men: Essays on the U.S. Constitution (1979), 53. Brigamam Jangam bija līdzīgs viedoklis par Konstitūcijas attīstību, mācot, ka tās veidotāji „ielika pamatus, un nākamās paaudzes turpināja būvēt uz tiem” (Discourses of Brigham Young, sel. John A. Widtsoe [1954], 359).

  4. Šie pieci ir līdzīgi, bet ne identiski tiem, kuri ieteikti: J. Reuben Clark Jr., Stand Fast by Our Constitution (1973), 7; Ezra Taft Benson, “Our Divine Constitution,” Ensign, Nov. 1987, 4–7; un Ezra Taft Benson, “The Constitution—A Glorious Standard,” Ensign, Sept. 1987, 6–11. Skat. vispārīgi: Noel B. Reynolds, “The Doctrine of an Inspired Constitution,” in By the Hands of Wise Men, 1–28.

  5. ASV Konstitūcijas 10. grozījums.

  6. Skat. ASV Konstitūcijas 6. pantu.

  7. Skat. Ticības apliecinājumi 1:12.

  8. Skat. Mācības un Derību 98:10.

  9. Skat. David B. Magleby, “The Necessity of Political Parties and the Importance of Compromise,” BYU Studies, vol. 54, no. 4 (2015), 7–23.