Vispārējā konference
Mācības, ko esam guvuši un nekad neaizmirsīsim
iepriekšējais nākamais

Mācības, ko esam guvuši un nekad neaizmirsīsim

Ja jūs lūgšanu pilni paskatīsieties uz savu dzīvi, es ticu, ka jūs spēsiet saskatīt tās daudzās reizes, kad Tas Kungs jūs ir vadījis šo grūtību laikā.

Mani dārgie brāļi, es ļoti gaidīju šo virtuālo sanāksmi ar jums. Pēdējā reize, kad mums bija vispārējās konferences priesterības sesija, bija 2019. gada aprīlī. Pēdējo divu gadu laikā tik daudz kas ir noticis! Daudzi no jums ir zaudējuši tuviniekus. Citi ir zaudējuši darbu, iztikas līdzekļus vai veselību. Vēl citi ir zaudējuši mieru vai cerību par nākotni. Es jūtu līdzi ikkatram, kurš ir cietis šo vai citu zaudējumu dēļ. Es pastāvīgi lūdzu, lai Tas Kungs jūs mierinātu. Ja jūs turpināsiet ļaut Dievam gūt virsroku jūsu dzīvē, es zinu, ka Viņam jūsu nākotne rādīsies vēl gaišāka nekā jebkad iepriekš.

Daudzo piedzīvoto zaudējumu vidū ir lietas, ko esam arī ieguvuši. Daudzi ir ieguvuši lielāku ticību mūsu Debesu Tēvam un Viņa Dēlam Jēzum Kristum. Daudzi ir guvuši svaigu skatījumu uz dzīvi — pat mūžīgo redzējumu. Iespējams, jūs esat stiprinājuši attiecības ar saviem tuviniekiem un To Kungu. Es ceru, ka jūs vēl vairāk spējat Viņu uzklausīt un saņemt personīgo atklāsmi. Grūti pārbaudījumi bieži vien sniedz iespēju pilnveidoties, kas citādi nebūtu iespējams.

Atsauciet atmiņā pēdējos divus gadus. Cik ļoti jūs esat pilnveidojušies? Ko jūs esat iemācījušies? Sākumā jūs varētu vēlēties doties atpakaļ uz 2019. gadu un tur arī palikt. Taču, ja jūs lūgšanu pilni paskatīsieties uz savu dzīvi, es ticu, ka jūs spēsiet saskatīt tās daudzās reizes, kad Tas Kungs jūs ir vadījis šo grūtību laikā, jums palīdzot kļūt par vēl uzticīgāku un ticībai pievērstāku vīru — īstu Dieva vīru.

Es zinu, ka Tam Kungam ir diži un brīnumaini plāni attiecībā uz mums — gan uz katru atsevišķi, gan uz visiem kopumā. Ar līdzjūtību un pacietību Viņš saka:

„Jūs esat mazi bērni, un jūs vēl neesat sapratuši, cik lielas svētības Tēvam ir … sagatavotas priekš jums.

Un jūs nespējat tagad visu panest, tomēr turiet drošu prātu, jo Es vadīšu jūs uz priekšu.”1

Mani dārgie brāļi, es liecinu, ka Viņš patiešām ir vadījis un vada mūs uz priekšu, ja mēs vēlamies Viņu uzklausīt. Viņš vēlas, lai mēs pilnveidotos un mācītos, pat ejot cauri — varbūt jo īpaši ejot cauri — dzīves likstām.

Likstas ir izcils skolotājs. Ko jūs pēdējo divu gadu laikā esat mācījušies, ko jūs vienmēr vēlētos atcerēties? Jūsu atbildes būs unikālas jums, taču es vēlētos pastāstīt par četrām mācībām, ko, es ceru, mēs visi esam guvuši un nekad neaizmirsīsim.

1. mācība: mājas ir ticības un pielūgsmes centrs

Kad Tas Kungs mūs brīdina par pēdējo dienu briesmām, Viņš bieži vien sniedz šo padomu: „Palieciet svētajās vietās un neizkustieties.”2 Šīs „svētās vietas” pavisam noteikti ir Tā Kunga tempļi un sanāksmju nami. Bet tā kā mūsu iespējas pulcēties šajās vietās ir ierobežotas dažādās pakāpēs, mēs esam iemācījušies, ka viena no vissvētākajām vietām uz zemes ir mājas — jā, tieši jūsu mājas.

Brāļi, jūs nesat Dieva priesterību. „Priesterības tiesības ir nesaraujami saistītas ar debesu spēkiem.”3 Jūs un jūsu ģimene ir saņēmusi priesterības priekšrakstus. Tieši priesterības priekšrakstos „tiek pasludināts dievišķības spēks”.4 Šis spēks ir pieejams gan jums, gan jūsu ģimenei jūsu pašu mājās, ja vien jūs ievērojat savas noslēgtās derības.5

Tieši pirms 185 gadiem, šajā dienā, 1836. gada 3. aprīlī, Elija atjaunoja priesterības atslēgas, kas ļauj mūsu ģimenēm tikt saistītām kopā uz mūžiem. Tāpēc pasniegt Svēto Vakarēdienu savās mājās bija tik patīkami. Kā, jūsuprāt, jūsu ģimenes locekļus ietekmēja tas, ka viņi redzēja jūs, savu tēvu, vectēvu, vīru, dēlu vai brāli, veicot šo svēto priekšrakstu? Ko jūs darīsiet, lai saglabātu šo svēto sajūtu savā ģimenē?

Jums var šķist, ka jums ir jādara vēl vairāk, lai padarītu jūsu mājas par īstu ticības svētnīcu. Ja tas ir nepieciešams, dariet to! Ja jūs esat precējies, apspriedieties ar savu sievu kā savu vienlīdzīgo partneri par šo svarīgo darbu. Nav daudz darbu, kas būtu svarīgāki par šo. No šī brīža līdz laikam, kad atgriezīsies Tas Kungs, mums visiem ir jāpadara savas mājas par miera un drošības salu.6

Attieksme un rīcība, kas ieaicina Garu, vairos svētumu jūsu mājās. Tikpat drošs ir fakts, ka svētums izzudīs, ja jūsu uzvedībā vai vidē būs kaut kas tāds, kas aizvaino Svēto Garu, jo tad „debesis attālinās”.7

Vai jūs kādreiz esat domājuši, kāpēc Tas Kungs vēlas, lai mēs padarām savas mājas par vietu, kurā mēs mācāmies un dzīvojam saskaņā ar evaņģēliju? Tas nav tikai tāpēc, lai mūs sagatavotu pandēmijai vai palīdzētu tās laikā. Pašreizējie pulcēšanās ierobežojumi ar laiku beigsies. Taču jūsu apņēmībai padarīt savas mājas par savu galveno ticības svētnīcu nevajadzētu beigties nekad. Samazinoties ticībai un svētumam šajā kritušajā pasaulē, palielināsies jūsu vajadzība pēc svētajām vietām. Es jūs mudinu turpināt padarīt savas mājas par patiesi svētu vietu un „neizkustēties8 no šī svarīgā mērķa.

2. mācība: mēs cits citam esam nepieciešami

Dievs vēlas, lai mēs strādātu kopā un cits citam palīdzētu. Tieši tāpēc Viņš mūs sūta uz zemes ģimenēs un organizē bīskapijās un stabos. Tieši tāpēc Viņš mūs aicina kalpot cits citam. Tieši tāpēc Viņš mūs aicina dzīvot pasaulē, bet nebūt no pasaules.9 Mēs daudz vairāk varam paveikt kopā nekā atsevišķi.10 Dieva laimes ieceri nevarētu īstenot, ja Viņa bērni paliktu savstarpēji izolēti.

Nesenā pandēmija ir bijusi unikāla ar to, ka būtībā vienlaikus ir skārusi visus pasaules iedzīvotājus. Lai arī daži ir cietuši no tās vairāk nekā citi, mēs visi kaut kādā veidā esam saskārušies ar tās radītajām grūtībām. Tāpēc mūsu kopīgās grūtības var palīdzēt apvienot Dieva bērnus tā kā nekad agrāk. Tāpēc es jums jautāšu: vai šīs kopīgās grūtības ir jūs satuvinājušas ar jūsu tuvākajiem — ar jūsu brāļiem un māsām „jūsu ielā” un visā pasaulē?

Šajā ziņā mūs var vadīt divi augstākie baušļi: pirmais — mīlēt Dievu — un otrais — mīlēt savus tuvākos.11 Mēs izrādām savu mīlestību kalpojot.

Ja jūs pazīstat kādu, kurš ir vientuļš, palīdziet viņam — pat tad, ja arī jūs jūtaties vientuļš! Lai to darītu, jums nav vajadzīgs ne iemesls, ne vēstījums, ne vēlme noslēgt darījumu. Vienkārši pasveiciniet viņu un izrādiet savu mīlestību. Jums var palīdzēt arī tehnoloģijas. Neatkarīgi no pandēmijas, katram dārgam Dieva bērnam ir jāzina, ka viņš nav viens!

3. mācība: jūsu priesterības kvorums ir paredzēts kam vairāk nekā tikai sanāksmēm

Pandēmijas laikā uz laiku tika atceltas svētdienas kvorumu sanāksmes. Daudzi kvorumi tagad satiekas tiešsaistē. Tomēr darbs, ko Tas Kungs ir devis priesterības kvorumiem, nekad nav aprobežojies tikai ar sanāksmēm. Sanāksmes ir tikai neliela daļa no tā, kam tie ir paredzēti un ko tie var paveikt.

Ārona priesterības un elderu kvorumu brāļi, paplašiniet savu redzējumu attiecībā uz to, kāpēc mums ir kvorumi. Kā Tas Kungs vēlas, lai jūs izmantotu savu kvorumu un paveiktu Viņa darbu tagad? Lūdziet atklāsmi no Tā Kunga. Kļūstiet pazemīgāki! Lūdziet! Uzklausiet! Ja jūs esat aicināts vadīt, apspriedieties prezidija lokā un kvoruma locekļu lokā. Lai arī kāds būtu jūsu priesterības aicinājums, ļaujiet Dievam gūt virsroku attiecībā uz jūsu saistībām kvorumā un jūsu kalpošanu. Ar prieku piedzīvojiet taisnīgumu, ko jūs īstenosiet, „dedzīgi [nododoties] labai lietai”.12 Kvorumi atrodas unikālā pozīcijā, lai paātrinātu Israēla sapulcināšanu abās priekškara pusēs.

4. mācība: mēs sadzirdam Jēzu Kristu daudz labāk, kad esam mierīgi

Mēs dzīvojam laikā, par ko tika pravietots jau sen, kad „viss būs satraukts; un noteikti cilvēku sirdis pamirs izbailēs; jo bailes nāks pār visiem ļaudīm”.13 Tas tā bija pirms pandēmijas un būs arī pēc tās. Satraukums pasaulē turpinās pieaugt. Turpretī Tā Kunga balss nav „skaļa trokšņaina balss, bet … mierīga, ļoti maiga balss, it kā čuksti, un tā [ieduras] pašā dvēselē”.14 Lai sadzirdētu šo mierīgo balsi, arī jums jābūt mierīgiem!15

Pandēmijas dēļ uz laiku ir atcelti pasākumi, kas parasti aizpilda mūsu dzīves. Drīz vien mēs atkal varēsim izvēlēties piepildīt šo laiku ar pasaules troksni un satraukumu. Vai arī mēs varēsim izmantot savu laiku, lai uzklausītu, kā Tā Kunga balss mums čukstus sniedz vadību, mierinājumu un mieru. Laiks klusumā ir svēts laiks — tas ir laiks, kas veicina personīgās atklāsmes saņemšanu un iedveš mieru.

Disciplinējiet sevi, lai pavadītu laiku vienatnē, kā arī ar saviem tuviniekiem. Atveriet savu sirdi Dievam lūgšanā. Atvēliet laiku, lai gremdētos Svētajos Rakstos un kalpotu templī.

Mani dārgie brāļi, ir daudz lietu, ko Tas Kungs vēlas, lai mēs mācītos no šīs pandēmijas pieredzes. Es uzskaitīju tikai četras. Es jūs aicinu izveidot pašiem savu sarakstu, to rūpīgi apdomāt un dalīties tajā ar tiem, kurus mīlat.

Ļaudīm, kuri ievēro Dieva derības, nākotne ir spoža.16 Tas Kungs arvien vairāk aicinās Savus cienīgos priesterības kalpus svētīt, mierināt un stiprināt cilvēci un palīdzēt sagatavot pasauli un tās ļaudis Savai Otrajai atnākšanai. Katram no mums pienākas — atbilst tai svētajai ordinācijai, ko esam saņēmuši. Mēs to varam! Par to es liecinu, paužot savu mīlestību pret ikvienu no jums, mani dārgie brāļi, Jēzus Kristus svētajā Vārdā, āmen.