Vispārējā konference
Dievs mūsu vidū
2021. gada aprīļa vispārējā konference


Dievs mūsu vidū

Dievs ir mūsu vidū — un personīgi iesaistās mūsu dzīvē, un aktīvi vada Savus bērnus.

Cauri laiku laikiem Dievs ir runājis caur Saviem kalpiem — praviešiem.1 Šorīt mums bija tā privilēģija dzirdēt, kā Dieva pravietis uzrunā visu pasauli. Mēs mīlam jūs, prezident Nelson, un es mudinu ikvienu it visur studēt un uzklausīt jūsu vārdus.

Pirms es biju sasniedzis savu 12–to dzimšanas dienu, mūsu ģimene bija divreiz spiesta bēgt no mūsu mājām un sākt visu no jauna haosā, bailēs un nedrošībā, ko izraisīja karš un politiskā sašķeltība. Es tolaik jutos noraizējies, un tas noteikti bija satraukumu pilns laiks maniem mīļotajiem vecākiem.

Mana māte un tēvs tikai nedaudz stāstīja par šo nastu mums — četriem bērniem. Viņi panesa spriedzi un ciešanas, cik labi vien spēja. Bailes droši vien bija nomācošas, laupot viņu laiku un mazinot viņu cerības.

Šis bezcerīgais laiks pēc Otrā pasaules kara atstāja savu ietekmi uz pasauli. Tas atstāja ietekmi uz mani.

Tolaik brīžos, kad jutos ļoti vientuļš, es bieži prātoju: „Vai pasaulē vēl ir kāda cerība?”

Eņģeļi mūsu vidū

Prātojot par šo jautājumu, es domāju par mūsu jaunajiem amerikāņu misionāriem, kas tajos gados kalpoja mūsu vidū. Viņi bija atstājuši savu māju drošību puspasaules attālumā un devušies uz Vāciju — viņu neseno ienaidnieku zemi —, lai sniegtu mūsu ļaudīm dievišķu cerību. Viņi nebija ieradušies, lai vainotu, lasītu morāli vai kauninātu. Viņi labprātīgi ziedoja daļu no savas jaunības, nedomājot par pasaulīgo peļņu, — vēloties tikai palīdzēt citiem atrast to prieku un mieru, ko viņi bija piedzīvojuši.

Man šie jaunie vīrieši un sievietes šķita ideāli. Esmu pārliecināts, ka viņiem bija trūkumi, taču es tā neuzskatīju. Es vienmēr domāšu par viņiem kā par pārākiem — gaismas un godības eņģeļiem, līdzjūtības, labestības un patiesības kalpotājiem.

Kamēr pasaule grima cinismā, rūgtumā, naidā un bailēs, šo jauniešu piemērs un mācības mani piepildīja ar cerību. Evaņģēlija vēstījums, ko viņi piedāvāja, bija būtiskāks par politiku, vēsturi, aizvainojumu, bēdām un personiskajiem motīviem. Tas sniedza dievišķas atbildes uz svarīgiem jautājumiem, kas mums bija tajos grūtajos laikos.

Tas bija vēstījums, ka Dievs dzīvo un rūpējas par mums — pat šajā nemiera, apjukuma un haosa laikā; ka Viņš patiesībā parādījās mūsdienās, lai atjaunotu patiesību un gaismu — Savu evaņģēliju un Baznīcu; ka Viņš atkal runā ar praviešiem; ka Dievs ir mūsu vidū — un personīgi iesaistās mūsu dzīvē, un aktīvi vada Savus bērnus.

Tas ir pārsteidzoši, ko mēs varam mācīties, kad vairāk iedziļināmies mūsu Debesu Tēva glābšanas un paaugstināšanas plānā — laimes iecerē Viņa bērniem. Kad mēs jūtamies nenozīmīgi, atstumti un aizmirsti, mēs mācāmies, ka varam būt droši par to, ka Dievs mūs nav aizmirsis; patiesībā Viņš visiem Saviem bērniem piedāvā kaut ko neiedomājamu — kļūt par „Dieva mantinieki[em] un Kristus līdzmantinieki[em]”.2

Ko tas nozīmē?

To, ka mēs dzīvosim mūžīgi, saņemsim prieka pilnību3 un ka mums ir iespēja „[iemantot] troņus, valstības, valdības un varas”.4

Apziņa, ka šī brīnišķīgā un dievišķā nākotne ir iespējama, — nevis pateicoties tam, kas mēs esam, bet gan pateicoties Dievam, liek justies ļoti pazemīgiem.

Zinot šo, kā gan mēs varētu kurnēt vai būt sarūgtināti? Kā gan mēs varētu staigāt nodurtām acīm, kad ķēniņu Ķēniņš aicina mūs pacelties līdz neiedomājamajai dievišķās laimes nākotnei?5

Glābšana mūsu vidū

Pateicoties Dieva pilnīgajai mīlestībai pret mums un Jēzus Kristus mūžīgajam upurim, mūsu grēki — gan lieli, gan mazi — var tikt izdzēsti un vairs nepieminēti.6 Mēs varam stāvēt Viņa priekšā šķīsti, cienīgi un iesvētīti.

Manu sirdi pilda tik liela pateicība par manu Debesu Tēvu. Es saprotu, ka Viņš nav lēmis Saviem bērniem maldīties caur mirstību bez kādām cerībām uz gaišu un mūžīgu nākotni. Viņš ir sniedzis norādījumus, kas atklāj ceļu atpakaļ pie Viņa. Un tā visa centrā ir Viņa mīļotais Dēls Jēzus Kristus7 un Viņa upuris mūsu labā.

Glābēja bezgalīgā Izpirkšana pilnībā izmaina to, kā mēs varam uzlūkot savus pārkāpumus un nepilnības. Tā vietā, lai pastāvīgi domātu par tām un justos nomākti un bezcerīgi, mēs varam no tām mācīties un smelties cerību.8 Attīrošā grēku nožēlošanas dāvana ļauj mums atmest savus grēkus un kļūt par jaunām radībām.9

Pateicoties Jēzum Kristum, mūsu neveiksmēm nav jānosaka tas, kas mēs esam. Tās var mūs uzlabot.

Līdzīgi kā mūziķis, kas vingrinās toņkārtās, mēs varam saskatīt savas kļūdas, trūkumus un grēkus kā iespēju labāk izprast pašiem sevi, izkopt dziļāku un godīgāku mīlestību pret citiem un attīrīties caur grēku nožēlošanu.

Ja mēs nožēlojam grēkus, tad kļūdas nepadara mūs par nederīgiem. Tās ir daļa no mūsu izaugsmes.

Mēs visi esam zīdaiņi salīdzinājumā ar tām godības pilnajām un diženajām būtnēm, par kurām mums ir paredzēts kļūt. Neviena mirstīgā būtne nav attīstījusies no rāpošanas uz staigāšanu un skriešanu bez biežiem klupieniem, puniem un nobrāzumiem. Šādā veidā mēs mācāmies.

Ja mēs turpināsim nopietni vingrināties, vienmēr cenšoties turēt Dieva baušļus un veltot savus pūliņus tam, lai nožēlotu grēkus, izturētu, kā arī pielietotu apgūto, mēs sakrāsim gaismu savā dvēselē.10 Un, lai gan tagad mēs varam pilnībā neaptvert savu potenciālu, „mēs zinām, ka, kad [Glābējs] atklāsies”, mēs redzēsim Viņa sejas izteiksmi mūsos un „redzēsim Viņu, kāds Viņš ir”.11

Cik brīnišķīgs solījums!

Jā, pasaule ir nemierā. Un, jā, mums ir trūkumi. Taču mums nav jānokar savas galvas izmisumā, jo mēs varam uzticēties Dievam, mēs varam uzticēties Viņa Dēlam Jēzum Kristum un mēs varam pieņemt Gara dāvanu, kas virzīs mūs pa šo ceļu uz dzīvi, kas būs prieka un dievišķas laimes piepildīta.12

Jēzus mūsu vidū

Es bieži esmu prātojis — ko gan Jēzus mācītu un darītu, ja Viņš šodien būtu mūsu vidū?

Pēc Augšāmcelšanās Jēzus Kristus izpildīja Savu solījumu — apciemot Viņa „citas avis”.13

Mormona Grāmata: vēl viena liecība par Jēzu Kristu vēsta par šādu apciemojumu pie ļaudīm Amerikas kontinentā. Mums ir šis vērtīgais pieraksts kā taustāma liecība Glābēja darbam.

Mormona Grāmatas ļaudis dzīvoja zemeslodes otrā pusē — viņu vēstures, kultūras un politiskā gaisotne bija ļoti atšķirīga no tās, kas bija tiem ļaudīm, kurus Jēzus mācīja Savas laicīgās kalpošanas laikā. Un tomēr Viņš tiem mācīja daudz no tā, ko Viņš mācīja Svētajā zemē.

Kālab lai Viņš to darītu?

Glābējs vienmēr māca mūžīgas patiesības. Tās attiecas uz jebkura vecuma cilvēkiem un jebkuriem apstākļiem.

Viņa vēstījums bija un ir cerības un piederības vēstījums — liecība, ka Dievs, mūsu Debesu Tēvs, nav pametis Savus bērnus, —

ka Dievs ir mūsu vidū!

Pirms divsimt gadiem Glābējs atkal atgriezās uz Zemes. Kopā ar Dievu Tēvu Viņš parādījās 14 gadu vecajam Džozefam Smitam un aizsāka Jēzus Kristus evaņģēlija un Baznīcas Atjaunošanu. Kopš tās dienas debesis ir atvērtas, un debesu vēstneši ir nokāpuši no nemirstīgās godības mītnēm. No celestiālā troņa tika izlieta gaisma un zināšanas.

Tas Kungs, Jēzus Kristus, atkal uzrunāja pasauli.

Ko Viņš teica?

Mums par svētību, daudzi no Viņa vārdiem ir pierakstīti Mācībā un Derībās — pieejami ikvienam cilvēkam pasaulē, kas vēlas tos lasīt un studēt. Cik gan vērtīgi šie vārdi ir mums šodien!

Un mums nevajadzētu justies pārsteigtiem, atklājot, ka Glābējs atkal māca Sava evaņģēlija pamatvēstījumu: „Tev būs To Kungu, savu Dievu, mīlēt no visas savas sirds un ar visu savu spēku, prātu un izturību; un Jēzus Kristus Vārdā tev būs Viņam kalpot.”14 Viņš iedvesmo mūs meklēt Dievu15 un dzīvot pēc tām mācībām, kuras Viņš ir atklājis Saviem kalpiem — praviešiem.16

Viņš māca mums mīlēt citam citu17 un būt „piln[iem] žēlsirdības pret visiem cilvēkiem”.18

Viņš aicina mūs būt par Viņa rokām un darīt labu.19 „Nemīlēsim vārdiem, … bet ar darbiem un ar patiesību!”20

Viņš izaicina mūs uzklausīt Viņa lielo rīkojumu: mīlēt, dalīties, aicināt visus pie Viņa evaņģēlija un Viņa Baznīcā.21

Viņš mums pavēl uzcelt svētos tempļus un iet un kalpot tajos.22

Viņš māca mūs, kā kļūt par Viņa mācekļiem — lai savā sirdī mēs netiektos pēc personīgās varas, bagātības, atzinības vai amata. Viņš mums māca „nolik[t] šīs pasaules lietas un meklē[t] pēc labākām lietām”.23

Viņš mūs mudina tiekties pēc prieka, apgaismības, miera, patiesības, laimes24 un pēc nemirstības un mūžīgās dzīves apsolījuma.25

Padomāsim par to šādi. Iedomāsimies, ka Jēzus šodien ir atnācis uz jūsu bīskapiju, jūsu draudzi vai uz jūsu mājām. Kā tas būtu?

Viņš varētu skaidri redzēt jūsu sirdis. Ārējais izskats zaudētu savu nozīmi. Viņš zinātu, kas jūs esat. Viņš zinātu jūsu sirds vēlmes.

Lēnprātīgos un pazemīgos Viņš pacilātu.

Slimos Viņš dziedinātu.

Šaubīgajos Viņš iedvestu ticību un drosmi ticēt.

Viņš mums mācītu atvērt savu sirdi Dievam un palīdzēt citiem.

Viņš atpazītu un godātu godīgumu, pazemību, godprātību, uzticību, līdzcietību un žēlsirdību.

Mēs ieskatītos Viņam acīs, un mēs nekad vairs nebūtu tādi paši kā iepriekš. Mēs izmainītos uz visiem laikiem. Mēs būtu pārveidoti ar dziļu atskārsmi, ka Dievs patiešām ir mūsu vidū.

Ko lai mēs darām?26

Ar labestību es atskatos uz to jauno vīrieti, kāds es biju, kad pieaugu. Ja es varētu atgriezties pagātnē, es viņu mierinātu un teiktu viņam, lai viņš paliek uz pareizā ceļa un turpina meklēt. Un es lūgtu, lai viņš ieaicina savā dzīvē Jēzu Kristu, jo Dievs ir mūsu vidū!

Jums, mani dārgie brāļi un māsas, mani dārgie draugi, un visiem, kas meklē atbildes, patiesību un laimi, es dodu to pašu padomu — turpiniet meklēt ar ticību un pacietību.27

Lūdziet, un jums taps dots. Klauvējiet, un jums taps atvērts.28 Paļaujieties uz To Kungu.29

Sastapšanās ar Dievu ir mūsu ikdienas dzīves būtiskākais uzdevums un svētākā iespēja.

Kad mēs atmetam lepnību un tuvojamies Viņa tronim ar salauztu sirdi un nožēlas pilnu garu,30 Viņš tuvojas mums.31

Kad mēs cenšamies sekot Jēzum Kristum un iet pa māceklības ceļu — rindiņu pēc rindiņas —, pienāks diena, kad mēs pieredzēsim šo neiedomājamo dāvanu — iegūsim prieka pilnību.

Mani mīļotie draugi, jūsu Debesu Tēvs jūs mīl ar pilnīgu mīlestību. Viņš ir apliecinājis Savu mīlestību nebeidzamos veidos, bet pats galvenais — devis Savu Vienpiedzimušo Dēlu kā upuri un dāvanu Saviem bērniem, lai atgriešanās pie mūsu Debesu vecākiem kļūtu par īstenību.

Es sniedzu liecību, ka mūsu Debesu Tēvs dzīvo, ka Jēzus Kristus vada Savu Baznīcu un prezidents Rasels M. Nelsons ir Viņa pravietis.

Es sniedzu jums savu svētību šajā priecīgajā Lieldienu laikā. Atveriet savu sirdi mūsu Glābējam un Pestītājam neatkarīgi no jūsu apstākļiem, pārbaudījumiem, ciešanām vai kļūdām; jūs varat zināt, ka Viņš dzīvo, ka Viņš jūs mīl un ka, pateicoties Viņam, jūs nekad nebūsiet vieni.

Dievs ir mūsu vidū.

Par šo es liecinu Jēzus Kristus svētajā Vārdā, āmen.