Vispārējā konference
    Sagatavošanās Tā Kunga atgriešanās dienai
    Lejupielādes
    Šī lapa (MP3)
    Zemteksta piezīmes
    Tēma

    Sagatavošanās Tā Kunga atgriešanās dienai

    Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcai ir dots unikāls spēks un pilnvaras, kas nepieciešamas, lai paveiktu nepieciešamo sagatavošanos Tā Kunga Otrajai atnākšanai.

    Pēc divām nedēļām mēs svinēsim Lieldienas. Augšāmcelšanās apliecina Jēzus Kristus dievišķumu un Dieva Tēva esamības realitāti. Mūsu domas ir vērstas uz Glābēju, un mēs pārdomājam „Viņa nepārspējamās dzīves patiesumu un Viņa Grēku Izpirkšanas upura bezgalīgo vērtību”.1 Es ceru, ka mēs domājam arī par Viņa gaidāmo atgriešanos, kad „Viņš valdīs kā ķēniņu Ķēniņš un kungu Kungs”.2

    Pirms kāda laika Buenosairesā, Argentīnā, es piedalījos kādā konferencē kopā ar dažādu konfesiju vadītājiem. Viņu mīlestība pret līdzcilvēkiem bija acīmredzama. Viņu mērķis bija atvieglot ciešanas un palīdzēt cilvēkiem pārvarēt nomāktību un nabadzību. Es domāju par neskaitāmajiem šīs Baznīcas humānās palīdzības pasākumiem, tajā skaitā par sadarbības projektiem kopā ar konferencē pārstāvētajām reliģiskajām grupām. Es izjutu dziļu pateicību par Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas locekļu dāsnumu, pateicoties kuram, ir iespējama šāda Kristum līdzīga kalpošana.

    Tajā brīdī Svētais Gars man apstiprināja divus faktus. Pirmkārt, kalpošana laicīgām vajadzībām ir ļoti svarīga un tā ir jāturpina. Otrs bija negaidīts, tomēr spēcīgs un skaidrs. Tas bija šāds: butiskāk par nesavtīgu kalpošanu ir sagatavot pasauli Tā Kunga, Jēzus Kristus, Otrajai atnākšanai.

    Kad Viņš ieradīsies, apspiestība un netaisnība ne tikai mazināsies, — tās beigsies:

    „Tad vilks mājos pie jēra un leopards apgulsies pie kazlēna, un teļš un jauns lauva, un trekni lopi būs kopā, un mazs bērns tos ganīs. …

    Neviens nedz ievainos, nedz nokaus visā Manā svētajā kalnā, jo zeme būs pilna ar atziņu par To Kungu, kā ūdeņi piepilda jūru.”3

    Nabadzība un ciešanas ne tikai mazināsies, tās izgaisīs:

    „Tiem vairs nebūs bada, tiem vairs neslāps, ne saule, ne cits kāds karstums tos nespiedīs.

    Jo Jērs, kas pašā vidū, goda krēsla priekšā, tos ganīs un tos vedīs pie dzīvības ūdens avotiem, un Dievs nožāvēs visas asaras no viņu acīm.”4

    Tiks uzveiktas pat sāpes un nāves bēdas:

    „Tanī dienā zīdainis nemirs, līdz viņš nekļūs vecs; un viņa dzīve būs kā koka mūžs;

    un kad viņš mirs, viņš negulēs, tā sakot, zemē, bet tiks izmainīts acumirklī un tiks aizrauts, un viņa atdusa būs godības pilna.”5

    Tādēļ, jā, darīsim visu, ko spējam, lai atvieglotu ciešanas un bēdas tagad, un ziedosim sevi uzcītīgāk, lai sagatavotos tai dienai, kad visbeidzot zudīs sāpes un ļaunums, kad „Kristus personiski valdīs uz zemes un … zeme tiks atjaunota un saņems savu paradīzes godību”.6 Tā būs atpestīšanas un tiesas diena. Bijušais anglikāņu bīskaps no Durhamas, dr. N. T. Raits, ir trāpīgi aprakstījis Kristus Izpirkšanas, augšāmcelšanās un tiesas nozīmību, lai pārvarētu netaisnību un visu sakārtotu.

    Viņš teica: „Dievs ir nolicis dienu, kurā Viņš pasauli taisnīgi tiesās caur kādu vīru, kuru Viņš izredzējis un par ko visiem liecību devis, uzmodinādams To no mirušiem. Jēzus no Nācaretes esamība un it īpaši Viņa augšāmcelšanās no mirušajiem ir pārliecinošs pamatojums tam, ka pasaule nav radusies nejauši. Galu galā tas nav haoss: jo tad, kad mēs šodien darām taisnības darbus, mēs nelietderīgi netērējam savu laiku un līdzekļus, lai saglābtu to, kas galu galā tāpat sabruks. Kad Dievs piecēla Jēzu no mirušajiem, tas bija salīdzinoši neliels notikums, kas ietvēra visaugstāko tiesu, iesēja vislielākās cerības sēklu. Dievs visspēcīgākajā veidā pasludināja, ka Jēzus no Nācaretes patiesi ir Mesija. … Lielākā ironija pasaules vēsturē ir tā, ka [Jēzus] pats izcieta nežēlīgu un netaisnu tiesu, nonācis vietā, kas simbolizēja un saveda vienkopus visas vēsturiskās nežēlības un netaisnības, lai Pats izciestu šo haosu, šo tumsību, šo nežēlību, šo netaisnību un iznīcinātu tā spēku.”7

    Kamēr biju konferencē Buenosairesā, kuru jau iepriekš pieminēju, Gars man nepārprotami apliecināja, ka Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcai ir dots unikāls spēks un pilnvaras, kas nepieciešamas, lai sagatavotos Tā Kunga Otrajai atnākšanai, patiesi, tieši šim mērķim tā tika atjaunota. Vai jūs varat atrast vēl kādu tautu, kas atzīst šo laikmetu par pareģoto „laika pilnību”, kurā Dievs paredzējis „visu apvienot zem vienas galvas — Kristus”?8 Ja jūs šeit neatradīsiet kopienu, kas vēlas paveikt to, kas nepieciešams gan dzīvajiem, gan mirušajiem, lai sagatavotos tai dienai, ja jūs šeit neatradīsiet organizāciju, kas ir apņēmusies ziedot ievērojamu laiku un līdzekļus, lai apvienotu un sagatavotu derības tautu būt gatavai pieņemt To Kungu, jūs to neatradīsiet nekur.

    1831. gadā Tas Kungs par Baznīcu teica šādus vārdus:

    „Dieva valstības atslēgas ir nodotas cilvēkam uz zemes, un no šejienes evaņģēlijs aizvelsies līdz zemes galiem. …

    Piesauciet To Kungu, lai Viņa valstība varētu izplatīties uz zemes, lai tās iedzīvotāji varētu to saņemt un būt gatavi nākamajām dienām, kurās Cilvēka Dēls nāks lejā, debesīs, tērpts Savas godības spožumā, lai satiktu Dieva valstību, kas ir nodibināta uz zemes.”9

    Ko mēs varam darīt, lai sagatavotos tai dienai jau tagad? Mēs varam sagatavoties paši; mēs varam sapulcināt Tā Kunga derības tautu, un mēs varam palīdzēt piepildīt pestīšanas solījumu, kas dots „tēviem”, mūsu senčiem.10 Pirms Tas Kungs atgriezīsies, ir nopietni jāstrādā, lai šie darbi notiktu.

    Pirmkārt un ļoti būtiski, lai Tas Kungs varētu atgriezties, uz Zemes ir jābūt ļaudīm, kas ir sagatavoti Viņu pieņemt Viņa atnākšanas brīdī. Viņš ir pasludinājis, ka tie, kas tajā dienā paliks uz Zemes, „no paša mazākā līdz lielākajam, … tiks piepildīti ar Tā Kunga atziņu un redzēs paši savām acīm, un pacels balsi, un vienā balsī dziedās šo jauno dziesmu, sakot: Tas Kungs ir atkal ir atjaunojis Ciānu. … Tas Kungs visu ir apvienojis. Tas Kungs ir nonesis Ciānu lejā no augšienes. Tas Kungs ir uznesis Ciānu no lejas.”11

    Senos laikos Dievs uzņēma pie sevis taisnīgo Ciānas pilsētu.12 Turpretī pēdējās dienās jaunā Ciāna pieņems To Kungu Viņa atgriešanās dienā.13 Ciāna ir sirdī šķīstie, vienas sirds un viena prāta ļaudis, kuri dzīvo taisnībā un starp kuriem nav nabago.14 Pravietis Džozefs Smits pasludināja: „Ciānas celšanai ir jābūt mūsu augstākajam mērķim.”15 Mēs ceļam Ciānu savās mājās, bīskapijās, draudzēs un stabos, veidojot vienotību, dievišķību un žēlsirdību.16

    Mums jāapzinās, ka Ciānas celšana notiek trauksmainā laikā — „niknuma dienā, dedzināšanas dienā, posta, raudāšanas, sēru un žēlabu dienā; un kā viesulis tā nāks pār visu zemes virsu, saka Tas Kungs”.17 Tādēļ sapulcināšana stabos kļūst par „glābiņu un patvērumu no vētras un no niknuma, kad tas tiks izliets bez mēra pār visu zemi”.18

    Gluži tāpat kā senāk, mēs „sanākam kopā bieži, lai gavētu un lūgtu, un runātu cits ar citu par savu dvēseļu labklājību. Un … pieņemtu [maizi un ūdeni], atceroties To Kungu, Jēzu.”19 Prezidents Rasels M. Nelsons pagājušā gada oktobra konferencē paskaidroja: „Baznīcas izsenais mērķis ir palīdzēt visiem Baznīcas locekļiem stiprināt savu ticību mūsu Kungam, Jēzum Kristum, un Viņa īstenotajai Izpirkšanai, slēgt un ievērot savas derības ar Dievu, kā arī stiprināt un saistīt viņu ģimenes.”20 Attiecīgi viņš uzsvēra, cik nozīmīgas ir tempļa derības, Sabata diena un ikdienas evaņģēlija baudīšana, galvenokārt mājās, stiprinot to ar evaņģēlija studēšanu Baznīcā. Mēs vēlamies zināt par To Kungu, un mēs vēlamies izzināt To Kungu.21

    Galvenais Ciānas celšanas darba mērķis ir ilgstoši izkaisītās Tā Kunga derības tautas sapulcināšana.22 „Mēs ticam burtiskai Israēla sapulcināšanai un Desmit cilšu atjaunošanai.”23 Visi, kas nožēlo grēkus, tic Kristum un top kristīti, ir Viņa derības ļaudis.24 Tas Kungs pats pareģoja, ka pirms Viņa atgriešanās evaņģēlijs taps sludināts visā pasaulē25, „lai atgūtu [Viņa] ļaudis, kas ir no Israēla nama”,26 „un tad nāks gals”.27 Jeremijas pareģojumi top piepildīti:

    „Tādēļ redzi, nāks dienas, tā saka Tas Kungs, tad [tie] nesacīs vairs: tik tiešām, ka Tas Kungs dzīvo, kas izveda Israēla bērnus no Ēģiptes zemes! —

    bet sacīs: tik tiešām, ka Tas Kungs dzīvo, kas atveda Israēla bērnus no ziemeļu zemes un no visām zemēm, kur Viņš tos bija izklīdinājis! — jo Es atvedīšu tos atkal viņu zemē, ko Es devu viņu tēviem.”28

    Prezidents Nelsons ir vairākkārt uzsvēris, ka „[Israēla] sapulcināšana ir vissvarīgākā lieta, kas šodien notiek uz Zemes. Nekas cits nestāv tai līdzās plašā mēroga ziņā, nekas cits nestāv tai līdzās svarīgumā, nekas cits nestāv tai līdzās majestātiskumā. Un, ja jūs izvēlaties, … jūs varat būt tās liela daļa.”29 Pēdējo dienu svētie vienmēr ir bijusi misionāru tauta. Simtiem tūkstoši kopš Atjaunošanas sākuma ir atsaukušies misijas aicinājumiem; desmitiem tūkstoši šobrīd kalpo. Un, kā tikko mācīja elders Kventins L. Kuks, mēs visi varam piedalīties šajā darbā, vienkārši un dabiski mīlestībā aicinot citus pievienoties mums Baznīcā, apmeklēt mūs mājās, kļūt par daļu no mūsu loka. Mormona Grāmatas publicēšana bija signāls tam, ka sapulcināšana ir sākusies.30 Mormona Grāmata pati par sevi ir līdzeklis sapulcināšanai un pievēršanai.

    Vēl būtiska sagatavošanās Otrajai atnākšanai ir lielais darbs mūsu priekšteču glābšanā. Tas Kungs apsolīja sūtīt pravieti Eliju pirms Otrās atnākšanas, „Tā Kunga lielās un šausmu pilnās dienas”31, lai „atklātu priesterību” un „iedēstītu bērnu sirdīs solījumus, kas doti tēviem”.32 Kā apsolīts, Elija ieradās. Tas notika 1836. gada 3. aprīlī Kērtlandes templī. Tajā vietā un tajā brīdī viņš patiesi piešķīra apsolīto priesterību, mirušo pestīšanas atslēgas un sievu, vīru un ģimeņu saistīšanas atslēgas visās paaudzēs un cauri visai mūžībai.33 Ja tā nebūtu noticis, radīšanas mērķis būtu izjaukts un šajā nozīmē zeme būtu „nolādēta” vai „pilnībā iznīcināta.”34

    Jauniešu svētbrīdī, kas notika pirms Romas Itālijas tempļa iesvētīšanas, simtiem jaunu vīriešu un sieviešu klātienē parādīja prezidentam Nelsonam sagatavotās kartiņas ar viņu senču vārdiem. Viņi bija gatavi ieiet templī, lai izpildītu aizstājošās kristības par šiem senčiem, tiklīdz templis būs atvērts. Tas bija ārkārtīgi iepriecinošs brīdis, tomēr tikai viens piemērs tam, kā pastiprinās centieni nodibināt Ciānu to paaudžu vidū, kas bijušas pirms mums.

    Lai arī mēs uzcītīgi cenšamies celt Ciānu, tajā skaitā darot savu daļu Tā Kunga izredzēto sapulcināšanā un mirušo pestīšanā, mēs nedrīkstam aizmirst, ka tas ir Tā Kunga darbs un to dara Viņš. Viņš ir vīna dārza kungs, un mēs esam Viņa kalpi. Viņš pavēl mums strādāt vīna dārzā no visa spēka „vēl šo pēdējo reizi”, un Viņš strādā kopā ar mums.35 Iespējams, precīzāk būtu teikt, ka Viņš ļauj mums strādāt kopā ar Viņu. Pāvils sacīja: „Es dēstīju, Apolls aplaistīja, bet Dievs deva spēku augšanai.”36 Tieši Viņš šobrīd pasteidzina Savu darbu.37 Liekot lietā mūsu ievērojami nepilnīgos pūliņus, ar mūsu „mazajiem līdzekļiem” Tas Kungs paveic lielas lietas.38

    Šis dižais un pēdējais evaņģēlija pilnības laikmets nepārtraukti tuvojas savai kulminācijai — Ciānai uz Zemes, kas apvienosies ar Ciānu no augšienes Tā Kunga brīnumainajā atgriešanās dienā. Jēzus Kristus Baznīcai ir dots uzdevums — sagatavot pasauli, un tā to sagatavo tai dienai. Un tādēļ šajās Lieldienās patiesi svinēsim Jēzus Kristus augšāmcelšanos un visu, ko tā paredz: Viņa atgriešanos, lai valdītu tūkstoš miera gadus, taisnīgu tiesu un pilnīgu taisnīgumu visiem, visu cilvēku nemirstību, kas jebkad dzīvojuši uz Zemes, un mūžīgās dzīves apsolījumu. Kristus Augšāmcelšanās ir augstākā pārliecība, ka viss tiks atjaunots taisnībā. Celsim Ciānu, lai pietuvinātu to dienu! Jēzus Kristus Vārdā, āmen.