2010.–2019. gads
    Atbalstošās ticības spēks
    Lejupielādes
    Šī lapa (MP3)
    Zemteksta piezīmes
    Tēma

    Atbalstošās ticības spēks

    Paceļot savu roku, lai paustu atbalstu, jūs apsolāt Dievam, kura kalpi viņi ir, ka jūs viņus atbalstīsiet.

    Daudzas reizes es esmu dzirdējis priesterības vadītājus pateicamies par to cilvēku atbalstošo ticību, kuriem viņi kalpo. No saviļņojuma viņu balsī var saprast, ka viņu pateicība ir dziļa un īsta. Mans nolūks šodien ir nodot Tā Kunga atzinību par to, ka jūs atbalstāt Viņa kalpus Viņa Baznīcā, kā arī iedrošināt jūs izmantot un vairot sevī to spēku, lai atbalstītu citus ar savu ticību.

    Pirms jūs piedzimāt, jūs nodemonstrējāt šādu spēku. Padomājiet, ko mēs zinām par garu pasauli, pirms mēs piedzimām. Mūsu Debesu Tēvs iepazīstināja mūs ar ieceri Saviem bērniem. Mēs tur bijām klāt. Lucifers, mūsu gara brālis, pretojās šai iecerei, kas mums ļautu brīvi izvēlēties. Jehova, Debesu Tēva Mīļais Dēls, atbalstīja šo ieceri. Lucifers sacēla dumpi. Jehovas atbalstošā balss guva virsroku, un Viņš brīvprātīgi pieteicās būt par mūsu Glābēju.

    Tas, ka jūs tagad esat mirstīgajā pasaulē, apliecina mums, ka jūs atbalstījāt Tēvu un Glābēju. Lai atbalstītu laimes ieceri un Jēzus Kristus vietu tajā, bija vajadzīga ticība, jo jūs tik maz zinājāt par izaicinājumiem, ar ko saskarsieties mirstīgajā dzīvē.

    Jūsu ticība, lai atbalstītu Dieva kalpus, ir bijusi jūsu laimes pamatā arī šajā dzīvē. Kad jūs pieņēmāt misionāra izaicinājumu — lūgt Dievu, lai uzzinātu, ka Mormona Grāmata ir Dieva vārds, jums bija ticība, lai atbalstītu Tā Kunga kalpu. Kad jūs pieņēmāt uzaicinājumu tapt kristītiem, jūs atbalstījāt pazemīgu Dieva kalpu.

    Kad jūs atļāvāt kādam uzlikt rokas uz savas galvas un teikt: „Saņem Svēto Garu,” jūs atbalstījāt viņu kā Melhisedeka priesterības nesēju.

    Kopš tās dienas jūs esat, uzticīgi kalpojot, atbalstījuši katru cilvēku, kurš jums ir piešķīris priesterību, un katru, kurš ir jūs ordinējis kādā amatā šajā priesterībā.

    Jūsu priesterības saņemšanas agrīnajā pieredzē katra atbalstīšana bija vienkāršs notikums, jums paļaujoties uz Dieva kalpu. Tagad daudzi no jums ir virzījušies uz augšu, kur atbalstīšana prasa ko vairāk.

    Jūs izvēlaties, vai atbalstīt visus, kurus Tas Kungs aicina, — lai kur Tas Kungs tos būtu aicinājis. Šāda izvēle notiek konferencēs visā pasaulē. Tas notika arī šajā konferencē. Šādās sanāksmēs vīriešu un sieviešu — Dieva kalpu — vārdi tiek nolasīti, un jūs tiekat aicināti pacelt roku, lai paustu atbalstu. Jūs varat atturēt savu atbalstošo balsi, vai arī jūs varat apņemties viņus atbalstīt ticībā. Paceļot savu roku, lai paustu atbalstu, jūs dodat solījumu. Jūs apsolāt Dievam, kura kalpi viņi ir, ka jūs viņus atbalstīsiet.

    Viņi ir nepilnīgi cilvēki, tāpat kā jūs. Savu solījumu turēšana prasīs nesatricināmu ticību, ka Tas Kungs ir aicinājis viņus. Šo solījumu turēšana arī nesīs mūžīgu laimi. To neturēšana nesīs bēdas jums un jums mīļiem cilvēkiem — un pat tādus zaudējumus, ko jūs nespējat iedomāties.

    Jums varbūt ir jautāts vai jums jautās, vai jūs atbalstāt savu bīskapu, staba prezidentu, Baznīcas Augstākos pilnvarotos un vispārējās amatpersonas. Tas var notikt, kad jums lūdz atbalstīt amatpersonas un vadītājus konferencē. Dažreiz tas būs intervijā ar bīskapu vai staba prezidentu.

    Es jums iesaku uzdot sev šos jautājumus jau iepriekš, tos rūpīgi un lūgšanu pilniem apdomājot. Tā darot, jūs varētu atskatīties uz savām nesenajām domām, vārdiem un rīcību. Centieties atcerēties un noformulēt atbildes, ko jūs dosiet, kad Tas Kungs jūs intervēs, zinot, ka Viņš to kādu dienu darīs. Jūs varētu sagatavoties, uzdodot sev šādus jautājumus:

    1. Vai es esmu domājis vai runājis par cilvēciskām vājībām cilvēkos, kurus esmu solījis atbalstīt?

    2. Vai es esmu meklējis pierādījumus tam, ka Tas Kungs vada viņus?

    3. Vai es esmu apzināti un lojāli sekojis viņu vadībai?

    4. Vai es esmu runājis par pierādījumiem, kuros varu saredzēt, ka viņi ir Dieva kalpi?

    5. Vai es regulāri lūdzu Dievu par viņiem, nosaucot viņus vārdā un sajūtot mīlestību?

    Šādi jautājumi vairumam no mums liks justies neomulīgi un sajust vajadzību nožēlot grēkus. Dievs mums ir pavēlējis netiesāt citus netaisnīgi, taču praksē mēs atklājam, ka no tā ir grūti izvairīties. Gandrīz jebkas, ko darām, strādājot ar cilvēkiem, vedina mūs uz viņu vērtēšanu. Un gandrīz katrā savas dzīves aspektā mēs salīdzinām sevi ar citiem. Mēs to varam darīt dažādu iemeslu dēļ, un daži no tiem ir pamatoti, taču tas bieži noved mūs pie kritizēšanas.

    Prezidents Džordžs K. Kenons izteica brīdinājumu, ko es jums nododu kā savu. Es ticu, ka viņš runāja patiesību: „Dievs ir izvēlējies Savus kalpus. Viņš to uzskata par Savu prerogatīvu — nosodīt viņus, ja viņiem vajadzīgs nosodījums. Viņš to nav devis mums individuāli — nopelt vai nosodīt viņus. Neviens cilvēks, lai cik stiprs ticībā viņš būtu, lai cik augstā priesterības amatā, nevar runāt ļaunu par Tā Kunga iesvaidītajiem un pelt Dieva pilnvaras uz Zemes, neizraisot Viņa nepatiku. Svētais Gars attālināsies no šāda cilvēka, un viņš nonāks tumsībā. Tādēļ, vai tad jūs neredzat, cik svarīgi mums ir būt uzmanīgiem?”1

    Es esmu novērojis, ka Baznīcas locekļi visā pasaulē parasti ir lojāli cits pret citu un pret tiem, kas prezidē pār viņiem. Tomēr mēs varam veikt zināmus uzlabojumus, un mums tie ir jāveic. Mēs varam vairot savu spēku cits cita atbalstīšanā. Tas prasīs ticību un pūles. Lūk, četri ieteikumi, ko es dodu, lai saskaņā ar tiem rīkotos šajā konferencē.

    1. Mēs varam apzināt konkrētu rīcību, ko runātāji iesaka, un šodien sākt to īstenot. Tā darot, mums būs vairāk spēka viņu atbalstīšanai.

    2. Mēs varam lūgt par viņiem, kad viņi mūs uzrunā, lai Svētais Gars nestu viņu vārdus kādu konkrētu — mums mīļu — cilvēku sirdī. Kad mēs vēlāk uzzināsim, ka mūsu lūgšana ir atbildēta, mums būs vairāk spēka, lai šos vadītājus atbalstītu.

    3. Mēs varam lūgt, lai konkrēti runātāji tiktu svētīti un viņu ietekme — vairota, kad viņi nodos savu vēstījumu. Kad mēs redzēsim, ka viņu ietekme tika vairota, mūsu ticība pieaugs, lai viņus atbalstītu, un tā būs pastāvīga.

    4. Mēs varam censties saklausīt tādus runātāju vēstījumus, kas nāk kā atbilde uz mūsu personīgajām lūgšanām pēc palīdzības. Kad atbildes nāks, un tās nāks, mūsu ticība pieaugs, lai atbalstītu visus Tā Kunga kalpus.

    Papildus tam, ka kļūsim labāki tajā, kā atbalstām tos, kas kalpo Baznīcā, mēs mācīsimies, ka ir vēl viena vide, kurā mēs varam vairot šādu savu spēku. Tas mums var nest vēl lielākas svētības. Tas ir mājās un ģimenē.

    Es uzrunāju gados jaunākus priesterības nesējus, kuri dzīvo mājās ar savu tēvu. Ļaujiet man teikt jums no savas pieredzes, ko tēvam nozīmē — sajust jūsu atbalstošo ticību. Viņš jums var izskatīties pārliecināts. Taču viņš saskaras ar vairāk izaicinājumiem, nekā jūs zināt. Dažreiz viņš nevar redzēt ceļu caur problēmām, kas ir viņa priekšā.

    Tas, ka jūs viņu apbrīnosiet, viņam nedaudz palīdzēs. Tas, ka jūs viņu mīlēsiet, viņam palīdzēs vēl vairāk. Taču visvairāk palīdzēs sirsnīgi vārdi, piemēram: „Tēti, es esmu lūdzis par tevi, un es sajutu, ka Tas Kungs tev palīdzēs. Viss nokārtosies. Es to zinu.”

    Šādiem vārdiem ir spēcīga ietekme arī pretējā virzienā — no tēva dēlam. Kad dēls ir pieļāvis smagu kļūdu, iespējams, kādā garīgā lietā, viņš var justies, ka ir cietis neveiksmi. Kā viņa tēvs, jūs varētu būt pārsteigts brīdī, kad pēc tam, kad būsiet lūdzis Dievu, lai zinātu, kā rīkoties, Svētais Gars ieliks šādus vārdus jums mutē: „Dēls, es esmu ar tevi visu ceļu. Tas Kungs tevi mīl. Ar Viņa palīdzību tu vari to izlabot. Es zinu, ka tu to vari un ka tu to darīsi. Es tevi mīlu.”

    Priesterības kvorumā un ģimenē vairota ticība, lai atbalstītu citam citu, ir tas veids, kā mēs ceļam Ciānu, ko Tas Kungs vēlas, lai mēs radītu. Ar Viņa palīdzību mēs to varam, un mēs to izdarīsim. Mums būs jāmācās mīlēt To Kungu no visas sirds, spēka, prāta un izturības un mīlēt citam citu, kā mēs mīlam paši sevi.

    Kad mēs pieaugam tīrajā Kristus mīlestībā, mūsu sirds tiek mīkstināta. Šī mīlestība liks mums būt pazemīgiem un vadīs uz grēku nožēlošanu. Mūsu pārliecība par To Kungu un vienam par otru pieaugs. Un tad mēs virzīsimies tālāk, lai kļūtu viens, kā mums to apsola Tas Kungs.2

    Es liecinu, ka Debesu Tēvs jūs pazīst un mīl. Jēzus ir dzīvais Kristus. Šī ir Viņa Baznīca. Mums ir Viņa priesterība. Viņš godās mūsu pūles — pieaugt savā spēkā, lai izmantotu priesterību un atbalstītu citam citu. Par to es liecinu Jēzus Kristus svētajā Vārdā, āmen.