2010.–2019. gads
    Jēzus Kristus īstenotā Izpirkšana
    Lejupielādes
    Šī lapa (MP3)
    Zemteksta piezīmes
    Tēma

    Jēzus Kristus īstenotā Izpirkšana

    Glābēja veiktā Izpirkšana ir ne vien nebeidzama savā vērienā, bet arī individuāli piemērojama.

    Šajā svētku laikā mēs jo īpaši priecājamies un domājam par Glābēja īstenoto Izpirkšanu. Tā tik tiešām ir pati dievišķākā, apgaismojošākā, iespaidīgākā mācība, kas jebkad ir izzināta šajā pasaulē un Visumā. Tā dāvā cerību un piešķir mūsu dzīvei mērķi.

    Kas tad ir Jēzus Kristus īstenotā Izpirkšana? Savā ziņā tā ir virkne dievišķo notikumu, kas aizsākās Ģetzemanes dārzā, turpinājās pie krusta un noslēdzās ar kulmināciju, kad Glābējs augšāmcēlās no Sava kapa. To visu motivēja neaptverama mīlestība pret ikvienu no mums. Tam bija nepieciešama bezgrēcīga būtne, kam bija bezgalīga vara pār dabiskajām stihijām — pat pār nāvi —, kam piemita neierobežota spēja izciest visu mūsu grēku un pārbaudījumu sekas un kas faktiski nolaidās zem tā visa.1 Tāda bija Jēzus Kristus misija, tāda bija Viņa īstenotā Izpirkšana.

    Kāds tad bija tās nolūks? Tās nolūks bija dāvāt mums iespēju atgriezties Dieva klātbūtnē, kļūt līdzīgākiem Viņam un iemantot prieka pilnību. Tas tika paveikts, pārvarot četrus šķēršļus, kas ir:

    1. Laicīgā nāve;

    2. Garīgā nāve Ādama pārkāpuma un mūsu grēku dēļ

    3. Mūsu ciešanas un nespēks;

    4. Mūsu vājības un nepilnības.

    Bet kā gan Glābējs varēja to īstenot, nepārkāpjot taisnīguma likumu?

    Skydive

    Padomāsim uz brīdi par kādu vīrieti, kurš, vēloties pieredzēt satraucošu brīvo kritienu, pieņem pārsteidzīgu lēmumu un spontāni izlec no nelielas lidmašīnas. Viņš tūliņ pat saprot, cik muļķīgi rīkojies. Viņš gribētu droši piezemēties, taču tam ir kāds šķērslis — gravitācijas likums. Viņš sāk pārsteidzoši ātri kustināt rokas, cerot sākt lidot, taču tam nav cerētā rezultāta. Viņš mēģina ieņemt tādu stāvokli, lai palēninātu nolaišanos, līgani planējot, taču gravitācijas likums ir nepielūdzams un nežēlīgs. Viņš mēģina pierunāt šo vienkāršo dabas likumu, sakot: „Tā bija kļūda. Es nekad vairs tā nedarīšu.” Taču viņa lūgumi neatrod dzirdīgas ausis. Gravitācijas likums nepazīst līdzjūtību, tam nepastāv izņēmumi. Taču, par laimi, šis vīrietis pēkšņi sajūt savos plecos smagumu. Viņa draugs lidmašīnā, nojaušot par šo muļķīgo lēmumu, tieši pirms lēciena ir uzlicis viņam plecos izpletni. Viņš atrod izpletņa auklu un parauj to. Viņš atvieglots droši nolaižas lejā. Mēs varētu jautāt: „Vai šeit tika pārkāpts gravitācijas likums, vai arī izpletnis darbojās saskaņā ar šo likumu, nodrošinot drošu nolaišanos?”

    Skydiving

    Grēkojot mēs līdzināmies šim neapdomīgajam vīram, kurš izlēca no lidmašīnas. Lai ko mēs darītu paši saviem spēkiem, mūs gaida tikai un vienīgi avārija. Mēs esam pakļauti taisnīguma likumam, kas, tāpat kā gravitācijas likums, ir strikts un nežēlīgs. Mēs varam tikt glābti vienīgi, pateicoties tam, ka Glābējs caur Savu Izpirkšanu ir žēlastīgi nodrošinājis mums zināmu garīgo izpletni. Ja mums ir ticība Jēzum Kristum un mēs nožēlojam grēkus (kas nozīmē, ka mēs darām savu daļu, paraujot izpletņa auklu), tad mūsu dzīvē var izpausties Glābēja sargājošais spēks un mēs varam piezemēties — garīgi neskarti.

    Taču tas ir iespējams, tikai pateicoties tam, ka Glābējs ir pārvarējis četrus šķēršļus, kuri varētu liegt mums garīgi pilnveidoties.

    1. Nāve. Viņš pārvarēja nāvi caur Savu godības pilno Augšāmcelšanos. Apustulis Pāvils mācīja: „Jo, kā Ādamā visi mirst, tāpat arī Kristū visi tiks dzīvi darīti.”2

    2. Grēks. Glābējs uzveica grēku un atbrīvoja no vainas visus tos, kuri nožēlo grēkus. Viņa attīrošais spēks ir tik pamatīgs un visaptverošs, ka Jesaja apsolīja: „Kaut jūsu grēki arī būtu sarkani kā asinis, tomēr tie paliks balti kā sniegs.”3

    Es laiku pa laikam esmu ticies ar krietniem svētajiem, kuriem ir grūti sev piedot, kuri nevainīgi, tomēr kļūdaini attiecina uz Glābēja pestīšanas spēku zināmus ierobežojumus. Paši to negribot, viņi uzskata bezgalīgo Izpirkšanu par ierobežotu Izpirkšanu, kura nespēj tiem palīdzēt konkrēta grēka vai vājības gadījumā. Taču tā ir bezgalīga Izpirkšana, jo tajā ir ietverts un iekļauts ikviens grēks un visas vājības, kā arī jebkurš kaitējums un sāpes, ko mums ir nodarījuši citi.

    Trūmans G. Madsens dalās mierinošā secinājumā, sakot:

    „Ja starp jums ir daži, kuri ir tikuši pievilti, vedinot pie pārliecības, ka jūs esat aizgājuši par tālu …, ka jūs esat saindējušies ar grēku, kas liedz jums jebkad no jauna kļūt tādiem, kādi jūs būtu varējuši kļūt, uzklausiet manis teikto.

    Es liecinu jums, ka jūs nevarat nogrimt tādos dziļumos, kur jūs nespētu aizsniegt Jēzus Kristus gaisma un visaptverošais saprāts. Es liecinu — kamēr vien jūsos gail kaut vismazākā vēlme nožēlot grēkus un pacensties, Viņš ir līdzās. Viņš ne vien nolaidās līdz jūsu stāvoklim, Viņš nolaidās vēl zemāk par to, lai varētu būt visā un caur visu patiesības gaisma.”(Mācības un Derību 88:6.)”4

    Viens no iemesliem, kādēļ ir tik būtiski izprast Glābēja īstenoto Izpirkšanu un tās neierobežoto ietekmi, ir tāds, ka, gūstot dziļāku izpratni, mēs izjūtam arvien lielāku vēlmi piedot gan sev, gan citiem.

    Taču pat, ja mēs ticam Kristus attīrošajam spēkam, mums bieži rodas jautājums: „Kā lai es zinu, ka mani grēki ir piedoti?” Ja mēs jūtam Garu, tas ir apliecinājums tam, ka mums ir piedots vai ka noris attīrīšanas process. Prezidents Henrijs B. Airings ir mācījis: „Ja jūs esat sajutuši Svētā Gara ietekmi …, jūs to varat uzskatīt par pierādījumu tam, ka jūsu dzīvē darbojas Izpirkšana.”5

    Stop Sign

    Daži vaicā: „Ja jau man ir piedots, kādēļ es joprojām jūtos vainīgs?” Iespējams, Dieva žēlastībā savas vainas atcerēšanās kalpo par brīdinājumu, zināmu garīgo „stop zīmi”, kas vismaz kādu laiku, sastopoties ar jauniem kārdinājumiem, sauc: „Neej pa šo ceļu! Tu zini, kādas sāpes tas var nodarīt.” Šajā ziņā mēs tādējādi tiekam pasargāti, nevis sodīti.

    Vai mums maz ir iespējams atcerēties savus grēkus, nejūtoties vainīgiem?

    Alma atcerējās par saviem grēkiem pat daudzus gadus pēc šo grēku nožēlošanas. Taču, piesaucis Jēzu pēc žēlastības, viņš teica: „Es vairs neatcerējos savas sāpes; jā, es vairs nemocījos, atcerēdamies savus grēkus.”6

    Kā viņš spēja atcerēties savus grēkus bez sāpēm un vainas izjūtas? Tādēļ, ka, nožēlojot grēkus, mēs piedzimstam no Dieva.7 Kā teikts Svētajos Rakstos, mēs kļūstam par „jaunām radībām”8 Kristū. Tad mēs pilnīgi godīgi varam teikt: „Es vairs neesmu tas vīrietis vai sieviete, kas pastrādāja šos pagātnē atstātos grēkus. Es esmu jauna, pārveidota būtne.”

    3. Ciešanas un nespēks. Alma pravietoja, ka Kristus „ies, izciešot visādas sāpes un ciešanas, un kārdinājumus”. Kādēļ? „Lai Viņš varētu tikt piepildīts ar žēlastību miesā, lai Viņš varētu zināt miesā, kā palīdzēt Saviem ļaudīm viņu vājībās.”9

    Kā Viņš to paveic? Dažkārt Viņš atbrīvo mūs no mūsu ciešanām, dažkārt Viņš stiprina mūs, lai mēs varētu izturēt, bet citkārt Viņš dāvā mums mūžīgo skatījumu, lai mēs varētu skaidrāk izprast savu ciešanu laicīgo raksturu. Aptuveni divus mēnešus nīcis Libertī cietumā, Džozefs Smits beigu beigās izsaucās: „Ak, Dievs, kur Tu esi?”10 Tā vietā, lai sniegtu tūlītēju atvieglojumu, Dievs atbildēja: „Mans dēls, miers tavai dvēselei; tavas likstas un tavas ciešanas būs, bet tikai mazu brītiņu; un tad, ja tu tās labi izturēsi, Dievs tevi paaugstinās augstumos.”11

    Tad Džozefs saprata, ka šī rūgtā pieredze ir tikai neliels punktiņš mūžības notikumu spektrā. Guvis skaidrāku redzējumu, viņš no tās pašas cietuma kameras svētajiem rakstīja: „Dārgie, mīļotie brāļi, darīsim priecīgi visu, kas ir mūsu spēkos; un tad [stāvēsim] mierīgi, ar pilnīgu pārliecību, lai redzētu Dieva glābšanu.”12 Pateicoties Glābēja īstenotajai Izpirkšanai, mēs varam iemantot mūžīgo skatījumu, kas piešķir mūsu pārbaudījumiem jēgu un mierina mūs, dāvājot cerību.

    4. Mūsu vājības un nepilnības. Pateicoties Izpirkšanai, Glābējs ir ieguvis spēcinošo spēju, ko dažkārt dēvē par labvēlību13 un kas var palīdzēt mums pārvarēt savas vājības un nepilnības, tādējādi atbalstot mūs mūsu centienos — kļūt līdzīgākiem Viņam.

    Moronijs mācīja: „Jā, nāciet pie Kristus un topiet pilnveidoti Viņā, … lai ar Viņa labvēlību jūs varētu būt pilnīgi Kristū.”14 Šķiet, ka pastāv vismaz divas metodes vai līdzekļi, kā mēs varam likt lietā šo īpašo spēku, kas var mūs attīrīt un pat padarīt pilnīgus.

    Pirmā metode ir glābšanas priekšraksti. Svētie Raksti vēsta: „Caur priekšrakstiem izpaužas dievišķības spēks.”15 Var gadīties, ka dažkārt mēs domājam par priekšrakstiem kā par uzdevumu, kas ir jāpaveic, lai iemantotu paaugstināšanu, taču patiesībā katrs no tiem sniedz pieeju dievišķajam spēkam, kas palīdz mums arvien vairāk līdzināties Kristum. Piemēram:

    • Tiekot kristīti un saņemot Svētā Gara dāvanu, mēs tiekam attīrīti, tādējādi kļūstot svētāki, līdzīgi Dievam.

    • Turklāt, caur Svēto Garu mūsu prāts var tikt apgaismots un mūsu sirdis var tikt mīkstinātas, lai mēs varētu domāt un justies līdzīgāk Viņam.

    • Un, tiekot saistīti ar savu laulāto, mēs iemantojam tiesības uz troņiem, valstībām, valdībām un varām16, kas ir dāvanas no Dieva.

    Otrā metode šī īpašā spēka iemantošanai ir Gara dāvanas. Pateicoties Kristus īstenotajai Izpirkšanai, mēs esam tiesīgi saņemt Svētā Gara dāvanu un caur to arī garīgās dāvanas. Šīs dāvanas ir dievišķās īpašības, tādējādi ikreiz, kad mēs iemantojam kādu no Gara dāvanām, mēs kļūstam līdzīgāki Dievam. Nav šaubu, ka tieši tādēļ Svētajos Rakstos mums daudzkārt tiek ieteikts tiekties pēc šīm dāvanām.17

    Prezidents Džordžs K. Kanons ir mācījis: „Nevienam nevajadzētu teikt: „Ak, es tur nekā nevaru līdzēt, tāda ir mana daba!” Viņš netiks attaisnots, jo Dievs ir apsolījis … dot mums dāvanas, kas izskaudīs [mūsu nepilnības]. … Ja kāds no mums ir nepilnīgs, mums ir pienākums — lūgt pēc dāvanas, kas padarīs mūs pilnīgus.”18

    Īsumā sakot, Glābēja īstenotā Izpirkšana dāvā mums dzīvību nāves vietā, skaistumu — „pelnu vietā”19, dziedināšanu — sāpju vietā un pilnību — vājību vietā. Tas ir debesu risinājums šīs pasaules šķēršļu un grūtību pārvarēšanai.

    Savā pēdējā laicīgās dzīves nedēļā Glābējs teica: „Pasaulē jums ir bēdas; bet turiet drošu prātu, Es pasauli esmu uzvarējis!”20 Pateicoties tam, ka Glābējs īstenoja Savu Izpirkšanu, nav tāda ārēja spēka, notikuma vai personas — ne grēka, ne nāves, ne šķiršanās —, kas varētu liegt mums iemantot paaugstināšanu, ja vien mēs ievērojam Dieva baušļus. Zinot to, mēs varam virzīties uz priekšu ar drošu prātu un pilnīgu pārliecību, ka Dievs ir ar mums šajos debesu centienos.

    Es liecinu, ka Glābēja īstenotā Izpirkšana ir ne vien nebeidzama savā vērienā, bet arī individuāli piemērojama, — tā var ne vien atgriezt mūs Dieva klātbūtnē, bet arī dāvāt mums iespēju kļūt tādiem, kā Viņš, kas ir Kristus īstenotās Izpirkšanas augstākais mērķis. Par to es pateicīgi un nešaubīgi liecinu Jēzus Kristus Vārdā, āmen.