2010.–2019. gads
    Rūpība pret paviršību
    Lejupielādes
    Šī lapa (MP3)
    Zemteksta piezīmes
    Tēma

    Rūpība pret paviršību

    Tā kā pasaules ietekme arvien vairāk pieņem ļauno, mums ir uzcītīgi un stingri jācenšas turēties uz ceļa, kas mūs droši ved pie mūsu Glābēja.

    Es reiz redzēju izkārtni veikala skatlogā, kur bija teikts: „Laime — 15,00 dolāri”. Mani māca ziņkāre, cik tad daudz laimes es varētu nopirkt par 15 dolāriem, un es devos iekšā, lai noskaidrotu. Tas, ko es atklāju, bija daudz lētu piekariņu un suvenīru — neviena lieta, ko es redzēju, nevarēja man dot tādu laimi, par kuru vēstīja izkārtne! Gadu gaitā es esmu daudzkārt domājusi par šo izkārtni, un cik gan viegli ir meklēt laimi priekšmetos, kas ir lēti vai īslaicīgi. Mēs kā Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas locekļi esam svētīti, jo zinām, kā un kur var atrast patiesu laimi. Tā ir rodama, rūpīgi dzīvojot saskaņā ar mūsu Kunga un Glābēja Jēzus Kristus nodibināto evaņģēliju un cenšoties kļūt līdzīgākiem Viņam.

    Mums ir dārgs draugs, kas strādāja par vilciena mašīnistu. Kādu dienu, braucot savā maršrutā ar vilcienu, viņš priekšā pamanīja uz ceļa apstājušos automašīnu. Viņš ātri saprata, ka automašīna ir iestrēgusi un nespēj šķērsot sliedes. Viņš nekavējoties ieslēdza vilciena avārijas režīmu, iedarbinot bremzes katrā vilciena vagonā, kas stiepās 1,2 km aiz lokomotīves, kas vilka 5900 tonnu smago sastāvu. Fiziski nebija nekādu izredžu, ka vilciens apstātos, neietriecoties mašīnā, kas arī notika. Par laimi, cilvēki mašīnā dzirdēja vilciena svilpes brīdinājuma signālu un pirms sadursmes paspēja pamest mašīnu. Kad vilciena vadītājs sarunājās ar policijas darbinieku, kas veica izmeklēšanu, pie viņiem pienāca dusmīga sieviete. Viņa kliedza, ka bija redzējusi visu negadījumu, un tad liecināja, ka vadītājs pat necentās nogriezties, lai izvairītos no sadursmes ar mašīnu!

    Ja vilciena mašīnists spētu nogriezties un nobraukt no sliedēm, lai izvairītos no negadījuma, acīmredzami, viņš un viss viņa vilciena sastāvs būtu noskrējuši no sliedēm, un vilciena virzība uz priekšu būtu pēkšņi apstājusies. Par laimi viņam, sliedes, pa kurām vilciens brauca, cieši turēja vilciena riteņus virzībā uz galamērķi, neatkarīgi no šķēršļiem tā ceļā. Par laimi mums, arī mēs esam uz ceļa, derību takas, pa kuru mēs apņēmāmies iet, kad tikām kristīti par Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas locekļiem. Lai gan mēs ceļā varam saskarties ar neplānotiem šķēršļiem, šis ceļš vedīs mūs, ja vien mēs stingri turēsimies uz tā, uz mūsu tik vērtīgo, mūžīgo galamērķi.

    The Tree of Life

    Vīzija par dzīvības koku parāda mums, kā paviršības sekas var mūs novest no derību takas. Apdomājiet to, kā dzelzs marga un šaurā jo šaurā taka jeb derību taka ved tieši pie dzīvības koka, kur visas svētības, kuras mums sniedz Glābējs un Viņa veiktā Izpirkšana, ir pieejamas ticīgajiem. Tāpat vīzijā tika redzēta ūdens upe, attēlojot pasaules netīrību. Svētajos Rakstos teikts, ka šī upe „tecēja gar” taku, tomēr tā tikai tecēja „blakus” kokam un neveda pietā. Pasaule ir pilna ar traucēkļiem, kas var maldināt pat izredzētos, liekot viņiem izturēties pavirši pret savām derībām, tādējādi vedot viņus garām kokam, bet ne pietā. Ja mēs neesam uzmanīgi un precīzi neievērojam savas derības, mūsu paviršie centieni galu galā var novest mūs uz aizliegtiem ceļiem vai likt mums pievienoties tiem, kuri jau ir iegājuši lielajā un plašajā ēkā. Ja neuzmanīsimies, mēs pat varam noslīkt netīrās upes dziļumos.1

    Mēs varam visu darīt rūpīgi vai pavirši, un tas attiecas arī uz dzīvošanu saskaņā ar evaņģēliju. Kad apdomājam savu apsolījumu, ko devām Glābējam, vai mēs esam rūpīgi vai pavirši? Mūsu miesīgās dabas dēļ, vai mēs dažreiz nemēģinām racionāli izskaidrot savu uzvedību, reizēm izsakoties par savu rīcību kā par pelēcīgu — ne īsti baltu, ne melnu, jeb sajaucam labo ar kaut ko, kas nav tik labs? Ikreiz, kad sakām „tomēr”, „izņemot” vai „bet”, kad tas attiecas uz sekošanu mūsu pravietisko vadītāju padomam vai rūpīgu dzīvošanu pēc evaņģēlija, mēs patiesībā sakām: „Šis padoms uz mani neattiecas.” Mēs varam racionalizēt, cik gribam, taču fakts ir tāds, ka kaut ko nepareizu nevar izdarīt pareizi!

    2019. gada jauniešu tēma ir ņemta no Jāņa 14:15, kur Tas Kungs pamāca: „Ja jūs mīlat Mani, turiet Manas pavēles.” Ja mēs Viņu mīlam, kā to apgalvojam, vai tad mēs nevaram izrādīt šo mīlestību, dzīvojot saskaņā ar Viņa baušļiem nedaudz rūpīgāk?

    Rūpīgi dzīvot saskaņā ar evaņģēliju nebūt nenozīmē kļūt formāliem vai saīgušiem. Tas nozīmē, ka mums jābūt Jēzus Kristus mācekļiem piemītošām domām un uzvedībai. Domājot par atšķirīgo rūpīgā un paviršā dzīvošanā saskaņā ar evaņģēliju, lūk, dažas domas, kas būtu jāapsver:

    Vai mēs esam rūpīgi savā iknedēļas sabata dienas pielūgsmē un tajā, kā sagatavojamies pieņemt Svēto Vakarēdienu?

    Vai mēs varam būt rūpīgāki savu lūgšanu un Svēto Rakstu studiju laikā vai aktīvāk piedalīties „Nāciet, sekojiet Man!” indivīdiem un ģimenēm programmā?

    Vai mēs esam rūpīgi savā pielūgsmē templī un apzināti dzīvojam saskaņā ar derībām, kuras noslēdzām, tiekot kristīti, kā arī templī? Vai mēs pievēršam uzmanību savam izskatam, un vai mūsu apģērbs ir pieticīgs, īpaši svētās vietās un apstākļos? Vai mēs esam rūpīgi, valkājot svētos tempļa gārmentus? Vai arī pasaules mode diktē, lai mūsu attieksme būtu paviršāka?

    Vai mēs esam rūpīgi tajā, kā kalpojam citiem un kā izpildām savus aicinājumus Baznīcā, vai arī mēs esam vienaldzīgi vai pavirši savā aicinājumā kalpot?

    Vai mēs izturamies uzmanīgi vai pavirši attiecībā uz to, ko lasām vai redzam TV un savās mobilajās ierīcēs? Vai esam uzmanīgi savā runas veidā? Vai arī mēs pavirši pieņemam rupjības un vulgaritāti?

    Jaunatnes morāles stiprināšanai brošūrā ir ietverti standarti, kas, ja tiem rūpīgi seko, nesīs bagātīgas svētības un palīdzēs mums palikt uz derību takas. Lai gan tie tika uzrakstīti jauniešu labumam, šiem standartiem derīguma termiņš nebeidzas, kad mēs pabeidzam Jauno vīriešu vai Jauno sieviešu programmu. Tie vienmēr attiecas uz katru no mums. Šo standartu pārskatīšana var rosināt mūs būt rūpīgākiem, dzīvojot pēc evaņģēlija principiem.

    Mēs nepazeminām savus standartus, lai iederētos vai liktu citiem justies ērti. Mēs esam Jēzus Kristus mācekļi, un mēs cenšamies pacilāt citus, nokļūstot augstākā, svētākā vietā, kur arī viņi var gūt lielākas svētības.

    Es aicinu katru no mums meklēt Svētā Gara vadību, lai uzzinātu, kādas korekcijas mums ir nepieciešams, lai mūsu dzīve būtu rūpīgāk saskaņota ar mūsu derībām. Es arī lūdzu, lai jūs nebūtu kritiski pret citiem, kas veic šo pašu ceļojumu. „Mana ir tiesa, saka Tas Kungs.”2 Mēs katrs tagad augam un maināmies.

    Stāsts Mormona Grāmatā par atkritušajiem amlisiešiem man liekas interesants. Lai liktu citiem zināt, ka viņi vairs nav saistīti ar Jēzu Kristu un Viņa Baznīcu, viņi uz savām pierēm uzkrāsoja sarkanu zīmi, lai visi to pamanītu.3 Pretēji tam, kā mēs atzīmējam sevi kā Jēzus Kristus mācekļus? Vai pēc tā, cik rūpīgi mēs dzīvojam, citi var viegli redzēt Viņa tēlu, iegravētu mūsu sejas izteiksmē, un zināt, ko mēs pārstāvam?

    Kā derības ļaudīm, mums nav jāsaplūst ar pārējo pasauli. Mēs esam nosaukti par „izredzētu [cilti]”4 — kāds kompliments! Tā kā pasaules ietekme arvien vairāk pieņem ļauno, mums ir uzcītīgi un stingri jācenšas turēties uz ceļa, kas mūs droši ved pie mūsu Glābēja, palielinot attālumu starp mūsu dzīvi derībā un pasaulīgajām ietekmēm.

    Kad es pārdomāju, kā iegūt ilgstošu laimi, es saprotu, ka reizēm mēs atklājam, ka esam pelēkajā zonā. Tumsības miglas ir neizbēgamas mūsu ceļojumā pa derību taku. Kārdinājums un paviršība var mums likt nemanot novirzīt savu kursu uz pasaules tumsību un prom no derību takas. Reizēs, kad tā var notikt, mūsu mīļotais pravietis, prezidents Rasels M. Nelsons, ir mudinājis mūs atgriezties uz derību takas un to darīt steidzīgi. Cik pateicīga es esmu par grēku nožēlas dāvanu un mūsu Glābēja Izpirkšanas spēku.

    Ir neiespējami dzīvot perfektu dzīvi. Tikai viens cilvēks spēja dzīvot pilnīgi, atrodoties uz šīs telestiālās planētas. Tas bija Jēzus Kristus. Brāļi un māsas! Lai gan mēs nevaram būt perfekti, mēs varam būt cienīgi: cienīgi pieņemt Svēto Vakarēdienu, cienīgi saņemt tempļa svētības un cienīgi saņemt personīgu atklāsmi.

    Ķēniņš Benjamīns liecināja par svētībām un laimi, kas nāk pie tiem, kuri rūpīgi seko Glābējam: „Un vēl es vēlos, lai jūs padomātu par to, kuri tur Dieva baušļus, svētīto un laimīgo stāvokli. Jo, lūk, viņi ir svētīti visās lietās gan laicīgi, gan garīgi; un, ja viņi iztur uzticīgi līdz galam, viņi tiek uzņemti debesīs, lai tādējādi viņi varētu dzīvot ar Dievu nebeidzamā laimes stāvoklī.”5

    Vai laimi var nopirkt par 15 dolāriem? Nē, nevar. Dziļa un ilgstoša laime iegūstama, apzināti un rūpīgi dzīvojot saskaņā ar Jēzus Kristus evaņģēliju. Jēzus Kristus Vārdā, āmen.