2010.–2019. gads
    Mājas, kur mīt Tā Kunga Gars
    Lejupielādes
    Šī lapa (MP3)
    Zemteksta piezīmes
    Tēma

    Mājas, kur mīt Tā Kunga Gars

    Viena no lietām, kas jums sniegs vislielāko prieku, būs jūsu centieni padarīt savas mājas par vietu, kurā mājo ticība Tam Kungam, Jēzum Kristum, — par vietu, ko caurstrāvo mīlestība.

    Mani dārgie brāļi un māsas, es esmu pateicīgs, ka esmu ticis aicināts jūs uzrunāt šajā Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas 189. gadskārtējā vispārējā konferencē. Šajā datumā 1830. gadā Džozefs Smits organizēja Baznīcu Tā Kunga vadībā. Tas tika darīts Vitmeru ģimenes mājās Feijetā, Ņujorkā. Tajā dienā tur atradās seši Baznīcas locekļi un apmēram 50 interesentu.

    Lai gan es nezinu, ko pravietis Džozefs teica vai kā viņš izskatījās, kad stāvēja tās mazās grupiņas priekšā, es zinu, kā jutās tur esošie cilvēki, kuri ticēja Jēzum Kristum. Viņi sajuta Svēto Garu un zināja, ka ir svētā vietā. Viņi noteikti juta, ka ir vienoti.

    Šī brīnumainā sajūta ir tas, ko mēs vēlamies ienest savās mājās. Tā ir sajūta, kas nāk, kā teica Pāvils, ar „Gara tieksmi”.1

    Mans šodienas mērķis ir pastāstīt, ko es zinu par to, ko mēs varam darīt, lai šo sajūtu izjustu biežāk un tā uzkavētos mūsu ģimenēs ilgāk. Kā jau jūs zināt no pieredzes, tas nav vienkārši. Strīdi, lepnība un grēks ir jātur pa gabalu. Jūsu ģimenes locekļu sirdīs ir jāienāk Kristus tīrajai mīlestībai.

    Ādams un Ieva, Lehijs un Sārija, kā arī citi vecāki, kurus mēs zinām no Svētajiem Rakstiem, saprata, ka tas ir grūts pārbaudījums. Tomēr ir iedvesmojoši piemēri par ilgstošu laimi ģimenēs un mājās, kas mums sniedz pārliecību. Un šie piemēri mums ļauj ticēt, ka tas var notikt ar mums un mūsu ģimenēm. Atcerēsimies stāstu no 4. Nefija grāmatas:

    „Un notika, ka nebija strīdu tai zemē dēļ Dieva mīlestības, kas mājoja ļaužu sirdīs.

    Un tur nebija nedz skaudības, nedz strīdu, nedz nekārtību, nedz netiklības, nedz melu, nedz slepkavību, nedz jebkāda veida izlaidības; un noteikti nevarēja būt laimīgāku ļaužu starp visiem ļaudīm, kas bija tikuši radīti ar Dieva roku.

    Tur nebija nedz laupītāju, nedz slepkavu, nedz lamaniešu, nedz jebkādu citu -iešu; bet viņi visi kā viens bija Kristus bērni un Dieva valstības mantinieki.

    Un cik svētīti viņi bija! Jo Tas Kungs svētīja tos visos viņu darbos; jā, patiesi viņi bija svētīti un aplaimoti, līdz simts un desmit gadi bija pagājuši; un pirmā paaudze no Kristus bija aizgājusi, un tur nebija strīdu visā zemē.”2

    Kā jau jūs zināt, šis laimes pilnais laiks neilga mūžīgi. 4. Nefija grāmatas stāstā tiek aprakstītas garīgā pagrimuma pazīmes labo ļaužu vidū. Tā tas ir noticis visos laikos, visās tautās, draudzēs un diemžēl arī ģimenēs. Mācoties par to, mēs varam redzēt, kā mēs varam aizsargāt un pat likt mīlestībai pieaugt mūsu ģimenē.

    Šāds ir garīgā pagrimuma piemērs, kas notika 200 gadus pēc dzīves pilnīgā mierā, ko sniedz evaņģēlijs:

    Pamazām iezagās lepnība.

    Ļaudis vairs nedalījās cits ar citu tajā, kas viņiem piederēja.

    Viņi sāka uzskatīt, ka ir augstākstāvošāki par citiem.

    Viņu ticība Jēzum Kristum sāka pagaist.

    Viņi sāka ienīst.

    Viņi sāka grēkot dažādos veidos.

    Gudri vecāki laikus pamanīs šīs pazīmes, ja tās parādīsies viņu ģimenes locekļu vidū. Viņi, protams, būs noraizējušies. Taču viņi zinās, ka galvenais cēlonis ir Sātana ietekme, kas cenšas novest labus cilvēkus no ceļa, lai tie grēkotu un tādējādi pazaudētu Svētā Gara ietekmi. Tāpēc gudri vecāki saredzēs iespēju katra bērna un sevis tuvināšanā Tā Kunga aicinājumam — nākt pie Viņa.

    Jums, visticamāk, būs maz panākumu, aicinot bērnu nožēlot, piemēram, lepnību. Jūs varat mēģināt pārliecināt bērnus daudz vairāk dalīties tajā, kas viņiem ir. Jūs varat viņus aicināt pārtraukt uzskatīt, ka viņi ir labāki par kādu citu ģimenē. Taču tad jūs pamanāt pazīmi, kas tiek aprakstīta šādi: „Viņu ticība Jēzum Kristum sāka pagaist.”

    Ir risinājums, kā jūs savai ģimenei varat likt pacelties līdz tam garīgajam līmenim, kādā jūs vēlaties, lai viņi atrastos, — un paši tādā būtu līdz ar viņiem. Ja jūs viņiem palīdzēsiet pilnveidot ticību tam, ka Jēzus Kristus ir viņu mīlošais Pestītājs, viņi sajutīs vēlmi nožēlot grēkus. Kad viņi to darīs, lepnību pamazām nomainīs pazemība. Kad viņi sāks sajust, ko Tas Kungs ir viņiem devis, viņi daudz vairāk vēlēsies tajā dalīties. Vēlme sacensties, lai būtu pirmais vai iegūtu īpašu uzmanību, pagaisīs. Naidu izkliedēs mīlestība. Un visbeidzot, līdzīgi kā cilvēkiem, kuri tika ķēniņa Benjamīna pievērsti, vēlme darīt labu viņus stiprinās tad, kad viņi sajutīs kārdinājumu grēkot. Ķēniņa Benjamīna ļaudis liecināja, ka viņiem vairs nebija tieksmes darīt ļaunu.3

    Tāpēc ticības pilnveidošana Jēzum Kristum ir sākums tam, lai pagrieztu garīgo pagrimumu jūsu ģimenē un mājās uz pretējo pusi. Tieši ticība nesīs grēku nožēlu, nevis sprediķošana par katru garīgā pagrimuma pazīmi.

    Vislabāk jūs varat vadīt ar piemēru. Ģimenes locekļiem un citiem cilvēkiem ir jāredz, ka jūs pilnveidojat savu ticību Jēzum Kristum un Viņa evaņģēlijam. Jums nesen tika sniegta liela palīdzība. Vecāki Baznīcā tika svētīti ar iedvesmotiem mācību materiāliem ģimenēm un indivīdiem. Tos pielietojot, jūs pilnveidosiet savu un savu bērnu ticību Tam Kungam, Jēzum Kristum.

    Pilnveidojiet ticību

    Jūsu ticība Glābējam ir pieaugusi, ja sekojāt prezidenta Rasela M. Nelsona ieteikumam pārlasīt Mormona Grāmatu. Jūs esat atzīmējuši rakstvietas un vārdus, kas attiecas uz Glābēju. Jūsu ticība Jēzum Kristum pieauga. Taču, tāpat kā jauns stādiņš, šī ticība Jēzum Kristum novītīs, ja vien jums nebūs pastāvīgas apņēmības par to domāt un lūgt, lai to stiprinātu.

    Visticamāk, ne visi jūsu ģimenes locekļi šobrīd sekos jūsu piemēram — pieaugt ticībā. Taču jūs varat smelties drosmi un mierinājumu no Almas, jaunākā, piemēra. Kad viņš sajuta sāpes, vēloties nožēlot grēkus un saņemt piedošanu, viņš atcerējās sava tēva ticību Jēzum Kristum. Jūsu bērni, iespējams, atcerēsies jūsu ticību Glābējam brīdī, kad viņiem izmisīgi būs nepieciešama grēku nožēlošana. Alma par šādu brīdi teica:

    „Un notika, kad es tā tiku spīdzināts mokās, kamēr es mocījos, atcerēdamies visus savus daudzos grēkus, lūk, es atcerējos arī, ka biju dzirdējis sava tēva pravietojumu tautai par kāda Jēzus Kristus, Dieva Dēla, atnākšanu, lai izpirktu pasaules grēkus.

    Tad nu, kad mans prāts pieķērās pie šīs domas, es iesaucos savā sirdī: Ak Jēzu, Tu Dieva Dēls, apžēlojies par mani, kas esmu žults rūgtumā un esmu sasaistīts ar mūžīgām nāves saitēm!

    Un tad lūk, kad es to iedomājos, es vairs neatcerējos savas sāpes; jā, es vairs nemocījos, atcerēdamies savus grēkus.”4

    Lūdziet ar mīlestību

    Papildus jūsu pieaugošās ticības piemēram, lūgšana ģimenē var spēlēt nozīmīgu lomu, lai padarītu mājas par svētu vietu. Lai aizlūgtu par ģimeni, parasti no tās tiek izvēlēta viena persona. Kad Dievam ir acīmredzams, ka jūs lūdzat to cilvēku labā, kuri ir nometušies ceļos un ieklausās, ticība aug viņos visos. Viņi sajūt mīlestību pret Debesu Tēvu un Glābēju. Un, kad šis cilvēks lūdzot piemin tos, kuri ir nometušies ceļos šajā aplī un kuriem ir nepieciešama palīdzība, visi ģimenes locekļi izjūt savstarpēju mīlestību.

    Pat tad, ja ģimenes locekļi vairs nedzīvo vienā mājā, lūgšana var stiprināt mīlestības saites. Ģimenes lūgšana var sniegties pāri visai pasaulei. Ne reizi vien es esmu uzzinājis, kad kāds ģimenes loceklis, kurš atrodas tālumā, lūdza tajā pašā brīdī par to pašu, ko es. Manā gadījumā seno teicienu „ģimene, kas lūdz kopā, paliek kopā” varētu nomainīt uz: „ģimenes locekļi, kuri lūdz kopā, ir kopā pat tad, ja atrodas tālu prom cits no cita”.

    Māciet nožēlot grēkus savlaicīgi

    Tā kā neviens no mums nav perfekts un mēs bieži vien izjūtam aizvainojumu, ģimenes var kļūt par svētām svētnīcām tikai tad, ja mēs nožēlojam grēkus savlaicīgi un patiesi. Vecāki var sniegt piemēru. Skarbi vārdi vai sliktas domas var tikt nožēlotas ātri un patiesi. Vienkāršs „piedod” var sadziedēt rētas un ieaicināt gan piedošanu, gan mīlestību.

    Pravietis Džozefs Smits mums parādīja priekšzīmi tam, kā tikt galā ar ļauniem uzbrukumiem, nodevējiem un pat nesaskaņām savā ģimenē. Viņš piedeva ātri, lai gan zināja, ka uzbrucējs, iespējams, uzbruks atkal. Viņš lūdza piedošanu un bez grūtībām piedeva.5

    Attīstiet misionāru garu

    Mosijas dēli bija apņēmušies visiem sludināt evaņģēliju. Šī vēlme nāca no viņu personīgās pieredzes par grēku nožēlošanu. Viņi nevarēja paciest domu, ka savu grēku dēļ kādam būtu jācieš tā, kā viņi bija cietuši. Tāpēc daudzus gadus viņi saskārās ar atraidījumu, grūtībām un briesmām, sludinot Jēzus Kristus evaņģēliju saviem ienaidniekiem. Šajā procesā viņi sajuta prieku par daudziem, kuri nožēloja grēkus un piedzīvoja piedošanas prieku caur Jēzus Kristus īstenoto Izpirkšanu.

    Mūsu ģimenes locekļus pārņems vēlme dalīties evaņģēlijā, ja viņi sajutīs prieku par saņemto piedošanu. Viņi var sajust šo prieku tad, kad atjauno derības, pieņemot Svēto Vakarēdienu. Misionāru gars pieaugs mūsu mājās, ja bērni un vecāki sajutīs prieku par piedošanu Svētā Vakarēdiena dievkalpojumā. Ar savu godbijības piemēru gan vecāki, gan bērni var palīdzēt cits citam izjust šo prieku. Šis prieks mūs var piepildīt tik ļoti, ka mūsu mājas pārvēršas par misionāru apmācību centriem. Ne visi var kalpot misijās, taču visi var sajust vēlmi dalīties evaņģēlijā, kas ir ļāvis viņiem saņemt piedošanu un mieru. Un neatkarīgi no tā, vai kāds šobrīd kalpo pilnlaika misijā vai nē, ikviens var sajust prieku, daloties evaņģēlijā ar citiem.

    Apmeklējiet templi

    Gan vecākiem, gan bērniem templis ir labākā vieta, lai sajustu un iemīlētu debesis. Jo īpaši svarīgi tas ir tad, kad bērni vēl ir mazi. Bērni piedzimst ar Kristus gaismu. Pat zīdainis var sajust, ka templis ir svēts. Tā kā vecāki mīl savus mazos bērnus, templis ataino viņu cerību, ka viņi varēs mīlēt savus bērnus viņu mūžīgajā ģimenē — mūžīgi.

    Daudziem no jums mājās ir fotogrāfijas ar tempļiem. Tā kā tempļi tiek celti visā pasaulē, daudziem vecākiem ir iespēja apmeklēt templi kopā ar ģimeni. Dažiem pat ir iespēja apmeklēt tempļu atvērto durvju dienas. Vecāki var pajautāt bērniem, kā viņi jutās, kad atradās tempļa tuvumā vai apmeklēja to.

    Katrs vecāks var liecināt, ko viņam nozīmē templis. Prezidents Ezra Tafts Bensons, kurš mīlēja tempļus, bieži runāja par to, kā viņš raudzījās uz mātes rūpīgo tempļa apģērbu gludināšanu.6 Viņš atminējās, ka, būdams zēns, viņš bija noraudzījies, kā viņa ģimene atstāja mājas, lai dotos uz templi.

    Kad viņš bija Baznīcas prezidents, viņš katru nedēļu vienā un tajā pašā dienā apmeklēja templi. Viņš vienmēr izpildīja tempļa darbu par kādu no senčiem. Tas lielākoties bija viņu vecāku piemēra dēļ.

    Mana liecība

    Viena no lietām, kas jums sniegs vislielāko prieku, būs jūsu centieni padarīt savas mājas par vietu, kurā mājo ticība Tam Kungam, Jēzum Kristum, — par vietu, ko caurstrāvo mīlestība, Kristus tīrā Kristus mīlestība. Evaņģēlija atjaunošana aizsākās ar pazemīgu jautājumu, kas tika apdomāts mājās, kurās mājoja pazemība, un tā var turpināties ikkatrā mūsu mājā, ja mēs tajās turpināsim iedibināt un pielietot evaņģēlija principus. Šī ir mana cerība un kvēlākā vēlme jau kopš zēna gadiem. Jums visiem kaut uz mirkli ir bijušas šādas mājas. Daudzi no jums ar Tā Kunga palīdzību ir tādas radījuši.

    Daudzi no sirds ir centušies iegūt šo svētību, taču pagaidām nav saņēmuši. Es jums apsolu to, ko kāds Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis reiz apsolīja man. Es viņam teicu, ka to izvēļu dēļ, ko daži no mūsu radiniekiem ir izdarījuši, es šaubos, ka mēs visi varēsim būt kopā nākamajā pasaulē. Ja pareizi atceros, viņš teica: „Tu raizējies par nepareizo problēmu. Vienkārši dzīvo tā, lai tu būtu cienīgs ieiet celestiālajā valstībā, un ģimeņu organizēšana notiks daudz brīnišķīgāk, nekā tu spēj iedomāties.”

    Es ticu, ka viņš dotu šo priekpilno cerību ikvienam no mums, kurš laicīgajā dzīvē ir paveicis visu iespējamo, lai viņš un viņa ģimenes locekļi būtu mūžīgās dzīves cienīgi. Es zinu, ka Debesu Tēva iecere ir laimes iecere. Es liecinu, ka Viņa iecere sniedz iespēju katram no mums, kurš ir darījis labāko, ko var, lai tiktu saistīts ar ģimeni uz mūžību.

    Es zinu, ka priesterības atslēgas, kas tika atjaunotas caur Džozefu Smitu, nepārtrauktā pēctecības līnijā ir tikušas nodotas prezidentam Raselam M. Nelsonam. Šīs atslēgas padara iespējamu ģimeņu saistīšanu mūsdienās. Es zinu, ka Debesu Tēvs mūs, Savus gara bērnus, mīl ar pilnīgu mīlestību. Es zinu, ka, pateicoties Jēzus Kristus īstenotajai Izpirkšanai, mēs varam nožēlot grēkus, kļūt tīri un cienīgi, lai ar savām mīlošajām ģimenēm dzīvotu mūžīgi kopā ar Debesu Tēvu un Viņa mīļoto Dēlu, Jēzu Kristu. Par to es liecinu Jēzus Kristus Vārdā, āmen.