2010.–2019. gads
    Misionāru darbs — dalīšanās savas sirds pārliecībā
    Lejupielādes
    Šī lapa (MP3)
    Zemteksta piezīmes
    Tēma

    Misionāru darbs — dalīšanās savas sirds pārliecībā

    Lai kurā pasaules malā jūs atrastos, jums ir atliku likām iespēju dalīties Jēzus Kristus evaņģēlija labajā vēstī.

    Pagājušajā mēnesī mūsu dārgais pravietis, prezidents Rasels M. Nelsons, aicināja Divpadsmit apustuļus līdz ar viņu doties uz Romas tempļa iesvētīšanu Itālijā. Dodoties ceļā, es domāju par apustuli Pāvilu un viņa ceļojumiem. Lai no Jeruzālemes nokļūtu Romā viņa laikos, bija vajadzīgas aptuveni 40 dienas. Tagad, lidojot ar vienu no manām iecienītākajām lidmašīnām, tas prasa mazāk par trim stundām.

    Bībeles pētnieki uzskata, ka Pāvils uzturējās Romā, rakstot vairākas no savām vēstulēm, kam bija izšķiroša loma Baznīcas locekļu stiprināšanā gan tolaik, gan tagad.

    Pāvilam un citiem sendienu Baznīcas locekļiem — agrīno dienu svētajiem — bija personīga pieredze upurēšanās jomā. Daudzi no viņiem pieredzēja sīvas vajāšanas, pat nonāvēšanu.

    Pēdējo 200 gadu laikā arī atjaunotās Jēzus Kristus Baznīcas locekļi — pēdējo dienu svētie — ir pieredzējuši daždažādas vajāšanas. Tomēr, par spīti šīm vajāšanām (un dažkārt pat pateicoties tām), Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīca ir turpinājusi augt un tagad ir iedibināta visā pasaulē.

    Mums ir daudz darba

    Taču, pirms mēs cepam torti un metam gaisā krāsainos konfeti, sveicot sevi ar šiem ievērības cienīgajiem panākumiem, mums būtu lietderīgi palūkoties uz šo izaugsmi plašākā perspektīvā.

    Rupji rēķinot, pasaulē dzīvo aptuveni septiņarpus miljardi cilvēku, salīdzinājumā ar kādiem 16 miljoniem Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas locekļu, kas tik tiešām ir ļoti neliels ganāmpulciņš.1

    Tajā pašā laikā ticīgo kristiešu skaits dažos pasaules reģionos sarūk.2

    Pat Tā Kunga atjaunotajā Baznīcā (lai arī Baznīcas locekļu skaits kopumā turpina pieaugt) ir pārāk daudz tādu, kuri nepretendē uz regulāra Baznīcas apmeklējuma svētībām.

    Citiem vārdiem, lai kurā pasaules malā jūs atrastos, jums ir atliku likām iespēju dalīties Jēzus Kristus evaņģēlija labajā vēstī3 ar tiem, kurus jūs satiekat, ar kuriem jūs kopīgi studējat, dzīvojat, strādājat vai draudzējaties.

    Pēdējā gada laikā man ir bijusi aizraujoša iespēja padziļināti iesaistīties Baznīcas pasaules mēroga misionāru darba pasākumos. Es bieži esmu prātojis un lūdzis par diženo uzdevumu, ko Glābējs deva Saviem apustuļiem — mums, Viņa bērniem —, sakot: „Eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā.”4

    Es esmu centies atrast atbildi uz jautājumu: „Kā mēs, būdami Baznīcas locekļi un Kristus mācekļi, varētu vissekmīgāk īstenot šo diženo uzdevumu savā ikdienas dzīvē?”

    Šodien es lūdzu, lai jūs pievērstu šim jautājumam arī savu sirdi un prātu.5

    Misionāru darba veikšanas dāvana

    Baznīcas vadītāji jau gadu desmitiem ilgi, bazūnēm skanot, ir uzsvēruši aicinājumu: „Katrs Baznīcas loceklis – misionārs!”6

    Jēzus Kristus Baznīcas locekļi gan senlaikos, gan mūsdienās ir ar entuziasmu un prieku dalījušies evaņģēlijā ar saviem draugiem un paziņām. Viņu sirdīs liesmo liecība par Jēzu Kristu, un viņi sirsnīgi vēlas, lai arī citi sajustu to prieku, ko viņi ir raduši Glābēja evaņģēlijā.

    Šķiet, ka daži Baznīcas locekļi šajā ziņā ir īpaši apdāvināti. Viņiem ļoti patīk būt evaņģēlija vēstnešiem. Viņi droši un labprātīgi kalpo un vada šo darbu, būdami Baznīcas locekļi – misionāri.

    Taču citi mūsu vidū jūtas nedrošāki. Kad Baznīcas sanāksmēs tiek spriests par misionāru darbu, viņi lēni nolaiž galvas, līdz pazūd skatienam aiz baznīcas solu atzveltnēm, viņi pievēršas Svētajiem Rakstiem vai meditatīvi piever acis, vairoties no citu Baznīcas locekļu tiešajiem skatiem.

    Kādēļ tā? Iespējams, mēs jūtamies vainīgi, ka nedarām vairāk, lai dalītos evaņģēlijā. Varbūt mēs neesam pārliecināti, kā to paveikt. Vai varbūt mēs baidāmies iziet ārpus savas komforta zonas.

    Man tas ir saprotams.

    Taču paturiet prātā, ka Tas Kungs nekad nav pieprasījis profesionālus, nevainojamus misionāru pūliņus. Tā vietā „Tas Kungs pieprasa sirdi un labu gribu”.7

    Ja jūs jau tagad priekpilni piedalāties misionāru darbā, lūdzu, turpiniet to, rādot piemēru pārējiem. Tas Kungs jūs svētīs.

    Taču, ja jūs jūtat, ka, pienākot brīdim dalīties evaņģēlija vēstījumā, jūs tik tikko velkat kājas, — vai es drīkstu ieteikt jums piecas lietas, kas neizraisīs vainas izjūtu un ko ikviens var paveikt, lai sāktu īstenot Glābēja vareno uzdevumu, palīdzot sapulcināt Israēlu?

    Pieci vienkārši ieteikumi

    Pirmkārt, tuvojieties Dievam. Pirmais no augstākajiem baušļiem ir mīlēt Dievu.8 Tas ir galvenais iemesls, kādēļ mēs esam uz šīs Zemes. Pavaicājiet sev: „Vai es tik tiešām ticu Debesu Tēvam?

    Vai es Viņu mīlu un uzticos Viņam?”

    Jo lielākā mērā jūs tuvināsieties mūsu Debesu Tēvam, jo lielākā mērā no jums staros Viņa gaisma un prieks. Citi pamanīs, ka jums piemīt kaut kas unikāls un īpašs. Un viņi jums par to jautās.

    Otrkārt, piepildiet savu sirdi ar mīlestību pret līdzcilvēkiem. Šis ir otrais no augstākajiem baušļiem.9 Centieties paraudzīties uz ikvienu līdzcilvēku kā uz Dieva bērnu. Kalpojiet viņiem, neatkarīgi no tā, vai to vārdi parādās jūsu kalpošanai norīkoto māsu vai brāļu sarakstā.

    Smejieties kopā ar viņiem. Priecājieties kopā ar viņiem. Raudiet kopā ar viņiem. Cieniet viņus. Dziediniet, pacilājiet un stipriniet viņus.

    Centieties atdarināt Kristus mīlestību un esiet līdzjūtīgi pret citiem — pat pret tiem, kuri izturas nelaipni, izsmej jūs vai vēlas jums kaitēt. Mīliet viņus un izturieties pret tiem kā pret sava Debesu Tēva bērniem.

    Treškārt, centieties mērot māceklības ceļu. Pieaugot mīlestībai pret Dievu un Viņa bērniem, pieaug arī jūsu apņemšanās — sekot Jēzum Kristum.

    Jūs apgūstat Viņa ceļus, baudot Viņa vārdus, kā arī uzklausot un piemērojot dzīvē mūsdienu praviešu un apustuļu mācības. Jūs arvien pārliecinošāk un drosmīgāk sekojat Viņa ceļiem, ar apmācāmu un pazemīgu sirdi sazinādamies ar Debesu Tēvu.

    Māceklības ceļš prasa vingrināšanos, mērojot to katru dienu, maz pamazām, „labvēlību pēc labvēlības,”10 „[drusciņu] pa drusciņai.”11 Dažkārt, sperot divus soļus uz priekšu un vienu — atpakaļ.

    Būtiskākais ir tas, lai jūs nepadotos, — turpiniet censties, kamēr jums sanāks. Ar laiku jums sekmēsies arvien labāk, priekpilnāk un dabiskāk. Sarunas ar citiem par savu ticību kļūs par ierastu un dabisku nodarbi. Patiesībā jau evaņģēlijs būs kļuvis par tik būtisku un vērtīgu jūsu dzīves sastāvdaļu, ka jums šķitīs pat nedabiski — nerunāt par to ar apkārtējiem. Tas var nenotikt uzreiz, tie ir mūža centieni. Taču tas notiks.

    Ceturtkārt, dalieties savas sirds pārliecībā. Es neprasu, lai jūs nostātos ielas stūrī ar skaļruni, izkliedzot pantus no Mormona Grāmatas. Es prasu, lai jūs allaž meklētu iespēju ierunāties par savu ticību dabiskā un ikdienišķā saziņā ar līdzcilvēkiem — gan personīgu sarunu laikā, gan tiešsaistē. Es prasu, lai jūs iestātos un liecinātu par evaņģēlija spēku ik brīdi,12 un, kad tas ir nepieciešams, izmantotu vārdus.13

    Tā kā Kristus evaņģēlijs ir „Dieva spēks [pestīšanai]”, jūs varat dalīties tajā pārliecinoši, drosmīgi un pazemīgi.14 Kaut arī varētu šķist, ka pārliecība, drosme un pazemība ir nesavienojamas iezīmes, patiesībā tā nav. Caur tām izpaužas Glābēja aicinājums — neslēpt evaņģēlija vērtības un principus zem pūra, bet ļaut savai gaismai spīdēt, lai jūs ar saviem labajiem darbiem varētu pagodināt savu Tēvu Debesīs.15

    Pastāv daudz ierastu un dabisku veidu, kā to izdarīt, sākot ar ikdienišķām laipnības izpausmēm, ar personīgām liecībām YouTube, Facebook, Instagram vai Twitter kontos un beidzot ar vienkāršām sarunām ar satiktajiem cilvēkiem. Šogad mēs savās mājās un Svētdienas skolā mācāmies no Jaunās Derības. Tas paver tik brīnišķīgu iespēju — aicināt draugus un kaimiņus apmeklēt baznīcu vai apciemot jūs mājās, lai kopā ar jums mācītos par Glābēju! Pastāstiet tiem par Evaņģēlija bibliotēkas lietotni, kur tie var atrast rokasgrāmatu Nāciet, sekojiet Man!. Ja jūs zināt ģimenes, kurās ir jaunieši, iedodiet tām brošūru Jaunatnes morāles stiprināšanai un aiciniet, lai viņi atnāk un paskatās, kā mūsu jaunieši cenšas dzīvot pēc šiem principiem.

    Ja kāds apvaicājas jums par jūsu nedēļas nogali, nevilcinieties runāt par savu baznīcas apmeklējuma pieredzi. Pastāstiet par mazajiem bērniņiem, kuri, iznākot draudzes priekšā, enerģiski dzied par saviem centieniem līdzināties Jēzum. Pastāstiet par jauniešu pulciņu, kuri atvēl laiku tam, lai palīdzētu vecajiem ļaudīm pansionātos apkopot savus atmiņu stāstus. Pastāstiet par nesenajām izmaiņām mūsu svētdienas sanāksmju grafikā un to, kā tas ir svētījis jūsu ģimeni. Vai paskaidrojiet, kādēļ mēs uzsveram, ka šī ir Jēzus Kristus Baznīca un ka mēs esam pēdējo dienu svētie — līdzīgi kā sendienu Baznīcas locekļi, kuri arī tika dēvēti par svētajiem.

    Izmantojiet jebkuru veidu, kas jums šķiet dabisks un ierasts, lai pastāstītu citiem, kādēļ jums ir svarīgs Jēzus Kristus un Viņa Baznīca. Aiciniet viņus nākt un ieraudzīt.16 Pēc tam mudiniet tos nākt un palīdzēt. Mūsu Baznīcā ir ļoti daudz iespēju palīdzēt.

    Lūdziet ne vien par to, lai misionāriem izdotos atrast izredzētos, bet katru dienu no visas sirds lūdziet, lai jūs atrastu tos, kuri nāks un redzēs, nāks un palīdzēs, nāks un paliks. Informējiet par saviem pūliņiem pilnlaika misionārus. Viņi līdzinās eņģeļiem, kuri ir gatavi palīdzēt!

    Daloties labajā vēstī, Jēzus Kristus evaņģēlijā, esiet mīloši un pacietīgi. Ja mēs saziņā ar citiem gaidām tikai to, lai tie drīzumā uzvilktu balto bikškostīmu un lūgtu norādīt virzienu uz tuvāko kristību baseinu, mēs rīkojamies nepareizi.

    Daži, kuri atnāks, lai ieraudzītu, iespējams, nekad nepievienosies Baznīcai; daži to izdarīs kaut kad vēlāk. Tā ir viņu izvēle. Taču tas nemaina to, ka mēs viņus mīlam. Un tas nemazina mūsu entuziasma pilnos pūliņus — turpināt aicināt indivīdus un ģimenes nākt un ieraudzīt; nākt un palīdzēt; nākt un palikt.

    Piektkārt, paļaujieties uz to, ka Tas Kungs darīs brīnumus. Ziniet, ka cilvēku pievēršana nav jūsu uzdevums. Tā ir Svētā Gara loma. Jūsu uzdevums ir dalīties savas sirds pārliecībā un dzīvot saskaņā ar savu ticību.

    Tādēļ neieslīgstiet mazdūšībā, ja kāds tūliņ pat nepieņem evaņģēlija vēstījumu. Tā nav jūsu vaina.

    Tas ir konkrētā indivīda un Debesu Tēva ziņā.

    Jūsu ziņā ir mīlēt Dievu un mīlēt savus tuvākos, Viņa bērnus.

    Ticiet, mīliet, dariet.

    Sekojiet šim ceļam, un Dievs darīs caur jums brīnumus, lai svētītu Savus dārgos bērnus.

    Šie pieci ieteikumi palīdzēs jums paveikt to, ko Jēzus Kristus mācekļi ir darījuši jau kopš sendienām. Viņa evaņģēlijs un Viņa Baznīca ir būtiska daļa no jūsu dzīves, no tā, kas jūs esat un ko jūs darāt. Tādēļ aiciniet citus nākt un ieraudzīt un nākt un palīdzēt, un Dievs īstenos Savu glābšanas darbu, un viņi nāks un paliks.

    Bet ja nu tas sagādā grūtības?

    „Bet,” jūs, iespējams, vaicāsiet, „kas notiks, ja es to visu darīšu, bet cilvēki neatsauksies? Kas notiks, ja viņi kritizēs Baznīcu? Kas notiks, ja viņi izslēgs mani no sava draugu loka?”

    Jā, tā var notikt. Jēzus Kristus mācekļus bieži jau izsenis ir piemeklējušas vajāšanas.17 Apustulis Pēteris teica: „Tā kā nu jums ir daļa pie Kristus ciešanām, priecājieties.”18 Agrīno dienu svētie priecājās, „ka bija atzīti par cienīgiem Viņa Vārda dēļ ciest negodu”.19

    Paturiet prātā, ka Tā Kunga ceļi ir neizdibināmi. Var gadīties, ka, pateicoties jūsu kristīgajai attieksmei pret noraidījumu, kāda nocietināta sirds var atmaigt.

    Būdams Tā Kunga, Jēzus Kristus, apustulis, es svētīju jūs ar pārliecību, lai jūs kļūtu par dzīvu apliecinājumu evaņģēlija vērtībām; ar drosmi allaž tikt atpazītiem kā Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas locekļiem; ar pazemību, lai jūs palīdzētu Viņa darbā, izrādot mīlestību pret Debesu Tēvu un Viņa bērniem.

    Mani dārgie draugi, jūs gūsiet iepriecu apziņā, ka jums ir būtiska loma izsenis pareģotajā Israēla sapulcināšanā, sagatavojot to Kristus atnākšanai „spēkā un lielā godībā; ar visiem svētajiem eņģeļiem”.20

    Jūsu Debesu Tēvs jūs pazīst. Tas Kungs jūs mīl. Dievs jūs svētīs. Šis ir Viņa iesvētītais darbs. Jūs spējat to paveikt. Mēs visi to kopā spējam paveikt.

    Par to es liecinu Jēzus Kristus Vārdā, āmen.