2010.–2019. gads
    Kvorums — piederības vieta
    Lejupielādes
    Šī lapa (MP3)
    Zemteksta piezīmes
    Tēma

    Kvorums — piederības vieta

    Tas Kungs vēlas, lai jūs izveidotu spēcīgu kvorumu. Kad Viņš sapulcina Savus bērnus, tiem ir nepieciešama piederības un izaugsmes vieta.

    2010. gadā Andrē Sebako vēl bija jaunais vīrietis, kurš meklē patiesību. Lai gan viņš nekad vēl nebija sirsnīgi lūdzis, viņš nolēma pamēģināt. Drīz pēc tam viņš sastapa misionārus. Viņi iedeva tam informatīvo lapiņu, uz kuras bija Mormona Grāmatas attēls. Kaut ko sajutis, Andrē apvaicājās, vai misionāri varētu viņam šo grāmatu pārdot. Viņi teica, ka viņš varēs dabūt šo grāmatu par velti, ja vien atnāks uz baznīcu.1

    Andrē viens pats atnāca uz tolaik nesen izveidoto Močudi draudzi Botsvānā, Āfrikā. Šī draudze bija mīloša, cieša kopiena, kurā bija aptuveni 40 Baznīcas locekļu.2 Viņi uzņēma Andrē ar atplestām rokām. Viņš mācījās no misionāriem un tika kristīts. Tas bija brīnišķīgi!

    Bet ko pēc tam? Kā Andrē varēja turpināt būt aktīvs? Kas viņam palīdzēs virzīties uz priekšu pa derības taku? Viena no atbildēm uz šo jautājumu ir priesterības kvorums!3

    Ikviens priesterības nesējs, lai kādi būtu viņa apstākļi, var smelties spēku no stipra kvoruma. Mani jaunie brāļi, Ārona priesterības nesēji, Tas Kungs vēlas, lai jūs dibinātu spēcīgu kvorumu — piederības vietu katram un ikvienam jaunajam vīrietim; vietu, kur mājo Tā Kunga Gars; vietu, kur visi kvoruma locekļi tiek laipni gaidīti un novērtēti. Kad Tas Kungs sapulcina Savus bērnus, tiem ir nepieciešama piederības un izaugsmes vieta.

    Katrs no jums, kvoruma prezidija locekļi, rāda ceļu, tiecoties pēc iedvesmas4 un sekmējot mīlošas brālības veidošanos visu kvoruma locekļu starpā. Jūs pievēršat īpašu uzmanību jaunajiem Baznīcas locekļiem, tiem, kuri ir mazaktīvi vai kuriem ir īpašas vajadzības.5 Darbojoties ar priesterības spēku, jūs veidojat spēcīgu kvorumu.6 Un spēcīgs, vienots kvorums ārkārtīgi maina jauno vīriešu dzīvi.

    Kad Baznīcā tika paziņots par jaunu, ģimenē balstītu pieeju evaņģēlija apgūšanai,7 daži aizdomājās par tādiem Baznīcas locekļiem kā Andrē, vaicājot: „Kā būs ar tiem jauniešiem, kuru ģimenēs netiek studēts evaņģēlijs un kuru mājās nevalda tāda vide, kurā var mācīties un dzīvot pēc evaņģēlija? Vai viņi tiks atstāti novārtā?”

    Nē! Neviens nedrīkst tikt atstāts novārtā! Tas Kungs mīl ikvienu jauno vīrieti un ikvienu jauno sievieti. Mēs, priesterības nesēji, esam Tā Kunga rokas. Mēs veidojam Baznīcas atbalsta grupu ģimenēs īstenotajiem centieniem. Ja ģimenē trūkst pietiekama atbalsta, priesterības kvorumu locekļi, kā arī citi vadītāji un draugi gādīgi atbalsta katru indivīdu un ģimeni atbilstoši viņu vajadzībām.

    Es esmu redzējis, kā tas darbojas. Es pats to esmu pieredzējis. Kad man bija seši gadi, mani vecāki izšķīrās un mans tēvs pameta manu māti ar pieciem maziem bērniem. Mana māte sāka strādāt, lai mūs apgādātu. Viņai uz laiku vajadzēja strādāt pat divos darbos, kā arī iegūt papildu izglītību. Viņai atlika pavisam maz laika mūsu audzināšanai. Bet talkā nāca vecvecāki, onkuļi, tantes, bīskapi un mājskolotāji, kuri palīdzēja manai — eņģelim līdzīgajai — mātei.

    Un man bija kvorums. Es esmu tik pateicīgs par saviem draugiem — saviem brāļiem —, kuri mani mīlēja un atbalstīja. Mans kvorums bija mana piederības vieta. Daži, iespējams, uzskatīja, ka ģimenes apstākļu dēļ man ir ļoti maz vai tikpat kā nekādu izredžu gūt sekmes. Varbūt tā arī bija. Taču priesterības kvorumi mainīja manas izredzes. Mans kvorums gādāja par mani un neizsakāmi svētīja manu dzīvi.

    Mums visapkārt ir cilvēki, kuriem ir ļoti maz vai tikpat kā nekādu izredžu. Iespējams, vienā vai otrā veidā to varētu attiecināt uz mums visiem. Taču ikvienam no mums šeit ir kvorums — vieta, kur mēs varam smelties spēku un dāvāt to citiem. Kvorumā mēs esam „visi par vienu, un viens par visiem”.8 Tā ir vieta, kur mēs mācām cits citu, kalpojam citiem un sekmējam vienotas brālības veidošanos, kalpojot Dievam.9 Tā ir vieta, kur notiek brīnumi.

    Es vēlos pastāstīt jums par dažiem brīnumiem, ko pieredzēja Andrē kvorums Močudi draudzē. Kamēr es dalīšos šajā piemērā, pievērsiet uzmanību principiem, kas var svētīt ikvienu priesterības kvorumu, kurā tie tiek piemēroti.

    Pēc kristībām Andrē pievienojās misionāriem, mācot vēl četrus jaunos vīriešus, kuri tika kristīti. Tagad viņiem bija pieci jaunie vīrieši. Viņi sāka stiprināt cits citu un savu draudzi.

    Drīz tika kristīts sestais jaunietis — Tuso. Tuso dalījās evaņģēlijā ar trim draugiem, un drīz viņi jau bija deviņi.

    Jēzus Kristus mācekļi bieži tiek sapulcināti šādā veidā — sapulcinot pa dažiem, kurus uzaicina viņu draugi. Sendienās, kad Andrejs bija atradis Glābēju, viņš steigšus devās pie sava brāļa Sīmaņa un „aizveda [to] pie Jēzus”.10 Līdzīgi arī Filips, kļūstot par Kristus sekotāju, aicināja savu draugu Nātānaēlu, sacīdams: „Nāc un redzi!”11

    Drīz vien Baznīcai Močudi draudzē pievienojās desmitais jaunietis. Misionāri atrada vienpadsmito. Un divpadsmitais jaunietis tika kristīts, redzot, kā evaņģēlijs ir iespaidojis viņa draugus.

    Močudi draudzes locekļi bija sajūsmā. Šie jaunie vīrieši tika „pievērsti Tam Kungam un … pievienoti … baznīcai”.12

    Būtiska loma viņu pievēršanā bija Mormona Grāmatai.13 Tuso atceras: „Es sāku lasīt Mormona Grāmatu … katru brīvu brīdi — mājās, skolā, visur.”14

    Oratails sāka interesēties par evaņģēliju, pateicoties savu draugu piemēram. Viņš skaidro: „[Viņi] šķietami izmainījās vienā acumirklī. … Man šķita, ka … tam ir kāds sakars ar mazo … grāmatiņu, ko viņi bija sākuši nēsāt sev līdzi … uz skolu. Es redzēju, ka viņi ir kļuvuši par krietniem vīriešiem. … Arī [es] gribēju mainīties.”15

    Ghana

    Visi šie divpadsmit jaunie vīrieši tika sapulcināti un kristīti divu gadu laikā. Ikviens no viņiem bija vienīgais Baznīcas loceklis savā ģimenē. Taču viņus atbalstīja viņu Baznīcas ģimene, ieskaitot prezidentu Rakvelu16 — draudzes prezidentu; elderu un māsu Teilorus17 — senioru misionāru pāri; un citus draudzes locekļus.

    Brālis Juniors18 — kvoruma vadītājs — svētdienās aicināja jaunos vīriešus uz savām mājām, kalpojot par viņu mentoru. Jaunie vīrieši kopīgi studēja Svētos Rakstus un regulāri noturēja mājvakarus.

    Ghana

    Brālis Juniors ņēma viņus līdzi, apciemojot Baznīcas locekļus, misionāru mācītos cilvēkus un visus tos, kuriem bija nepieciešams apciemojums. Visi divpadsmit jaunie vīrieši saspiedās brāļa Juniora kravas mašīnas aizmugurē. Viņš izlaida tos pie mājām, ko tie apciemoja pārniecībās pa divi vai trīs, un vēlāk aizveda mājās.

    Kaut arī šie jaunie vīrieši tik tikko bija sākuši apgūt evaņģēliju un viņiem pašiem šķita, ka viņi vēl neko daudz nezina, brālis Juniors lika, lai viņi pastāsta cilvēkiem, kurus apciemo, par vienu vai divām lietām, ko viņi zina. Šie jaunie priesterības nesēji mācīja, lūdza un palīdzēja gādāt par Baznīcu.19 Viņi īstenoja savus priesterības pienākumus un guva prieku kalpojot.

    Ghana: Young Men

    Andrē stāsta: „Mēs kopīgi spēlējāmies, kopīgi smējāmies, kopīgi raudājām un kļuvām par brālību.”20 Patiesībā viņi sevi ir nodēvējuši par „Brāļu bandu”.

    Viņi visi izvirzīja kopīgu mērķi — kalpot misijā. Tā kā viņi bija vienīgie Baznīcas locekļi savā ģimenē, viņiem nācās pārvarēt daudz šķēršļu, taču viņi palīdzēja cits citam tikt ar to galā.

    Šie jaunie vīrieši cits pēc cita saņēma misijas aicinājumus. Tie, kuri aizbrauca pirmie, rakstīja vēstules tiem, kuri vēl gatavojās, daloties pieredzē un iedrošinot viņus kalpot. Vienpadsmit no šiem jauniešiem kalpoja misijās.

    Šie jaunie vīrieši dalījās evaņģēlijā ar saviem ģimenes locekļiem. Mātes, māsas, brāļi, draugi, kā arī cilvēki, kurus viņi mācīja misijas laikā, tika pievērsti un kristīti. Tika pieredzēti brīnumi un svētīta neskaitāmu cilvēku dzīve.

    Es varu nojaust, ka daži no jums domā: tāds brīnums, visdrīzāk, var notikt tikai tādā vietā kā Āfrika — auglīgā laukā, kur Israēla sapulcināšana ir tikusi pasteidzināta. Taču es liecinu, ka Močudi draudzē piemērotie principi darbojas jebkurā vietā. Lai kur jūs atrastos, jūsu kvorums var augt caur pievēršanu aktivitātei un dalīšanos evaņģēlijā. Ja kaut viens māceklis pasniegsies pretī savam draugam, viens var kļūt par diviem. Divi var kļūt par četriem. Četri var kļūt par astoņiem. Un astoņi var kļūt par divpadsmit. Draudzes var kļūt par bīskapijām.

    Ghana: Church Members

    Glābējs mācīja: „Kur divi vai trīs [vai vairāk] ir sapulcējušies Manā Vārdā …, lūk, tur Es būšu viņu vidū.”21 Debesu Tēvs sagatavo visu apkārtējo cilvēku prātus un sirdis. Mēs varam sekot pamudinājumiem, sadraudzēties, dalīties patiesībā, aicināt citus lasīt Mormona Grāmatu un mīlēt, un atbalstīt tos, kamēr tie iepazīst mūsu Glābēju.

    Ir pagājuši teju desmit gadi, kopš Močudi brāļu „banda” uzsāka savu kopīgo ceļojumu, un viņi vēl arvien ir brāļu banda.

    Katlego teic: „Kaut arī mūs šķir attālums, mēs joprojām cits citu atbalstām.”22

    Es lūdzu, kaut mēs atsauktos Tā Kunga aicinājumam — būt vienotiem ar Viņu caur mūsu priesterības kvorumiem, lai katrs kvorums varētu kļūt par piederības vietu, sapulcināšanas vietu, kur tiek pieredzēta izaugsme!

    Jēzus Kristus ir mūsu Glābējs, un šis ir Viņa darbs. Par to es liecinu Jēzus Kristus Vārdā, āmen.