2010.–2019. gads
    Labais Gans, Dieva Jērs
    Lejupielādes
    Šī lapa (MP3)
    Zemteksta piezīmes
    Tēma

    Labais Gans, Dieva Jērs

    Jēzus Kristus sauc mūs Savā balsī un vārdā. Viņš meklē un sapulcina mūs. Viņš māca mums, kā kalpot mīlestībā.

    Dārgie brāļi un māsas, vai jūs jebkad esat saskārušies ar grūtībām aizmigt un esat centušies skaitīt iedomātas aitas? Pūkainām aitiņām lecot pāri žogam, jūs skaitāt: 1, 2, 3, … 245, 246, … 657, 658 …1

    Manā gadījumā, aitu skaitīšana nepadara mani miegainu. Es uztraucos, ka varētu kādu izlaist vai pazaudēt, un tas tur mani nomodā.

    Kopā ar ganuzēnu, kurš kļuva par ķēniņu, mēs paziņojam:

    „Tas Kungs ir mans gans, man netrūks nenieka.

    Viņš man liek ganīties zāļainās ganībās. Viņš mani vada pie skaidra ūdens.

    Viņš atspirdzina manu dvēseli.”2

    Christ, the Good Shepherd

    Šajās Lieldienās mēs godinām Labo Ganu, kurš ir arī Dieva Jērs. No visiem Viņa dievišķajiem tituliem nav citu, kas būtu maigāki vai spilgtāki. Mēs daudz mācāmies no tā, kā Glābējs runāja par Sevi kā par Labo Ganu, un no pravietiskajām liecībām par Viņu kā Dieva Jēru. Šīs lomas un simboli spēcīgi papildina viens otru — kurš gan labāk par Labo Ganu spētu palīdzēt katram vērtīgajam jēram un kurš gan labāk spētu būt par mūsu Labo Ganu, nekā Dieva Jērs?

    „Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu”, un Dieva Vienpiedzimušais Dēls atdeva Savu dzīvību, labprātīgi paklausot Savam Tēvam.3 Jēzus liecināja: „Es esmu labais gans. Labais gans atdod savu dzīvību par savām avīm.”4 Jēzum bija vara atdot Savu Dzīvību un vara to atkal atgūt.5 Būdams vienots ar Savu Tēvu, mūsu Glābējs mūs svētī unikālā veidā — gan kā mūsu Labais Gans, gan kā Dieva Jērs.

    Būdams mūsu Labais Gans, Jēzus Kristus sauc mūs Savā balsī un vārdā. Viņš meklē un sapulcina mūs. Viņš māca mums, kā kalpot mīlestībā. Apdomāsim šādas trīs tēmas, sākot ar to, ka Viņš sauc mūs Savā balsī un vārdā.

    Pirmkārt, mūsu Labais Gans „savas avis sauc vārdā. … Tās pazīst viņa balsi.”6 Un „Sava paša Vārdā Viņš jūs sauc, kas ir Kristus Vārds.”7 Kad mēs ar patiesu nolūku cenšamies sekot Jēzum Kristum, mēs sajūtam iedvesmu darīt labu, mīlēt Dievu un kalpot Viņam.8 Mēs uzklausām Viņa balsi, kad mēs studējam, apdomājam un lūdzam Dievu; kad mēs regulāri atjaunojam Svētā Vakarēdiena un tempļa derības un kad mēs aicinām visus nākt pie Viņa evaņģēlija un priekšrakstiem.

    Mūsu dienās prezidents Rasels M. Nelsons mūs pamāca saukt atjaunoto Baznīcu nosaukumā, kuru atklāja Jēzus Kristus: Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīca.9 Tas Kungs teica: „Visu, ko jūs darīsit, dariet Manā Vārdā; tādēļ jums jāsauc baznīca Manā Vārdā; un jūs piesauksit Tēvu Manā Vārdā, lai Viņš svētī baznīcu Manis dēļ.”10 Visā pasaulē, mūsu sirdīs un mājās, mēs piesaucam Tēvu Jēzus Kristus Vārdā. Mēs esam pateicīgi, ka esam bagātīgi svētīti ar pielūgšanu, kas ir uz mājām centrēta un Baznīcas atbalstīta, ar evaņģēlija studijām un pilnvērtīgiem ģimenes pasākumiem.

    Otrkārt, mūsu Labais Gans meklē un sapulcina mūs Savā draudzē. Viņš jautā: „Kurš no jūsu vidus, kam ir simts avis un kas vienu no tām ir pazaudējis, neatstāj visas deviņdesmit deviņas tuksnesī, lai ietu pakaļ pazudušajai, līdz kamēr tas to atradīs?”11

    Mūsu Glābējs sniedzas pretim vienam un deviņdesmit deviņiem, bieži vien vienlaikus. Kad mēs kalpojam, mēs paturam prātā deviņdesmit deviņus, kuri ir nelokāmi un nesatricināmi, pat tad, kad tiecamies pēc viena, kas ir noklīdis. Mūsu Kungs rūpējas par mums un cenšas mūs atgūt atpakaļ „no visām … vietām”,12 „no četrām zemes pusēm”.13 Viņš sapulcina mūs caur svēto derību un Savām izpērkošajām asinīm.14

    Mūsu Glābējs sacīja Saviem Jaunās Derības mācekļiem: „Man vēl ir citas avis, kas nav no šī ganāmpulka.”15 Amerikas kontinentā augšāmceltais Kungs liecināja Lehija derības bērniem: „Jūs esat Manas avis.”16 Un Jēzus teica, ka citas avis dzirdēs Viņa balsi.17 Kāda gan svētība ir Mormona Grāmata kā vēl viena derība, kas liecina par Jēzus Kristus balsi!

    Jēzus Kristus aicina Baznīcu uzņemt visus, kuri dzird Viņa balsi18 un ievēro Viņa baušļus. Kristus mācība ietver kristīšanu ar ūdeni un ar uguni, un Svēto Garu.19 Nefijs vaicā: „Ja Dieva Jēram, esot svētam, ir jātop kristītam ūdenī, lai piepildītu visu taisnību, ak, tad cik daudz vairāk vajag mums, kas neesam svēti, tapt kristītiem, jā, patiešām ūdenī!”20

    John the Baptist Baptizing Jesus

    Mūsu dienās Glābējs vēlas, lai tas, ko mēs darām un par ko mēs kļūstam, aicinātu citus cilvēkus nākt, sekot Viņam. Nākt, lai atrastu mīlestību, dziedināšanu, saikni un piederību Viņam caur derību, ieskaitīšanu Dieva svētajā templī, kur svēti glābšanas priekšraksti var svētīt visas ģimenes paaudzes, tādējādi sapulcinot Israēlu abās priekškara pusēs.21

    Treškārt, būdams „Israēla Gans”,22 Jēzus Kristus iemieso to, kā gani Israēlā kalpo mīlestībā. Kad mūsu Kungs vaicā, vai mēs Viņu mīlam, līdzīgi kā Viņš jautāja Sīmanim Pēterim, mūsu Glābējs lūdz: „Gani Manus jērus! … Gani Manas avis! … Gani Manas avis!”23 Tas Kungs apsola, ka tad, kad Viņa gani gana Viņa jērus un avis, tām, kas ir Viņa aplokā, „nav ilgāk jābīstas un jāuztraucas un ka neviena nepazūd!”24

    Mūsu Labais Gans brīdina, ka gani Israēlā nedrīkst iesnausties25 vai izklīst, vai maldināt avis,26 vai raudzīties tikai uz savu ceļu, meklējot tikai savu labumu.27 Dieva ganiem ir jāspēcina, jādziedina, jāpārsien ievainotās, izklīdušās jāsadzen kopā, jāmeklē pazudušās.28

    Tas Kungs brīdina arī par derētiem ganiem, kuriem „avis … nerūp”29, un „viltus praviešiem, kas pie jums nāk avju drēbēs, bet no iekšpuses tie ir plēsīgi vilki”.30

    Mūsu Labais Gans priecājas, kad mēs pielietojam mūsu tikumisko rīcības brīvību ar mērķtiecību un ticību. Tie, kas ir Viņa aplokā, uzlūko mūsu Glābēju pateicībā par Viņa Izpirkšanas upuri. Mēs slēdzam derību sekot Viņam — nevis pasīvi, akli vai „muļķīgi”, bet gan no visas sirds un prāta vēloties mīlēt Dievu un savu tuvāko, nesot cits cita nastas un priecājoties cits par cita prieku. Tā kā Kristus brīvi pakļāva Savu gribu Tēva gribai, tā arī mēs godbijīgi uzņemamies Viņa Vārdu. Mēs ar prieku tiecamies pievienoties Viņa darbam — visu Dieva bērnu sapulcināšanai un kalpošanai tiem.

    Brāļi un māsas, Jēzus Kristus ir mūsu pilnīgais Labais Gans. Tādēļ, ka Viņš ir nolicis Savu dzīvību mūsu dēļ un tagad ir augšāmcēlies godībā, Jēzus Kristus ir arī pilnīgs Dieva Jērs.31

    Par Dieva Jēra upuri ir ticis vēstīts no pirmsākumiem. Eņģelis pavēstīja Ādamam, ka viņa pienestais upuris „ir līdzība ar Tēva Vienpiedzimušā … upuri”, kas aicina mūs „nožēlot grēkus un piesaukt Dievu Dēla Vārdā mūžīgi”.32

    Tēvs Ābrahāms, kurš nodibināja derību svētības visām tautām zemes virsū, pieredzēja, ko nozīmē — upurēt savu dēlu.

    „Tad Īzāks sacīja Ābrahāmam, savam tēvam: „Mans tēvs!” Un viņš sacīja: „Te es esmu, mans bērns.” Tas sacīja: „Te ir uguns un malka, bet kur tad ir upurējamais jērs?”

    Ābrahāms atbildēja: „Gan Dievs pats izraudzīs sev jēru upurim, mans dēls.””33

    Apustuļi un pravieši paredzēja un līksmoja par iepriekšordinēto Dieva Jēra misiju. Jānis vecajā pasaulē un Nefijs jaunajā pasaulē liecināja par „Dieva Jēru”,34 „jā, patiesi, Mūžīgā Tēva Dēlu, … pasaules Pestītāju”.35

    Abinadijs liecināja par Jēzus Kristus izpērkošo upuri: „Visi mēs kā avis esam nomaldījušies; mēs esam nogriezušies katrs pa savu ceļu; un Tas Kungs ir uzkrāvis Viņam mūsu visu [nekrietnību].”36 Alma, runājot par Dieva Dēla vareno un pēdējo upuri, dēvēja to par „vien[u] liet[u], kas ir svarīgāka nekā visas citas”. Alma iedrošināja: „[Esiet ar] ticīb[u] Dieva Jēram”; „nāciet un nebīstieties.”37

    Kāda mana tuva paziņa dalījās tajā, kā viņa ieguva savu vērtīgo liecību par Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu. Viņa uzauga, ticot, ka grēks vienmēr atnes lielu sodu, kas mums vieniem jāizcieš. Viņa lūdza Dievu, lai izprastu dievišķās piedošanas iespējamību. Viņa lūdza Dievu, lai saprastu un zinātu, kā Jēzus Kristus var piedot tiem, kas nožēlo grēkus, kā žēlastība var apmierināt taisnīgumu.

    Kādu dienu viņas lūgšana tika atbildēta caur pieredzi, kas nesa garīgas pārvērtības. Kāds izmisis jauns vīrietis izskrēja no pārtikas veikala, nesdams divus iepirkumu maisus ar zagtu ēdienu. Viņš izskrēja uz ielas ar intensīvu satiksmi, un viņam pakaļ dzinās veikala vadītājs, kurš viņu noķēra un sāka kliegt un strīdēties. Tai vietā, lai nobijušos jauno vīrieti nosodītu par to, ka viņš ir zaglis, mana paziņa pēkšņi sajuta pret šo cilvēku dziļu līdzjūtību. Bez bailēm vai bažām par savu pašas drošību, viņa piegāja pie vīriem, starp kuriem bija izcēlies strīds. Viņa attapās, sakot: „Es samaksāšu par ēdienu. Lūdzu, atlaidiet viņu. Lūdzu, ļaujiet man samaksāt par ēdienu.”

    Svētā Gara pamudināta un piepildīta ar mīlestību, kuru viņa nekad iepriekš nebija jutusi, mana paziņa teica: „Viss, ko es vēlējos darīt, bija palīdzēt un izglābt šo jauno vīrieti.” Mana draudzene sacīja, ka viņa sāka saprast Jēzu Kristu un Viņa veikto Izpirkšanu — kā un kāpēc tīrā un pilnīgā mīlestībā Jēzus Kristus labprātīgi upurējās, lai būtu viņas Glābējs un Pestītājs, un kāpēc viņa vēlējās, lai Viņš par tādu būtu.38

    Nav brīnums, ka mēs dziedam:

    Skat, Labais Gans dodas meklēt

    avis, kas Tam zudušas,

    Pārvedot mājās ar prieku —

    izpirktas dārgi ir tās!39

    Būdams Dieva Jērs, mūsu Glābējs zina, kad mēs jūtamies vientuļi, niecīgi, nepārliecināti vai nobijušies. Vīzijā Nefijs redzēja Dieva Jēra spēku „nolai[žamies] uz Jēra Baznīcas svētajiem un uz Tā Kunga derības ļaudīm”. Kaut arī „izkaisīti pa visu zemes virsu, … viņi bija bruņoti ar taisnību un ar Dieva spēku lielā slavā.”40

    Šis cerības un mierinājuma apsolījums attiecas arī uz mūsdienām.

    Vai jūs esat vienīgais Baznīcas loceklis savā ģimenē, skolā, darbavietā vai kopienā? Vai jūsu draudze dažkārt šķiet maza un izolēta? Vai jūs esat pārcēlušies uz dzīvi jaunā vietā, iespējams, ar nepazīstamu valodu vai paražām? Iespējams, ir izmainījušies jūsu dzīves apstākļi, un jūs saskaraties ar lietām, kuras iepriekš bija šķitušas neiespējamas? Mūsu Glābējs apliecina mums caur Jesajas vārdiem: lai kas mēs būtu, lai kādi būtu mūsu apstākļi, „kā gans Viņš ganīs Savu ganāmo pulku. Viņš ņems jērus Savās rokās un tos nesīs Savā klēpī, un sargās avju mātes.”41

    (Christ) Rescue of the Lost Lamb

    Brāļi un māsas, mūsu Labais Gans sauc mūs Savā balsī un Savā vārdā. Viņš meklē, sapulcina un nāk pie Saviem ļaudīm. Caur Savu dzīvo pravieti un caur ikvienu no mums Viņš aicina ikvienu rast mieru, nolūku, dziedinājumu un prieku Viņa atjaunotā evaņģēlija pilnībā un uz Viņa derību takas. Ar Savu piemēru Viņš māca Israēla ganus kalpot Viņa mīlestībā.

    Jēzus kā Dieva Jēra dievišķā misija bija iepriekšordinēta, un par to līksmoja apustuļi un pravieši. Viņa Izpirkšana — bezgalīga un mūžīga — ir laimes ieceres centrā, un tā ir radīšanas nolūks. Viņš mums apliecina, ka mēs esam Viņa sirdij tuvi.

    Mīļie brāļi un māsas, kaut mēs vēlētos būt „pazemīgi Dieva un Tā Jēra sekotāji”,42 lai, iespējams, kādu dienu mūsu vārdi tiktu ierakstīti Jēra dzīvības grāmatā,43 lai dziedātu Jēra dziesmu,44 lai būtu aicināti Jēra mielastā.45

    Kā Gans un kā Jērs — Viņš sauc: „Nāciet „pie patiesības atziņas … par [jūsu] Pestītāju, … [jūsu] diženo un patieso Ganu.””46 Viņš apsola, ka „ar Viņa labvēlību [mēs] var[am] [kļūt] pilnīgi Kristū.”47

    Šajās Lieldienās mēs slavējam Viņu:

    „Cienīgs ir tas Jērs!”48

    „Ozianna Dievam un Jēram!”49

    Es liecinu par mūsu pilnīgo Labo Ganu, pilnīgo Dieva Jēru. Viņš mūs sauc mūsu vārdā, Savā vārdā, patiesi, Jēzus Kristus svētajā Vārdā, āmen.