2010.–2019. gads
Jā, Kungs, es sekošu Tev
Zemteksta piezīmes
Tēma

Jā, Kungs, es sekošu Tev

Tas Kungs mūs aicina dažādiem vārdiem: „Nāciet pie Manis!”, „Sekojiet Man!”, „Staigājiet ar Mani!”. Katrā no gadījumiem tas ir aicinājums rīkoties.

„Jo lūk, Tas Kungs dāvā visām tautām viņu pašu valodās un mēlēs mācīt Viņa vārdu.”1 Šodien šī rakstvieta ir vēlreiz piepildījusies, jo man ir dota iespēja paust savas sajūtas manā dzimtajā valodā.

1975. gadā, būdams jauns misionārs, es kalpoju Urugvajas–Paragvajas misijā. Manas misijas pirmajā mēnesī zonu vadītāji veica aktivitāti, kas demonstrēja kādu evaņģēlija principu. Katram zonas misionāram tika aizsietas acis, un mums tika teikts, ka mēs dosimies pa ceļu, kas ved uz pasākumu zāli. Mums bija jāseko viena noteikta vadītāja balsij — balsij, kuru mēs dzirdējām, pirms sākām iet. Taču mēs tikām brīdināti, ka došanās laikā mēs dzirdēsim vairākas balsis, kas centīsies mūs apmulsināt un novirzīt no ceļa.

Pēc dažām minūtēm, kad dzirdējām sarunas, dažādas balsis un tam visam pa vidu balsi, kas teica: „Sekojiet man,” es jutos pārliecināts, ka sekoju īstajai balsij. Kad mēs nonācām sanāksmju nama pasākumu zālē, mums palūdza noņemt acu aizsējus. Kad to biju izdarījis, es aptvēru, ka tur bija divas grupas un es biju tajā grupā, kas bija sekojusi nepareizajai balsij. „Tā izklausījās tik līdzīga īstajai balsij,” es noteicu pie sevis.

Šī pieredze, kas bija pirms 39 gadiem, ir atstājusi uz mani paliekošu ietekmi. Es pie sevis apņēmos: „Es nekad vairs nesekošu neīstajai balsij.” Tad es teicu: „Jā, Kungs, es sekošu Tev.”

Es vēlos saistīt šo pieredzi ar Glābēja liegi izteikto aicinājumu mums:

„Es esmu labais gans; Es pazīstu Savas avis. …

Manas avis dzird Manu balsi, Es tās pazīstu, un viņas Man seko.”2

Aicinājums „sekot Viņam” ir visvienkāršākais, tiešākais un spēcīgais aicinājums, ko mēs varam saņemt. To sniedz skaidra balss, ko nevar sajaukt ar citām.

Tas Kungs mūs aicina dažādiem vārdiem: „Nāciet pie Manis!”, „Sekojiet Man!”, „Staigājiet ar Mani!”. Katrā gadījumā tas nav pasīvs aicinājums — tas ir aicinājums rīkoties. To visai cilvēcei pauž visdiženākais Pravietis, visdiženākais Skolotājs, Dieva Dēls, Mesija.

Aicinājums — „Nāciet pie Manis!”

„Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt.”3

Vai jūs, kas neesat baznīcas locekļi, vai jūs pieņemsiet šo aicinājumu caur misionāru balsīm, kas teiks: „Vai tu lasīsi Mormona Grāmatu? Vai tu lūgsi? Vai tu apmeklēsi baznīcu? Vai tu sekosi Jēzus Kristus piemēram un tapsi kristīts no kāda, kuram ir pilnvaras?”4 Kā tu šodien atsauksies uz šādu aicinājumu?5

Es aicinu jūs uzklausīt un pieņemt vēstījumu, sakot: „Jā, Kungs, es sekošu Tev!”

Karloss Badiola un viņa ģimene Minasā, Urugvajā, tikās ar misionāriem. Tā kā elderi pārrunu laikā uzdeva daudz jautājumu, viņi nolēma uzaicināt kaimiņieni, kura nebija baznīcas locekle, skaistu 14 gadus vecu meiteni vārdā Norma, — palīdzēt sniegt atbildes. Norma bija cītīga vidusskolniece, kura attiecīgajā mācību gadā studēja Bībeli, tādēļ, kad misionāri uzdeva jebkādu jautājumu, Norma atbildēja. Viņa bija „zelta klausītāja”. Tajā dienā viņi mācījās par Gudrības vārdu.

Kad pēc pārrunas ar misionāriem Norma pārnāca mājās, viņa zināja, kas viņai ir jādara. Viņa pateica savai mātei: „Mammu, kopš šī brīža man vairs nedod kafiju ar pienu. Man — tikai pienu.” Tas bija uzskatāms apliecinājums viņas vēlmei pieņemt aicinājumu, ko izteica misionāri, — sekot Kristum.

Gan Karloss Badiola, gan Norma tika kristīti. Vēlāk, sekojot Normas piemēram, tika kristīta arī viņas māte, tēvs, brāļi un māsas. Mēs ar Normu kopā uzaugām nelielā, bet spēcīgā draudzē. Vēlāk, kad es atgriezos no kalpošanas misijā, mēs apprecējāmies. Es vienmēr zināju, ka ar viņu līdzās man būs vieglāk sekot Glābējam.

Baznīcas locekļi, kuri ir pieņēmuši šo aicinājumu, ik nedēļu atjauno šo apņemšanos, pieņemot Svēto Vakarēdienu.6 Šī apņemšanās ietver baušļu turēšanu; un, to darot, jūs sakāt: „Jā, Kungs, es sekošu Tev!”7

Aicinājums — „Sekojiet Man!”

„Seko Man!” bija Tā Kunga aicinājums kādam bagātam jauneklim. Šis bagātais jauneklis bija turējis baušļus visu savu dzīvi. Kad viņš vaicāja, kas vēl viņam ir jādara, tas atbildē saņēma skaidru aicinājumu: „[Nāc], … seko Man.”8 Tomēr, kaut arī šis aicinājums bija vienkāršs, tas prasīja upuri. Tas prasīja pūles — lēmumu un rīcību.

Pravietis Nefijs aicināja izvērtēt sevi, uzdodot jautājumu: „Un [Jēzus] sacīja uz cilvēku bērniem: Sekojiet Man! Tāpēc, mani mīļotie brāļi, vai mēs varam sekot Jēzum, ja mēs negribam turēt Tēva pavēles?”9

Aicinājums — nākt pie Viņa, klausīties Viņa balsī un sekot tai — ir bijis misionāru vēstījums kopš iesākuma, palīdzot daudziem cilvēkiem izmainīt savu dzīvi uz labu.

Pirms piecdesmit gadiem misionāri iegāja mana tēva pulksteņdarbnīcā, lai atstātu remontā pulksteni. Kā to dara labi misionāri, viņi izmantoja iespēju runāt ar manu tēvu un māti par evaņģēliju. Mans tēvs pieņēma misionārus, un mana māte pieņēma vēstījumu un aicinājumu sekot Kristum. Kopš tās dienas viņa ir bijusi aktīva baznīcā. Viņa teica: „Jā, Kungs, es sekošu Tev!”

Cenšoties nākt pie Viņa, jūs iegūsiet spēku atvieglināt dzīves nastas, vai tās būtu fiziskas vai garīgas, un pieredzēsit pozitīvu iekšēju pārmaiņu, kas jums palīdzēs būt laimīgākiem.

Aicinājums — „Staigā ar Mani!”

Ēnohs tika aicināts sludināt evaņģēliju cietsirdīgiem ļaudīm. Viņš nejutās tam sagatavots. Viņš šaubījās par to, vai viņš to spēs. Tas Kungs kliedēja viņa šaubas un stiprināja viņa ticību ar aicinājumu: „Staigā ar Mani!” — aicinājumu, kas kā neredzīga cilvēka spieķis vai drauga roka var vadīt tāda cilvēka soļus, kas nejūtas drošs. Pietveroties Glābēja rokai un staigājot ar Viņu, Ēnohs atklāja, ka viņa soļi kļuvuši stingri, un viņš kļuva par varenu misionāru un pravieti.10

Lēmums „nākt pie Viņa” un „sekot Viņam” ir personisks. Kad mēs pieņemam šo aicinājumu, paaugstinās mūsu apņemšanās līmenis, un tad mēs varam „staigāt ar Viņu”. Šajā līmenī veidojas ciešākas attiecības ar Glābēju — tas ir rezultāts tam, ka pieņēmām pirmo uzaicinājumu.

Mēs ar Normu individuāli pieņēmām uzaicinājumu — „nāc pie Manis!” un „seko Man!”. Tad, atbalstot viens otru, mēs esam iemācījušies „staigāt ar Viņu”.

Pūles un apņēmība — meklēt Viņu un sekot Viņam — tiks atlīdzinātas ar mums nepieciešamām svētībām.

Tā tas bija gadījumā, kur kāda sieva ar lielām pūlēm spēja pieskarties Glābēja drēbēm,11 un Bartimeja, kāda akla nabaga, gadījumā, kura apņēmība bija galvenais faktors tam brīnumam, kas notika viņa dzīvē.12 Šajos abos gadījumos notika gan ķermeņa, gan dvēseles dziedināšana.

Pastiep savu roku, pieskaries Viņa drēbēm, pieņem Viņa aicinājumu un saki: „Jā, Kungs, es sekošu Tev!” — un staigā ar Viņu.

„Nāciet pie Manis!”, „Sekojiet Man!”, „Staigā ar Mani!” ir aicinājumi, kuros ietverts spēks, — tiem, kas tos pieņem, — izmainīt savu dzīvi un radīt pārmaiņu sevī, kas jūs vedinās teikt: „[Man] vairs nav tieksmes darīt ļaunu, bet nepārtraukti darīt labu.”13

Šo pārmaiņu ārējā izpausme būs tāda, ka jūs sajutīsit spēcīgu vēlmi „[palīdzēt] vājajiem, [pacelt] gurdenās rokas un [stiprināt] nespēcīgos ceļus.”14

Kādus soļus mēs varam spert jau šodien, lai „staigātu ar Viņu”?

  1. Spēcini vēlmi būt labākam Kristus sekotājam.15

  2. Lūdz pēc šīs vēlmes, lai pieaugtu tava ticība Viņam.16

  3. Iegūsti zināšanas no Svētajiem Rakstiem, kas apgaismo ceļu un stiprina tavu vēlmi mainīties.17

  4. Apņemies tūdaļ rīkoties un saki: „Jā, Kungs, es sekošu Tev!” Tikai patiesības zināšanas vien nemainīs tavu pasauli, ja vien tu savas zināšanas nevērsīsi rīcībā.18

  5. Neatkāpies no pieņemtā lēmuma, ik dienas pielieto šos principus.19

Kaut mūsu mīļotā pravieša, prezidenta Tomasa S. Monsona, vārdi motivētu mūs rīkoties un atsaukties Glābēja aicinājumam. Prezidents Monsons ir teicis: „Kas ir godības Ķēniņš, šis Pulku Kungs? Viņš ir mūsu Skolotājs. Viņš ir mūsu Glābējs. Viņš ir Dieva Dēls. Viņš ir mūsu pestīšanas Gādnieks. Viņš aicina: „Nāc Man līdzi!” Viņš dod norādījumu: „Ej un dari tu arī tāpat.” Viņš lūdz: „Turiet Manas pavēles.””20

Kaut mēs apņemtos paaugstināt savas pielūgsmes un apņemšanās līmeni, un kaut mūsu atbilde uz Viņa aicinājumu būtu skaļi un skaidri sadzirdama: „Jā, Kungs, es sekošu Tev!”21 Tā Kunga, Jēzus Kristus, svētajā Vārdā, āmen.