2010.–2019. gads
Glābt vienotībā
Zemteksta piezīmes
Tēma

Glābt vienotībā

Lai palīdzētu Glābējam, mums ir jādarbojas kopā vienotībā un saskaņā. Katrs cilvēks, katrs amats un katrs aicinājums ir svarīgs.

Mēs bieži dzirdam prezidentu Tomasu S. Monsonu sakām: „Palīdziet glābt.”1 Man prātā nāk kāds stāsts no Jaunās Derības. Tas lieliski parāda, kā baznīcas locekļi un misionāri var strādāt kopā vienotībā caur bīskapijas padomi, lai palīdzētu un glābtu. Šis stāsts ir atrodams Marka 2:1–5. Es uzskatu, ka pieredzes, kuras Jēzus izmantoja, lai mācītu mums noteiktas mācības vai principus, vienmēr ir visiedvesmojošākās un viegli saprotamas.

Viens no stāsta varoņiem ir triekas ķerts vīrs, kurš nevarēja pārvietoties bez citu palīdzības. Viņš varēja vienīgi gaidīt mājās, līdz ieradīsies palīdzība.

Mūsdienās šis stāsts varētu norisināties apmēram šādi. Četri cilvēki pildīja uzdevumu, ko bija saņēmuši no sava bīskapa, lai apmeklētu mājās ar trieku slimo vīru. Es varu iztēloties, ka viens no cilvēkiem ir Palīdzības biedrības māsa, otrs — no elderu kvoruma, trešais — no Ārona priesterības kvoruma un pēdējais, bet ne mazāk svarīgais, — pilnlaika misionārs. Pēdējā bīskapijas padomes sapulcē, pēc tam, kad kopā tika apspriestas bīskapijas locekļu vajadzības, bīskaps uzticēja „glābšanas” uzdevumus. Šiem četriem tika uzticēts palīdzēt triekas ķertam vīram. Viņi nevarēja atļauties gaidīt, kad šis vīrs pats atnāks uz baznīcu. Viņiem bija jāapmeklē viņš viņa mājās. Viņiem šis vīrs bija jāuzmeklē, un tā viņi devās. Vīrs tika atnests pie Jēzus.

„Un pie Viņa nāca ar triekas ķertu, ko četri nesa.” (Marka 2:3.)

Tomēr istaba bija pārpildīta ar cilvēkiem. Viņi nevarēja ieiet pa durvīm. Es esmu pārliecināts, ka viņi izmēģināja visdažādākās iespējas, taču vienkārši nevarēja tikt mājā. Apmeklējums nenoritēja tik gludi, kā bija plānots. Viņu „glābšanas” ceļā bija šķēršļi. Taču viņi nepadevās. Viņi neatstāja triekas ķerto vīru pie durvīm. Viņi apspriedās savā starpā, lai izlemtu, kā rīkoties tālāk, lai viņi varētu aiznest vīru līdz Jēzum Kristum un Viņš to dziedinātu. Darbs, kurā viņi palīdz Jēzum Kristum glābt dvēseles, vismaz viņiem, nekad nav bijis par grūtu. Viņi nāca klajā ar plānu, kas nebija vienkāršs, taču rīkojās saskaņā ar to.

„Un, kad tie nevarēja pie Viņa klāt tikt ļaužu dēļ, tad tie atsedza jumtu tur, kur Viņš bija, un, uzplēsuši to, nolaida gultu, kurā triekas ķertais gulēja.” (Marka 2:4.)

Viņi uznesa vīru uz jumta. Pieņemot, ka pie mājām nebija kāpnes, pa kurām tie varētu uzkāpt uz jumta, tas prasīja ievērojamu laiku, lai viņi visi uzkāptu uz jumta. Es domāju, ka tas varēja notikt šādi: jaunais vīrietis no bīskapijas pirmais būtu uzrāpies uz jumta. Tā kā viņš ir jauns un enerģijas pilns, tam nevajadzētu sagādāt lielas grūtības. Viņa mājskološanas pārinieks no elderu kvoruma un augumā garais un spēcīgais pilnlaika misionārs būtu viņu pacēluši un atbalstījuši no apakšas. Palīdzības biedrības māsa būtu atgādinājusi viņiem būt uzmanīgiem un uzmundrinājusi viņus. Tad vīrieši būtu atseguši jumtu, tikmēr māsa turpinātu mierināt triekas ķerto vīru, kamēr viņš gaidīja, lai tiktu izdziedināts, — lai varētu pārvietoties pats un būtu brīvs.

Lai izpildītu šo glābšanas uzdevumu, visiem būtu jādarbojas kopā. Izšķirošajā brīdī būtu nepieciešama rūpīga koordinēšana, lai nolaistu triekas ķerto no jumta. Četriem cilvēkiem būtu jādarbojas vienoti un saskaņoti. Šo četru starpā nedrīkstētu būt nekādu nesaskaņu. Viņiem būtu jānolaiž triekas ķertais vīrs vienādā ātrumā. Ja viens no viņiem laistu virvi ātrāk nekā pārējie trīs, triekas ķertais vīrs izkristu no savas gultas. Vīrs nevarētu pats noturēties gultā savas vājās veselības dēļ.

Lai palīdzētu Glābējam, mums ir jādarbojas kopā vienotībā un saskaņā. Katrs cilvēks, katrs amats un katrs aicinājums ir svarīgs. Mums ir jābūt vienotiem mūsu Kungā — Jēzū Kristū.

Beidzot slimais, triekas ķertais vīrs tika nolaists Jēzus priekšā. „Un, redzēdams viņu ticību, Jēzus sacīja uz triekas ķerto: „Mans bērns, tavi grēki tev piedoti.”” (Marka 2:5.) Jēzus izrādīja žēlastību viņam un dziedināja viņu — ne tikai fiziski, bet arī garīgi: „Mans bērns, tavi grēki tev piedoti.” Vai tas nav brīnišķīgi? Vai mums negribētos, lai tas notiktu arī ar visiem mums? Es noteikti gribētu.

Vai mēs pazīstam kādu, kuru ir ķērusi garīga trieka, kādu, kurš vienkārši nevar pats atnākt uz baznīcu? Viņš vai viņa varētu būt kāds no mūsu bērniem, kāds no mūsu vecākiem, dzīvesbiedrs vai draugs.

Tagad, kad katrā baznīcas vienībā ir pieejami tik daudz pilnlaika misionāri, būtu gudri, ja bīskapi un draudzes prezidenti labāk izmantotu savas bīskapijas un draudzes padomes. Bīskaps var aicināt katru bīskapijas padomes locekli ierasties ar to cilvēku vārdu sarakstu, kuriem varētu būt nepieciešama palīdzība. Bīskapijas padomes locekļi savā starpā rūpīgi apspriestos, kā viņi varētu vislabāk palīdzēt. Bīskaps uzmanīgi uzklausītu idejas un dotu uzdevumus.

Pilnlaika misionāri bīskapijās ir izcili resursi šajos glābšanas centienos. Viņi ir jauni un enerģijas pilni. Viņiem patīk, ja viņiem ir saraksts ar konkrētu cilvēku vārdiem, ar kuriem strādāt. Viņiem patīk strādāt kopā ar bīskapijas locekļiem. Viņi zina, ka šādā veidā var lieliski atrast cilvēkus, ko mācīt. Viņi ir veltījuši sevi Tā Kunga valstības celšanai. Viņiem ir stipra liecība par to, ka viņi kļūs līdzīgāki Kristum, ja piedalīsies šajos glābšanas centienos.

Noslēgumā es gribētu dalīties ar jums vēl vienā apslēptā dārgumā, kas ir atrodams lasītajā Svēto Rakstu stāstā. Tas ir atrodams 5. pantā: „Un, redzēdams viņu ticību” (uzsvērums pievienots). Es nebiju to iepriekš ievērojis — viņu ticību. Mūsu apvienotā ticība arī ietekmēs citu labklājību.

Kas bija tie cilvēki, kurus pieminēja Jēzus? Tie varēja būt gan tie četri, kas nesa triekas ķerto, gan pats triekas ķertais, gan cilvēki, kas bija lūguši par viņu, gan visi tie, kas bija klāt un klausījās Jēzus sludināšanā un kas klusi savā sirdī piesauca brīnumu. Tā tikpat labi varēja būt arī sieva vai vecāks, dēls vai meita, misionārs, kvoruma prezidents, Palīdzības biedrības prezidente, bīskaps vai attāls draugs. Mēs visi varam viens otram palīdzēt. Mums vienmēr vajadzētu dedzīgi nodoties to cilvēku meklēšanai, kuri ir nonākuši grūtībās.

Es liecinu, ka Jēzus Kristus ir brīnumu Dievs. Jēzus Kristus mūs visus mīl, un Viņam ir spēks izglābt un dziedināt gan fiziski, gan garīgi. Palīdzot Viņam Viņa dvēseļu glābšanas misijā, arī mēs tiksim glābti šī procesa laikā. To es liecinu Viņa, Jēzus Kristus, svētajā Vārdā, āmen.