2010.–2019. gads
Mūsu cerības pamats
Zemteksta piezīmes
Tēma

Mūsu cerības pamats

Liecība par pestīšanas cerību ir kaut kas neizmērāms vai nesaskaitāms. Šīs cerības avots ir Jēzus Kristus.

Pirms daudziem gadiem mēs ar māsu Pekeri devāmies uz Oksfordas universitāti. Mēs meklējām mana septītās pakāpes vecvectēva pierakstus. Kristus koledžas Oksfordā vadītājs Popelvela kungs izturējās laipni, un koledžas arhivārs atnesa mums pierakstus. 1583. gada pierakstā mēs atradām mana priekšteča Džona Pekera vārdu.

Nākamajā gadā mēs atgriezāmies Oksfordā, lai Kristus koledžas bibliotēkai pasniegtu skaisti iesietu Svēto Rakstu sējumu. Popelvela kungam tas likās nedaudz savādi. Iespējams, viņš domāja, ka mēs patiesībā neesam kristieši. Viņš paaicināja koledžas kapelānu pieņemt grāmatas.

Pirms pasniegt Svētos Rakstus kapelānam, es atvēru Svēto Rakstu ceļvedi un parādīju viņam vienu tēmu: 18 lappusēs ļoti sīkā drukā bija saraksts ar atsaucēm par tēmu „Jēzus Kristus”. Tas ir viens no apjomīgākajiem Svēto Rakstu atsauču apkopojumiem par Glābēju, kas jebkad ticis veikts pasaules vēsturē, — liecības no Vecās un Jaunās Derības, Mormona Grāmatas, Mācības un Derībām un Dārgās Pērles.

„Lai kā jūs lasītu šīs atsauces,” es teicu viņam, „pēc kārtas, no augšas vai apakšas, no grāmatas uz grāmatu, no tēmas uz tēmu — jūs atklāsit, ka tās ir konsekventas, saskanīgas liecības par Tā Kunga, Jēzus Kristus, misijas dievišķumu, — Viņa dzimšanu, Viņa dzīvi, Viņa mācībām, Viņa krustā sišanu, Viņa Augšāmcelšanos un Viņa veikto Izpirkšanu.”

Pēc tam, kad biju dalījies ar kapelānu dažās Glābēja mācībās, gaisotne izmainījās, un viņš mums izrādīja telpas, tostarp nesenos izrakumos atrastus sienas gleznojumus no Romas impērijas laikiem.

Starp Svēto Rakstu ceļvedī sniegtajām atsaucēm ir arī šī — no Mormona Grāmatas: vēl vienas liecības par Jēzu Kristu: „Mēs sludinām par Kristu, mēs pravietojam par Kristu, un mēs rakstām saskaņā ar mūsu pravietojumiem, lai mūsu bērni varētu zināt, pie kura avota meklēt savu grēku piedošanu” (2. Nefija 25:26).

Pats Glābējs ir paziņojis: „Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība; neviens netiek pie Tēva kā vien caur Mani” (Jāņa 14:6).

Un Mormona Grāmatā Viņš pasludina: „Lūk, Es esmu Tas, kas bija sagatavots kopš pasaules radīšanas, lai atpestītu Savu tautu. Lūk, Es esmu Jēzus Kristus. … Manī visai cilvēcei būs dzīvība, un tā būs mūžīga, tieši tiem, kas ticēs Manam Vārdam; un tie kļūs par Maniem dēliem un Manām meitām.” (Etera 3:14.)

Svētajos Rakstos ir ļoti daudz citu atsauču, kas apliecina Jēzus Kristus kā Pestītāja dievišķo lomu — par visiem, kas jebkad piedzimuši un jebkad piedzims mirstībā.

Pateicoties Jēzus Kristus veiktajai Izpirkšanai, mēs visi esam izpirkti no cilvēka Krišanas, kas notika, kad Ādams un Ieva baudīja aizliegto augli Ēdenes dārzā, kā teikts 1. vēstulē korintiešiem: „Jo, kā Ādamā visi mirst, tāpat arī Kristū visi tiks dzīvi darīti” (1. kor. 15:22).

Mormona Grāmata māca: „Jo ir vajadzīgs, lai Izpirkšana tiktu veikta, … vai arī visai cilvēcei vajadzēs nenovēršami iet bojā; jā, visi ir nocietinājušies; jā, visi ir krituši un zuduši, un visiem būtu jāiet bojā, ja nebūtu Izpirkšanas … [bezgalīga un mūžīga upura]” (Almas 34:9–10).

Iespējams, mēs nedzīvosim perfekti, un par mūsu kļūdām būs sodi, taču, pirms nācām uz Zemes, mēs piekritām pakļauties Viņa likumiem un pieņemt sodu par šo likumu pārkāpšanu.

„Jo visi ir grēkojuši, un visiem trūkst dievišķās godības.

Bet Dievs Savā žēlastībā tos taisno bez nopelna, sagādājis tiem pestīšanu Jēzū Kristū” (Romiešiem 3:23–24).

Glābējs īstenoja Izpirkšanu, kas nodrošina veidu, kā mums kļūt tīriem. Jēzus Kristus ir augšāmceltais Kristus. Mēs pielūdzam Viņu un izsakām atzinību Viņam par sāpēm, kuras Viņš izcieta par mums kopumā, un par sāpēm, kuras Viņš izcieta par katru no mums individuāli, — gan Ģetzemanes dārzā, gan pie krusta. Viņš visu izcieta lielā pazemībā un ar mūžīgu izpratni par Savu dievišķo lomu un mērķi.

Tie, kuri nožēlos grēkus un atmetīs tos, atklās, ka Viņa žēlīgā roka joprojām ir izstiepta. Tie, kuri klausās un uzklausa Viņa izraudzīto kalpu vārdus, gūs mieru un sapratni pat lielu sirdssāpju un bēdu laikā. Viņa veiktā upura nolūks ir atbrīvot mūs no grēka sekām, lai visiem tiktu dzēsta vaina un visi sajustu cerību.

Ja Viņš nebūtu paveicis Izpirkšanu, tad nebūtu nekādas pestīšanas. Ja mēs nekad nevarētu saņemt piedošanu par savām kļūdām, ja mēs nekad nevarētu kļūt šķīsti un turpināt ceļu, būtu grūti dzīvot šādā pasaulē.

Jēzus Kristus žēlastība un labvēlība neattiecas tikai uz tiem, kas tīši vai bezdarbīgi grēko, bet tā sevī ietver mūžīga miera solījumu visiem, kuri pieņems Viņu un sekos Viņam un Viņa mācībām. Viņa žēlastība sniedz spēcīgu dziedinājumu — pat nevainīgam upurim.

Nesen es saņēmu vēstuli no kādas sievietes, kura stāstīja par lielām ciešanām, ko izcietusi savā dzīvē. Pret viņu tika pastrādāta liela ļaundarība, ko viņa sīkāk neprecizēja. Viņa atzina, ka cīnījusies ar lielu sarūgtinājumu. Dusmojoties viņa savā prātā kliedza: „Kādam ir jāsamaksā par šo briesmīgo ļaundarību!” Viņa rakstīja, ka šajā ārkārtīgi smagajā bēdu un šaubu brīdī viņas sirdī nekavējoties nāca atbilde: „Kāds jau ir samaksājis.”

Ja mēs neapzināmies, ko Glābēja upuris var paveikt mūsu labā, mēs varam nodzīvot dzīvi, nemitīgi izjūtot nožēlu, ka esam izdarījuši kaut ko nepareizi vai esam kādu aizvainojuši. Šī vainas apziņa, kas saistīta ar kļūdām, var tikt dzēsta. Ja mēs tieksimies izprast Viņa īstenoto Izpirkšanu, mēs izjutīsim dziļu godbijību pret To Kungu, Jēzu Kristu, Viņa laicīgo kalpošanu un Viņa, kā mūsu Glābēja, dievišķo misiju.

Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīca tika atjaunota, lai sniegtu pasaulei zināšanas par Glābēja dzīvi un mācībām. Šī lielā konference tiek pārraidīta caur satelītu 94 valodās 102 valstīs, taču tā ir pieejama arī internetā — katrā nācijā, kur ir Baznīca. Mums ir vairāk nekā 3000 stabu. Mūsu pilnlaika misionāru skaits pārsniedz 88 000, un baznīcas locekļu kopskaits ir pārsniedzis 15 miljonu atzīmi. Šie skaitļi ir kā liecība tam, ka „akmens, kas, atraisījies no kalna, bez kādas cilvēku roku palīdzības,” turpina velties un galu galā piepildīs „visu zemi” (M&D 65:2).

Taču neatkarīgi no tā, cik liela kļūst Baznīcas organizācija vai cik daudzi miljoni baznīcas locekļu mums pievienojas, neatkarīgi no tā, cik daudzos kontinentos un valstīs mūsu misionāri ieiet, vai cik daudzās dažādās valodās mēs runājam, Jēzus Kristus evaņģēlija patiesie panākumi būs mērāmi pēc tās individuālo baznīcas locekļu garīgā spēka. Mums ir nepieciešams tas pārliecības spēks, kas atrodams katra uzticīga Kristus mācekļa sirdī.

Liecība par pestīšanas cerību ir kaut kas neizmērāms vai nesaskaitāms. Šīs cerības avots ir Jēzus Kristus.

Mēs cenšamies stiprināt vecu un jaunu, precētu un neprecētu cilvēku liecības. Mums jāmāca Jēzus Kristus evaņģēlijs vīriešiem, sievietēm un bērniem — katrai rasei un tautībai, bagātajiem un nabagajiem. Mums ir vajadzīgi jaunpievērstie un tie, kuru priekšteči ir pionieri. Mums jāuzmeklē tie, kas nomaldījušies, un jāpalīdz tiem atgriezties ganāmpulkā. Mums ir vajadzīga ikviena cilvēka gudrība, izpratne un garīgais spēks. Ikviens šīs baznīcas loceklis ir Kristus miesas būtiska sastāvdaļa.

„Jo, kā miesa ir viena un tai daudz locekļu, bet visi daudzie miesas locekļi kopā ir tomēr viena miesa, tā arī Kristus.

Jo arī mēs visi esam vienā Garā kristīti par vienu miesu. …

Jo arī miesa nesastāv no viena, bet no daudziem locekļiem” (1. korintiešiem 12:12–14).

Ikviens baznīcas loceklis ir kā liecība Jēzus Kristus dzīvei un mācībām. Mēs esam karā pret pretinieka spēkiem, un mums ir vajadzīgs ikviens, ja vēlamies gūt sekmes šajā darbā, ko Glābējs mums liek darīt.

Iespējams, jūs domājat: „Ko es varu darīt? Es esmu tikai viens cilvēks.”

Noteikti, ka Džozefs Smits brīžiem jutās ļoti vientuļš. Viņš izauga līdz varenībai, taču sākumā viņš bija 14-gadīgs zēns, kuram bija jautājums: „Kurai no daudzajām baznīcām man vajadzētu pievienoties?” (skat. Džozefs Smits — Vēsture 1:10). Džozefa ticība un liecība par Glābēju pieauga, tāpat kā jāpieaug mūsu liecībai, „rindiņu pēc rindiņas, priekšrakstu pēc priekšraksta, nedaudz šur un nedaudz tur” (2. Nefija 28:30; skat. arī M&D 128:21). Džozefs nometās ceļos, lai lūgtu, un cik gan brīnumainas lietas ir notikušas, pateicoties šai lūgšanai un Pirmajai vīzijai!

Būdams viens no Divpadsmit apustuļiem, es sniedzu liecību par To Kungu, Jēzu Kristu. Viņš dzīvo. Viņš ir mūsu Pestītājs un mūsu Glābējs. „Caur Kristus veikto Izpirkšanu visa cilvēce var tikt izglābta” (Ticības apliecinājumi 1:3). Viņš vada šo baznīcu. Viņš nav svešinieks Saviem kalpiem. Ejot uz priekšu ar klusu pārliecību, Viņa Gars būs kopā ar mums. Viņa spēkam nav robežu, lai svētītu un vadītu to cilvēku dzīvi, kuri meklē patiesību un taisnīgumu. Es liecinu par Viņu Jēzus Kristus Vārdā, āmen.