2010.–2019. gads
Priekpilna dzīve evaņģēlijā
Zemteksta piezīmes
Tēma

Priekpilna dzīve evaņģēlijā

Paļaujieties uz Jēzus Kristus pestīšanas spēku, ievērojiet Viņa likumus un baušļus! Citiem vārdiem — priekpilni dzīvojiet pēc evaņģēlija!

Manas mīļās māsas, manas dārgās draudzenes un svētītās Jēzus Kristus mācekles, es jūtos pagodināts par iespēju būt kopā ar jums, uzsākot vēl vienu Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas vispārējo konferenci! Nākamnedēļ Augstākais prezidijs un Divpadsmit apustuļu kvorums tiksies ar visiem Augstākajiem pilnvarotajiem un vispārējiem palīgorganizāciju vadītājiem, un sestdien un svētdien notiks pārējās pasaules mēroga vispārējās konferences sesijas. Es esmu ārkārtīgi pateicīgs prezidentam Tomasam S. Monsonam, Dieva pravietim mūsdienās, par lūgumu pārstāvēt Augstāko prezidiju, uzrunājot baznīcas māsas.

Domājot par to, ko varētu teikt, man prātā nāca sievietes, kuras ir ietekmējušas manu dzīvi un palīdzējušas laicīgās dzīves pārbaudījumos. Es esmu pateicīgs par savu vecmāmiņu, kura pirms daudziem gadu desmitiem nolēma kopā ar ģimeni apmeklēt mormoņu dievkalpojumu. Es esmu pateicīgs par māsu Evigu — pavecāku, neprecētu vācu kundzīti, kuras vārds tulkojumā no vācu valodas nozīmē „mūžīgā māsa”. Viņa izteica manai vecmāmiņai šo drosmīgo un brīnišķo uzaicinājumu. Es esmu tik pateicīgs par savu māti, kura izveda mūs, četrus bērnus, cauri Otrā pasaules kara nemieriem. Es domāju arī par savu meitu, mazmeitiņām un turpmākajām uzticīgo sieviešu paaudzēm, kuras kādudien sekos.

Un, protams, es mūžam būšu pateicīgs par savu sievu, Harietu, kura apbūra mani pusaugu gados, kā māte iznesa uz saviem pleciem mūsu jaundibinātās ģimenes smagākās nastas, kura atbalsta mani kā sieva, kura mīl un lolo mūsu bērnus, mazbērnus un mazmazbērnus. Viņa ir bijusi mūsu ģimenes stiprais balsts gan labos, gan grūtos brīžos. Viņa ienes prieku ikviena cilvēka dzīvē, kurš viņu pazīst.

Visbeidzot, es esmu ļoti pateicīgs jums visām — miljoniem uzticīgu māsu visā pasaulē, kuras tik daudz darāt Dieva valstības celšanā. Es esmu pateicīgs par neskaitāmajiem veidiem, kā jūs iedvesmojat, aprūpējat un svētījat apkārtējos.

Dieva meitas

Es priecājos būt starp tik daudzām Dieva meitām. Kad dziedam dziesmu „Es esmu Dieva bērns”, tās vārdi saviļņo mūsu sirdis. Gremdējoties pārdomās par šo patiesību, ka mēs esam Debesu vecāku bērni1, mēs gūstam izpratni par savu izcelsmi, mērķi un sūtību.

Būtu labi paturēt prātā, ka jūs esat un allaž būsiet Dieva bērni. Šī apziņa palīdzēs pārvarēt pašus grūtākos brīžus jūsu dzīvē un iedvesmos paveikt ievērojamus darbus. Taču ir svarīgi paturēt prātā arī to, ka būt par Debesu vecāku meitu nav pagodinājums, ko jūs kaut kā būtu izpelnījušās vai ko jebkad varētu zaudēt. Jūs būsiet Dieva meitas vienmēr un mūžam. Taču, lai gan jūsu Debesu Tēvs ir paredzējis jums augstus mērķus, dievišķā izcelsme pati par sevi negarantē dievišķu mantojumu. Dievs sūtīja jūs šurp, lai sagatavotu dižākai nākotnei, nekā varat iedomāties.

Svētības, ko Dievs apsolījis uzticīgajiem, ir varenas un iedvesmojošas. Tās ietver troņus, valstības, valdības un varas, valdīšanas, visus augstumus un dziļumus2. Un ir vajadzīgs kas vairāk par garīgu dzimšanas apliecību vai „Dieva bērna biedra karti”, lai jūs būtu šo neaptveramo svētību cienīgas.

Taču kā lai tās iegūstam?

Mūsdienās Glābējs ir atbildējis uz šo jautājumu, sakot:

„Ja vien jūs nepakļausities Manam likumam, jūs nevarēsit sasniegt šo godību.

Jo šauri ir vārti un šaurs ir ceļš, kas ved uz paaugstināšanu. …

… Pieņemiet jūs tādēļ Manu likumu.”3

Tādēļ arī mēs runājam par māceklības ceļu.

Mēs runājam par paklausību Dieva baušļiem.

Mēs runājam par to, kā priekpilni un ar visu sirdi, spēku un dvēseli dzīvot pēc evaņģēlija.

Dievs zina to, ko mēs nezinām.

Un tomēr daži no mums ne vienmēr sajūt sevišķu prieku attiecībā uz Dieva baušļu ievērošanu. Atzīsim — daži no baušļiem var šķist grūtāki vai nepievilcīgāki nekā citi, un attiecībā uz to ievērošanu mēs izjūtam tādu pašu entuziasmu kā bērns, kas sēž pie šķīvja ar veselīgiem, bet nīstamiem dārzeņiem. Mēs sakožam zobus un piespiežam sevi paklausīt, lai varētu pāriet pie citām, tīkamākām nodarbēm.

Var gadīties, ka šādos brīžos vaicājam: „Vai mums tik tiešām jāievēro visi Dieva baušļi?”

Mana atbilde uz šo jautājumu ir pavisam vienkārša:

man šķiet, ka Dievs zina to, ko mēs nezinām, — to, ko mēs nespējam aptvert! Mūsu Debesu Tēvs ir mūžīga būtne, kuras pieredze, gudrība un saprāts ir bezgalīgi varenāks par mūsējo.4 Turklāt Viņš ir arī bezgalīgi mīlošs, līdzjūtīgs un centrēts uz vienu, svētīgu mērķi — īstenot mūsu nemirstību un mūžīgo dzīvi.5

Citiem vārdiem, Viņš ne vien zina, kas jums ir labākais, bet arī dedzīgi vēlas, lai jūs izvēlētos to, kas jums ir labākais.

Ja jūs savā sirdī tam ticat, ja jūs patiesi ticat, ka mūsu Debesu Tēva diženā misija ir paaugstināt un iecelt godībā Savus bērnus un ka Viņš vislabāk zina, kā to paveikt, vai nebūtu gudri pieņemt Viņa baušļus un pildīt tos — pat tos, kas šķiet grūti izpildāmi? Vai mums nevajadzētu novērtēt tās gaismiņas, ko Viņš devis, lai vadītu mūs cauri tumsībai un laicīgās dzīves pārbaudījumiem? Tās taču rāda ceļu atpakaļ uz mūsu debesu mājām! Izvēloties Debesu Tēva ceļu, jūs ieliekat dievišķu pamatu savai Dieva meitas personības pilnveidei, kas nāks jums par svētību visa mūža garumā.

Šķiet, ka daļa no mūsu grūtībām rodas tādēļ, ka mēs iztēlojamies, ka Dievs ir „ieslēdzis” visas Savas svētības milzīgā mākonī un atsakās tās dāvāt, kamēr nepakļausimies dažām stingrām, aizbildnieciskām prasībām, ko Viņš mums izvirzījis. Taču baušļi nav kaut kas tāds. Patiesībā Debesu Tēvs pastāvīgi izlej pār mums Savas svētības. Taču mūsu bailes, šaubas un grēki, gluži kā lietussargs, bloķē tās, neļaujot saņemt.

Viņa baušļi ir mīloši norādījumi, dievišķa palīdzība, kas dota, lai palīdzētu aizvērt šo lietussargu, lai mēs varētu saņemt debesu svētības.

Mums ir jāatzīst, ka Dieva baušļi nav tikai garš labu ideju saraksts. Tās nav veiksmes formulas interneta emuāros vai motivējoši citāti Pinterest lapās. Tie ir dievišķi padomi, kas balstās uz mūžīgajām patiesībām un ir doti, lai nestu „mieru šajā pasaulē un mūžīgo dzīvi nākamajā pasaulē”.6

Tad nu mums ir dota izvēle. No vienas puses ir pasaule — ar tās uzskatiem, allaž mainīgajām teorijām un apšaubāmiem motīviem. No otras puses ir Dieva vārds, ko Viņš devis Saviem bērniem, Viņa mūžīgā gudrība, Viņa nešaubīgie solījumi un mīlošie norādījumi, kā atgriezties Viņa klātbūtnē — godībā, mīlestībā un varenībā.

Izvēle ir jūsu ziņā!

Jūru, smilšu un neskaitāmo zvaigžņu Radītājs vēršas pie jums šo pašu brīdi! Viņš piedāvā jums varenu laimes, miera un mūžīgās dzīves recepti!

Lai jūs būtu cienīgas saņemt šīs godības pilnās svētības, jums ir jāizrāda pazemība, jāpielieto ticība, jāuzņemas Kristus Vārds, jāmeklē Viņš gan vārdos, gan darbos un apņēmīgi jākalpo par Dieva lieciniecēm „visos laikos un visās lietās, un visās vietās”7.

Kādēļ mums jābūt paklausīgiem?

Izprotot Dieva un Viņa baušļu patieso dabu, jūs daudz labāk izpratīsit pašas sevi un savas esamības dievišķo mērķi. Līdz ar to mainīsies arī jūsu motivācija attiecībā uz baušļu ievērošanu, un jūs savā sirdī vēlēsities priekpilni dzīvot pēc evaņģēlija.

Piemēram, tie, kas uztver dalību baznīcas sanāksmēs kā personisku iespēju pieaugt mīlestībā pret Dievu, rast mieru, iedvesmot citus, tiekties pēc Gara un atjaunot savu apņemšanos sekot Jēzum Kristum, gūs daudz bagātīgāku pieredzi nekā tie, kas vienkārši atsēž laiku baznīcas solā. Māsas, lai gan ir ļoti svarīgi apmeklēt svētdienas sanāksmes, esmu pilnīgi pārliecināts, ka mūsu Debesu Tēvam apmeklējuma statistika nerūp ne tuvu tik ļoti, kā mūsu ticība un grēku nožēla.

Minēšu vēl kādu piemēru.

Nesen kāda vientuļa, divu mazu bērnu māmiņa saslima ar vējbakām. Pats par sevi saprotams, nepagāja ilgs laiks, līdz saslima arī viņas bērni. Vienai parūpēties gan par sevi, gan par saviem mazajiem jaunajai māmiņai izrādījās ārkārtīgi grūti. Tādēļ drīz vien parasti tik nevainojami tīrajā mājā sāka valdīt juceklis un nekārtība. Izlietnē krājās netīrie trauki, un visapkārt mētājās veļa.

Kamēr viņa centās aprūpēt raudošos bērnus, arī pati vēlēdamās raudāt, pie durvīm kāds pieklauvēja. Tās bija viņas apmeklējošās māsas. Viņas redzēja jaunās mātes nedienas. Viņas redzēja viņas māju, viņas virtuvi. Viņas varēja saklausīt bērnu raudas.

Ja šīm māsām rūpētu tikai formāla ikmēneša apmeklējuma veikšana, viņas varētu pasniegt šai mātei šķīvi ar cepumiem, ieminēties, ka viņām pietrūcis viņas pagājušajā Palīdzības biedrības stundā, un pateikt ko līdzīgu šim: „Dari mums zināmu, ja varam ko darīt tavā labā!” Pēc tam viņas līksmi dotos tālāk, priecājoties, ka vēl vienu mēnesi simtprocentīgi apmeklējušas nozīmētās māsas.

Par laimi, šīs māsas bija īstenas Kristus mācekles. Viņas pamanīja minētās māsas vajadzības un nāca talkā ar saviem talantiem un pieredzi. Viņas ieviesa kārtību haosā, ienesa mājās gaismu un skaidrību un piezvanīja draudzenei, lai tā atnes dažas, ļoti nepieciešamas pārtikas preces. Kad viņas beidzot paveica savu darbu un atvadījās, jaunās māmiņas acīs bija asaras — pateicības un mīlestības asaras.

Kopš šī brīža jaunās māmiņas viedoklis par apmeklējošo māsu programmu mainījās. „Es zinu,” viņa teica, „ka neesmu tikai ķeksītis kāda darāmo darbu sarakstā.”

Jā, apmeklējošajām māsām uzticīgi jāveic ikmēneša apmeklējumi, neaizmirstot, kādēļ viņas pilda šo bausli — mīlēt Dievu un līdzcilvēkus.

Ja mēs attiecamies pret Dieva baušļiem un savu daļu Viņa valstības celšanā kā pret ķeksīti darāmo darbu sarakstā, mēs palaižam garām māceklības būtību. Mēs nepiedzīvojam izaugsmi, kas izriet no priekpilnas dzīves pēc mūsu Debesu Tēva baušļiem.

Māceklības ceļam nav jāizvēršas rūgtā pieredzē. Tas ir „[saldāks] par visu saldo”8. Tā nav nasta, kas nospiež pie zemes. Māceklība pacilā mūsu garu un atvieglo sirdi. Tā iedvesmo mūs uz ticību, cerību un žēlsirdību. Drūmos brīžos tā piepilda mūsu garu ar gaismu un sniedz mierinājumu bēdās.

Tā sniedz mums dievišķu spēku un nezūdošu prieku.

Priekpilna dzīve evaņģēlijā

Manas dārgās māsas evaņģēlijā, vai jums būtu 8 vai 108 gadi, ir kāda lieta, ko, es ceru, jūs patiesi sapratīsit un apzināsities:

jūs esat mīlētas.

Jūs esat dārgas saviem Debesu vecākiem.

Bezgalīgais un mūžīgais gaismas un dzīvības Radītājs pazīst jūs! Viņš par jums gādā.

Jā, Dievs mīl jūs šo pašu brīdi un vienmēr.

Viņš negaida, kamēr jūs pārvarēsiet savas vājības un sliktos ieradumus. Viņš mīl jūs jau tagad, pilnībā apzinoties jūsu grūtības. Viņš zina, ka jūs vēršaties pie Viņa izjustā un cerības pilnā lūgšanā. Viņš zina par brīžiem, kad esat tvērušās pie dziestošas gaismas un ticējušas — par spīti pieaugošai tumsībai. Viņš zina par jūsu ciešanām. Viņš zina par nožēlu, ko esat jutušas, ciešot neveiksmi. Taču Viņš joprojām mīl jūs.

Un Dievs zina par jūsu panākumiem, kaut arī jums pašām tie var šķist nelieli, Viņš apzinās un novērtē katru no tiem. Viņš mīl jūs par to, ka nākat talkā citiem. Viņš mīl jūs par to, ka sniedzat roku un palīdzat citiem nest viņu smagos slogus — pat tad, kad pašām ir grūti.

Viņš par jums zina visu. Viņš redz jūs pavisam skaidri, Viņš zina, kādas esat patiesībā. Un Viņš jūs mīl — tagad un vienmēr!

Kā jūs domājat, — vai mūsu Debesu Tēvam rūp tas, cik nevainojama ir jūsu sejas kosmētika, apģērbs, mati vai nagi? Kā jums šķiet, — vai jūsu vērtība Viņa acīs mainās atkarībā no jūsu sekotāju skaita Instagram vai Pinterest? Vai, jūsuprāt, Viņš vēlas, lai jūs raizētos vai justos nomāktas, ja kāds pārtrauc ar jums draudzību vai vairs neseko Facebook vai Twitter? Kā jums šķiet, — vai jūsu pievilcība, jūsu apģērba izmērs vai popularitāte kaut mazākā mērā iespaido to, cik vērtīgas esat Tam, kurš radījis Visumu?

Viņš mīl jūs ne tikai par to, kas esat šobrīd, bet arī par to godības un gaismas pilno personu, par kuru varat un vēlaties kļūt.

Viņš vēlas, lai jūs piepildītu savu sūtību — cieņpilni atgrieztos savās Debesu mājās — vairāk, nekā jūs spējat iedomāties.

Es liecinu, ka tas ir īstenojams, noliekot savas savtīgās vēlmes un necienīgās ambīcijas uz ziedošanās un kalpošanas altāra. Māsas, paļaujieties uz Jēzus Kristus pestīšanas spēku, ievērojiet Viņa likumus un baušļus! Citiem vārdiem — priekpilni dzīvojiet pēc evaņģēlija!

Es lūdzu par to, kaut jūs savā dzīvē pieredzētu jaunu, pieaugošu Dieva brīnišķās mīlestības plūsmu, kaut jūs rastu ticību un apņemtos apgūt Dieva baušļus, lolot tos savās sirdīs un priekpilni dzīvot evaņģēlijā.

Es apsolu, ka, to darot, jūs atklāsit labāko sevī — savu patieso būtību. Jūs atklāsiet, ko īsti nozīmē būt Mūžīgā Dieva, visas taisnības Kunga, meitām. Par to es liecinu un sniedzu jums savu svētību kā Tā Kunga apustulis Jēzus Kristus Vārdā, āmen.