2. Nefija 29
Zemteksta piezīmes

Hide Footnotes

Tēma

29. nodaļa

Daudzi citticībnieki noraidīs Mormona Grāmatu. Viņi sacīs: Mums nevajag vairāk Bībeles! Tas Kungs runā ar daudzām tautām. Viņš tiesās pasauli pēc grāmatām, kas tādā veidā sarakstītas. Apmēram 559.–545. g. pr. Kr.

1 Bet lūk, būs daudzi—tanī dienā, kad Es turpināšu darīt abrīnumainu darbu viņu vidū, lai Es varētu pieminēt Savas bderības, kuras Es noslēdzu ar cilvēku bērniem, lai Es varētu catkal izstiept Savu roku, lai atgūtu Savu tautu, kas ir no Israēla nama;

2 un arī, lai Es varētu pieminēt solījumus, kurus Es esmu devis tev, Nefij, un arī tavam tēvam, ka Es atcerēšos jūsu pēcnācējus; un ka jūsu pēcnācēju avārdi nāks no Manas mutes jūsu pēcnācējiem, un Mani vārdi bizskanēs līdz visām zemes malām par ckarogu Manai tautai, kas ir no Israēla nama;

3 un tāpēc, ka Mani vārdi izskanēs—daudzi no citticībniekiem sacīs: aBībele! Bībele! Mums ir Bībele, un nevar būt vēl kāda Bībele.

4 Bet tā saka Dievs Tas Kungs: Ak ģeķi, viņiem būs Bībele, un tā nāks no ajūdiem, Manas senās derības tautas. Un kā viņi pateicas jūdiem par bBībeli, ko saņēmuši no tiem? Jā, ko citticībnieki domā? Vai viņi piemin jūdu ciešanas un pūles, un sāpes, un viņu centību pret Mani, nesot glābšanu citticībniekiem?

5 Ak jūs, citticībnieki, vai jūs atceraties jūdus, Manu seno derības tautu? Nē, bet jūs viņus nolādējāt un aienīdāt, un necentāties tos atgūt. Bet lūk, to visu Es atdarīšu pār jūsu pašu galvām, jo Es, Tas Kungs, neesmu aizmirsis Savu tautu.

6 Jūs, ģeķi, kas sacīsit: aBībele, mums ir Bībele, un mums nevajag vēl kādu Bībeli! Vai jūs būtu dabūjuši Bībeli, ja ne no jūdiem?

7 Vai jūs nezināt, ka ir vairāk tautu nekā viena? Vai jūs nezināt, ka Es, Tas Kungs, jūsu Dievs, esmu aradījis visus cilvēkus, un ka Es atceros tos, kas ir uz jūras bsalām; un ka Es valdu augšā debesīs un apakšā uz zemes; un Es nesu Savu vārdu cilvēku bērniem, jā, patiesi, visām zemes tautām?

8 Kādēļ jūs kurnat, ka jūs saņemsit vairāk no Mana vārda? Vai jūs nezināt, ka adivu tautu liecība ir bapliecinājums jums, ka Es esmu Dievs, ka Es pieminu kā vienu, tā otru tautu? Tāpēc Es saku tos pašus vārdus kā vienai tautai, tā otrai. Un, kad divas ctautas saies kopā, divu tautu liecības arī saies kopā.

9 Un Es daru to, lai Es pierādītu daudziem, ka Es esmu atāds pats vakar, šodien un mūžīgi; un ka Es runāju Savus vārdus pēc Savas paša patikas. Un tādēļ, ka Es esmu pateicis vienu bvārdu, jums nebūs domāt, ka Es nevaru teikt citu, jo Mans darbs vēl nav pabeigts, ne arī būs līdz cilvēces galam, ne arī no tā laika un mūžīgi.

10 Tāpēc tādēļ, ka jums ir Bībele, jums nebūs domāt, ka tā satur visus Manus avārdus, ne arī domāt, ka Es vairāk neesmu licis rakstīt.

11 Jo Es pavēlu avisiem cilvēkiem, gan austrumos, gan rietumos, gan ziemeļos, gan dienvidos un jūras salās, lai viņi brakstītu vārdus, kurus Es tiem saku; jo no cgrāmatām, kas būs rakstītas, Es dtiesāšu pasauli, katru cilvēku pēc viņa darbiem, saskaņā ar to, kas ir rakstīts.

12 Jo lūk, Es runāšu uz ajūdiem, un viņi to pierakstīs; un Es arī runāšu uz nefijiešiem, un viņi to bpierakstīs; un Es arī runāšu uz citām Israēla nama ciltīm, ko Es esmu aizvedis, un viņi to pierakstīs, un Es arī runāšu uz cvisām zemes tautām, un viņi to pierakstīs.

13 Un notiks, ka ajūdiem būs nefijiešu vārdi un nefijiešiem būs jūdu vārdi; un nefijiešiem un jūdiem būs Israēla bpazudušo cilšu vārdi; un Israēla pazudušajām ciltīm būs nefijiešu un jūdu vārdi.

14 Un notiks, ka Mana tauta, kas ir no aIsraēla nama, tiks sapulcināta mājās sava īpašuma zemēs; un Mani vārdi arī tiks savākti bvienkopus. Un Es parādīšu tiem, kas cīnās pret Manu vārdu un pret Manu tautu, kas ir no cIsraēla nama, ka Es esmu Dievs un ka Es dnoslēdzu derību ar Ābrahāmu, ka Es atcerēšos viņa epēcnācējus fmūžīgi.