2. Nefija 33
Zemteksta piezīmes

Hide Footnotes

Tēma

33. nodaļa

Nefija vārdi ir patiesi. Tie liecina par Kristu. Tie, kuri tic Kristum, ticēs Nefija vārdiem, kas stāvēs kā liecība tiesas priekšā. Apmēram 559.–545. g. pr. Kr.

1 Un tagad es, Nefijs, nevaru rakstīt visu, kas tika mācīts manas tautas vidū; es arī neesmu tik avarens rakstībā kā runā; jo, kad cilvēks brunā ar Svētā Gara spēku, Svētā Gara spēks nes sacīto cilvēku bērnu sirdīs.

2 Bet lūk, ir daudzi, kas anocietina savas sirdis pret Svēto Garu, ka tam nav vietas viņos, tāpēc viņi atmet daudzas lietas, kas ir rakstītas, un neuzskata tās par vērtīgām.

3 Bet es, Nefijs, esmu rakstījis to, ko es esmu rakstījis, un es uzskatu to par ļoti avērtīgu, un it īpaši manai tautai. Jo es nepārtraukti blūdzu par viņiem dienā, un naktīs mans spilvens paliek slapjš no manām asarām viņu dēļ; un es piesaucu savu Dievu ticībā, un es zinu, ka Viņš izdzirdēs manas vaimanas.

4 Un es zinu, ka Dievs Tas Kungs iesvētīs manas lūgšanas manas tautas labumam. Un vārdi, ko es esmu rakstījis nespēkā, tiks padarīti tiem astipri; jo tie bpārliecina viņus darīt labu; tie dara tiem zināmu par viņu tēviem; un tie runā par Jēzu un pārliecina tos ticēt Viņam un pastāvēt līdz galam, kas ir cmūžīgā dzīve.

5 Un tie runā abargi pret grēku, saskaņā ar patiesības bskaidrību; tāpēc neviens cilvēks nebūs dusmīgs par vārdiem, ko es esmu rakstījis, ja tikai viņš nebūs velna gara ietekmēts.

6 Es gavilēju skaidrībā, es gavilēju patiesībā, es gavilēju savā Jēzū, jo Viņš ir aatpestījis manu dvēseli no elles.

7 Man ir ažēlsirdība pret manu tautu un liela ticība Kristum, ka es sastapšu daudzas dvēseles neaptraipītas Viņa soģa krēsla priekšā.

8 Man ir žēlsirdība pret ajūdiem—es teicu jūdiem, tāpēc ka es domāju tos, no kurienes es nācu.

9 Man arī ir žēlsirdība pret acitticībniekiem. Bet lūk, ne par vienu no viņiem es nevaru cerēt, ja vien viņi bneizlīgs ar Kristu un neieies pa šiem cšaurajiem vārtiem, un dneies pa šo ešauro taku, kas ved uz dzīvi, un neturpinās iet līdz pat viņu pārbaudes dienu galam.

10 Un tagad, mani mīļotie brāļi, un arī jūdi, un visi jūs, zemes gali, uzklausiet šos vārdus un aticiet Kristum; un, ja jūs neticat šiem vārdiem, ticiet Kristum. Un, ja jūs ticēsit Kristum, jūs ticēsit šiem bvārdiem, jo tie ir Kristus cvārdi un Viņš tos ir devis man; un tie dmāca visiem cilvēkiem, ka viņiem ir jādara labais.

11 Un, ja tie nav Kristus vārdi, spriediet paši,—jo Kristus pēdējā dienā rādīs jums ar aspēku un lielu godību, ka tie ir Viņa vārdi; un jūs un es stāvēsim vaigu vaigā Viņa btiesas priekšā; un jūs zināsit, ka Viņš bija man pavēlējis rakstīt šīs lietas, neskatoties uz manu vājību.

12 Un es lūdzu Tēvu Kristus Vārdā, lai daudzi no mums, ja ne visi, tiktu izglābti Viņa avalstībā tanī lielajā un pēdējā dienā.

13 Un tagad, mani mīļotie brāļi, visi tie, kas esat no Israēla nama, un jūs, visi zemes gali, es runāju uz jums kā balss, kas asauc no pīšļiem: Ardievu, līdz pienāks tā lielā diena!

14 Un jūs, kas nebaudīsit Dieva labestību un neturēsit cieņā jūdu avārdus un arī manus bvārdus, un arī vārdus, kas nāks no Dieva Jēra mutes, lūk, es atvados no jums uz visiem laikiem, jo šie vārdi jūs cnotiesās pēdējā dienā.

15 Jo, ko es aizzīmogoju uz zemes, tiks atnests pret jums atiesas priekšā; jo tā man Tas Kungs ir pavēlējis, un man ir jāklausa. Āmen.