„Izraudzīti, lai liecinātu par Manu Vārdu”
    Footnotes

    „Izraudzīti, lai liecinātu par Manu Vārdu”

    Tas ir brīnišķīgi, ka vecāki vīri ar lielu garīgo briedumu un spriestspēju kalpo augstākajos vadības amatos Jēzus Kristus atjaunotajā Baznīcā.

    1996. gadā prezidents Gordons B. Hinklijs tika intervēts valsts televīzijas ziņu programmā 60 Minutes. Maiks Valiss, pieredzējis un nelokāms žurnālists, intervēja prezidentu Hinkliju par vairākiem svarīgiem tematiem.

    Viņu sarunas beigās Valisa kungs piebilda: „Ir cilvēki, kas saka: „Šī ir gerontokrātija. Šo baznīcu vada gados veci vīrieši.””

    Prezidents Hinklijs priecīgi un nevilcinoties atbildēja: „Vai nav brīnišķīgi, ka vadībā ir nobriedis vīrietis, kāds, kas nepadodas katram mācību vējam?” (Pārraide 1996. g. 7. apr.)

    Mans nolūks ir paskaidrot, kāpēc tas patiesi ir brīnišķīgi, ka vecāki vīri ar lielu garīgo briedumu un spriestspēju kalpo augstākajos vadības amatos Jēzus Kristus atjaunotajā Baznīcā — un kāpēc mums būtu jāuzklausa (skat. Mosijas 2:9) šo vīru mācības, kurus Tas Kungs ir „izraudzī[jis], lai liecinātu par [Viņa] Vārdu … starp visām tautām, ciltīm, valodām un tautībām” (M&D 112:1).

    Es lūdzu, lai Svētais Gars mūs visus apmācītu, kad mēs kopīgi apdomāsim šo nozīmīgo tematu.

    Mācība mūža garumā

    Es runāju par šo tematu no neapšaubāmi atšķirīga skatupunkta. Pēdējo vienpadsmit gadu laikā es esmu bijis jaunākais Divpadsmito loceklis, runājot par hronoloģisko vecumu. Šo gadu laikā, kamēr es kalpoju, Augstākajā prezidijā un Divpadsmit apustuļu kvorumā kalpojošo vīru vidējais vecums bija 77 gadi — lielākais vidējais apustuļu vecums 11 gadu laika posmā šajā laiku atklāšanā.

    Mani ir svētījusi šī kvoruma locekļu, ar kuriem es kalpoju, kopējā apustuliskā, kā arī personīgā un profesionālā pieredze un ieskats. Kāds piemērs no manas pazīšanās ar elderu Robertu D. Heilzu skaidri parāda zīmīgās iespējas, kādas man ir, — mācīties no šiem vadītājiem un kalpot ar viņiem.

    Pirms vairākiem gadiem es pavadīju kādas svētdienas pēcpusdienu ar elderu Heilzu viņa mājās, kad viņš atveseļojās no smagas slimības. Mēs runājām par savām ģimenēm, saviem kvoruma pienākumiem un svarīgām pieredzēm.

    Kādā brīdī es pavaicāju elderam Heilzam: „Tu esi bijis veiksmīgs vīrs, tēvs, sportists, pilots, uzņēmuma vadītājs un Baznīcas vadītājs. Ko tu esi mācījies no tā, ka, kļūstot vecākam, tevi ierobežo fiziskās spējas?”

    Elders Heilzs brīdi padomāja un atbildēja: „Kad nevari darīt to, ko vienmēr esi darījis, tad dari tikai vissvarīgāko.”

    Mani pārsteidza viņa atbildes vienkāršība un visaptvertība. Mans dārgais biedrs apustuliskajā kalpošanā dalījās ar mani mācībā, kas iegūta mūža garumā, — mācībā, kas iegūta no fiziskām ciešanām un garīgiem meklējumiem.

    Cilvēciskie ierobežojumi un nevarība

    Ierobežojumi, kas dabiskā kārtā parādās, cilvēkam novecojot, var patiesībā kļūt par garīgās mācīšanās un atskārsmes ievērojamiem avotiem. Tie faktori, kas pēc daudzu domām ierobežo šo kalpu efektivitāti, var viņiem kļūt par lielu spēku. Fiziskie ierobežojumi var paplašināt skatījumu. Ierobežota izturība var likt skaidrāk apzināties prioritātes. Nespēja daudz ko paveikt var vērst uzmanību uz dažām vissvarīgākajām lietām.

    Daži cilvēki ir ierosinājuši, ka Baznīcā ir vajadzīgi jaunāki, enerģiskāki vadītāji, lai efektīvā veidā risinātu mūsdienu pasaules sarežģītās problēmas. Taču Tas Kungs nelieto mūslaiku filozofijas un vadības paradumus, lai īstenotu Savus nolūkus (skat. Jesajas 55:8–9). Mēs varam sagaidīt, ka Baznīcas prezidents un citi augstākie vadītāji būs gados vecāki un garīgi pieredzējuši vīri.

    Tā Kunga atklātais paraugs par pārvaldību ar padomēm Viņa Baznīcā paredz un mazina cilvēciskās nevarības ietekmi. Interesanti, ka šo vīru mirstīgā ķermeņa ierobežojumi patiesībā apstiprina atklāsmju, kuras viņi saņem un nodod, dievišķo dabu. Patiesi, šie vīri ir Dieva aicināti caur pravietojumu (skat. Ticības apliecinājumi 1:5).

    Sagatavošanas paraugs

    Es esmu novērojis savos brāļos vismaz daļu no Tā Kunga nolūka, kāpēc gados vecāki vīri ar nobriedušu spriestspēju kalpo Baznīcas augstākajos vadības amatos. Tas Kungs ir ilgstoši apmācījis šos vīrus, un viņi pārstāv Viņu, kalpo Viņam un mīl Viņu. Viņi ir apguvuši un saprot Svētā Gara dievišķo valodu un Tā Kunga paraugus atklāsmes saņemšanai. Šie vienkāršie vīri ir pārdzīvojuši visneparastāko attīstības procesu, kas ir viņiem ir devis skaidru redzējumu, zināšanas un atskārsmi, raisījis viņos mīlestību pret visām tautām un situācijām un apliecinājis Atjaunošanas realitāti.

    Es vairākkārt esmu bijis par liecinieku tam, kā mani brāļi uzcītīgi cenšas no sirds izpildīt savus pienākumus, tajā pašā laikā cīnoties ar nopietnām fiziskām problēmām. Šie vīri nav pasargāti no ciešanām. Drīzāk viņi tiek svētīti un stiprināti, lai drosmīgi virzītos uz priekšu, tajā pašā laikā saskaroties ar bēdām un ciešanām.

    Kalpojot ar šiem Tā Kunga pārstāvjiem, es esmu uzzinājis, ka viņu vislielākā vēlēšanās ir atpazīt un darīt mūsu Debesu Tēva un Viņa mīļotā Dēla gribu. Kopīgi apspriežoties, mēs esam saņēmuši iedvesmu un pieņēmuši lēmumus tādā gaismas un patiesības pakāpē, kas krietni pārsniedz cilvēka saprātu, spriešanu un pieredzi. Vienoti strādājot pie sarežģītām problēmām, mūsu kopējā sapratne par kādu jautājumu ar Svētā Gara spēku ir tikusi padziļināta brīnumainos veidos.

    Es esmu svētīts, ka katru dienu varu vērot šo vadītāju individuālās personības, spējas un cēlos raksturus. Dažiem cilvēkiem šķiet, ka brāļu cilvēciskie trūkumi raisa raizes un mazina ticību. Mani šīs nepilnības iedrošina un vairo manu ticību.

    Papildu mācība

    Es jau esmu bijis liecinieks, kā seši no maniem Brāļiem caur fizisko nāvi ir devušies pildīt jaunus pienākumus garu pasaulē. Prezidents Džeimss E. Fausts, prezidents Gordons B. Hinklijs, elders Džozefs B. Virtlins, elders L. Toms Perijs, prezidents Boids K. Pekers un elders Ričards G. Skots.

    Šie drošsirdīgie brāļi veltīja „visu savu dvēseli” (Omnija 1:26), lai liecinātu par Jēzus Kristus Vārdu visā pasaulē. Viņu mācību kopsumma ir nenovērtējama.

    Savas laicīgās kalpošanas pēdējos gados viņi dalījās ar mums spēcīgos, garīgos mācību kopsavilkumos, kas apgūti vairākās desmitgadēs, uzticīgi kalpojot. Daži vadītāji atklāja ļoti vērtīgas patiesības laikā, kad daži, iespējams, uzskatīja, ka viņu spējas bija vismazākās.

    Apdomājiet Svētajos Rakstos ietvertās diženu praviešu mūža pēdējās mācības. Piemēram, Nefijs pabeidza savu pierakstu ar šādiem vārdiem: „Jo tā man Tas Kungs ir pavēlējis, un man ir jāklausa” (2. Nefija 33:15).

    Savas dzīves nogalē Jēkabs pamācīja:

    „Nožēlojiet grēkus un ieejiet pa šaurajiem vārtiem, un ejiet pa ceļu, kas ir šaurs, līdz jūs iegūsit mūžīgo dzīvi.

    Ak, esiet gudri, ko vēl es varu sacīt?” (Jēkaba gr. 6:11–12.)

    Moronijs pabeidza savu darbu, rakstot uz plāksnēm par cerības pilnām gaidām uz Augšāmcelšanos: „Es drīz došos atpūsties Dieva paradīzē, līdz mans gars un ķermenis atkal savienosies un es līksmojot tikšu nests pa gaisu, lai sastaptu jūs Diženā Jehovas, gan dzīvo, gan mirušo Mūžīgā Soģa, iepriecinošās tiesas priekšā” (Moronija 10:34).

    Jūs un es esam svētīti, ka varam mācīties no pēdējo dienu praviešu un apustuļu mācībām un liecībām. Mūsdienās šie vārdi nav Nefijs, Jēkabs un Moronijs, bet gan prezidents Fausts, prezidents Hinklijs, elders Virtlins, elders Perijs, prezidents Pekers un elders Skots.

    Es nesaku, ka šo dārgo brāļu pēdējie vēstījumi bija visvairāk vērā ņemamie vai vissvarīgākie viņu kalpošanā. Tomēr šo vadītāju garīgās mācīšanās un dzīves pieredžu kopsumma ļāva viņiem uzsvērt mūžīgās patiesības ar pilnīgu autentiskumu un lielu spēku.

    Prezidents Džeimss E. Fausts

    Savā pēdējā vispārējās konferences uzrunā 2007. gada aprīlī prezidents Fausts paziņoja:

    „Glābējs piedāvā mums visiem dārgu mieru caur Savu veikto Izpirkšanu, taču tas var notikt vienīgi tad, ja esam gatavi atbrīvoties no dusmu, spīta vai atriebības negatīvajām sajūtām. …

    Atcerēsimies — lai saņemtu piedošanu, mums ir jāpiedod. … Ar visu savu sirdi un dvēseli es ticu dziedināšanas spēkam, ko varam sajust, kad mēs sekojam Glābēja padomam — „piedot visiem cilvēkiem” [ M&D 64:10 ]” („Piedošanas dziedinošais spēks”, Liahona, 2007. g. maijs, 69. lpp.).

    Prezidenta Fausta vēstījums ir spēcīga, mūža laikā iegūta mācība — no cilvēka, kuru es mīlu, un no vispiedodošākajiem cilvēkiem, ko jebkad esmu pazinis.

    Prezidents Gordons B. Hinklijs

    Prezidents Hinklijs savā pēdējā vispārējā konferencē 2007. gada oktobrī liecināja: „Es vēlreiz apliecinu pravieša Džozefa aicinājumu, viņa darbus, viņa liecības aizzīmogošanu ar savām asinīm, mocekļa nāvē apliecinot mūžīgo patiesību. … Jūs un es saskaramies ar šo atklāto jautājumu: „Vai pieņemt Pirmās vīzijas patiesību un to, kas tai sekoja?” Uz jautājumu par tās realitāti balstās šīs Baznīcas patiesums. Ja tā ir patiesība, un es liecinu, ka tā ir patiesība, tad darbs, kuram mēs esam nodevušies, ir pats svarīgākais darbs uz Zemes” („The Stone Cut Out of the Mountain”, Liahona, 2007. g. nov., 86. lpp.).

    Prezidenta Hinklija liecība apstiprina mūža laikā iegūtu, spēcīgu mācību, un tā nāk no cilvēka, kuru es mīlu un par kuru es zinu, ka viņš bija Dieva pravietis.

    Elders Džozefs B. Virtlins

    Elders Virtlins sniedza savu pēdējo vispārējās konferences vēstījumu 2008. gada oktobrī.

    „Es joprojām atceros [savas mātes] padomu, ko viņa sen atpakaļ deva man dienā, kad mana komanda zaudēja futbola spēlē: „Lai notiek, kas notikdams, mīli to.”

    … Ja mēs pareizi spējam tikt galā ar dzīves likstām, tās var būt par svētību mūsu dzīvē. …

    Ja mēs meklēsim humoru, tieksimies pēc mūžīgās perspektīvas, sapratīsim atlīdzinājuma principu un tuvosimies Debesu Tēvam, tad mēs spēsim izturēt grūtības un pārbaudījumus. Mēs varam teikt, kā teica mana māte: „Lai notiek, kas notikdams, mīliet to!”” („Lai notiek, kas notikdams, mīliet to!” Liahona, 2008. g. nov., 28. lpp.).

    Eldera Virtlina vēstījums ir spēcīga, mūža garumā iegūta mācība, ko sniedz kāds, kuru es mīlu un kurš pats ir pārvarējis daudzas grūtības ar ticību Glābējam.

    Elders L. Toms Perijs

    Elders Perijs stāvēja pie šīs kanceles vēl tikai pirms sešiem mēnešiem. Tajā laikā mēs nevarējām iedomāties, ka viņa liecība varētu būt viņa pēdējā liecība vispārējā konferencē.

    „Atļaujiet man beigt savu uzrunu ar liecību (un deviņas desmitgades, kas pavadītas uz šīs Zemes, man pilntiesīgi dod tiesības to teikt): jo vecāks es kļūstu, jo vairāk es apzinos, ka ģimene ir dzīves kodols un atslēga uz mūžīgu laimi.

    Es esmu pateicīgs par savu sievu, saviem bērniem, saviem mazbērniem un mazmazbērniem un par visiem … radiniekiem, kas padara manu dzīvi tik bagātīgu un, jā, patiesi mūžīgu. Par šo mūžīgo patiesību es sniedzu savu spēcīgāko un svētāko liecību” („Kāpēc laulībai un ģimenei ir nozīme visā pasaulē”, Liahona, 2015. g. maijs, 42. lpp.).

    Eldera Perija vēstījums ir spēcīga, mūža garumā iegūta mācība, ko sniedz cilvēks, kuru es mīlu un kurš no plašās pieredzes saprata būtisko saikni starp ģimeni un mūžīgo laimi.

    Prezidents Boids K. Pekers

    Prezidents Pekers vispārējā konferencē pirms sešiem mēnešiem uzsvēra Tēva laimes ieceri, Glābēja veikto Izpirkšanu un mūžīgās ģimenes.

    „Es liecinu, ka Jēzus ir Kristus un dzīvā Dieva Dēls. Viņš ir šīs Baznīcas galva. Caur Viņa veikto Izpirkšanu un priesterības spēku ģimenes, kas sākas mirstībā, var būt kopā visu mūžību. …

    Es esmu tik ļoti pateicīgs par … Izpirkšanu, kas var nomazgāt katru grēka traipu, lai cik grūtu, lai cik ilgi vai daudz reižu atkārtotu. Izpirkšana var atkal jūs atbrīvot, lai jūs virzītos tālāk, šķīstībā un cienīgumā” („Laimes iecere”, Liahona, 2015. g. maijs, 28. lpp.).

    Prezidenta Pekera pēdējais vēstījums ir mūža laikā iegūta mācība, ko sniedz kāds, kuru es mīlu un kurš uzsvērti un atkārtoti paziņoja, ka „visu Baznīcas aktivitāšu nolūks ir nodrošināt, lai vīrs un sieva ar saviem bērniem būtu laimīgi mājās, saistīti kopā uz laiku un visu mūžību” ( Liahona, 2015. g. maijs, 26. lpp.).

    Elders Ričards G. Skots

    Elders Skots savā pēdējā vispārējās konferences runā 2014. gada oktobrī paziņoja: „Mēs nācām šajā laicīgajā pasaulē tieši tālab, lai pilnveidotos, ejot cauri pārbaudījumiem. Grūtības mums palīdz kļūt līdzīgākiem mūsu Tēvam debesīs, un Jēzus Kristus Izpirkšana dod mums iespēju šīs grūtības izturēt. Es liecinu, ka, pastāvīgi tuvojoties Viņam, mēs varam izturēt katru kārdinājumu, katras sirdssāpes, katru izaicinājumu, ar ko saskaramies” („Izvirziet ticības pielietošanu par savu galveno prioritāti!” (vispārējās konferences runa), vai Liahona, 2014. g. nov., 94. lpp.).

    Eldera Skota vēstījums ir spēcīga, mūža garumā iegūta mācība, ko sniedz cilvēks, kuru es mīlu un kurš ir Kristus Vārda īpašais liecinieks visā pasaulē (skat. M&D 107:23).

    Apsolījums un liecība

    Glābējs paziņoja: „Vai ar manu paša balsi, vai ar Manu kalpu balsi, tas ir viens un tas pats” (M&D 1:38). Kaut mēs dzirdētu un uzklausītu mūžīgās patiesības, ko māca Tā Kunga pilnvarotie pārstāvji. Ja mēs tā darīsim, es apsolu, ka mūsu ticība Debesu Tēvam un Jēzum Kristum tiks nostiprināta, un mēs saņemsim garīgo vadību un aizsardzību mūsu konkrētajos apstākļos un vajadzībās.

    Ar visas savas dvēseles spēku es liecinu, ka dzīvais Kristus vada Savas atjaunotās un dzīvās Baznīcas norises caur Saviem kalpiem, kuri ir izraudzīti, lai liecinātu par Viņa Vārdu. Šo es liecinu Jēzus Kristus svētajā Vārdā, āmen.