Tā ir Tā Kunga gudrība, lai mums būtu Mormona Grāmata

Prezidents Marks L. Peiss

Svētdienas skolas vispārējais prezidents

Es lūdzu par to, lai, šogad lasot Mormona Grāmatu, mēs katrs gūtu prieku un svētību.

Dārgie brāļi un māsas, mēs esam tik ļoti pateicīgi par jūsu pūliņiem lasīt Svētos Rakstus kopā ar rokasgrāmatu „Nāciet, sekojiet Man!”. Paldies par visu, ko jūs darāt. Jūsu ikdienas saskarsmei ar Dievu un Viņa vārdu ir iespaidīgas sekas. „Jūs liekat liela darba pamatu. Un no mazām lietām rodas tas, kas ir liels.”¹

Kad mēs Svētajos Rakstos lasām Glābēja mācības, mēs spējam labāk pārveidot savas mājas par ticības svētnīcu un evaņģēlija apguves centru.² Šādi mēs ieaicinām savās mājās Garu. Svētais Gars piepilda mūsu dvēseli ar prieku³ un pārveido mūs par Jēzus Kristus mācekļiem visa mūža garumā.

Dažu pēdējo gadu laikā, lasot Svēto Rakstu grāmatas, mēs esam vērojuši daudzās Dieva mācības, ar kurām Viņš ir mācījis Savus bērnus visos lielākajos evaņģēlija atklāšanas laikmetos.⁴

Katrā atklāšanas laikmetā mēs esam redzējuši līdzīgu paraugu. Dievs atjauno vai atklāj Jēzus Kristus evaņģēliju caur Saviem praviešiem. Cilvēki seko praviešiem un tiek bagātīgi svētīti. Taču, laikam ritot, dažas tautas pārstāja klausīt praviešu vārdiem un attālinājās no Tā Kunga un Viņa evaņģēlija. To mēs saucam par Atkrišanu. Evaņģēlijs sākotnēji tika atklāts Ādamam, bet daži Ādama un Ievas bērni novērsās no Tā Kunga un atkrita.⁵ Mēs redzam, kā šis atjaunošanas un atkrišanas paraugs atkārtoti īstenojās Ēnoha, Noas, Ābrahāma, Mozus un citu praviešu atklāšanas laikmetos.

Šodien mēs dzīvojam evaņģēlija pilnības atklāšanas laikmetā.⁶ Šis ir vienīgais atklāšanas laikmets, kas nebeigsies ar atkrišanu.⁷ Šis atklāšanas laikmets pavērs ceļu Glābēja Jēzus Kristus Otrajai atnākšanai un Viņa tūkstošgades valdīšanai.

Ar ko tad šis atklāšanas laikmets atšķiras no pārējiem? Ko Tas Kungs mums šobrīd ir sniedzis — tieši mūsu laikam paredzētu, kas mums palīdzēs tuvināties Glābējam un nekad Viņu neatstāt?

Man prātā nāk viena atbilde — tie ir Svētie Raksti, precīzāk, Mormona Grāmata: vēl viena liecība par Jēzu Kristu.

Lai gan Dievs ir apsolījis, ka vairs nekad nebūs vēl vienas vispārējas atkrišanas, mums vajadzētu būt piesardzīgiem un uzmanīgiem, lai izvairītos no personīgās atkrišanas, atceroties prezidenta Rasela M. Nelsona mācīto, proti: „Mēs katrs nesam personīgu atbildību par savu garīgo izaugsmi.”⁸ Studējot Mormona Grāmatu, kā mēs to darām šogad, mēs vienmēr tuvināmies Glābējam, un tā mums palīdz palikt Viņa tuvumā.

Mēs to saucam par „studēšanu”, un tas ir piemērots vārds, jo sevī ietver piepūli. Taču mums nav vienmēr jāapgūst kāds jauns fakts. Dažkārt, lasot Mormona Grāmatu, galvenais ir tajā dienā sajust saikni ar Dievu — barot dvēseli, saņemt garīgu stiprinājumu, pirms stāties pretī pasaulei, vai rast dziedinājumu pēc smagas dienas ārpasaulē.

Mēs studējam Svētos Rakstus, lai Svētais Gars, dižais skolotājs, var padziļināt mūsu pievēršanos Debesu Tēvam un Jēzum Kristum, kā arī palīdzēt mums arvien vairāk Viņiem līdzināties.⁹

Paturot šīs domas prātā, mēs varētu padomāt par šādiem jautājumiem: „Ko Svētais Gars mums šonedēļ ir mācījis mūsu Mormona Grāmatas studiju laikā?” un „Kā tas mūs tuvina Glābējam?”

Šie ir labi jautājumi, ko apsvērt mūsu Svēto Rakstu studēšanas laikā mājās. Šie jautājumi arī lieliski iederas, uzsākot Svētdienas skolas nodarbību baznīcā. Mēs pilnveidojam savu mācīšanu baznīcā svētdienās, kad pilnveidojam savu mācīšanos mājās nedēļas laikā. Tādējādi mūsu svētdienas skolas nodarbībās „tas, kas sludina, un tas, kas saņem, saprot viens otru, un abi iedvesmojas un priecājas kopā”.¹⁰

Lūk, daži panti no šīs nedēļas Mormona Grāmatas studijām, kurus Svētais Gars ir īpaši izgaismojis manā prātā:

Nefijs teica Jēkabam, ka viņam ir „jāglabā šīs plāksnes un jānodod tās … no paaudzes paaudzē. Un, ja bija kāda sludināšana, kas bija svēta, vai atklāsme, … vai pravietojums, [Jēkabam] vajadzēja iegravēt … [to] uz šīm plāksnēm … [viņu] tautas labā”.¹¹
Jēkabs vēlāk liecināja: „Mēs [pētām Svētos Rakstus], … un esot ar visām šīm liecībām, mēs iegūstam cerību, un mūsu ticība kļūst nesatricināma.”¹²

Šie panti atsauca man atmiņā to, ko Nefijs iepriekš teica par misiņa plāksnēm:

„Mēs bijām dabūjuši pierakstus … un izpētījuši tos, un atklājuši, ka tie bija … ļoti vērtīgi mums, tā ka mēs varējām saglabāt Tā Kunga pavēles mūsu bērniem.

Tādēļ tā bija gudrība Tai Kungā, ka mēs nesām tos sev līdzi, kad mēs ceļojām pa tuksnesi uz apsolīto zemi.”¹³

Ja tā bija gudrība, lai Lehijam un viņa ģimenei būtu Svētie Raksti, tad tā ir gudrība, ka tie ir arī mums mūsdienās. Svēto Rakstu lielā vērtība un garīgais spēks turpina būt tikpat iespaidīgs mūsu dzīvē šodien.

Nevienai citai tautai vēstures gaitā nav bijusi tāda piekļuve Mormona Grāmatai un citiem Svētajiem Rakstiem, kāda mums ir šodien.¹⁴ Jā, Lehijs un viņa ģimene tika svētīti ar to, ka varēja nest sev līdzi misiņa plāksnes, taču viņiem nebija pa vienam eksemplāram, ko studēt katrā teltī! Pats svarīgākais Mormona Grāmatas eksemplārs ir mūsu pašu personīgais eksemplārs. Tas ir Mormona Grāmatas eksemplārs, kuru mēs lasām.

Lehijs savā vīzijā par dzīvības koku mums mācīja, cik svarīgi ir personīgi pieredzēt Dieva mīlestību. Pēc tam, kad Lehijs bija nobaudījis augli, viņš ieraudzīja nedaudz nostatus savu sievu Sāriju un savus dēlus Nefiju un Samu.

„Viņi stāvēja, it kā viņi nezinātu, kurp doties.

… Es pamāju viņiem,” Lehijs teica, „un es arī teicu viņiem skaļā balsī, lai viņi nāk pie manis un nobauda augli, kas bija visiekārojamākais no visiem augļiem.

Un … viņi nāca pie manis un arī baudīja augli.”¹⁵

Man ļoti patīk Lehija piemērs, kā viņš apzināti audzināja savu ģimeni. Sārija, Nefijs un Sams dzīvoja labu, taisnīgu dzīvi. Taču Tas Kungs viņiem bija paredzējis kaut ko labāku, kaut ko saldāku. Viņi nezināja, kā to atrast, taču Lehijs gan zināja. Tāpēc viņš viņus uzrunāja „skaļā balsī”, lai viņi nāktu pie dzīvības koka un paši nobaudītu šo augli. Viņa norādījumi bija skaidri. Pārpratums nemaz nebija iespējams.

Es esmu šādas apzinātas audzināšanas piemērs.¹⁶ Kad biju jauns zēns, 11 vai 12 gadus vecs, māte man vaicāja: „Mark, vai tu pats zini ar Svētā Gara spēku to, ka evaņģēlijs ir patiess?”

Viņas jautājums mani pārsteidza. Es vienmēr biju centies būt „labs puika”, un man šķita, ka ar to pietiek. Taču mana māte, gluži kā Lehijs, zināja, ka bija nepieciešams kas vairāk. Man vajadzēja rīkoties un uzzināt pašam.

Es atbildēju, ka vēl nebiju pieredzējis šādu apstiprinājumu. Un mana atbilde viņu nemaz nepārsteidza.

Tad viņa teica kaut ko tādu, ko es nekad neesmu aizmirsis. Līdz pat šai dienai atceros viņas vārdus: „Debesu Tēvs vēlas, lai tu pats to uzzinātu. Taču tev ir jāpieliek pūliņi. Tev ir jāizlasa Mormona Grāmata un jālūdz, lai uzzinātu ar Svētā Gara spēku. Debesu Tēvs atbildēs uz tavām lūgšanām.”

Es nekad iepriekš nebiju izlasījis Mormona Grāmatu. Man šķita, ka es vēl nebiju tam pietiekami vecs. Taču mana māte zināja labāk.

Viņas jautājums iekvēlināja manī vēlmi uzzināt pašam.

Un tā katru vakaru savā guļamistabā, kurā vēl gulēja divi mani brāļi, es ieslēdzu nakts lampiņu virs savas gultas un lasīju pa nodaļai no Mormona Grāmatas. Pēc tam, kad izslēdzu gaismu, es izlavījos no savas gultas un nometos ceļos, lai lūgtu. Es lūdzu ar tik lielu sirsnību un vēlmi, kā nekad iepriekš. Es dedzīgi lūdzu Debesu Tēvam, lai Viņš darītu man zināmu Mormona Grāmatas patiesumu.

Kopš brīža, kad sāku lasīt Mormona Grāmatu, es sajutu, ka Debesu Tēvs zina par maniem pūliņiem. Un es jutu, ka es Viņam esmu svarīgs. Lasot un lūdzot mani pārņēma omulīgas un mierpilnas sajūtas. Lasot nodaļu pēc nodaļas, aizvien gaišāk manā dvēselē auga ticības gaisma. Ar laiku es atskārtu, ka šīs sajūtas ir Svētā Gara apstiprinājums par patiesību.¹⁷ Es pats uzzināju to, ka Mormona Grāmata ir patiesa un ka Jēzus Kristus ir pasaules Glābējs. Cik ļoti esmu pateicīgs par mātes iedvesmoto uzaicinājumu.

Šī pieredze, kad zēna gados lasīju Mormona Grāmatu, aizsāka Svēto Rakstu studēšanas paradumu, kas mani turpina svētīt līdz šai dienai. Es joprojām lasu Mormona Grāmatu un nometos ceļos lūgšanā. Un Svētais Gars atkal un atkal apstiprina tās patiesumu.

Nefijs trāpīgi pateica. Tā bija Tā Kunga gudrība, ka Svētie Raksti mums jānēsā līdzi visu mūžu. Mormona Grāmata ir „noslēgakmens”, kas padara šo laikmetu atšķirīgu no pārējiem laikmetiem. Studējot Mormona Grāmatu un sekojot mūsdienu pravietim, mēs savā dzīvē nepiedzīvosim personīgo atkrišanu.¹⁸

Uzaicinājums nākt pie dzīvības koka, cieši turoties pie Dieva vārda, nav tikai Lehija aicinājums savai ģimenei vai manas mātes aicinājums man lasīt Mormona Grāmatu un par to lūgt. Šo aicinājumu katram no mums ir izteicis arī mūsu pravietis, prezidents Rasels M. Nelsons.

„Es apsolu,” viņš teica, „ka, ik dienu lūdzot un studējot Mormona Grāmatu, jūs ik dienu pieņemsiet arvien labākus lēmumus. Es apsolu — ja jūs gremdēsieties pārdomās par to, ko studējat, debesu logi tiks atvērti, un jūs saņemsiet atbildes uz saviem personīgajiem jautājumiem, kā arī norādījumus savai personīgajai dzīvei.”¹⁹

Es lūdzos, lai Mormona Grāmatas lasīšana šogad atnestu prieku un svētību katram no mums un tuvinātu mūs Glābējam.

Debesu Tēvs dzīvo. Jēzus Kristus ir mūsu Glābējs un Pestītājs. Mormona Grāmatā ir ietverti Viņa vārdi un tā pauž Viņa mīlestību. Prezidents Rasels M. Nelsons ir Tā Kunga mūsdienu pravietis uz Zemes šodien. Es zinu, ka tā ir patiesība, jo saņēmu apstiprinošu liecību no Svētā Gara, ko pirmo reizi izjutu, kad zēna gados lasīju Mormona Grāmatu. Jēzus Kristus Vārdā, āmen.