Uzticīgi līdz galam
Ar Viņa roku jūs spēsiet nogāzt jebkuru Goliātu, kas parādīsies jūsu dzīvē.
Dārgie, jaunie draugi, šodien es vēlos uzrunāt tieši jūs — Baznīcas jauniešus.
Ir pagājis gads, kopš tika aicināts mūsu Jauno sieviešu vispārējais prezidijs. Cik daudz ir noticis šajā pēdējā gadā!
Mēs esam tikušās ar daudziem no jums un kopā studējuši Kristus mācības. Mēs esam dziedājuši dziesmas, ieguvuši jaunus draugus un kalpojuši kopā ar jums mūsu kopienās. Mēs esam tikušas stiprinātas jauniešu konferencēs un pasaules mēroga notikumos, klausoties jūsu liecībās. Un mēs esam kopā pielūguši Tā Kunga namā.
Katru reizi mēs esam dalījušās mūsu Kunga Jēzus Kristus vēstījumā. Šovakar nebūs citādi — man ir vēstījums jums, Jēzus Kristus Baznīcas jauniešiem.
Nozīmīgie jautājumi
Vai jūs jebkad esat aizdomājušies par to, kā jūs varat palikt uzticīgi Dievam, dzīvojot grēku pilnā pasaulē? Kur smelties spēku virzīties uz priekšu un turpināt darīt labu? Kā pieredzēt patiesu prieku?
Manuprāt, Dāvida un Goliāta pieredze1 var mums palīdzēt.
Dāvids un Goliāts
Vecajā Derībā filistiešu armija karoja pret israēliešiem, un katru rītu un vakaru milzīgs filistietis, vārdā Goliāts, izaicināja israēliešus, lai viens no viņiem nāktu ar viņu cīnīties.
Israēliešu vidū dzīvoja Dāvids — jauns aitu gans, kurš augumā bija daudz mazāks par Goliātu, bet kuram piemita milzu ticība Jēzum Kristum. Dāvids pieteicās cīnīties. Pat ķēniņš centās viņu atrunāt, bet Dāvids izvēlējās uzticēties Jēzum Kristum.
Pirms tam Dāvids jau bija spēkojies ar lauvu un arī lāci. No savas pieredzes viņš zināja, ka Dievs bija viņu pasargājis un devis spēku uzvarēt. Dāvidam vissvarīgākā bija apziņa, ka viņš rīkojas saskaņā ar Dieva gribu. Tāpēc, apbruņojies ar ticību Dievam, kurš viņu nepamestu, viņš salasīja piecus gludus oļus, paņēma savu lingu un devās stāties pretī milzim.
Svētie Raksti mums stāsta, ka pirmais akmens, ko Dāvids svieda, trāpīja Goliātam pierē, viņu nogalinot.2
Atbilžu meklēšana
Lai gan Dāvids nokāva Goliātu tikai ar vienu akmeni, viņš bija sagatavojis piecus. Piecus! Tas man liek aizdomāties, kā es varu sagatavoties stāties pretī pasaulei.
Iedomāsimies, ka katrs no Dāvida akmeņiem simbolizētu kādu īpašību vai paradumu, kas mums jāattīsta, lai triumfētu savā dzīvē. Kas varētu būt šie pieci akmeņi? Es iedomājos šādas iespējamās atbildes:
-
Akmens — mana mīlestība pret Dievu.
-
Akmens — mana ticība mūsu Glābējam Jēzum Kristum.
-
Akmens — manas patiesās identitātes apziņa.
-
Akmens — mana ikdienas grēku nožēlošana.
-
Akmens — mana piekļuve Dieva spēkam.
Parunāsim par to, kā šie spēcīgie „akmeņi” mūs svētī.
Pirmais akmens — mana mīlestība pret Dievu. Mīlēt Dievu ir pirmais augstākais bauslis.3 Ceļvedis Jauniešu spēkam mums māca: „Dievs jūs mīl. Viņš ir jūsu Tēvs. Viņa pilnīgā mīlestība var iedvesmot jūs mīlēt Viņu. Kad visnozīmīgākais jūsu dzīves virzītājspēks ir jūsu mīlestība pret Debesu Tēvu, daudzu lēmumu pieņemšana kļūst vieglāka.”4
Mūsu mīlestība pret Dievu un mūsu tuvās attiecības ar Viņu sniedz mums spēku, kas mums nepieciešams, lai izmainītu savu sirdi un vieglāk pārvarētu mūsu pārbaudījumus.
Otrais akmens — mana ticība mūsu Glābējam Jēzum Kristum. Kad Jēzus Kristus ieradās uz Zemes, Viņš izcieta par mūsu grēkiem5 un Viņš uz Sevis uzņēmās mūsu bēdas, sāpes, vājības un mūsu fiziskās un garīgās slimības. Tādēļ Viņš zina, kā mums palīdzēt. Ticība Jēzum Kristum nozīmē pilnībā uzticēties Viņa gudrībai, Viņa noliktajam laikam, Viņa mīlestībai un Viņa spēkam atpestīt mūs no mūsu grēkiem. Akmens, kas simbolizē ticību Jēzum Kristum, pievarēs jebkuru „milzi” mūsu dzīvē.6 Mēs varam uzvarēt šo kritušo pasauli, jo Viņš to jau ir izdarījis.7
Trešais akmens — manas patiesās identitātes apziņa. Mūsu mīļotais pravietis Rasels M. Nelsons mums mācīja, ka mūsu vissvarīgākās identitātes ir: Dieva bērns, derības bērns un Jēzus Kristus māceklis.8
Viss izmainās tad, kad es izprotu to, kas es patiesi esmu.9 Kad es sāku apšaubīt savas spējas, es bieži atkārtoju savā prātā vai balsī saku: „Es esmu Dieva meita, es esmu Dieva meita,” tik reižu, cik nepieciešams, līdz es atkal jūtu pārliecību doties uz priekšu.
Ceturtais akmens — mana ikdienas grēku nožēlošana. Ceļvedī Jauniešu spēkam mēs lasām: „Grēku nožēlošana nav sods par grēku, tas ir veids, kā Glābējs mūs atbrīvo no tā. Nožēlot grēkus nozīmē mainīties — novērsties no grēka un vērsties pie Dieva. Tas nozīmē pilnveidoties un saņemt piedošanu. Šāda veida izmaiņas nav vienreizējs notikums, tas ir nepārtraukts process.”10
Nekas nesniedz lielāku atvieglojumu, kā sajust Dieva piedošanu un zināt, ka mēs esam tīri un samierināti ar Viņu. Piedošana ir iespējama ikvienam.
Piektais akmens ir mana piekļuve Dieva spēkam. Derības, ko mēs slēdzam ar Dievu, piemēram, kristību priekšraksta laikā, dod mums piekļuvi dievišķības spēkam.11 Dieva spēks ir īsts spēks, kas palīdz mums stāties pretī pārbaudījumiem, pieņemt labus lēmumus un uzlabot savu spēju izturēt sarežģītas situācijas. Tas ir spēks, ar kuru mēs varam attīstīt konkrētas spējas, kas mums ir nepieciešamas.12
Ceļvedis Jauniešu spēkam paskaidro: „Derības sasaista jūs ar Debesu Tēvu un Glābēju. Tās vairo Dieva spēku jūsu dzīvē.”13
Parunāsim par šo sasaisti. Atceraties, kad Kristus mācīja par atšķirību starp māju, kas celta uz klints, un māju, kas celta uz smiltīm?14 Elders Dīters F. Uhtdorfs paskaidroja: „Māja vētras laikā nenoturas tāpēc, ka tā ir stipra. Tā arī nenoturas tikai tāpēc, ka klints ir stipra. Māja spēj izturēt vētru, ja tā ir stingri nostiprināta pie šīs spēcīgās klints. Būtisks ir šis sasaistes stiprums ar klinti.”15
Mūsu personīgā sasaiste ar Jēzu Kristu mums dāvās drosmi un pārliecību iet uz priekšu to cilvēku vidū, kuri neciena mūsu uzskatus vai mūs apceļ. Kristus mūs aicina pastāvīgi domāt par Viņu; Viņš mums saka: „Griezieties pie Manis katrā domā.”16 Domas par Glābēju mums sniedz prāta skaidrību, lai pieņemtu lēmumus, rīkotos bez bailēm un teiktu „nē” tam, kas ir pretrunā ar Dieva mācībām.17 Kad man gadās grūtas dienas un šķiet, ka es vairs netieku galā, domas par Kristu man nes mieru un sniedz cerību.
Kā mēs varam smelties šo Jēzus Kristus spēku? Atslēga ir ievērot savas derības un vairot savu ticību Jēzum Kristum.
Es patiesībā vēlos, kaut Dāvidam būtu bijis vēl viens akmens — tas būtu bijis manas liecības akmens. Mūsu liecība aug caur personīgām garīgajām pieredzēm, kurās mēs atpazīstam dievišķo ietekmi savā dzīvē.18 Neviens mums nespēj atņemt šīs zināšanas. Zināšanas, kas gūtas pieredzē, ir nenovērtējamas. Uzticība šīm zināšanām sniedz mums brīvību. Tā sniedz mums prieku! Ja mēs mīlam patiesību, mēs to meklēsim, un, kad būsim to atraduši, mēs to aizstāvēsim.19
Uzaicinājums
Tāpat kā es izvēlējos sesto akmeni, es aicinu jūs sapulcēties kopā savās klasēs, kvorumos vai ģimenēs un apdomāt, kādas vēl īpašības vai spējas jums nepieciešams iegūt, lai paliktu uzticīgi Dievam un tādējādi pārvarētu pasauli.
Apsolījums
Dārgie draugi, Kristus dedzīgi vēlas mūs pavadīt mūsu dzīves ceļā. Es jums apsolu, ka, turoties pie dzelzs margas, jūs iesiet roku rokā ar Jēzu Kristu.20 Viņš jūs vadīs un Viņš jūs mācīs.21 Ar Viņa roku jūs spēsiet nogāzt jebkuru Goliātu, kas parādīsies jūsu dzīvē.
Liecība
Es liecinu: ik dienu lūdzot, ik dienu lasot Mormona Grāmatu, ik svētdienu pieņemot Svēto Vakarēdienu un apmeklējot semināru — pat rīta agrumā, jūs radīsiet prieku! Prieks rodas, darot labu.
Prieks rodas, esot uzticīgiem Visuma Dievam, pasaules Glābējam, ķēniņu Ķēniņam. Prieks rodas, esot Jēzus Kristus māceklim.
Dievs ir mūsu Tēvs. Viņš zina jūsu sirds vēlmes un jūsu iespējas, un Viņš jums uzticas.
Dārgie jaunieši, Jēzus Kristus jums palīdzēs būt uzticīgiem līdz galam. Par šīm patiesajām mācībām es liecinu Jēzus Kristus Vārdā, āmen.