Vispārējā konference
Visas lietas mūsu labumam
2024. gada aprīļa vispārējā konference


Visas lietas mūsu labumam

Laikā un mūžībā Radīšanas nolūks un paša Dieva būtība ir — apvienot visas lietas mūsu labumam.

Šodien ir 6. aprīlis, gadadiena, kopš Jēzus Kristus atjaunoja Savu pēdējo dienu Baznīcu, — un daļa no Lieldienu laika, kad mēs priekpilni liecinām par Jēzus Kristus nevainojamo dzīvi, Izpirkšanas upuri un brīnišķīgo Augšāmcelšanos.

Kāds ķīniešu stāsts sākas ar to, ka reiz kāda vīrieša dēls atrod skaistu zirgu.

„Tā ir veiksme,” saka kaimiņi.

„Redzēsim,” saka vīrs.

Tad dēls nokrīt no zirga un tiek neatgriezeniski savainots.

„Tā ir neveiksme,” saka kaimiņi.

„Redzēsim,” saka vīrs.

Ierodas iesaukšanas armija, bet nepaņem savainoto dēlu.

„Tā ir veiksme,” saka kaimiņi.

„Redzēsim,” saka vīrs.

Šī svārstīgā pasaule bieži vien šķiet dzīves likstu nomākta, nenoteikta, dažkārt veiksmīga, taču — pārāk bieži — neveiksmīga. Tomēr šajā bēdu pilnajā pasaulē1 „mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu”.2 Patiesi, ja mēs staigājam taisnīgi un atceramies savas derības, „visas lietas strādās kopā jūsu labumam”.3

Visas lietas mūsu labumam.

Kas par ievērības cienīgu apsolījumu! Mierinošs apliecinājums no paša Dieva! Brīnumainā veidā Radīšanas nolūks un Dieva būtība ir — zināt sākumu un galu;4 īstenot visu, kas ir mūsu labumam; un palīdzēt mums tikt iesvētītiem un svētiem caur Jēzus Kristus labvēlību un Izpirkšanu.

Jēzus Kristus īstenotā Izpirkšana var mūs izglābt un atpestīt no grēka. Taču Jēzus Kristus arī ļoti personīgi saprot visas mūsu sāpes, ciešanas, slimības,5 bēdas, atšķirtību. Laikā un mūžībā Viņa uzvara pār nāvi un elli var visu izlabot.6 Viņš palīdz dziedināt salauztos un noniecinātos, samierināt dusmīgos un nošķirtos, mierināt vientuļos un izolētos, iedrošināt nedrošos un nepilnīgos un īstenot brīnumus, kas ir iespējami vienīgi ar Dievu.

Mēs dziedam alelujā un saucam ozianna! Ar mūžīgo spēku un bezgalīgo labestību Dieva laimes iecerē visas lietas var darboties mūsu labā. Mēs varam stāties pretī dzīvei ar pārliecību, nevis bailēm.

Vieni paši mēs varbūt nezinātu šo savu labumu. Kad „es izvēlos sevi”, es arī izvēlos savus ierobežojumus, vājības, nepilnības. Galu galā, lai darītu visvairāk laba, mums pašiem ir jābūt labiem.7 Tā kā neviens nav labs, izņemot Dievu,8 mēs tiecamies pēc pilnības Jēzū Kristū.9 Mēs kļūstam par — cik vien iespējams — patiesiem un labiem tikai tad, ja atmetam miesīgo vīrieti vai sievieti sevī, kļūstot Dieva priekšā par bērniem.

Pateicoties mūsu paļāvībai un ticībai Dievam, pārbaudījumi un ciešanas var tikt iesvētītas mūsu labumam. Jāzeps, kurš tika pārdots verdzībā Ēģiptē, vēlāk izglāba savu ģimeni un tautu. Pravietis Džozefs Smits, būdams ieslodzīts Libertī cietumā, mācījās: „Tas viss dos tev pieredzi un nāks tev par labu.”10 Dzīvojot ar ticību, pārbaudījumi un upuri, ko mēs nekad paši neizvēlētos, var svētīt mūs un citus tā, kā to nekad nebūtu iedomājušies.11

Mēs vairojam ticību un paļāvību uz To Kungu, ka visas lietas var darboties kopā mūsu labumam, kad iegūstam mūžīgo redzējumu;12 saprotam, ka mūsu pārbaudījumi var būt „vēl tikai īsu brīdi”;13 apzināmies, ka ciešanas var tikt iesvētītas mūsu labumam;14 atzīstam, ka negadījumi, priekšlaicīga nāve, smagas slimības un kaites ir laicīgās dzīves sastāvdaļa; un paļaujamies, ka mūsu mīlošais Debesu Tēvs nedod pārbaudījumus, lai sodītu vai tiesātu. Viņš nedotu akmeni kādam, kas lūdz maizi, nedz čūsku kādam, kas lūdz zivi.15

Pārbaudījumu laikā bieži vien tas, ko mēs visvairāk vēlamies, ir — lai kāds uzklausītu mūs un būtu kopā ar mums.16 Tajā brīdī klišejiski ierastas atbildes var nebūt noderīgas, lai cik arī mierinošs būtu to nolūks. Reizēm mēs ilgojamies pēc kāda, kas sēros, cietīs līdzi un raudās kopā ar mums; ļaus mums izteikt sāpes, neapmierinātību, dažkārt pat dusmas; un kopīgi atzīs, ka ir lietas, ko mēs nezinām.

Kad mēs paļaujamies uz Dievu un Viņa mīlestību pret mums, mūsu lielākās bēdas galu galā var darboties kopā mūsu labumam.

Es atceros dienu, kad saņēmu ziņu par smagu autoavāriju, kurā cietuši bija arī tie, kurus es mīlu. Tādos brīžos — ciešanās un ticībā — mēs varam tikai teikt kopā ar Ījabu: „Tas Kungs bija devis, Tas Kungs ir ņēmis, Tā Kunga Vārds lai ir slavēts!”17

Visā pasaules mēroga Baznīcā patvērumu un drošību nodrošina 3500 stabu un apgabalu un aptuveni 30 000 bīskapiju un draudžu.18 Taču mūsu stabos un bīskapijās daudzas uzticīgas ģimenes un indivīdi saskaras ar sarežģītiem izaicinājumiem, zinot, ka (vēl nezinot, kā) viss strādās kopā mūsu labumam.

Neilgi pirms kļūšanas par jauno staba prezidentu Hadersfīldā, Anglijā, brālim Semjuelam Bridžstokam tika diagnosticēts vēzis ceturtajā stadijā. Ņemot vērā viņa smago diagnozi, viņš jautāja savai sievai Annai, kāpēc viņam vispār doties uz interviju.

„Tāpēc,” māsa Bridžstoka teica, „ka tu tiksi aicināts par staba prezidentu.”

Attēls
Bridžstoku ģimene.

Sākotnēji tika dots viens vai divi gadi, ko dzīvot, taču prezidents Bridžstoks (kurš šodien ir šeit) šobrīd kalpo jau ceturto gadu. Viņam ir labas dienas un grūtas dienas. Viņa stabs ir saliedējies lielākā ticībā, kalpošanā un laipnībā. Tas nav viegli, taču viņa sieva un ģimene dzīvo ar ticību, pateicību un saprotamām skumjām, un viņi paļaujas, ka tās pārtaps par mūžīgu prieku, pateicoties Jēzus Kristus atjaunojošajai Izpirkšanai.19

Ja mēs esam mierīgi, atvērti un godbijīgi, mēs varam sajust Tā Kunga dāvāto derību skaistumu, mērķi un rāmumu. Svētajos brīžos Viņš var ļaut mums ieskatīties plašākā mūžīgajā realitātē, kuras sastāvdaļa ir mūsu ikdiena, kur mazas un vienkāršas lietas darbojas kopā gan devēju, gan saņēmēju labumam.

Rebeka, mana pirmā misijas prezidenta meita, dalījās tajā, kā Tas Kungs atbildēja uz viņas lūgšanu pēc mierinājuma ar negaidītu iespēju atbildēt uz kāda cita lūgšanu.

Attēls
Rebeka sievietei uzdāvināja savas mātes skābekļa aparātu.

Kādā vēlā vakarā, sērojot par savas mātes neseno aiziešanu mūžībā, Rebekai radās skaidra iedvesma — nopirkt savai automašīnai degvielu. Ierodoties benzīntankā, viņa sastapa kādu gados vecāku sievieti, kura smagi elpoja, izmantojot lielu skābekļa inhalatoru. Vēlāk Rebeka sievietei uzdāvināja savas mātes pārnēsājamo skābekļa aparātu. Šī māsa pateicīgi teica: „Tu man atdevi brīvību.” Kad mēs kalpojam tā, kā to darītu Jēzus Kristus, visas lietas nāk par labu.

Kāds tēvs, kurš kopā ar savu skolotāja vecuma dēlu tika norīkoti par kalpojošiem pāriniekiem, paskaidroja: „Kalpošana ir tad, kad mēs no kaimiņiem, kas atnes cepumus uzticamiem draugiem, pārtopam par garīgajiem pirmās palīdzības sniedzējiem.” Piederība caur derībām Jēzū Kristū mierina, vieno, iesvētī.

Pat piedzīvojot traģēdiju, garīgā sagatavošanās var mums atgādināt, ka Debesu Tēvs zina, kad mēs jūtamies pavisam neaizsargāti un vientuļi. Piemēram, kāda ģimene, kuras bērnu nogādāja slimnīcā, vēlāk rada mierinājumu, atceroties, ka Svētais Gars jau iepriekš bija pačukstējis par gaidāmo.

Dažkārt plašāka mūžīgā realitāte, ko Tas Kungs mums ļauj sajust, ietver ģimeni viņpus priekškaram. Kāda māsa guva prieku, pievēršoties Jēzus Kristus atjaunotajam evaņģēlijam. Tomēr viņas dzīvi bija dziļi iespaidojušas divas traumas — nelaimes gadījums laivošanas laikā un traģiska mātes zaudēšana, kura atņēma sev dzīvību.

Attēls
Māsa pārvarēja bailes un tika kristīta.

Tomēr šai māsai izdevās pārvarēt savas bailes no ūdens, lai taptu kristīta ar iegremdēšanu. Un kādā ļoti laimīgā dienā viņa pieredzēja to, kā kāda māsa templī tiek kristīta viņas mātes vietā. „Tempļa kristības dziedināja manu māti, un tās mani padarīja brīvu,” šī māsa teica. „Tā bija pirmā reize, kad es izjutu mieru kopš savas mātes nāves.”

Mūsu svētajās dziesmās atbalsojas Viņa pārliecība, ka visas lietas var darboties kopā mūsu labumam.

„Lai miers tev, dvēsele! Viss Dieva rokās —

Gan tava pagātne, gan tas, kas būs.

Lai atdzimst cerība un pagaist šaubas!

Reiz visus noslēpumus atklās Kungs.”20

„Uz priekšu, svētie, bailes atmetiet,

Līksmi iet turpiniet!

Lai gan šis ceļš tik grūts mums reizēm šķiet,

Labvēlīgs vienmēr Dievs. …

Ja arī tālo ceļu nebeigsim,

Laimi mēs iegūsim.”21

Mormona Grāmata ir pierādījums, ko mēs varam turēt savās rokās un kas apliecina, ka Jēzus ir Kristus un Dievs piepilda Savus pravietojumus. Mormona Grāmata, ko ir sarakstījuši iedvesmoti pravieši, kuri redzēja mūsu dienas, sākas ar nopietnu konfliktu — ģimeni, kurā pastāv dziļas nesaskaņas. Tomēr, studējot un pārdomājot no 1. Nefija 1. nodaļas līdz Moronija 10. nodaļai, mēs tiekam piesaistīti Jēzum Kristum ar stingru liecību, ka tas, kas tolaik notika, var svētīt mūs šeit un tagad.

Tā kā Tas Kungs caur Savu mūsdienu pravieti pietuvina aizvien vairāk Tā Kunga namu vairāk vietās, tempļa svētības darbojas kopā mūsu labumam. Mēs ar derību un priekšrakstu nākam pie Dieva, mūsu Tēva, un Jēzus Kristus un iegūstam mūžīgu skatījumu uz laicīgo dzīvi. Vienu pēc otra, vārdu pēc vārda, mēs piedāvājam mīļajiem ģimenes locekļiem — priekštečiem — svētos priekšrakstus un derības svētības Tā Kunga veidā, būdami glābēji Ciānas kalnā.22

Tā kā tempļi daudzviet atrodas mums aizvien tuvāk, tempļa upuris, ko mēs varam pienest, ir — biežāk tiekties pēc svētuma Tā Kunga namā. Daudzus gadus esam taupījuši, plānojuši un ziedojuši, lai dotos uz templi. Ja apstākļi to atļauj, lūdzu, nāciet vēl biežāk pie Tā Kunga Viņa svētajā namā. Lai regulāra pielūgsme un kalpošana templī svēta, aizsargā un iedvesmo jūs un jūsu ģimeni — ģimeni, kas jums ir, vai ģimeni, kas jums kādudien būs.

Attēls
Vecāmāte pie tempļa.

Turklāt, ja apstākļi to atļauj, lūdzu, apsveriet svētību — iegūt pašiem savas tempļa drēbes.23 Kāda vecmāmiņa no pieticīgas ģimenes teica, ka visvairāk par visu pasaulē vēlas, lai viņai būtu pašai savas tempļa drēbes. Viņas mazdēls sacīja: „Vecāmāte pačukstēja: „Es kalpošu pati savās tempļa drēbēs, un pēc nāves mani tajās apglabās.”” Un, kad pienāca laiks, tā arī notika.

Prezidents Rasels M. Nelsons māca: „Itin viss, kam mēs ticam, un katrs solījums, ko Dievs ir devis Saviem derības ļaudīm, apvienojas templī.”24

Laikā un mūžībā Radīšanas nolūks un paša Dieva būtība ir — apvienot visas lietas mūsu labumam.

Tas ir Tā Kunga mūžīgais nolūks. Tas ir Viņa mūžīgais redzējums. Tas ir Viņa mūžīgais solījums.

Ja dzīvē valda juceklis un mērķis nav skaidrs, ja jūs vēlaties dzīvot labāk, bet nezināt kā, lūdzu, nāciet pie Dieva, mūsu Tēva, un Jēzus Kristus. Paļaujieties, ka Viņi dzīvo, mīl jūs un vēlas visu jūsu labumam. Es liecinu, ka Viņi to vēlas — bezgalīgi un mūžīgi —, Jēzus Kristus svētajā un svētīgajā Vārdā, āmen.

Atsauces

  1. Skat. Jāņa 16:33.

  2. Romiešiem 8:28.

  3. Mācības un Derību 90:24. Populāra frāze „Viss būs labi” bieži vien nozīmē, ka viss ir labi un kārtībā, taču katrā ziņā nenozīmē, ka tas patiesībā ir mūsu labumam.

  4. Skat. Mozus 1:3.

  5. Skat. Almas 7:11.

  6. Skat. 2. Nefija 9:10–12. Dievs ciena tikumisko rīcības brīvību, reizēm ļaujot mūs ietekmēt pat citu cilvēku netaisnīgai rīcībai. Taču, ja mēs labprātīgi cenšamies darīt visu, ko varam, Jēzus Kristus labvēlība un Viņa iespēju dodošais Izpirkšanas spēks var attīrīt, dziedināt, saistīt, samierināt mūs pašus ar sevi un citam ar citu abās priekškara pusēs.

  7. Skat. Moronija 7:6, 10–12. Par šo tēmu ir vērīgi rakstījis profesors Terijs Vorners (Terry Warner).

  8. Skat. Romiešiem 3:10; Moronija 10:25.

  9. Skat. Moronija 10:32.

  10. Skat. Mācības un Derību 122:4, 7.

  11. Mēs mācāmies no pieredzēm, kuras nekad neizvēlētos. Dažkārt nastu nešana ar Tā Kunga palīdzību var palielināt mūsu spēju panest šīs nastas; Mosijas 24:10–15 ilustrē Tā Kunga solījumu — „apmeklēja Savus ļaudis viņu ciešanās” un „stiprināja viņus, ka viņi viegli varēja nest savus slogus”. Almas 33:23 māca, ka mūsu „slogi kļūst viegli caur prieku par Viņa Dēlu”. Mosijas 18:8 atgādina mums, ka tad, kad mēs esam „gatavi nest viens otra slogus”, tie var kļūt „viegli”.

  12. Pravietis Jesaja runā par Mesiju: „Dieva Tā Kunga Gars ir pār mani, jo Tas Kungs mani svaidījis sludināt nelaimīgajiem prieka vēsti, mani sūtījis dziedināt sagrauztas sirdis, … iepriecināt visus noskumušos; tiem, kas skumst Ciānas dēļ, dāvāt galvas rotu pelnu vietā, prieka eļļu sēru drēbju vietā, svētku drānas noskumuša gara vietā.” (Jesajas 61:1–3.) Līdzīgi arī psalmists piedāvā Tā Kunga apsolīto redzējumu: „Vakaram kā viešņas nāk līdzi asaras, bet jaunais rīts ir atkal pilns gaviļu.” (Psalmi 30:5.) Tas ietver godības pilnos apsolījumus taisnīgajiem Pirmās augšāmcelšanās rītā.

  13. Mācības un Derību 122:4. Ticēt, ka mūžības skatījumā pārbaudījumi var būt tikai uz „īsu brīdi” nenozīmē — mazināt to nozīmīgumu vai mazināt to, cik grūtas un izaicinošas var būt mokpilnās sāpes vai ciešanas, ko mēs, iespējams, piedzīvojam dienu no dienas šajā dzīvē, nepanesamās bezmiega naktis vai katras jaunas dienas mokošās neskaidrības. Iespējams, apsolījums, ka spēsim atskatīties un ieraudzīt mūsu laicīgās ciešanas Dieva līdzjūtības un mūžīgā skatījuma gaismā, piešķir zināmu redzējumu mūsu izpratnei par laicīgo dzīvi un cerību pastāvēt ar ticību un paļāvību Viņam līdz galam. Turklāt — ja mums ir acis, lai redzētu, bieži vien labais ir arī tagad; mums nav obligāti jāgaida nākotne, lai saskatītu labo.

  14. Skat. 2. Nefija 2:2.

  15. Skat. Mateja 7:9–10. Ļaut Dievam gūt virsroku mūsu dzīvē nenozīmē — pasīvi pieņemt jebko. Tas nozīmē — aktīvi ticēt, ka Debesu Tēvs un mūsu Glābējs, Jēzus Kristus, vienīgi un vienmēr vēlas to, kas mums ir vislabākais. Kad notiek kāda traģēdija, mēs varam vaicāt ar ticību, nevis „Kāpēc es?”, bet — „Ko es varu mācīties?” Un mēs ar salauztu sirdi un nožēlas pilnu garu varam sērot, zinot, ka saņemsim atlīdzinošās svētības un iespējas Viņa laikā un veidā.

  16. Mēs esam noslēguši derību — sērot ar tiem, kuri sēro, un mierināt tos, kam nepieciešams mierinājums (skat. Mosijas 18:9).

  17. Ījaba 1:21.

  18. Skat. Mācības un Derību 115:6.

  19. Ticība, saskaroties ar grūtībām, ir pretstats eksistenciālajām mokām un izmisumam, kas Mormona Grāmatā aprakstīts par tiem, kuri „nolādēja Dievu un vēlējās mirt”, bet kuri „tomēr … cīnījās ar zobenu par savām dzīvībām” (Mormona 2:14).

  20. „Lai miers tev, dvēsele!”, Garīgās dziesmas, Nr. 67.

  21. „Uz priekšu, svētie!”, Garīgās dziesmas, Nr. 20. Padomājiet arī par šo:

    „Ak, mīlestība, gudrība …

    Cik diža, gudra tā —

    Ar žēlastību taisnīgums

    Tik svēti vienojas!”

    („Ak, mīlestība, gudrība!”, Garīgās dziesmas, Nr. 120.)

    Dzīves neskaidrību laikā mēs zinām, ka pestīšanas diženā iecere īstenos taisnīgumu, mīlestību un žēlastību mūsu labumam.

  22. Skat. Obadjas 1:21. Pravietis Džozefs Smits mācīja: „Kā viņi [pēdējo dienu svētie] kļūst par glābējiem Ciānas kalnā? Ceļot tempļus, būvējot kristīšanas baseinus, virzoties uz priekšu un saņemot visus priekšrakstus … visu savu mirušo priekšteču labā.” (Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits [2010. g.], 470. lpp.)

  23. Tie Baznīcas locekļi, kuri templi apmeklē pirmo reizi, tempļa drēbes var iegādāties ar ievērojamu atlaidi.

  24. Rasels M. Nelsons, „Templis un jūsu garīgais pamats”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2021. g. nov., 94. lpp.